Katrīna Rudzīte: atmiņas struktūras
Turpinot tradīciju, Dzejas dienu laikā tribīni atdodam dzejniecēm un dzejniekiem.
atmiņas struktūras
I
var gadīties ka
adreses karus un svarīgus akadēmiskus konceptus
vajadzēs aizmirst
lai atcerētos nevis ko tu man teici
bet kā atvērto durvju spraugā iešķēlās tumsa
plaukstu uz vēdera
īslaicīgo pretošanos laika un telpas nosacījumiem
atmiņas darbs ir tik svarīgs
to uzsvēruši psihoanalītiķi vēsturnieki filozofi un citi
bet tagad uzmanīgi šķērsojot šauro tiltu
un mēģinot izvairītites no riteņbraucējiem
man tas viss jāatceras vienai pašai
II
atcerēties romiešu ciparus
jo ar tiem var sanumurēt dzejoļu daļas
atcerēties lietas kurām nezini vārdus
bet to apveidi it kā iekšēja objektīva pietuvināti
reizēm uzrodas apziņas tuvplānā
atcerēties nopirkt zobu pastu un melnas zeķbikses
pierakstīties pie ārsta svarīgo cilvēku dzimšanas dienas
atcerēties neteikt visu kas ienāk prātā
skaitīt glāzes pa vidu dzert ūdeni
atcerēties ka tu dzīvo uz planētas kurā darbojas cēloņu un seku likumsakarības
cilvēki var sākt tevi ienīst nesveicināt un novērsties
ka tu neej gulēt laicīgi pārāk daudz sēdi pie datora
atcerēties ka daži cilvēki nav pelnījuši necik no tavas uzmanības un laika
ka slikti sapņi nepareģo nākotni
ka elle neeksistē
ka tu jau sen esi pieaugusi un tev nav jāsaplūst ar fonu
ikreiz kad kāds nosodoši paskatās vai paceļ balsi
atcerēties ka ir lietas kuras drīkst aizmirst
III
cilvēki neatceras kas viņiem bijis mugurā un ko viņi teikuši
sēžot pie galda konkrētā gada konkrētajā datumā
tāpat neatceras kas tā bija par nedēļas dienu un kāds tobrīd bija apgaismojums telpā
(nevajag viņiem to atgādināt tas viņus satrauc)
IV
tu neatceries visādas dzēruma muļķības
bet ja nu pēkšņi
kādu dienu
tu to visu atcerētos
uzreiz vienā mirklī
V
vēl ir lietas
ko mēs vienkārši sarunājam neatcerēties
tāpat kā dzēruma muļķības
kā to ko cilvēki teikuši konkrētā datumā konkrētā apgaismojumā
VI
atceries
kāds tev reiz internetā uzrakstīja komentāru
ja izdomāsi visas domas līdz galam attapsies telpā ar polsterētām sienām
vai tev to vajag?
VII
es domāju ir pienācis laiks atzīt
ka mūs saista vienīgi atmiņa
VIII
vai tev šķiet ka tas kaut ko maina?
VIIII
tagad es varu tev pavisam godīgi atbildēt
es vairs nezinu es esmu izdzērusi tik daudz ka nevaru paiet
nevaru taksistam nosaukt savu adresi – es neatceros
© Katrīna Rudzīte