“Literatūre” jeb ceļojums ar rakstniekiem atgriežas ēterā ar 8 jaunām galaktikām

Kā ierasts, katrs no rakstniekiem kā “Literatūres” ceļa karti lasīs sev tuvāko aizgājušo laiku autoru, kopār ar literatūristi Martu dodoties ceļojumā uz vietām, kur tie dzīvojuši vai par kurām rakstījuši. Savukārt, viņu savrupais ceļabiedrs Gustavs ceļos atsevišķi ar grāmatām un meklēs, kam palasīt priekšā.

“Man “Literatūre” kļuvusi par tādu kā gravitācijas procesu, kur universa vilkme pievelk katru nākamo elementu, rakstnieku, dzejoli, romānu, ceļojumu un ļauj pašam gan paplašināties gan padziļināties. Citreiz tur nonāk veselas galaktikas, piemēram, E. Pelšs un Preiļu konceptuālisti. Kā var nepamanīt, ka blakus ir vesela galaktika? Mierīgi. Pelšs nepamanīja, ka pāri ielai dzīvo viņa dvēseles brālis Surgunts! Preiļos!!! Iepazinās internetā. Lūk! Un beidzot  savienojoties tapa vesels dzejas virziens. Tāpēc arī šobrīd es vienkārši turpinu plūst “Literatūrē”, lai vai kas tur gadītos! Ja nu galaktika pēkšņi? Tas ceļojums ar pašmāju autoriem turpinās bezgalīgi un ļauj dzīvot interesantu dzīvi. Man ar to pietiek,” saka literatūrists Gustavs Terzens.

Šajā sezonā rakstnieks Rvīns Varde mūs vedīs atkailinātā literatūrē pa mirklīgās Austras Skujiņas dzīves un dzejas takām, bet Inga Gaile ar Vizmas Belševicas dzīvesstāstu pāržūžos dūksnāju un sadūdos lietu Martas acīs. Ilmāra Šlāpina literatūres kompass rādīs ceļu Jūrmalas virzienā, kur, vasaras saulei karsējot, izgaismosies biklā rakstnieka un filozofa Riharda Rudzīša portrets. Dzejniece Ingmāra Balode par Jāni Sudrabkalnu jeb Oliveretto ņemsies stāstīt no operas sienām līdz nēģu tacim. Sezonas vidū kopā ar dzejnieku Eināru Pelšu un Preiļu konceptuālistiem atradīsim alfabēta dzimteni, ko pāragri pameta Pelša kaimiņš-dzejnieks Andis Surgunts. No Preiļiem dosimies uz otru Latvijas galu, Liepāju, kur rakstniece Jana Egle mums izstāstīs divkārt uz Sibīrijas tundru izsūtītā Olafa Gūtmaņa stāstu. Latvijas krievu dzejnieks Semjons Haņins mūs vedīs literatūrē uz Daugavpili satikt ar Džeimsu Džoisu un Marselu Prustu salīdzināto Leonīdu Dobičinu, bet sezonu noslēgsim ar dzejnieces Dainas Sirmās centieniem savaldzināt Tinderi ar Friča Bārdas paņēmieniem.

Bet ar šiem 8 raidījumiem “Literatūres” jaunā sezona vis nebeigsies. Uzklausot skatītāju, vecāku un skolotāju aicinājumu, raidījuma veidotāji radījuši sākumskolas bērniem pielāgotu raidījumu formātu. 12 raidījumi “Literatūre sākumskola” nāks klajā sākot no marta.

“Literatūre” ir literārā tūrisma dokumentāls raidījumu cikls, ko jau trešo gadu veido biedrība “Ziemeļu puse” sadarbībā ar “VFS Films”. Raidījums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, projekts iekļauts Latvijas valsts simtgades notikumu programmā.

“Literatūres” režisors ir daudzu iecienītu televīzijas oriģinālraidījumu (“Ziemeļu Puse”, “Te!”, “Karaliste”, “Adreses”, “Atslēgas”) līdzautors Uģis Olte. Raidījumu filmē nopietni kino operatori Valdis Celmiņš un Dainis Kļava.

Raidījumu ierakstus aicinām skatīties LSM vietnē Replay platformā.

