Ja reiz dzejnieks, tad dzeja. Ja dzeja, tad mūzas klātbūtne obligāta. Ja mūza nenāk, tad ne vella nevar uzrakstīt, bet, kolīdz viņa ir klāt, viss rakstās un dzejojas pats no sevis. It kā pašsaprotami, taču, izrādās, lieta ne tuvu nav tik vienkārša. Cik dzejnieku – tik mūzu pasugu. Vismaz tā var noprast no Edvīna Raupa stāstījuma.
Alisi zina visi. Ja arī kādas dīvainas sakritības dēļ nav lasītas Luisa Kerola grāmatas “Alises piedzīvojumi Brīnumzemē” un “Alise Aizspogulijā”, tad, iespējams, skatīta kāda no vairāk nekā trīsdesmit ekranizācijām. Nebūs pārspīlēti teikt, ka Kerola Alise laikam gan ir vispazīstamākā no visām Alisēm. Taču Kerola Alises prototips ir gluži reāla meitene, desmitgadīgā Alise Lidella, kura vistiešākajā veidā ierosināja Kerolu sacerēt “Alises piedzīvojumus Brīnumzemē”.
Andrai Konstei 2016. bija jubileju gads – janvārī apaļu jubileju svinēja viņa pati, bet jūnijā tika nosvinēta 10. dzimšanas diena viņas vadītajai Starptautiskajai Rakstnieku un tulkotāju mājai. Sarunu ar Andru aizsākām pirms pāris gadiem, tagad esam ieskicējuši pirmās aprises viņas portretā, kuru ceram laika gaitā papildināt ar jauniem vaibstiem. Jo Andras dzīvē nekas nestāv uz vietas – kāds iekšējs dzinulis liek viņai visu laiku atrasties kustībā un būt klāt daudzos kultūras dzīves procesos.
Prātojam, cik liela šobrīd jau varētu būt Auguste, kuras drīza ierašanās bija gaidāma 2014. gada pavasarī, kad Dubultu Rakstnieku namā tikāmies un aprunājāmies ar rakstnieci un dzejnieci Andru Manfeldi. Kad sastapām viņu Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājas 10 gadu jubilejas svinībās, Andra stāstīja, ka šī viņai ir pirmā iziešana sabiedrībā pēc ļoti ilga laika, dzīvē gaidāmi jauni pavērsieni un atvadas no dzīvesvietas Liepājas Karostā. Bet arī tas bija sen.
Rakstnieka Jura Zvirgzdiņa darbistabā viesojāmies 2014. gada pavasarī.
Latviešu kino šobrīd piedzīvo sava veida uzplaukumu – valsts īstenotā atbalsta politika ļauj tapt kā dokumentālajam kino, tā arī īsfilmām, animācijas filmām un pilnmetrāžas spēles kino. Ne velti Nacionālā kino centra programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” tiek atbalstītas 16 filmas, tostarp Dāvja Sīmaņa otrā pilnmetrāžas spēlfilma “Tēvs Nakts”, kas 25. oktobrī piedzīvos pirmizrādi visā Latvijā. Šobrīd pašmāju kino ir ļāvis veselai grupai autoru ne vien īstenot savas idejas, bet arī uzlabot savas profesionālās iemaņas. Režisors Dāvis Sīmanis norāda, ka kino attīstības veicināšana noteikti ir jāturpina, lai mēs varētu raudzīties nākotnē ar pozitīvu skatu.
Turpināt lasīt “Dāvis Sīmanis: uz latviešu kino attīstību varam raudzīties ar pozitīvu skatu”
Lai nokļūtu gleznotāja, fotogrāfa un pasniedzēja Mārtiņa Krūmiņa darbnīcā, nākas ilgi kāpt pa šaurām līkloču kāpnēm kādā Valdemāra ielas namā, kamēr izsīkst pēdējie spēki. 2014. gada maijā atkal minu šos pakāpienus, puskrēslā knapi nojaušamus, tāpat kā pirms gadiem desmit, kad rakstīju par Mārtiņu pirmo reizi, un vēl daudzas citas reizes pirms un pēc tam. Te plūdušas viskija upes, raisījušās sarunas par mākslu, mutuļojušas neprātīgas dejas, svinēti svētki un dzīve, bet rītausmas šeit klusas – kā reiz agrā rītā, pēc trauksmainas nakts pie loga stāvēdams un uz Vecrīgas torņiem raudzīdamies, teica Mārtiņa draugs Igors.
