Publicēts

Izdevniecības “Neputns” samta sērijā klajā nāk Česlava Miloša dzejoļu krājums “Dāvana”

“Poļu dzejnieks Česlavs Milošs ir dzimis 1911. gada 30. jūnijā tagadējā Lietuvas teritorijā, Šeteņos, dzīvojis Viļņā, Varšavā, Vašingtonā, Parīzē, Bērklijā, miris Krakovā 2004. gada 14. augustā. Ierakstot būtiskākās “Miloša pilsētas”, tajā vietā, kur starp gadskaitļiem parasti liek domuzīmi, mēģinu vienā teikumā fiksēt šī dzejnieka dzīvi telpiskās kategorijās. Abas — gan laiks, gan telpa — savītas, šķetinātas, abstrahētas un līdz taustāmībai pietuvinātas, ir būtiskas Česlava Miloša darbos: dzejā, prozā un esejās,” Ingmāra Balode.

Česlava Miloša dzejas mantojums ir milzīgs, pirmais no viņa 18 dzejoļu krājumiem poliski iznācis 1933. gadā, bet pēdējais sarakstītais – 2003. gadā. Latvijā līdz šim Miloša dzeja bijusi pieejama galvenokārt lielākās un mazākās atdzejas publikācijās kultūras medijos un kopizdevumos Ulža Bērziņa, Māra Salēja, Hermaņa Marģera Majevska atdzejojumos, kā arī Dagnijas Dreikas tulkotā un pašas veidotajā izlasē.

“Neputna” samta sērijas izlase Ingmāras Balodes sakārtojumā ietver dažādu gadu Miloša darbu klāstu no jaunības opusiem līdz mūža nogalē tapušiem dzejoļiem, kuru latviski lasāmās versijas radījuši Ingmāra Balode (atdzejas pamata korpuss), Uldis Bērziņš, Māris Salējs, Hermanis Marģers Majevskis.

Česlavs Milošs (Czesław Miłosz, 1911–2004) ir viens no divdesmitā gadsimta dižākajiem un pasaulē pazīstamākajiem poļu dzejniekiem. 1980. gadā Milošs saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Viņa eseju krājums “Sagūstītais prāts” (1953; latviski Ulža Bērziņa tulkojumā, 1998) totalitārisma būtības un seku izpratnē ir neaizstājama vērtība un arī mākslas darbs.

Ingmāra Balode (1981) ir latviešu dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja. Tulko no poļu un angļu, kā arī čehu, slovāku un krievu valodas. Par nopelniem poļu literatūras tulkošanā saņēmusi Polijas Republikas Nopelnu ordeņa sudraba krustu (2018). Ingmāras pēdējais krājums “Dzejoļi pēc mūsu” ēras iznācis izdevniecībā “Neputns” 2021. gadā.

Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, www.neputns.lv un labākajās Latvijas grāmatnīcās.

“Neputna” cena: € 10

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds

Publicēts

Iznākusi kinozinātnieka Viktora Freiberga otrā grāmata

Viktora otrās grāmatas žanru var raksturot kā esejisku tekstu, kuru pats autors skaidro grāmatas ievadā: „Kad esmu izstaigājis atmiņās dažādus laikus, bijis uz dažādām filmām, tad izrādās, ka kabatas man pilnas ar vecām kinobiļetēm, kuras žēl mest laukā, jo katrai ir savs stāsts. Bet ko lai ar tām iesāk? Un tad radās doma – tās visas varētu sagrupēt pēc tēmas vai pēc tēliem, kas katrā no filmām parādās vairāk nekā citi. To es arī nolēmu darīt, un tas pats ir sanācis arī ar šo grāmatu, kas nav nekāda kino enciklopēdija, jo tās pamatā ir personiskas asociācijas. Tāpēc katrā nodaļā ir savs dominējošais tēls, un ap to savirknētas nevis recenzijas par dažādām filmām, bet atmiņu gleznas, izjūtas, gaisotne un personiski stāsti, kāpēc katra no šīm filmām man ir svarīga. Es skaidri zinu, ka ikvienā no grāmatas nodaļām var pielikt klāt vēl kādu “kinobiļeti”, jo nekas nav pilnīgs. Bet man gribējās paļauties uz atmiņu, ne uz racionālu izpēti.”