“Literatūres” gaitām sekot līdzi aicinām šeit, izmantot mirkļbirku #RaidījumsLiteratūre.

Tāpat kā pērn, arī šogad ar raidījumā sastapto autoru pārdomām aicināsim iepazīties LSM platformā, rakstnieku veidotajos blogos.

Arī šosezon “Literatūre” metīs izaicinājumu izlasīt visas raidījumā apskatītās grāmatas, vairākās bibliotēkās uz vietas izveidojot “Literatūres” plauktus ar šo grāmatu klāstu.

LNMM aicina skolēnus piedalīties literārajā konkursā “Baltijas varoņi”

Izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” ir vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts, kas 2018. gadā ar ievērojamiem panākumiem bija izrādīts prestižajā Orsē muzejā Parīzē. Pēc tam izstāde aizceļoja uz Tallinu (2018/2019) un Viļņu (2020), tagad – no 2020. gada 21. novembra līdz 2021. gada 21. februārim – tā ir skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas Lielajā zālē.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tieksme izteikt dzīves noslēpumaino dabu satuvināja dažādu mākslu pārstāvjus, kas domāja par visu mākslu maģisko sintēzi. Dzeja gadsimtu mijā tiecās kļūt par mūziku un ilgojas pēc krāsām, mūzika un glezniecība sapņoja par iedarbību, kas pielīdzināma lūgšanas sakrālajam vārdam. Simbolisma aizsākumi meklējami tieši literatūrā – 19. gadsimta 70. gadu franču dzejā. Vēlāk simbolisma idejas lielu nozīmi ieguva tādu dižgaru kā Frīdriha Nīčes (Friedrich Wilhelm Nietzsche, 1844–1900) un Riharda Vāgnera (Wilhelm Richard Wagner, 1813–1883) daiļradē.

Izstādes darbos redzam māksliniekus pieskaroties dažādiem mītiem un leģendām, tostarp mums zināmajiem Baltijas varoņiem – latviešu Lāčplēsim un igauņu Kalevipoegam. Meklējot simbolisma laika iedvesmotas idejas mūsdienās, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina ikvienu vispārizglītojošās skolas vai profesionālās izglītības iestādes 7.–12. klases audzēkni piedalīties radošajā konkursā “Baltijas varoņi”, pastāstot mums, kas šobrīd ir mūsu varoņi un kā tos izjūtam savā ikdienā vai kolektīvajā apziņā.

Konkursa mērķis ir veicināt skolēnu radošo izpausmi, sagatavojot darbu prozas vai dzejas veidā. Dalībnieki konkursā piedalās individuāli, iesniedzot vienu literāro darbu latviešu valodā. Maksimālais teksta apjoms dzejā ir 30 dzejas rindas, prozā – 2300 rakstzīmes (neskaitot atstarpes). Iesniedzot darbu konkursam, pirms teksta jānorāda autora vārds, uzvārds, izglītības iestāde un klase, tālruņa numurs un e-pasta adrese.

Ar detalizētu informāciju par konkursa darba uzdevuma izpildes nosacījumiem, iesniegšanas kārtību, vērtēšanas kritērijiem un balvām var iepazīties Nolikumā, kas ir pieejams LNMM mājas lapā www.lnmm.lv un sociālo tīklu kontos.

Autordarbi līdz 2021. gada 1. februāra plkst. 23.59 iesniedzami elektroniski, sūtot uz e-pasta adresi Anna.Putele@lnmm.lv, vēstules tēmā (Subject) norādot “Konkurss “Baltijas varoņi””. Darbs tiek uzskatīts iesniegts tikai pēc apstiprinājuma e-pasta saņemšanas.

Konkursa rezultāti tiks paziņoti 9. februārī, uzvarētājus informējot arī personīgi.

Pirmās vietas ieguvējs balvā saņems Latvijas Nacionālā mākslas muzeja dāvanu komplektu, iespēju visai klasei apmeklēt izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” un komandas saliedēšanas aktivitāti “Kā top instalācija?”.

Otrās un trešās vietas ieguvēji tiks apbalvoti ar LNMM dāvanu komplektiem.

