Runā dzejniece Liepa Rūce

Mūsu pulciņā visi
mūždien viens otru pārkliedz,
lec no biksēm laukā, paknābā, sabožas.
Mēs esam cilvēku ķermeņos ieslodzīti zvirbuļi,
mūsu mīlestība ir strauja un skanīga,
dziedam un raudam pilnā kaklā,
bērniņus čubinām uzbužinātās ligzdās.
Tas nav nejauši, ka cilvēks ir visēdājs,
jo tāds ir arī zvirbulis.
Cilvēks lasa zvaigznēs.
Putns nolasa graudus.