Grāmatas beigās pievienots visu tekstā minēto filmu alfabētisks apkopojums, ļaujot lasītājam izmantot šo filmu izlasi kā ceļvedi, bagātinot savu pieredzi un iepazīstot pasaules kino klasiku. Šim pašam nolūkam kalpo arī kinomūzikas izlase, kuru, balstoties grāmatā minēto filmu sarakstā, sastādījis mūzikas pētnieks un Viktora draugs Klāss Vāvere; izlase (110 skaņdarbi ar kopējo garumu 6 stundas) pieejama platformā Spotify un kolekcijas adrese publicēta grāmatā.

Viktora otrā grāmata tapusi portāla Kino Raksti un biedrības Ekrāns paspārnē, grāmatas veidotāju komanda – mākslinieks Aleksandrs Busse, redaktore Kristīne Matīsa un fotogrāfe Agnese Zeltiņa, kuras veidotās ilustrācijas apspēlē Viktoru Freibergu kā kinematogrāfisku tēlu. Grāmatu papildina arī pēcvārds, kuru rakstījusi kinozinātniece Dita Rietuma.

Grāmatu jau var iegādāties apgāda Mansards mājaslapā un Jāņa Rozes grāmatnīcās, drīz arī citos grāmatveikalos. Viktora otrās grāmatas sagatavošanu finansējis Valsts Kultūrkapitāla fonds, savukārt tipogrāfijas izdevumu segšanu nodrošināja sadarbība ar Projektu banku, kur gandrīz 300 atbalstītāju izmantoja iespēju iepriekš nopirkt grāmatu ar autora autogrāfu.

Profesors Viktors Freibergs ir pazīstams kā kaislīgs un erudīts filmu zinātnieks, kurš ar savu aizrautību spēj iedvesmot kolēģus, studentus un citus aizrautīgus kinointeresentus. Par savu pirmo grāmatu, autobiogrāfisko prozas darbu Kinomāna slimības vēsture (2019), Viktors Freibergs saņēma nozīmīgo Dzintara Soduma balvu literatūrā.

Publicēts

Klajā nācis sērijas “Es esmu…” darbs — Jāņa Zālīša monogrāfija “Kam puķe zied…”

 

Jānis Zālītis KAM PUĶE ZIED…

Monogrāfija par Jāni Ziemeļnieku

Sērija “Es esmu…”

 

 

“Jānis Zālītis ir “literatūrvēsturnieks no Dieva”. Viņš zina apbrīnojami daudz, rok dziļi un pārredz plašas, mazapgūtas pētnieciskas teritorijas. Nule pabeigtā monogrāfija par Jāni Ziemeļnieku pārliecinoši izgaismo vēl vienu autora talantu – spēju savus pētnieciskos atklājumus popularizēt nesamāksloti, intriģējoši un asprātīgi. Gan Ziemeļnieka laika – pērnā gadsimta 20. gadu – literārajā dzīvē, gan tās aizkulisēs pētnieks orientējas perfekti, un viņa apjomīgais darbs līdzinās saistošā formā sarakstītai literatūrvēsturiskai enciklopēdijai, kurā vieta dāsni atvēlēta visam un visiem, kam vien bijusi jelkāda nozīme latviešu “mīlas un sāpju dzejnieka” īsajā, traģiskas nolemtības apzīmogotajā ceļā uz mūžību.”

Gundega Grīnuma

 “Kāda dzirkstoša, dzīva un krāsaina pasaule, kur katram notikumam ir atrodams skaidrojums, – jā, tāda literatūras vēsture ir lasāma aizgūtnēm! Jāņa Ziemeļnieka klātbūtnes sajūta ir gluži vai taustāma.”

Gundega Blumberga

 Jānis Zālītis (1951) – literatūrvēsturnieks, filoloģijas doktors, piedalījies Raiņa Kopotu rakstu akadēmiskā izdevuma un Imanta Ziedoņa Rakstu sagatavošanā, līdzautors enciklopēdiskajai vārdnīcai “Latviešu rakstniecība biogrāfijās”. Rakstījis par Ļeva Tolstoja, Raiņa, Aspazijas, Austras Skujiņas, Riharda Valdesa, Valdemāra Kārkliņa, Andrieva Niedras, Jāņa Sudrabkalna un citu literātu daiļrades un biogrāfijas jautājumiem; avīzē “Laiks” (2004—2005) publicēta monogrāfiska apcere “Pasaule uz spārna jeb Grāmatu draugs Helmars Rudzītis”. Rakstnieku savienības biedrs kopš 2001. gada.

