Runā dzejnieks Jānis Hvoinskis

 

Milzīga, tumša telpa, kurā vējš dzenā sniega vilktus zīmējumus, apsarga prožektora gaisma ir balta. Šajā telpā salauzts krēsls un tukšums. Šeit vienīgo skaņu rada durvju čīkstoņa, tās vējā veras vaļā ciet. Vaļā, ciet.

 Kad es kļuvu vecs, es dzimu, kad es biju jauns, es miru.

Runā dzejnieks Ulvis Zirnis

Tautas nodevējs

Vai gaisma ir vienīgā dzelteno

Toņu gamma kurā esmeraldas

Pelnrušķītes pavēles dejo valsi aizej

Pēc maizes mīļā uz veikalu pie kritušā erceņģeļa

Aptukusī baletdejotāja varbūt

Tad ticēšu ka esi analogā gamma citādāk

Nē nodošu tevi nāvei uz redzi

Tiekamies ar kukuļiem pie kāda

Pulksteņa kas sten manu nodevību

Atklājot