Latviski iznākušas inovatīvās sērijas “The Big Idea” pirmās trīs grāmatas

“Vai medicīna mums joprojām nāk par labu? 21. gadsimta ceļvedis” – autors Džūljens Šīters (Julian Sheather), no angļu valodas tulkojusi Elizabete Mundure. Modernās medicīnas sarežģītība ir ārkārtējs sasniegums, kas daudziem ļauj saņemt aprūpi nebijušā līmenī. Tomēr medicīnas progresam ir sava cena: antibakteriālā rezistence, arvien izturīgākas multirezistentās baktērijas un neparedzētās, bet postošās opioīdu nozīmēšanas sekas ir daļa no mūsdienu medicīnas ikdienas. Vai cilvēka dabiskā pieredze tiek pārāk “medikalizēta”, meklējot zāles pret jebkurām ciešanām? Vai medicīnas astronomiskās izmaksas veicina nevienlīdzību pasaulē? Kā modernā medicīna ir mūs pievīlusi, un kā tai jāmainās? Šī trāpīgā grāmata apšauba mūsdienu medicīnas prakses ekonomiskos un ētiskos aspektus un to ietekmi uz cilvēku dzīvi. Dž. Šīters ir pētnieks un ētikas speciālists. Viņš konsultē vairākas vadošas gan savas valsts, gan starptautiskas medicīnas organizācijas, arī starptautisko bezpeļņas organizāciju “Médecins Sans Frontières” (“Ārsti bez robežām”), par ētikas un cilvēktiesību jautājumiem.

“Vai mākslīgais intelekts mūs aizvietos? 21. gadsimta ceļvedis” – autore Šelija Fana (Shelly Fan), no angļu valodas tulkojuši Zigurds Skābardis un Guna Asare. Pēdējos sešdesmit gados esam bijuši liecinieki satriecošai izaugsmei mākslīgā intelekta (MI) jomā, radītas tehnoloģijas, kas māca mašīnām just, mācīties, domāt un rīkoties. No sociālajiem medijiem līdz “Netflix” – MI jau ir ienācis mūsu ikdienā. Pašbraucošie automobiļi un cilvēkveidīgie roboti ievieš graujošas pārmaiņas mūsu mijiedarbībā ar pasauli. Vai esam uz sliekšņa laikmetam, kurā dominē MI? Vai šai strauji augošajai jomai ir arī kādi ētikas principi? Vai un kā tos būs iespējams iedzīvināt praksē? Vai MI pārspēs cilvēkus? Šis precīzais un vienlaikus satraucošais pārskats izvērtē, vai MI var pārveidot sabiedrību un cilvēci, padarot to labāku, vai arī to raksturo milzīgas iespējas nākotnē radīt distopijas māktu un MI kontrolētu planētu. Š. Fana ir neirozinātniece Kalifornijas Universitātē, Sanfrancisko, kur viņa nesen pabeigusi pēcdoktorantūras studijas, pētot smadzeņu novecošanos un to atjaunošanās potenciālu.

“Vai dzimte ir plūstoša? 21. gadsimta ceļvedis” – autore Sallija Hainsa (Sally Hines), no angļu valodas tulkojusi Lilija Berzinska. Piedzimstot katram no mums tiek piešķirts bioloģisks dzimums, ko nosaka mūsu fiziskā anatomija. Bet kāpēc daži pieredz lielu pretrunu starp savu bioloģisko dzimumu un iekšējo identitāti? Vai dzimte ir tas, kas esam, vai tas, ko darām? Vai veids, kā mēs izpaužam savu dzimti, ir iedzimts, vai arī tas attīstās, mums pieaugot? Vai tradicionālās binārās vīrieša un sievietes dzimuma lomas vēl aizvien ir aktuālas pasaulē, kas arvien izteiktāk mainās un pārveidojas? Šī informatīvā un rosinošā grāmata aplūko saikni starp dzimti, psiholoģiju, kultūru un seksualitāti un atklāj, kā gadsimtu gaitā attīstījusies individuālā un sabiedrības attieksme pret šo jautājumu. S. Hainsa ir Līdsas Universitātes Socioloģijas un dzimtes studiju asociētā profesore, kur viņa no 2009. līdz 2014. gadam bijusi arī Starpdisciplināro dzimtes studiju centra direktore. Viņas specialitāte ir dzimte, seksualitāte, intimitāte un iemiesotība. Viņa ir publicējusi daudz rakstu par dzimtes daudzveidību un identitāti, kā arī četras grāmatas, no kurām jaunākā ir “Gender, Society and Culture”.

Sērijas galvenais redaktors Metjū Teilors (Matthew Taylor) ir izpilddirektors Karaliskajā biedrībā mākslas, rūpniecības un tirdzniecības veicināšanai. