* IEVU KRAULI-KŪNU un ELĪNU VĪTOLU par projektu “Mākslinieku krīzes centrs” divu gadu periodā galerijā “Low” un Kim? Laikmetīgās mākslas centrā.
Nominācijas pamatojums: “Ievas Kraules-Kūnas un Elīnas Vītolas projekts “Mākslinieku krīzes centrs” divu gadu periodā piedzīvojis vairākas transformācijas. Ja sākotnēji tas galerijā “Low” sastāvēja no pašu autoru izveidotas telpas un interjera, kur aizgādībā tika ņemtas 16 citu autoru visdažādākā veida radošās neveiksmes, tad tagad tas pārtapis mugursomā, kļūstot par pārnēsājamu “Mākslinieku krīzes centra” versiju.
Uzskatu, ka nomināciju pamato mākslinieču spēja izveidot formā un saturā vienotu projektu, kas divu gadu garumā spējis ļoti trāpīgi uztaustīt mākslas dzīves realitāti un asprātīgi pievērst uzmanību institucionālajam fonam, kas uzbūvēts ap mākslinieku, liekot pārdomāt mākslas veidošanās procesus, kā un kāpēc tiek finansēta māksla, kā arī to, kas nosaka, kurš mākslas darbs tiek parādīts vai neparādīts, nopirkts vai nenopirkts,” izvēli skaidro Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.
“Meistarīgi darbojoties ar formu un aicinot citus māksliniekus kļūt par radošā dueta projekta līdzautoriem, mākslinieces veiksmīgi paplašina ierastās mākslas teritorijas robežas, gan piedāvājot telpiskus objektus un vides instalācijas, gan veidojot attiecību estētikā balstītas konstrukcijas, gan attīstot sociāli atbildīgu iniciatīvu, kas liek pārjautāt institūciju nozīmi mākslas eko sistēmā,” papildina Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese.
* MĀRI SUBAČU par mobilo izstādi “Laika ģeometrija” interaktīvajos reklāmas ekrānos Rīgas pilsētvidē Kalnciema ielā 17A, Marijas ielā 2, Pērnavas ielā 11, Brīvības ielā 152, Valdemāra ielā 51 (21.12.–24.12.2020.), mākslinieka Facebook un Instagram vietnē bez laika ierobežojuma.
Nominācijas pamatojums: “Māra Subača “Laika ģeometrija” ir projekts, kas apvieno visu to, kas ar mums ir noticis 2020. gadā un pat vēl vairāk. “Laika ģeometrija” pārnes lakonisko Subača plaknes mākslu publiskajā, digitālajā un lietu pasaules telpā. Mākslinieka emblemātiskie vēstījumi, vizuālo zīmju lakoniskums un memetiskie teksti liekas īpaši piemēroti plaša mēroga intervencei. Tos ir viegli pamanīt, bet grūti aizmirst. “Laika ģeometrija” atrisina vienu no vissenākajiem digitālās mākslas jautājumiem – kā panākt to, lai skatītājs atrastu digitālo mākslu, – militāri tiešā veidā. Digitālā māksla pati atnāk pie skatītājiem. Digitālās mākslas interneta un sociālo tīklu ietvara robežas tiek pārvarētas ar aktīvu ielaušanos pilsētas vizuālajā ekoloģijā, izmantojot visagresīvākos mūsdienu vizuālās reklāmas medijus, no kuriem nav iespējams izvairīties, – liela izmēra digitālos ekrānus. Tomēr ir vēl kaut kas, kas būtu jāmin, runājot par Māra Subača mākslu. Māra Subača māksla ir apveltīta ar humānisma lādiņu. Subača māksla mūs uzrunā vērtību dimensijā, cilvēcisko un garīgo vērtību dimensijā, vienlaikus saglabājot pietāti pret mūsu katra individuāli neaizskaramo vērtību suverenitāti,” pauž savu viedokli Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis.
Pateicība: Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
* DARJU MEĻŅIKOVU par projektu “Palette” divu gadu periodā izstādē “Black Market” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (01.12.2020.–31.01.2021.)
Nominācijas pamatojums: “Mākslinieces Darjas Meļņikovas eklektiskā instalācija “Palette”, kas savā jaunākajā veidolā skatāma Kim? gada noslēguma izstādē/izsolē, izceļas ar savu viengabalainību un smalkumu detaļās. Pats migrējošās darbu sērijas nosaukums sevī ietver stāstu par dažādu elementu sajaukšanās platformu, kas Darjas gadījumā ir teju desmit gadu laikā rūpīgi izkopta rokraksta rezultāts.
Pateicība: Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Te satiekas atsauces uz vēsturisku mākslas stilu estētiku – izmantojot arhitektūras, interjera un grafiskā dizaina elementus –, kā arī pats mākslinieks un mākslas skatītājs gadījumos, kad instalācija funkcionē kā bārs. Tajā Darja jauc kokteiļus, kā galveno sastāvdaļu piedāvājot tieši savstarpēja dialoga iespējamību. Šādā veidā “Palette” 2020. gada septembrī-oktobrī tika prezentēta Marseļā, Francijā, Manifesta 13 ietvaros. Skulpturālā instalācija, manuprāt, ir izcils piemērs mākslinieka spējai iejusties jaunā pasaules kārtībā (pārprodukcija, robežu sajaukšanās) un nupat trauksmainajā situācijā, kad par visu vērtīgākais ir satikšanās prieks, un izcelt viesmīlību ne tikai kā mākslas, bet arī cilvēcības atlabšanas jauno stratēģiju,” stāsta kuratore Elīna Sproģe.
* GĻEBU PANTEĻEJEVU par izstādi “Hormonija” galerijā “Māksla XO” (15.10.–16.11.2020.).
Nominācijas pamatojums: “Panteļejeva izstāde ir amatnieciski smalki nostrādāts un konceptuāli pamatīgs veikums. Skaidrs, ka hormonu vētras cilvēka rīcību neattaisno. Cilvēks ir morāls un saprātīgs dzīvnieks, kurš regulāri pieņem lēmumus un izvēlas. Un mākslinieks to zina. Tāpēc “Hormonijas” uzstādījums ne vien aicina domāt, bet vadā biezoknī, kurā ir vērts saprast pareizas atbildes,” ekspertu izvēli pamato filozofs Kārlis Vērpe.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 6 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija: Sigitas Daugules personālizstāde “Glezniecība” mākslas stacijā “Dubulti” (13.11.2020.–31.01.2021.); Diānas Tamanes personālizstāde “Rokas stiepiena attālumā” ISSP galerijā (05.11.2020.–09.01.2021.).
EKSPERTI 2019.–2020. GADĀ
Laika posmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada decembra beigām Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis, filozofs Kārlis Vērpe, galerijas “Careva” dibinātāja un vadītāja Alise Careva. No 2019. gada 1. jūlija ekspertu komandā sākusi strādāt kuratore Elīna Sproģe (mākslas teorētiķa, kuratora Kaspara Vanaga vietā). Savukārt no 2020. gada 1. janvāra Purvīša balvas ekspertiem pievienojās kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese, kura nomainīja mākslas zinātnieci, kuratori Ievu Kalniņu.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.
Atbalstot Purvīša balvas 2021 ekspertu iniciatīvu, vietnē ir iespējams iepazīties ar to ekspertu nomināciju pamatojumiem, kuri attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst.
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor” un SIA “Kultūras projektu aģentūra INDIE”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” un biedrība “Mākslas platforma”.
Projektu atbalsta SIA “Alfor”.
