JŪRMALAS STĀSTI: GRILBĀRA “LIGHTHOUSE” PIEVILKŠANAS SPĒKS

Katrai vietai un mājai ir savs stāsts, bet ne vienmēr tas ir zināms. Grilbāra „Lighthouse” kapteinis Raitis Bērziņš iepazīstina ar viņam zināmo Jomas ielas 63. nama vēsturi un izstāsta kā „Lighthouse” no nelielas kafejnīcas ar vasaras terasi kļuvis par plašu un mājīgu restorānu un Jūrmala pastāvīgo iemītnieku.

Diena ir apmākusies, un mazliet līņā, kad Mums Patīk pirmo reizi iegriežas grilbārā Lighthouse. Ienākot restorānā, apņem patīkams siltums no iekurtā kamīna, interjerā dominē koka apdare un baltā krāsa: koka griesti un sijas, balti krēsli un galdi, improvizēts malkas pagaļu krāvums pa visu sienu, kuram pa vidu plaukti ar grāmatām. Pirmā sajūta – šeit ir mājīgi, gaiši un viegli, nekas nespiež pie zemes. Kaut arī Jomas iela šodien patukša, „Lighthouse” grilbārā apmeklētāju netrūkst, arī viņus šī vieta ir pievilinājusi. Apkalpotāji pārvietojas teciņus, gar acīm nozib apetīti rosinoši, skaisti noformēti ēdienu šķīvji, katrs viesis tiek sirsnīgi sagaidīts un arī pavadīts. Kā noprotams, tie ir pastāvīgie apmeklētāji, kuri promejot pienāk pie viesmīļiem un īpaši pateicas par garšīgo maltīti.

Raitis_Berzins_lighthouse-grilbars

Raitis Bērziņš

„Lighthouse” grilbāra kapteinim Raitim Bērziņam garām runām nav vaļas, jo sezona ir jau sākusies, un darbs dzen darbu. Īsais „Lighthouse” stāsts ir šāds: „Grilbārs „Lighthouse” atvērās 2005. gadā. Pirms lielajām pārvērtībām – rekonstrukcijas – mēs septiņas sezonas bijām kafejnīciņa ar vasaras terasi, bet tagad viss ir mainījes. 2014. gada ziema grilbāram „Lighthouse” bija pirmā, un to mēs aizvadījām veiksmīgi, tāpēc tagad uz Jomas ielas ir vēl viena vieta, kas atvērta visu gadu.”

„Lighthouse” grilbārs ir bērniem un ģimenēm draudzīgs restorāns. Te ir mazuļu pārtinamais galdiņš, bērnu krēsliņi un speciāla uzbrauktuve ratiņiem. Ir izveidots spēļu laukums ar slidkalniņu un mājiņu, tāpat pieejamas dažādas spēļmantas – mašīnas, ritenis, liela Lego kaste, lapas un krāsainie zīmuļi, kas nepārtraukti tiek asināti. Doma ir tāda – lai bērns būtu nodarbināts, kamēr vecāki mierīgi atpūšas, pusdieno vai vakariņo. Mazajiem apmeklētājiem ir radīta īpaša ēdienkarte, lai katrs tur varētu atrast kaut ko sev pa prātam. Viesmīļi pret bērniem izturas draudzīgi un nedusmojas, ja viņi skraida pa restorānu un spēlējas. Katru svētdienu vecāki restorānā var baudīt nesteidzīgu branču, kamēr ar bērniem nodarbojas animators – kopā ar viņiem līmē, zīmē, krāso, veido un rada mākslas darbus, ko pēc tam var paņemt līdzi uz mājām.

Restorāns „Lighthouse” ir lieliska vieta bērnu svētku svinēšanai jebkurā gadalaikā. Svētkos animators pārģērbjas par supermenu vai iejūtas kādā citā tēlā, kas ir aktuāls, un ballīte var sākties.

Laba sadarbība ir izveidojusies ar Māmiņu klubu. Raitis Bērziņš ir priecīgs, ka restorāna darbinieku pūles tiek pamanītas un novērtētas.

