Foto: Mums Patīk

Jūrmalas pirmsjāņu reportāža

Dienu pirms Līgo svētkiem Mums Patīk devās pastaigā pa Jūrmalu un palūkoties, kā klājas draugiem.

Pēc iepriekšējo dienu lielajām lietavām bažas raisīja draudīgās debesis virs Rīgas stacijas, bet jau pie Lielupes tilta kļuva skaidrs, ka diena būs saulaina un izdevusies. Dzintaru stacija, kas aizvadītajā vasarā izskatījās kā būvlaukums, sagaidīja jaunā izskatā – atjaunota un sakopta. Bet nu ir jārēķinās, ka, pēdējā brīdī skrienot uz vilcienu, jebkurā vietā mesties pāri sliedēm vairs nevarēs vis, jo pa vidu starp ceļiem ir uzcelts žogs

Dodoties tālāk, pirmās iznāca pretī reibinoši smaržojošās krūmu rozes, tad cits pēc cita sveicināja Jūrmalas namu tornīši un rīta pusē vēl patukšā Jomas iela.

Restorāna Jūra-Orients saimnieks ir agrs putns, tāpēc vispirms pie Aleksandra, lai uzzinātu, kā pagājis gads un vai ziema nav bijusi pārlieku barga.
Jūra-Orients kapteinis Aleksandrs iznāk no virtuves atrotītām piedurknēm un apjozies ar priekšautu. Ne par ko viņš nežēlojas, gads kā gads, esot bijis daudz darba. Jau vairākus gadu desmitus mierīgi un droši viņš stūrē savu kuģi cauri visām vētrām. Iepriekšējās tikšanās reizēs Aleksandrs gan teica, ka gribot rimtāku dzīvi un lai tagad strādājot bērni, bet nu redzams, ka nekāda rimtāka dzīve vēl nav pienākusi. Atkal pats pie plīts un rīkošanas. Un, jāatzīst, viņam tas izdodas. Viesmīļi tekalē kā skudriņas, kārtodami restorānu jaunai dienai, spodrina vitrīnu stiklus, uz bāra letes pildās salātu bļodas. Ir jūtama saimnieka stingrā roka, slinkot te neviens neuzdrīkstas. Uz mirkli piesēdis, Aleksandrs saka, ka varētu to visu pārdot un baudīt mierīgas vecumdienas, bet viņš vēl vecs nejūtoties un tā laiski bez darba neprotot dzīvot.

Ir zināms, ka restorānu Jūra-Orients iecienījušas estrādes zvaigznes, varētu visādus stāstus par slavenībām stāstīt, taču Aleksandram lielīties nepatīk. Viņš saka – lai runā paši klienti. Tas esot vislielākais prieks, ja kāds pasaka, ka viņš te garšīgi paēdis un labi pavadījis laiku, ka tieši te kāds ēdiens ir garšīgāks nekā citās vietās. Jūra ir ģimenes restorāns, kura galvenā misija ir paēdināt cilvēkus. Šī nav mikroskopisku porciju delikatešu degustēsanas vieta, te cilvēki nāk paēst. Senie klienti tagad nāk jau ar bērniem un mazbērniem un jūtas kā mājās. Bet vienmēr kādam restorāns Jūra ir pārsteidzošs un patīkams jaunatklājums.
Jūra-Orients gan no ārpuses, gan iekšpusē patiešām atgādina kuģi, šī tēma ir apspēlēta ik uz soļa. Nav brīnums, ka arī bērniem patīk šeit pavadīt laiku, jo visriņķī ir tik daudz interesantu lietu, ko izpētīt un izzināt. Kad apnīk iekštelpās, var izskrieties pa āra terasi, kas slīgst arvien eksotiskākos zaļumos, pat vecais ērglis no Sultāna atlidojis un piemeties tepat uz sētas. Ja kāds bērns gražojas, pavāri viņam pagatavo ēdienu, kādu viņš vēlas, pat ja ēdienkartē tāds nav atrodams.
Mums Patīk pakavējās pie restorāna interjera elementiem, novērtēja otrā stāva zālē jaunos krēslu mundierus, papriecājās par skatu uz jūru no augšstāva terases, iepazinās ar daudzviet izkārtajiem uzrakstiem – „Es mainu kursu pa kreisi”, „Turēties malā no manis, es vadu ar grūtībām ”, „Cilvēks aiz borta” un citiem –, kas liek sajusties kā uz īsta kuģa un varbūt kādam vētrainos vakaros palīdz nezaudēt orientāciju.
Kā jau restorānā ar jūras vārdu pienākas, iespaidīga izmēra ēdienkartē lasāmi visdažādāko zivju ēdienu nosaukumi, bet uzraksts uz tāfeles vēsta, ka šodien īpašā godā tiks celts uz režģa pagatavots platpieris.

