Foto: Mums Patīk

Visi ceļi ved uz jūru

Kad vasara ir pašā pilnbriedā, jūras vilinājums kļūst nepārvarams. Tieši tāpēc vēlamies parādīt jums Jūrmalu tādu, kādu to ieraudzījām, izstaigājāma un iepazinām paši. Dalīsimies savā pieredzē un citu ieteikumos – ko apskatīties, ar ko bērnus iepriecināt, kur izsalkumu remdēt, kur laiski atpūsties,  kur sagaidīt saulrietu, kur meklēt naktsmājas, ko ieteikt draugiem.

Visi celi ved uz juru_Jurmala_miletaju saulriets

Tik daudz dažādi ceļi ved uz jūru – gan platas asfaltētas un bruģētas ielas, vienmēr laužu pārpilnas, gan pavisam klusas un noslēpumainas, kas vijas caur senu koku alejām, zālē ieaugušas betona plāksnes un kāpnes, kuras lielākoties krietni nodeldējis laiks un daudzo kāpēju kājas, tik ierastie koka celiņi lejup no kāpas, kuri pēdējos gados pienāk arvien tuvāk jūras krastam, lai bez raizēm varētu tikt līdz stingrākam pamatam zem kājām, augstpapēžu kurpes nenoaunot, bet ziemās apledojuši tie kļūst par visai nopietnu pārbaudījumu, gan knapi samanāmas aizaugušas stigas, kas zināmas tikai savējiem, gan personīgie tuneļi, kas sākas no aizslēgtiem vārtiem. Dažus ceļus, ko esam iepazinuši dažādos gadalaikos un laika apstākļos, vēlamies parādīt arī jums.

Turaidas iela ir visplatākā un greznākā iela Jūrmalas centrālajā daļā, kas ved uz jūru. Tā kalpo kā robeža starp Majoriem un Dzintariem. Uz Turaidas ielas iepretim Jomas ielai vēl nesen atradās varā kalts rotējošs Jūrmalas globuss, kas tiek uzskatīts par lielāko globusu Latvijā, bet tagad tas esot pazudis. Globuss tika atjaunots 2003. gadā un bija kļuvis par tradicionālu fotografēšanās vietu Jūrmalā.

Tuvāk jūrai Turaidas ielas abās pusēs izkārtojušies vairāki glauni restorāni, tostarp “Jūra-Orients”, bet tam pretī – savulaik ļoti iecienītais Jūrmalas restorāns-kafejnīca „Lido”, kas pēc arhitekta Sergeja Antonova projektētās rekonstrukcijas tika atklāts 1930.gadā. Kā lasāms Nacionālās bibliotēkas portālā „Zudusī Latvija”, Antonova divas augstākās izglītības (mākslinieks un arhitekts) pavēra labas iespējas autoram izveidot ēkas apjomu un detaļu saspēli, radīt stilīgu un intīmu objektu, kurā forma, krāsa, materiāls un plānojums savā starpā sadarbotos kā līdzvērtīgi faktori. Celtne iedziļināta gruntsgabalā, radot vietu plašam vasaras dārzam ar skatu uz Dzintaru prospektu. Pēc denacionalizācijas 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā “Lido” tika pārdots privātpersonai, un tagad reiz greznais restorāns dzīvo vairs tikai to ļaužu atmiņās, kuriem paveicies tur kādreiz pabūt.

Tālāk uz Turaidas un Jūras ielu stūra atrodas viesnīca „Pegasa pils”. Ēka būvēta 20. gadsimta sākumā, arhitekts nav zināms. Padomju laikos šeit bija J. Fabriciusa kardioloģijas sanatorija, vēlāk – sanatorija „Edinburga”. 2003. gadā ēka tika restaurēta un atguva savu sākotnējo izskatu.

Vēl tuvāk jūrai – Turaidas ielā 1 – atrodas Dzintaru koncertzāle, kur norisinās nozīmīgākie Jūrmalas kultūras un izklaides pasākumi. Tā celta 1936. gadā. Arhitekti – A. Birzenieks un V. Mellenbergs. Fasādē un iekštelpās izmantoti nacionālā romantisma motīvi. 1960. gadā uz dārza pusi piebūvētā vasaras koncertzāle ir visā Latvijā populāra koncertu un sarīkojumu norises vieta, kurā ik sezonu notiek ap 100 koncertiem. 2004. – 2006. gadā tika veikta Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija, kuras laikā tika paplašināts un labiekārtots parks ap koncertzāli, rekonstruēta skatuve un skatītāju zāle, labiekārtota teritorija. Bet pie pašas jūras uzkalniņā slejas pamesta un izdemolēta Turaidas lapene, ar ornamentiem greznotās celiņu paliekas dziļi ieaugušas zālē, tāpēc var tikai mēģināt iztēloties, ka savulaik te bijusi itin jauka atpūtas vieta.