“Iepriekšējos gados mūs ļoti bija iemīļojušas gandrīz visas KVN (Клуб весёлых и находчивых) komandas. Esmu personīgi pazīstams ar daudzām no tām. Tas viss, ko viņi savās spēlēs rādīja, dzima šeit – „Lighthouse”. Viņiem patika nākt uz šejieni, pavadīt te laiku, brokastot, pusdienot, vakariņot, gatavot un izmēģināt priekšnesumus, svinēt uzvaras.” – stāsta Raitis Bērziņš. – “Viņi bija patīkami pārsteigti un priecājās par mūsu pārvērtībām. Citreiz viņi te pavadīja augas dienas, pārbīdīja mēbeles pēc saviem ieskatiem, pat aizņemās no mums inventāru savām spēlēm. Aukstajos vasaras vakaros ejot mājās man bija tāda patīkama sajūta, kad citas kafejnīcas un restorāni stāvēja tukši vai pat bija aizvērušies ciet, bet mums bija pilna terase ar KVN komandu dalībniekiem un nebija brīvu galdiņu. Te viņi jutās kā mājās, nākot iekšā teica: „Čau, man to pašu, ko vakar.”, un ilgāk strādājošos viesmīļus uzrunāja vārdā. Pāris gadus atpakaļ kāda komanda ieradās šeit uz sliekšņa ar visiem čemodāniem, lai ar gaviļu saucieniem pavēstītu, ka viņi atkal ir klāt. Te uz plaukta stāv vienas komandas fotogrāfija, ko viņi man uzdāvināja uz atvadām ar domu, ka mēs jūs mīlam. Arī tagad, kad šis pasākums Jūrmalā vairs nenotiek, viņi nav mūs aizmirsuši – aizvadītajā vasarā vienas komandas dalībnieks mūsu restorānā svinēja kāzas,  un mums visiem bija priecīga atkalredzēšanās.”

Lighthouse grilbārs Jomas ielā Jūrmalā

Lighthouse grilbārs Jomas ielā Jūrmalā

Jūlijs Jūrmalā ik gadu esot bijis trakuma mēnesis, pēc tam viss pamazām atkal pierimstot un pieklustot līdz nākošajai vasarai.
Par sevi Raitis saka: „Esmu tāds jocīgs rīdzinieks, jo katru dienu braucu uz Jūrmalu un vakarā atpakaļ uz Rīgu, arī ziemas laikā. Vasarās kļūstu par īstu jūrmalnieku, jo uz to laiku mūsu ģimene īrē vasarnīcu Jūrmalā. Var teikt, ka pa pusei jau esmu kļuvis par jūrmalnieku.”

„Ligthouse” grilbārs savos pirmsākumos un tagad

Par Jomas ielas 63. nama vēsturi Raitis Bērziņš stāsta: „Tas ir interesants un reizē arī ļoti sāpīgs stāsts, kā īpašnieki ieguvuši un vēlāk mantojuši šo namu, samaksājot par to ar daudziem gadiem Sibīrijā. Pirms otrā pasaules kara ļoti daudzi Jūrmalas nami piederēja vāciešiem, un tieši virsniekiem. Man nav zināms, kā viņi pie šiem īpašumiem tika, bet, kad karadarbība kļuva aktīvāka, un bija jau skaidrs, ka krievi nāks iekšā, vācieši atkāpjoties par ļoti simbolisku samaksu visas savas mājiņas pārdeva. Šīs zemes likumīgais īpašnieks, kurš šobrīd ir jau aizsaulē, bija veikalnieks kaut kur Jūrmalā, laikam zivis tirgoja, varbūt tieši tobrīd bija tās pārdevis un saskatīja izdevīgumu par lētu naudu iegādāties īpašumus. Viņš nopirka šeit kādas četras mājiņas, bet pēc tam ienāca krievu karaspēks, un tālāk viss notika tā, ka viņu kā buržuju un tautas ienaidnieku izsūtīja uz Sibīriju, bet šos īpašumus pārņēma padomju vara. Viņa dēls tikai deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvija atguva neatkarību, uzzināja, ka viņam ir mantojuma tiesības uz lieliem īpašumiem Latvijā šeit Jūrmalā, jo viņš ir dzimis un uzaudzis Sibīrijā, tikai vārds un uzvārds Juris Dumpis liecina par viņa latvisko izcelsmi.”

Jurmalas stasti

Saistītie raksti:

Visi ceļi ved uz jūru
Jūrmalas pastaigas
Jūrmalas pastaigas II

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!