Dzintaru koncertzāles afišas jūlijā aicina uz Jūrmalas festivālu, turpat pretī bērni lēkā pa strūklakām, Turaidas ielas galā no pakalniņa skumji noraugās pamestā un zālē ieaugusī Turaidas laubīte (paviljons – rotonda), pludmalē sakrauti ugunskuri un tiek celta estrāde Līgo svētku svinēšanai.

Rudenī apmeklējiem durvis atkal vērs Raiņa un Aspazijas vasarnīca, kas atrodas Jāņa Pliekšāna ielā. Tagad māja ir atjaunota un sakopta, nevar ne salīdzināt ar to, kāda tā bija pirms diviem gadiem, žogs nokrāsots, bet pagalmā pie soliņa, uzgriezis muguru ziņkārīgajiem garāmgājējiem, stāv pats Rainis. Aspazija gan no ielas nekur nav redzama, viņa sēž pie savas atjaunotās mājas Dubultos. Bet abi kopā – pie Horna koncertdārza Jomas ielā. Raiņa un Aspazijas vasarnīcas augšstāva logā deg gaisma – kāds tur jau strādā un iekārto māju no jauna.

Rainis

Rainis

Atgriežoties uz Jomas ielas, Mums Patīk apciemo Lighthouse grilbāru, kuram šī ir jau vienpadsmitā sezona Jūrmalā. Restorāna saimnieks Raitis laikam ir aizbraucis uz jauno Rīgas restorānu vai uz mežu pēc meijām Līgo svētkiem, tāpēc jaunākos notikumus restorāna dzīvē izstāsta smaidošas meitenes. Pirmā lieta, kas jāpasaka par Lighthouse grilbāru, – darbiniekiem šeit patīk strādāt. Viņi jūtas kā viena liela ģimene – kopā strādā, palīdz viens otram un kopā svin svētkus. Pirms restorānā ieviest kādus jauninājumus, Raitis vienmēr apspriežoties ar darbiniekiem un domājot par to, lai viņiem šeit būtu ērti darīt savu darbu.

Aizvadītajā gadā lielu popularitāti ir iemantojuši Lighthouse Grill branči, tāpēc uz tiem gan vasarā, gan ziemā vēlams rezervēt vietu laicīgi. Brančā var nobaudīt zupas, otros ēdienus, omletes, pankūkas, desertus, augļus un tagad arī pašu gatavotus suši un dažnedažādus kūpinājumus, jo restorānam ir sava jauna kūpinātava, kurā kūpina zivis, vistas, desiņas, kupātus un gaļu. Pavāri paši marinē ribiņas, cūkas un vistas šašliku u.c. Uz katru svētdienas branču šefpavārs cenšas izdomāt kaut ko jaunu, ar ko pārsteigt apmeklētājus.