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

 Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

 Cieto vāku sējums, 456 lpp., izdots 2021. gada 29. novembrī

 

Par projektu “Es esmu…”

2018. gadā izdevniecība “Dienas Grāmata” sāka darbu pie jauna latviešu literatūras lielprojekta “Es esmu…”. Jaunajā sērijā kopumā iecerēti 26 jauni darbi: 13 romāni un 13 monogrāfijas par latviešu literatūras klasiķiem. Par cilvēkiem, kuru darbi un domas katrs savā veidā gan acīm redzami, gan neapjausti tā vai citādi veidojuši mūs šodien. Tos pašus “mēs”, kuri dzīvo mūsdienu Latvijas kultūras laukam un nacionālajai pašapziņai nozīmīgu devumu sniegušās sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” romānos, kur rakstnieki atšķirīgā stilistikā pievērsās laika garam, vēsturiskajiem notikumiem un to atstātajām pēdām.

Jaunais projekts “Es esmu…” paredz sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” turpinājumu, arvien aktivizējot sociālo atmiņu, vēstures apzināšanu, tās izpēti un izpratni, fokusējoties uz personības būtību, individuālajām izvēlēm, intelektuāļa atbildību.

Aspazija, Anna Brigadere, Anšlavs Eglītis, Jānis Ezeriņš, Gunars Janovskis, Ivande Kaija, Vilis Lācis, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe, Ilze Šķipsna, Andrejs Upīts, Eduards Veidenbaums, Jānis Ziemeļnieks. Daži no šiem 13 literatūrai un kultūrvēsturei tik nozīmīgajiem rakstniekiem, dzejniekiem un dramaturgiem nepelnīti aizmirsti, vēl kādi — kanonizēti un zaudējuši dzīvas radošas personības aprises. Tomēr vēl svarīgāka ir šo klasiķu nepārprotamā dažādība, gluži diametrālās atšķirības citam no cita, kā arī indivīda un sabiedrības savstarpējo spoguļattēlu demonstrējums, kurā itin labi varam ieraudzīt arī šodienas procesus.

Projekts “Es esmu…” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Romānu un monogrāfiju autori ir rakstnieki Inga Ābele, Andris Akmentiņš, Guntis Berelis, Māris Bērziņš, Inga Gaile, Ilze Jansone, Arno Jundze, Laima Kota, Svens Kuzmins, Gundega Repše, Osvalds Zebris, Andris Zeibots, Inga Žolude un literatūrzinātnieki Maija Burima, Inguna Daukste-Silasproģe, Gundega Grīnuma, Māra Grudule, Ieva Kalniņa, Arnis Koroševskis, Sigita Kušnere, Anita Rožkalne, Olga Senkāne, Lita Silova, Ieva Struka, Viesturs Vecgrāvis, Jānis Zālītis. Projekta “Es esmu…” idejas autore un ierosinātāja ir rakstniece un mākslas vēsturniece Gundega Repše.

Publicēts

Iznācis Ismaila Kadares romāns “Mirušo armijas ģenerālis”

 

Ismails Kadare (Ismail Kadare)

Romāns “Mirušo armijas ģenerālis”

No albāņu valodas tulkojis Dens Dimiņš

Alekseja Muraško dizains.

Pētergailis, 288 lpp.

 

Izcilais albāņu rakstnieks, esejists un dramaturgs, dzīvais klasiķis Ismails Kadare (Ismail Kadare, 1936) Latvijā ir praktiski nepazīstams. Bet tieši viņa pirmais romāns “Mirušo armijas ģenerālis”, kas pirmo reizi tika izdots 1963. gadā, padarīja viņu par Albānijas vadošo literātu un starptautiski slavenu rakstnieku. Kopš 1990. gada I. Kadare dzīvo Francijā.I. Kadare tiek uzskatīts  par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta Eiropas rakstniekiem un intelektuāļiem, turklāt saskatot viņa daiļradē universālu balsi pret totalitārismu. Romāns “Mirušo armijas ģenerālis” ir tulkots ļoti daudzās valodās un atrodas Le Monde 100 gadsimta nozīmīgāko grāmatu starpā.

Romāns “Mirušo armijas ģenerālis” sarakstīts elegantā, asprātīgā, ironiskā prozā, tā sižets risinās 20. gadsimta 60. gadu sākumā.  Teju divdesmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām Itālijas valdība nosūta uz Albāniju ģenerāli, kuru pavada priesteris, ar mērķi atrast, savākt un aizvest atpakaļ uz Itāliju kara laikā mirušo tautiešu kaulus, lai tos varētu cienīgi apglabāt. Veicot izrakumus, abi brīnās par šīs misijas nozīmi, kā arī pārspriež kara un plašākā tvērumā – cilvēka centienu īslaicību un bezjēdzību. Dodoties dziļāk Albānijas laukos, viņi atklāj, ka viņiem seko cits ģenerālis – vācietis, kurš arī meklē Otrajā pasaules karā kritušo vācu karavīru mirstīgās atliekas. Tāpat kā viņa itāļu kolēģis, arī šis ģenerālis cīnās ar šo nepateicīgo uzdevumu un nomokās šaubās par nacionālā lepnuma žestu vērtību.

Šie karavīru pīšļi kļūst par viņa «mirušo armiju», bet meklēšana — par dramatisku piedzīvojumu, kura laikā ģenerālis sastopas ar neskaitāmiem šķēršļiem, iepazīstas ar senām paražām, nostāstiem, dziesmām un skarbu pasauli, kuru caurvij arī kaut kas maigs, līdz galam nepateikts.

«Cik viegla tu esi, Betij,» viņš kādu vakaru man parkā teica. Mēs staigājām apķērušies divas naktis pirms mūsu kāzām. Bija silta, reibinoša rudens nakts. Pēcpusdienā bija lijis, un parka celiņos bija uzradušās nelielas peļķes. Viņš turēja mani aiz rokas kā bērnu un nemitīgi atkārtoja: «Nudien, tu esi tik viegla, Betij, vai arī man tā liekas aiz laimes?» Karavīra zābakos viņš smagi un neuzmanīgi brida cauri peļķēm, sadrumstalojot mēness atspīdumu tajās tūkstoš gabaliņos. «Gribētu turēt tevi rokās visu mūžu, Betij. Jā, šādi.» Viņš pienāca, noskūpstīja man matus un atkārtoja: «Cik viegla tu esi!»

Romāns saņēmis kritiku no socreālismam uzticīgiem kritiķiem totalitārajā Albānijā, bet ļoti jūsmīgas atsauksmes no kritiķiem citviet pasaulē. Independent on Sunday: “Kadare pelnīti salīdzināms ar Gogoli, Kafku un Orvelu. Taču Kadarem ir oriģināla balss, kas dziļi sakņojusies viņa dvēselē.” Times Literary Supplement atzīmēja šī dziļi pacifistiskā romāna spēju spēlēt uz dvēseles stīgām un trāpīgajiem vērojumiem, kas liek palūkoties uz pasauli ar svaigām acīm.

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Albānijas Nacionālā grāmatu un lasīšanas centra atbalstu.

Publicēts

Iznācis žurnāla “Teātra Vēstnesis” ceturtais numurs

 

Žurnāla Procesa sadaļā recenzētas izrādes Svešinieki vilcienā un Perfektā teikuma nāve Latvijas Nacionālajā teātrī, Esiet sveicinātas, skumjas Dailē, Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra iestudējumi Par spīti un Čaks. Rīga. Sieviete, Klāvas tantes skūpsts JRT, Liepājas teātra jauno aktieru «parādes portrets» – uzvedums Upe, jauno režisoru darbi Dirty Deal teatro – Konklāvs un Saule riet Austrumos, un turpat uzvestie Piederības vingrinājumi, kā arī teātra trupas Kvadrifrons radītā Ciešamā kārta. Par šīm izrādēm raksta Edīte Tišheizere, Undīne Adamaite, Ieva Struka, Lauma Mellēna-Bartkeviča, Jevgeņija Šermeņeva, Dita Jonīte, Gundega Saulīte, Andra Rutkēviča un Juta Ance Ķirķis.

Neparasti apjomīga ir numura Tēma – Teātris un domubiedri, ko kūrējusi žurnāla un portāla teatravestnesis.lv redaktore Juta Ance Ķirķis. Tā no dažādiem skatpunktiem analizē tā saukto neatkarīgo teātru situāciju Latvijā un ārvalstīs. Izvēle strādāt ārpus valsts teātru struktūras un šādas izvēles sekas atklājas dramaturģes un aktrises Ances Muižnieces, horeogrāfes Janas Jacukas, aktiera Matīsa Budovska, producentes Annas Ulbertes un režisora, aktiera, dramaturga Klāva Meļļa rakstītajās dienasgrāmatās. Par savu misiju, darba apstākļiem, mērķauditorijas un līdzekļu meklēšanu, kā arī neskaitāmām citām problēmām vairākās diskusijās Ģertrūdes ielas teātra vadītājas Maijas Pavlovas un režisores Lienas Šmukstes vadībā sarunājas Latvijas un ārvalstu neatkarīgo teātru vadītāji. Producente Jevgeņija Šermeņeva uzrakstījusi vēsturisku pārskatu par nevalstisko teātru kustību Krievijā. Tēmas materiāli sanākuši tik apjomīgi, ka pilnībā publicēti portāla teatravestnesis.lv brīvpieejā.

