Modernisma laboratorija: stāsta Dr. art. Aleksejs Petuhovs

Turpinot lekciju ciklu “Art Deco. Laikmets. Māksla. Dzīvesveids”, 10. maijā Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs piedāvā nākamo tikšanos ar erudīto mākslas zinātnieku, izcilo pētnieku un stāstnieku, A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja Maskavā 19.–20. gadsimta franču glezniecības kolekcijas glabātāju Dr. art. Alekseju Petuhovu (Алексей Петухов).

Džordžija O’Kīfa (Georgia O’Keeffe). Ēka “Radiators”. 1927. Audekls, eļļa. Fiska Universitāte, Nešvila. Publicitātes attēls
Džordžija O’Kīfa (Georgia O’Keeffe). Ēka “Radiators”. 1927. Audekls, eļļa. Fiska Universitāte, Nešvila. Publicitātes attēls

Ceturtā lekcija sniegs ieskatu vērienīgajā Art Deco stila izplatīšanās areālā 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs. Nodarbības sākumā klausītāji uzzinās par Art Deco nokļūšanu Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), stila vētraino attīstību šajā zemē laikposmā no 1926. līdz 1932. gadam un jaunās – nacionālās un starptautiskās – identitātes iegūšanas vēsturi.

Pols Frankls (Paul T. Frankl). Debesskrāpja kabinets. 1927. Publicitātes attēls
Pols Frankls (Paul T. Frankl). Debesskrāpja kabinets. 1927. Publicitātes attēls

Pēc Pirmā pasaules kara Art Deco uzvaras gājiens otrpus okeānam notika galvenokārt pateicoties eiropiešu emigrācijai uz ASV un amerikāņu dizaineru ceļojumiem uz Eiropu. Amerikāņi pārņēma stilu un padarīja to “amerikāniskāku”, dārgus materiālus aizstājot ar lētākiem, izmantojot rūpniecisko ražošanu un pielāgojot Art Deco estētiku ASV pieņemtajiem sociālajiem paradumiem. Meklējot jauno tēlu valodu, mākslinieki un dizaineri pievērsās modernajai pilsētai kā progresa un mūsdienīguma simbolam.

Galvenā izpausmes forma, kas atbilda šiem noteikumiem, bija arhitektūra. Raksturīga amerikāņu Art Deco arhitektūras īpatnība ir t.s. “debesskrāpju stila” fenomens. 20. gadsimta 20. gadu celtniecības bums skāra lielākās ASV pilsētas, kā spilgtāko piemēru minot Ņujorku ar Manhetenas panorāmu – “Empire State Building” (1930–1931), Rokfellera centru (angļu val. Rockefeller Center; 1931–1933), “Chrysler” ēku (angļu val. Chrysler Building; 1928–1930) un daudzām citām. Debesskrāpju apjomu motīvi parādījās arī tapešu, galda piederumu un mēbeļu noformējumos, tāpat kā glezniecībā, fotomākslā un kino. Lekcijā īpaši tiks uzsvērti amerikāņu kinematogrāfa masu kultūras pasaules radīšanas aspekti.

Edvards Steihens (Edward Steichen). Tamaris ar lielu “Art Deco” šalli. 1925. Papīrs, sudraba želatīna foto. “Condé Nast” arhīvs, Ņujorka. Publicitātes attēls
Edvards Steihens (Edward Steichen). Tamaris ar lielu “Art Deco” šalli. 1925. Papīrs, sudraba želatīna foto. “Condé Nast” arhīvs, Ņujorka. Publicitātes attēls

Stāstījuma turpinājumā Aleksejs Petuhovs iepazīstinās auditoriju ar populārajām praksēm un dzīvesstilu, kas raksturo starpkaru periodu. Laikmeta zīmīgajās parādībās un simbolos Art Deco izpaužas kā indivīdu, sabiedrisko grupu un pat valstu “universāla saskarsmes valoda”. Debesskrāpji, mode, džezs, dejas, izklaides, radio, transports, ceļojumi, sports un atpūta – šāds bija kultivētais dzīvesveids modīgajā “ietvarā”. Stils patiešām izpaudās daudzveidīgās formās – no dārgām luksusa precēm, ko atļauties varēja tikai turīgākie iedzīvotāji, līdz rūpnieciski ražotām masu produkcijas lietām, ko iegādājās gandrīz visi. Art Deco spēja pielāgoties dažādām patērētāju grupām ļāva šim stilam iegūt milzu popularitāti sabiedrībā un valdīt okeāna abās pusēs.

Tamāra de Lempicka (Tamara de Lempicka). Pašportrets zaļā “Bugatti”. 1928. Koks, eļļa. Privātkolekcija, Šveice. Publicitātes attēls
Tamāra de Lempicka (Tamara de Lempicka). Pašportrets zaļā “Bugatti”. 1928. Koks, eļļa. Privātkolekcija, Šveice. Publicitātes attēls

“Modernisma laboratorija” ikvienam kļūs par neparastu ceļojumu kultūras vēsturē, aizraujošu jaunā iepazīšanas procesu, kurā piedalīties aicinām arī Jūs!