Restorāna vasaras ēdienkarte piedāvā jaunus un jau klientu atzinīgi novērtētus ēdienus. Karstās vasaras dienās labi atveldzē pašgatavotas limonādes vai morss no svaigām ogām. Pēdējās dienās īpaši ir iecienīts cepts Jāņu siers ar alu. Piedāvājumā ir Tērvetes, Lielvārdes, gaišais, tumšais un arī ķiršu alus. Jaunums ēdienkartē ir dažādi salāti no Latvijā audzētiem dārzeņiem, piemēram, ļoti bieži apmeklētāji pasūta Latvijā audzētu aromātisku dārzeņu un zaļumu salātus ar brinzu un olīveļļu. Joprojām populāri ir Lapu salāti ar mazsālītu lasi un tīģergarnelēm. Īpašs ēdiens ir Cara zupa ar stori un lasi, kuru pasniedz ar glāzīti degvīna. Daži to degvīnu lej klāt zupai, citi uzdzer pa virsu. Arī Sālī cepti kartupeļi ne katrā vietā dabūjami. Vienīgi šeit ir nobaudāmi Lighthouse bārmeņu izdomātie kokteiļi. Grilbārā ir plašs uz oglēm pagatavotu ēdienu klāsts, uz vietas tiek gatavotas arī pastas, ir padomāts par cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret atsevišķiem produktiem (pie katra ēdiena ar cipariem norādīti alergēni; ir ēdieni, kuri tos nesatur), bet bērniem ir sastādīta sava ēdienkarte, kurā viņi var atrast iemīļotos ēdienus.

Bērniem restorānā Lighthouse Grill tiek veltīta liela uzmanība. Viņus ar dažādām nodarbēm un spēlēm palīdz izklaidēt animatore. Zālē mazajiem ir ierīkots stūrītis ar rotaļlietām, spēlēm, grāmatām un zīmuļiem, bet pagalmā spēļu laukums ar slidkalniņu. Māmiņas ar bērniem labprāt nāk uz šejieni, jo zina, ka bērni te būs nodarbināti un viņas varēs mierīgi paēst, iedzert kafiju, parunāties un atpūsties. Neviens bērns te nejūtas apspiests vai ierobežots, var droši rāpot un spēlēties pa visu zāli, jo, neskatoties uz to, ka viesmīļiem ir jānēsā lielas paplātes un karsti ēdieni, viņi ir iemācījušies pārlidot pāri darbīgajiem mazuļiem, netraucējot viņu gaitas.
Lighthouse grilbārs ir iecienīta ballīšu vieta gan bērniem, gan ģimenēm, gan darba kolektīviem. Te tiek svinētas arī kāzas. Atsauksmju grāmatā var izlasīt pazīstamu mūziķu, sportistu un šovmeņu vārdus. To rotā krāsotu lūpu nospiedumi, fotogrāfijas un mīlestības apliecinājumi. Plauktos aplūkojama bāku kolekcija, pateicības raksts no Jūrmalas pilsētas mēra, fotogrāfijas ar restorāna draugiem, kuri te iegriežas vienmēr, kad atkal viesojas Jūrmalā.
Kad vasaras restorāni aizveras un Jūrmala kļūst tukšāka, Lighthouse grilbārs turpina strādāt. Ziemā te kurās divi kamīni, smaržo pēc bērza malkas, ir silti un mājīgi.

Dodoties pa Jūras ielu Majoru virzienā, var izstaigāt daudzas no mūsu iepriekš aprakstītajām taciņām, ceļiem un ielām, kas ved uz jūru.

Šovasaras jaunatklājums – uz jūru ved arī taciņa aiz kāpnēm, par kurām iepriekš rakstījām, ka tās nekur neved. Kādreiz tā noteikti nav bijusi tikai taciņa. Par to liecina koku aleja, kas ir krietni senāka par apkārt uzaugušo mežu. Visādas grāmatas izšķirstījām, internetu izrakņājām, bet tā arī neatradām, kas te kādreiz bijis – Konkordijas ielas galā pie jūras. Kādreizējā Majoru muiža atrodas ielas otrā galā. Izejot cauri mežam, taciņa izved pakalnā, tad lejup uz jūru. Taciņas malā sašķiebies soliņš, kas atgādina dzejnieku soliņu Dubultos. Tam apkārt zāle pilna ar gliemežiem. Laikam gliemežu gaita tomēr bija pārāk ātra, tikai miglas bildes sanāca. Un tad jau arī fotoaparāts sāka kliegt, ka viņam vairs neesot vietas. Nācās līst dziļāk krūmos, kur saule tik ļoti nežilbina, dzēst laukā no visām pusēm sabildētos gliemežus un brīvēt vietu jaunām bildēm.