Sadaļā Intervijas Ieva Struka sarunājas ar Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Eviju Krūzi par «siltā» un «vēsā» tipa aktieriem, Maija Svarinska iztaujā Lolitu Cauku par aiziešanu no teātra, Undīne Adamaite uzrunājusi Tomu Treini par viņa nodomiem, uzsākot štata režisora darbu Valmieras teātrī laikā, kad tajā ienācis arī nule Kultūras akadēmiju absolvējušais Indras Rogas un Mihaila Gruzdova aktierkurss.

Leģendas statusā šoreiz iecelts režisors Varis Brasla, ar kuru sarunājas jaunās paaudzes aktrise Agnese Budovska – tā ir saruna no LTDS un producentes Madaras Melnes-Tomsone kūrētā projekta Teātru Atlanti cauri laikiem.

Rubrika Jaunie teātrī šoreiz sapludināta kopā ar Baltijas dimensiju – tajā šoruden Kultūras akadēmijā uzņemtie Māras Ķimeles režijas kursa studenti apspriež Elmāra Seņkova izrādi Dzinēji Klaipēdas drāmas teātrī un reizē mēģina formulēt sava ideālā teātra aprises.

Ārzemju teātra sadaļā Margarita Zieda analizē Berlīnes teātru dzīvi, maldus un uzdrīkstēšanos kovida radītājos sarežģījumos.

Žurnāla un portāla redakcija no sirds pateicas uzticamajiem lasītājiem par kopīgu ceļojumu gada garumā, sekojot Latvijas un pasaules teātra notikumiem pandēmijas viļņos. Arī nākamajā gadā centīsimies runāt par teātra dzīvei, nevis tikai izdzīvošanai, svarīgo, mēģināsim kopā ar praktiķiem rast risinājumus un varbūt arī prognozēt jaunus ceļus un iespējas.

Nāciet ar mums! To visvienkāršāk izdarīt, abonējot žurnālu  abone.lv vai teatravestnesis@ltds.lv jeb tā digitālo versiju teatravestnesis.lv.  Žurnālu iespējams iegādāties Narvesen kioskos, Jāņa Rozes grāmatnīcās un janisroze.lv ar piegādi visā pasaulē, bet digitāli teatravestnesis.lv. Žurnāls tiek izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Publicēts

Izdevniecībā “Neputns” klajā nāk Žebera dzejoļu krājums “Ceļš pie patērētāja”

“Iegādājoties jebkuru preci, arī šo grāmatu, pircējs jeb patērētājs sastopas ar preci pavadošu uzziņas materiālu, kas satur norādes par preci un tās lietošanu. Ja esat iegādājies mēbeles, tad pavadošais materiāls ietvers vizuālu un grafisku attēlu kopumu, kurā būs redzams, kā šo priekšmetu salikt pareizā secībā, lai to varētu lietot, vai gadījumos, kad tā ir sadzīves tehnika, kā to pareizi novietot un pieslēgt, lai tā darbotos. No tā, cik loģiski un secīgi būs norādīta darbību kārtība, atkarīgs preces kalpošanas ilgums un patērētāja drošība. Grāmata “Ceļš pie patērētāja” ir paredzēta visdažādākā veida vizuālā starpposma – norāžu – tuvākai aplūkošanai,” tā autors.

Krājuma redaktors Raimonds Ķirķis apgalvo: “Ir jābūt uzmanīgiem pasaulē, kurā sērijveida ražošana ir attīstījusies tiktāl, ka preces ir apveltītas ar apziņu. To nodomi ir maldinoši, funkcijas nepakļāvīgas, bet griba, kā izrādās, itin pretēja cilvēkam. Žebers zina, kādus noslēpumus glabā mūsu vispasīvākie ikdienas līdzgaitnieki un laikus ir mūs brīdinājis. Grāmata izmantojama kā mācību līdzeklis.”

Žebers (īstajā vārdā Andris Breže) ir dzejnieks un mākslinieks. Izdevniecībā “Neputns” iznākušais Žebera dzejas krājums “Šnabji/Blaknes” (2007) saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā Dzeja 2008. gadā. “Neputna” galerijā Tērbatas ielā šobrīd aplūkojama Žebera darbu izstāde.

Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, www.neputns.lv un labākajās Latvijas grāmatnīcās.
“Neputna” cena: € 6

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds

Publicēts

Decembrī iznāks jauns literatūras žurnāls “Strāva”

Iecere veidot jaunu literāro žurnālu radās 2020. gada sākumā, kad tika dibināta biedrība “Līdzstrāva”, kas apvienojusi sešpadsmit latviešu rakstniekus, dzejniekus un tulkotājus. Žurnālā iekļauta jaunākā latviešu oriģinālliteratūra, spilgti ārzemju literatūras tulkojumi, kā arī literatūras teorija un kritika. Žurnālā tiek pievērsta īpaša uzmanība ārzemju literatūras aktualitāšu atspoguļojumam, īpaši Baltijas valstīs un Skandināvijā, piemēram, pirmajā numurā iekļaujot iepriekš nepublicētu zviedru laikmetīgo dzeju. Žurnāla pirmais numurs būs saturā daudzveidīgs, aptvers aktuālas un būtiskas tēmas, kā arī tajā būs skatāmas mākslinieces Vikas Ekstas fotogrāfijas. Žurnāla dizainu veido Anete Krūmiņa.

Ivars Šteinbergs par žurnālu: Kāpēc “Strāva”? Kāpēc tagad? Atbildēt, no vienas puses, ir pavisam vienkārši: tāpēc, ka mūs kas urda, mūsu smadzenes niez. Mūs interesē, kas līdz šim nav tulkots, publicēts, uzrakstīts, kas līdz šim ir apspiests, netaisnīgi neievērots. Tas sit pa nagiem kā strāva no elektriskā gana un dara zināmu – ir kāda robeža, aiz kuras ir vēl. No otras puses, atbildēt ir grūtāk, jo “strāva” ir uzlādēta ar nozīmēm, kas var būt arī pretrunīgas. Piemēram, tā nav tieša atsauce uz labi zināmo 19. gadsimta beigu latviešu inteliģences kustību, kaut mēs no šīs konotācijas arī nekautrējamies. Mēs vēlamies paradoksus iepazīt un radīt platformu, kurā cieņpilni diskutēt par mūsu šī brīža eksperimentiem, apzinoties, ka nekas nerodas tukšā vietā, bet gan izriet no tradīcijas kontinuuma. Mūs vieno interese par literatūru, progresīva domāšana, vēlme kopīgi mācīties veidot iekļaujošu sabiedrību, kā arī apziņa, ka latviešu drukātajā literatūras periodikā mūsdienās nepieciešamas jaunas balsis. Žurnāls “Strāva”, ko paredzēts izdot, sākot ar šī gada decembri, top, sadarbojoties piecu cilvēku komandai, kurā visiem ir vērtīga pieredze gan radošajā, gan redakcionālajā darbā. Pirmkārt, mēs tieksimies attīstīt polemiku ar citiem izdevumiem, uzsverot, ka mākslas fenomeni (tostarp literatūra) nav atrauti no sociālām problēmām un politiskajiem procesiem. Otrkārt, mūs atšķirs tas, ka pēc pirmā – kopīgi veidotā – numura iznākšanas katra nākamā numura saturu rotācijas sistēmā primāri veidos viens no pieciem žurnāla redakcijas locekļiem, izstrādājot tēmu, sakārtojumu, atlasot tekstus un uzrunājot numura fotogrāfi/-u. Tāpat mūsu ambīcija ir publiskot līdz šim netulkotu kritiskās teorijas klasiku un jaunākās paaudzes domātāju tekstus, kas ir feminisma, ekokritikas, nespējas studiju, kvīru studiju, dzimtes studiju un citu disciplīnu priekšgalā. Visbeidzot – mēs meklēsim identitātes un pieredzes, kas latviešu dzejā un prozā parādījušās maz. Mēs augsim, mācīsimies un meklēsim radīt jaunas sinapses, jaunas elektriskās saites starp neironiem, meklēsim – ar katru jaunāko “Strāvu”.

 

Žurnālu varēs iegādāties Jāņa Rozes, Zvaigznes ABC un citās grāmatnīcās un tiešsaistes pārdošanas vietnēs, kā arī žurnāla prezentācijas pasākumā.

Žurnāla prezentācijas pasākums ir iekļauts festivāla “Prozas lasījumi 2021” programmā, ieeja pasākumā atbilstoši tobrīd spēkā esošajām epidemioloģiskās drošības prasībām.