Lekcija notiks krievu valodā (pēc nepieciešamības var tikt nodrošināts arī sinhronais tulkojums).
Lekcijas cena: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR. Pasākuma ietvaros apmeklētājiem ir iespēja apskatīt muzeja pastāvīgo ekspozīciju un aktuālo izstādi.
Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ir ierobežots.

Dr. art. Aleksejs Petuhovs (Алексей Петухов), A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja Maskavā 19.–20. gadsimta franču glezniecības kolekcijas glabātājs. Foto no lektora personīgā arhīva
Dr. art. Aleksejs Petuhovs (Алексей Петухов), A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja Maskavā 19.–20. gadsimta franču glezniecības kolekcijas glabātājs.
Foto no lektora personīgā arhīva

PAR  VIESLEKTORU

Mākslas zinātņu doktors Aleksejs Petuhovs (Алексей Петухов) 1999. gadā absolvējis M. V. Lomonosova Maskavas Valsts universitāti, 2003. gadā aizstāvējis disertāciju “Art Deco un Francijas mākslas dzīve”. Šī tēma un viss ar to saistītais ir Petuhova specializācijas lauks. Pētnieka zinātnisko interešu lokā atrodas arī 1890.–1940. gadu ASV, Krievijas, Austrum- un Centrāleiropas māksla un kultūra. Jau 15 gadus Aleksejs Petuhovs strādā par vecāko zinātnisko darbinieku A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzejā Maskavā un ir jaunās franču mākslas kolekcijas (bijušās Sergeja Ščukina un Ivana Morozova kolekcijas) kurators. Zinātnieks nopietni interesējas par Latvijas starpkaru laika mākslu, kultūru un vēsturi. Regulāri apmeklē Rīgu kopā ar savu ģimeni.

MODERNISMA  LABORATORIJA

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja piedāvātais pasākumu cikls “Modernisma laboratorija” aicina uz viedokļu apmaiņu un sarunām par Latvijas un Eiropas modernismu. Programma veidota kā diezgan neformāla pēcpusdiena ar priekšlasījumiem un tiem sekojošām diskusijām, kas pulcētu dažādu kultūras jomu profesionāļus, studentus un citus interesentus. Ar vakara referātiem “Modernisma laboratorijā” viesosies pētnieki, tai skaitā arī jaunie un topošie speciālisti, kuri strādā pie tēmām, kas saistītas ar 20. gadsimta 20.–30. gadu vizuālo un lietišķo mākslu, teātri, operu, mūziku, kino, mākslas teoriju utt.

“Modernisma laboratorijas” jauno sezonu vada īpašais viesis – A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja Maskavā 19.–20. gadsimta franču glezniecības kolekcijas glabātājs Dr. art. Aleksejs Petuhovs. Pētnieks sagatavojis septiņu lekciju ciklu “Art Deco. Laikmets. Māksla. Dzīvesveids”, daudzpusīgi aplūkojot vienu no interesantākajām 20. gadsimta pirmās puses kultūras un mākslas parādībām – stilu Art Deco, kā arī pievēršoties citiem starpkaru perioda kultūras fenomeniem Eiropā.

1920.–1930. gados Art Deco kā stilistiskā kopība ieņēma centrālo vietu sociālo un mākslas koordināšu sistēmā, kļūstot par visnotaļ atšķirīgu lietišķās un tēlotājmākslas virzienu krustojuma punktu un reizē – par ieganstu to apvienojumam. Art Deco unikālās īpašības – universālā stilistiskā un sociālā mobilitāte, atvērtība un elastība daudzveidīgu avotu interpretācijā, visaptveroša tieksme pēc sintēzes – noteica tā misiju: būt par “brīvās saskarsmes valodas” nesēju visas pasaules cilvēkiem pirmskara laikā.

Šis kurss ir pirmais mēģinājums izvērsti analizēt Art Deco stilu vienota lekciju cikla ietvaros. Nodarbībās secīgi tiks aplūkota Art Deco attīstība un īpašības, iepazīts tā “veiksmes stāsts” no inspirācijas avotiem līdz “renesansei” 20. gadsimta otrajā pusē, sniegts pilnvērtīgs priekšstats par arhitektūras pieminekļiem, glezniecības, tēlniecības un grafikas mākslas darbiem, mēbeļu, stikla un metāla priekšmetiem, modi, interjeru un izstāžu ansambļiem, kas ilustrē Art Deco stilistiskās kopības ideju.

Viktors Šrekengosts (Viktor Schreckengost). Džeza bļoda. 1931. Publicitātes attēls
Viktors Šrekengosts (Viktor Schreckengost). Džeza bļoda. 1931. Publicitātes attēls

Lekcijas norisinās krievu valodā. Pēc nepieciešamības var tikt nodrošināts arī sinhronais tulkojums.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

five − 3 =