Kafejnīca un dejas Bailar jau nosaukumā ielikusi vēstījumu, ka te var ne tikai paēst, bet arī izdejoties. Jau kuro vasaru Bailar ir karstākā ballīšu vieta uz Jomas ielas, kurā jautrība nenorimst līdz pat rīta gaismai.

Kafejnīcas saimniece Natālija saka: izstāstīt to nav iespējams, tas ir jāredz un jāpiedzīvo pašiem. Mēs esam kā salūts, kas izšaujas, krāšņi uzliesmo un nodziest. Vasaras ir tik īsas, bet ziemas mēs pavadām Rīgas kafejnīcā, kas atrodas pie Nacionālās bibliotēkas Pārdaugavā.
Kafejnīcā Bailar dejas spēlē Dj un tiek rīkoti dažādi tematiski pasākumi. Taču te var ne tikai izdejoties, bet arī baudīt dejas priekšnesumus. Notiek milongas, bieži uzstājas deju pāris Alekss Silvērs un Liera Šteina, vēderdejotājas un dejotājas ar lentēm.
Pa dienu kafejnīcā var paēst nopietnas brokastis, pusdienas, vakariņas. Arī tagad garām aizsteidzas viesmīle ar milzīga izmēra porciju. Rodas jautājums – vai tiešām to var apēst viens cilvēks bez papildspēkiem. Iepriekšējo gadu svinību bildēs redzami salātu trauki visa galda lielumā, augļu un dažādu uzkodu kalni. Ēdienkartē lasāmi asprātīgi un uzjautrinoši ēdienu un dzērienu nosaukumi. Skaidrs ir viens – badā te neviens nepaliek.
Vējā plīvojošie balties aizkari un rozes uz galdiņiem dažādos traukos un pudelēs piešķir kafejnīcai vasarīgu vieglumu un rada bezrūpīgu sajūtu.

Jomas iela uz pēcpusdienas pusi ir ļaužu pārpilna. Iepriekšējās vasarās nepamanījām tirdziņu, kurā tagad gozējas gan ogas, gan jāņuzāles, gan zāles pret visām kaitēm. Jomas ielas sākumā pie Majoru stacijas parādījusies ziedu siena, pie kuras atpūtniekiem patīk fotografēties. Cīņā ar pūķi iekarsušā Lācplēša sejā pa ziemu nav mainījies ne vaibsts. Viss pārējais – kā jau vasarā un kā jau uz Jomas ielas.

Šoreiz neizdodas sastapt Majoru promenādes un Alus krodziņa saimnieci Sandru, kura iepriekšējos gados mums daudz izstāstīja par Jūrmalu senākos laikos no savām, vecāku un vecvecāku atmiņām. Kā jau tas pirmssvētkos gadās, visu nevar paspēt. Telenfonsarunā uzzinām, ka Majoru promenāde aizvadītajā gadā ir kļuvusi slavena, jo par viņiem ir uzņemta filma.

Vairākas reizes staigājot garām un ienākot sētā, redzam jaunus puķu ratus, agrāk neredzētu putnu, kurš grozās līdzi vējam, blakus lielajam bluķim nostājies rūķis, pie kura fotografēties gribētāji stāv rindā. Ēdamzāles skapī parādījusies jauna gardeguņu kolekcija, bet bārmenis ticis pie nopietniem svariem.
Starp pagalma galdiem pazib Majoru promenādes īstenā saimnieka rudā aste. Nekas te nav atstāts bez uzraudzības. Rudais runcis visu kontrolē.

Majoru Promenāde un Alus krodziņš

Majoru Promenāde un Alus krodziņš

Nav spēka vairs stāstīt, vēl tikai bildēs šis tas, kas pa ceļam acīs iekritis.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!