Konkursā tiks piešķirta arī īpaša Mākslas muzeja Jauniešu kluba simpātiju balva – dāvanu komplekts.

Uzvarētāju apbalvošana notiks 2021. gada 9. februārī tiešsaistes pasākumā, kurā piedalīsies konkursa patrons – dzejnieks un Latvijas Radio 1 kultūras žurnālists Toms Treibergs.

Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2020

Aptauju jau astoņpadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS).

Rīkotāji pieteikumus saņem augu gadu, un pienesums ir redzams adresē gadavards@inbox.lv. Pirmie ienāca jau 2020. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Aicinājums atcerēties, ka runa ir drīzāk par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā!

Joprojām gaidām iesūtījumus salīdzinoši nesen ieviestā kategorijā “gada savārstījums” – tas ir dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2020. gadā, arī amizantas kļūdas un divdomības, kas radušās gan apzināti, gan pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ. Ziņās un komentāros atrasti: “Dumpis aicina sēdēt mājās, Kariņš saglabāt mieru, bet Viņķele – neaizrauties ar vīniem,” “Sačakarētā Čaka iela,” Rīgas Satiksmes aicinājums “Lūdzu, nedaudz uzgaidiet! Sagaidīsim, kad citi pasažieri iekāps, un tad – izkāpsim paši. Paldies par sapratni!” Premjera “Mani sāk uztraukt tas, ka tas plāns, kas mums ir, vismaz man nav saprotams. Un, ja man nav viņš galīgi saprotams, iespējams, ka daļai sabiedrības viņš arī nav līdz galam saprotams,” kā arī “partneritātes atbalsts,” reaģējot uz neseno Satversmes tiesas spriedumu u.c.

Lielākā daļa iesūtījumu nāk no publiskajā telpā lasītajiem vai dzirdētajiem tekstiem, kur dzīvīga joma ir reklāma vai tas, ko izlasi sociālajos tīklos, uz produktu etiķetēm vai krekliņiem, sludinājumos u.c. Joprojām noturīga ir interese par jaunvārdu darināšanu, uz ko arī visi aicināti! Šogad ieteikts “pakariņš” – numuriņš, ko saņem, piemēram, teātrī nododot virsdrēbes, “gretīnisms” – Grētas Tūnbergas sludināts tīņu eko-populisms, “prātgrozis” – influencera vietā, “rituālie ķekši” – Latvija.lv ekrāni pilni ar neskaitāmām atzīmējamām pārbaudēm, “sejauts” – sejas masku vietā, “rādne” – fitnesa aproce vai kāds cits mazekrāns, kas sajūgts ar viedierīci vizuālu datu pārraidīšanai, “rečekisti” – publicēto ziņu patiesuma pārbaudītāji, “amatu karuselis” – rotācija valsts iestāžu darba vietās, “masku mediji” – nenogurstoši par masku valkāšanu atgādinošie plašsaziņas līdzekļi, kā arī “noslēdze” un “mājsēde” angļu valodas vārda “lockdown” latviskošanai u.c. Labākie jaunvārdu darinātāji ir bērni – gaidām arī viņu pērles!

Gada vārdam derētu būt tādam, kas 2020. gadu apzīmogo un ļauj ierakstīt vēsturē – tādam, kurš ne vien rāda, kas īpašs noticis, bet ir arī vārds, kas latviešu valodā stiprs. Pagājušajā gadā par tādu atzīta “notumse” – aptumšošanās, mijkrēslis, spuldžu izslēgšanās, kā arī daudzu citu svarīgu ierīču nedarbošanās, ko izraisījusi kāda nopietna kļūme elektroapgādes tīklā.

Gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko dzirdēt un lietot negribas, kas griež ausīs ne vien kā lieks un – jāpiebilst – greizs ievazājums no svešvalodām, bet arī lietojuma ziņā, piemēram, “atzīmēt (jubileju)” svinēšanas vietā, “melnais ledus” atkalas un apledojuma vietā, “līdziesaiste” līdzdalības vietā, “vakcīna” un “vakcinēties” potes un potēšanās vietā u.c.