Uz jūras pusi vedina arī Pilsoņu iela, kuras galā joprojām lepni stāv kādreizējā Emīlijas Rācenes peldu iestāde. Celta no 1911. līdz 1916. gadam, piederējusi Emīlijai Rācenei. Katru dienu visa gada garumā līdz Otrajam pasaules karam te tika piedāvātas dažādas vannas: silta jūras ūdens, ogļskābā, skābekļa un skuju ekstrakta vannas. Padomju laikā šeit bija kūrorta poliklīnika – viena no labāk iekārtotajām ārstniecības iestādēm Jūrmalā. 2003. gadā pēc arhīva materiālu izpētes ēka tika restaurēta, atjaunoti dekora elementi un galvenā ieeja, ievietoti koka logi, un ēka atguva savu sākotnējo izskatu.

Vēl viens ceļš uz jūru ved pa Tirgoņu ielu, kas dzīvīgi kūsā arī mūslaikos. Te joprojām atrodas Jūras paviljons, kas celts 1909. gadā historisma stilā peldviesu atpūtai un izklaidei, arhitekts – Arturs Mēdlingers. Viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta sākuma sabiedriskajiem centriem jūras kāpās vakara stundu un brīvā laika pavadīšanai. Paviljonā atradās restorāns un izslavēta deju zāle ar virpuļgrīdu. 1929. gada vasarā uz paviljona terases ir pabijis Zviedrijas karalis Gustavs V. 2005. gadā paviljona ēka tika atjaunota.
Blakus Jūras paviljonam atrodas bronzas skulptūra „Bruņurupucis”. Tēlnieks – Jānis Bārda. Skulptūra izveidota 1995. gadā un, kā stāsta, simbolizējot mūža ilgumu. Fotogrāfija pie bruņurupuča ir tradicionālais suvenīrs no Jūrmalas.

Jūrmalu raksturo īpaša koka arhitektūra ar kokgriezuma dekoriem, vasarnīcu apbūves tipa namiem un kūrortiestādēm, kas jau no 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses ir spilgta pilsētas apbūves iezīme. Līdzās dabiski sadzīvo gan klasicisma, gan historisma, gan jūgendstila un nacionālā romantisma, gan arī funkcionālisma iezīmes. Arhitektūras pieminekļu sarakstā iekļautas 408 ēkas, no kurām 7 ir sakrālās būves – 3 luterāņu, 2 katoļu un 2 pareizticīgo dievnami. Vairāk nekā 4000 ēkas atbilst pilsētas vēsturiskai apbūvei. Koka apbūve ar sīkrūšu logiem, verandām un jumta izbūvēm ir Jūrmalas īpatnība. Greznākajām ēkām, ko projektējuši ievērojami arhitekti, tostarp Vilhelms Bokslafs, Eižens Laube un citi, ir plaši dārzi, baseini, strūklakas un dārza skulptūras. Senā koka apbūve ir saglabājusies Dzintaros. Šīs mājas savulaik cēla turīgi cilvēki, tāpēc ēku plānojums ir vērienīgs un respektabls.

Par nozīmīgākajiem kultūras objektiem un arhitektūras pērlēm, reiz greznībā mirdzējušām, bet nu – zudušām vietām, kā arī jūrmalnieku stāstus lasiet:

Jūrmalas pastaigas

Jūrmalas pastaigas II

Jūrmalas stāsti: Majoru Promenādes latviskā dzīvesziņa

Jūrmalas stāsti: Grilbāra “Lighthouse” pievilkšanas spēks

Jūrmalas stāsti: no mācekļa līdz savam restorānam “Jūra-Orients”

Jūrmalas stāstu sadarbības partneri:

viesu nams Majoru Promenāde un Alus Krodziņš, restorāns Jūra-Orients,  Bailar – kafejnīca un dejasrestorāns Lighthouse grilbārs.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!