Spārnots teiciens ir tāds, kas aizgājis tautās – nekad nevar paredzēt, uz cik ilgu laiku. Biežāk tāds nāk no reklāmas vai politikas laukiem. Tostarp pamanīti teicieni: “Rādām viens otram savas olas!” “Draugi, nav labi!” “Tas tiešām ir ļoti satraucoši, jo Latvijā uz nabadzības robežas dzīvo apmēram pusmiljards cilvēku,” un „Tie cilvēki, kuri ir nomiruši no kovida, tiem, protams, šie Ziemassvētki arī nebūs.” Jābūt vēl!

Pieteikumi līdz 10. janvārim jāsūta uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv vai pa parasto pastu: RLB Latviešu valodas attīstības kopai, Merķeļa ielā 13, Rīgā, LV-1050.

Aptauja noslēgsies ar preses konferenci janvāra nogalē Rīgas Latviešu biedrības namā (vai attālināti, ja būs šāda nepieciešamība) – žūrijas locekļi un RLB pārstāvji paziņos rezultātus un pastāstīs, ko, viņuprāt, aptauja liecina par mūsdienu latviešu valodu. Atgādinām, ka Latviešu valodas attīstības kopas kontiem @LVAK_valoda un @gadavards var sekot tviterī.

Dailes teātra simtgadei veltīta izstāde

Dailes teātra vēsture ir cieši saistīta ar Raini un Aspaziju. Rainis piedalījies teātra dibināšanā, pirmsākumos bijis tā direktors. Dailes teātris audzis uz Raiņa un Aspazijas dramaturģijas bāzes, un Eduards Smiļģis kļuvis par dziļāko šo darbu atklājēju un interpretu.

Izstāde aktualizē Raiņa un Aspazijas klātbūtni Latvijas teātru kopainā, ļauj paskatīties uz dzejnieku darbiem dažādās interpretācijās. Tā retrospektīvi iezīmē dzejnieku darbu iestudējumus gadsimta laikā un paver iespēju vērot, kā pa desmitgadēm mainās iestudējumu vizuālais tēls.

Izstādē eksponēti tērpi, rekvizīti un fotogrāfijas no Dailes teātra iestudējumiem.  Izstādes apmeklētājus sagaida Harija Liepiņa Tots; par leģendāro 1947. gada “Uguns un nakts” iestudējumu atgādina Artura Filipsona tēlotā Lāčplēša zobens un vairogs un Lilitas Bērziņas atainotās Spīdolas rotas. Zeltā atmirdz Asnates tērps.

Foto: Linda Grīnberga

Visa teātra gadsimta garumā Aspazijas un Raiņa dramaturģija ieņēmusi nozīmīgu vietu teātra repertuārā. Viņu radītās lugas iestudētas vairāk nekā trīsdesmit reižu, turklāt ievērojamākās Raiņa lugas pat piedzīvojušas vairākas režijas.  Dailes teātra iestudējumu stils vienmēr spējis atklāt Raiņa darbu gara lidojumu un simbolisko būtību. Raiņa un Aspazijas lugu iestudējumos slavenākie Dailes teātra aktieri ir radījuši neaizmirstamus tēlus.

Izstāde gaidīs apmeklētājus līdz 2021. gada aprīļa beigām.

Tuvāka informācija: Astrīda Cīrule, +371 67764295; +371 29239472; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

Dailes teātris vinila formātā izdod Raimonda Paula teātra melodijas

Jau vairāk nekā pusgadsimtu turpinās Maestro sadarbība ar Dailes teātri, kura iesākās 1966. gadā, radot mūziku izrādei “Filma top…”. Albumā skan melodijas no tādām leģendārām izrādēm kā “Īsa pamācība mīlēšanā”, “Brands”, “Šerloks Holmss”, “Elizabete, Anglijas karaliene”, “Meža gulbji”, “Kaligula” un citiem Dailes teātra repertuāra lepnumiem. Atzīmējot veiksmīgo sadarbību un sagaidot Maestro 85 gadu jubileju, “Dailes pieskāriens” izdots gan CD, gan vinila plates formātā.

“Šis Maestro ieraksts ir gājiens vienatnē. Bez grima, kolēģu atbalsta un aktieru zobgalībām, tomēr ar skatuves smaržu, kā nedaudz aizplīvurots pieskāriens Dailes laikam, kas zaudējis robežas. Tas nepaģērē salīdzinājumu un jaunu virsotņu iekarošanu. Paula smaile tā pat ir nesasniedzama,” albuma ievadvārdos raksta muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode.

Ieraksts vinila plates formātā izdots ierobežotā skaitā – 500 eksemplāros, no kuriem pirmos 50 parakstījis Maestro Raimonds Pauls.

Ieraksts ir tapis Latvijas Radio 1. studijā 2020. gada aprīlī. Skaņu ierakstu un apstrādi ir veicis Gustavs Ērenpreiss, skaņas pēcapstrādi koriģējis Mikkel Gemzøe “Varibeat Audio” studijā Dānijā. Ieraksta producents ir Juris Vaivods, bet vizuālo noformējumu veidojis mākslinieks Miķelis Fišers.

Albums “Dailes pieskāriens” iekļauts Latvijas valsts simtgades programmā un izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Vinila plates pieejamas Dailes teātra kasē.

Jauns ieraksts: Marina Rebeka, Sinfonietta Rīga un Latvijas Radio koris

Albumā iekļauti gan klausītajiem labi pazīstami un par hrestomātiskiem uzskatāmi vokālās mūzikas šedevri, tādi kā Johana Sebastiana Baha un Šarla Guno “Ave Maria”, Volfganga Amadeja Mocarta “Laudate Dominum”, “Ihr habt nurn Traurigkeit” no Johannesa Brāmsa “Vācu rekviēma”, Franča Šūberta “Ave Maria”, Henrija Pērsela “When I am laid in earth” no operas “Didona un Enejs”, gan arī retāk atskaņoti, bet no izpildītāja visaugstāko profesionālo sagatavotību un māksliniecisko briedumu prasoši opusi. Marinas Rebekas, Sinfonietta Rīga un Latvijas Radio kora kopdarbā tāpat iekļautas Džuzepes Verdi, Alesandro Stradellas, Gabriela Forē, Frančesko Durantes, Georga Frīdriha Hendeļa, Kamila Sensānsa, Tomazo Albinoni un citu autoru kompozīcijas.

Eiropā un ASV bāzētās skaņu ierakstu izdevniecības “Prima Classic” pārstāvji albuma izdošanas sakarā uzsver: “Izmisuma un nedrošības laikos cilvēce savus skatus vērš garīgumā, meklējot tajā mierinājumu, pārliecību un spēku. Marinas Rebekas jaunais skaņu ierakstu albums “Credo” ir pacilājošas iedvesmas avots, tajā pārstāvētie autori ir Rietumu civilizācijas spilgtākie un ievērojamākie pārstāvji. Šī pārlaicīgā, apgarotā mūzika mums jo īpaši ir nepieciešama šobrīd.”

Sinfonietta Rīga un Latvijas Radio koris izsaka cerību, ka jaunā ierakstu albuma prezentācijas koncertus Latvijas klausītāji sagaidīs 2021. gada martā. To īstenošana būs iespējama normalizējoties globālās pandēmijas situācijai.

Fotogrāfes Māras Brašmanes personālizstāde “Atskatoties”

Māra Brašmane. Zaķusala, Rīga, 1971. gads

Izstāde “Atskatoties” ir gluži kā personīgo atmiņu albums, kura tapšanu motivējis konstantais laika ritums, pārmaiņas un liktenīga aizraušanās ar fotogrāfijas mākslu. Māras Brašmanes fotogrāfijas netapa citu acīm, bet kalpoja kā izziņas līdzeklis, lai atklātu sevi, savus sapņus, intereses un arī iemācītos tuvoties cilvēkiem, vienlaikus dokumentējot pasauli sev apkārt un izmaiņas tajā. Izstādē redzamajos darbos atklājas autores mīlestība pret dzīvi un cilvēku, interese par laiku, mirkļa burvību, jaunību, darbu, atpūtu, priekiem, rūpēm un iztikšanu.

Māra Brašmane. Autoosta, Rīga, 1995. gads

Pati autore stāsta: “Esmu dzīvojusi un turpinu dzīvot nemitīgā pārmaiņu laikā. Tas arī ir radījis manu vēlmi iemūžināt šos procesus un visapkārt notiekošās pārmaiņas – kā pilsētā, tā laukos. Laika ritējums atnes ko jaunu, un, tikai atskatoties, es spēju ieraudzīt un salīdzināt, kas ir mainījies, kas iegūts, kas zaudēts. Cik sakopta vai nolaista ir pilsēta, kā mainās lauki noteiktā laika posmā un izpratne par skaisto. Laiki nāk un iet, mainās esošās varas un gaumes, tāpat kā saukļi un aicinājumi, bet par spīti visam mani joprojām interesē dzīve, ļaudis un pilsēta kā mājoklis mums, cilvēkiem.”

Māra Brašmane. Talsi, 1972. gads

Māras Brašmanes vizuālā valoda nepakļāvās tā laika valdošajai mākslinieciskajai stilistikai. Daudz tika fotografēti draugi un tagad sabiedrībā pazīstami cilvēki viņai raksturīgajā dokumentālajā stilā, cenšoties atklāt katra subjekta dvēselisko skaistumu, nevis to pārveidot. Strādājot Rundāles pils muzejā, M. Brašmane aptvēra, cik svarīgi ir dokumentēt. Tādēļ gadu desmitiem krātie kadri, kuri neiederējās laikmeta un klubu pieprasītajos žanros, tika rūpīgi uzglabāti vienīgi sev, atklājot šī materiāla nozīmību pašai autorei. Klusās mazpilsētu ainas, tirgus laukumi, draugu portreti, pilsētas kņada, māju pagalmi – M. Brašmane ir radījusi vienu no autentiskākajiem Latvijas sabiedrības atspoguļojumiem. Šo attēlu kultūras, sociālā un dokumentālā vērtība atklājās vēlāk kā unikālas vēstures liecības par dzīvi Rīgā un dažādās Latvijas mazpilsētās galvenokārt XX gadsimta otrajā pusē.

Māra Brašmane. Vircava, 1980. gads

Izstādē būs redzamas melnbaltās fotogrāfijas, kuras tapušas uz filmas. Laika periods aptver fotogrāfijas no gandrīz pirmās pašas uzņemtās foto filmas līdz pat 2013. gadam, taču lielākā daļa izstādīto attēlu ir tapušas 1960. – 1980. gados. Izstāde atspoguļo trīs posmus Māras Brašmanes dzīvē – mīlestību pret Rīgas pilsētu, darbu Rundāles pils muzejā, un Latvijas lauku reģioni, kuri Rīgā tiks izstādīti pirmo reizi.

Māra Brašmane (1944, Liepāja) ir viena no Latvijā zināmākajām fotogrāfēm. Fotogrāfiju apguvusi pašmācības ceļā jau no 1962. gada. 1984. gadā absolvējusi Rīgas Kultūras darbinieku tehnikuma foto – kino nodaļu. Bijusi Rundāles pils muzeja un Valsts Mākslas muzeja (tagad. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja) fotogrāfe. No 1995. gada pasniedz foto dokumentāciju Rīgas Celtniecības koledžā. Strādājusi galvenokārt melnbaltajā fotogrāfijā, sev raksturīgajā dokumentālajā stilā. 1970./80. gados fotografējusi laikabiedrus neformālā vidē, kā arī veidoja sociāla rakstura reportāžas. No 1964. gada sākuma M. Brašmanes piedalījusies grupu un personālizstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņas darbi ir bijuši izstādīti izstāžu zālē “Arsenāls”, Kopenhāgenas Pilsētas muzejā, Glāzgovas starptautiskajā mūsdienu mākslas festivālā, Arlas fotofestivālā, Austrijas Mūsdienu mākslas muzejā, Bornmutas Mākslas institūtā, Lielbritānijā, Galerijā “Nr. 1” Bostonā, ASV, un citur. Viņas fotogrāfijas un mākslas darbu reprodukcijas publicētas vairāk nekā 50 grāmatās, albumos un katalogos.

Izstādi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, SIA “Krāsu Serviss”. Paldies dizaina māksliniecei Ievai Stūrei un informatīvajiem atbalstītājiem.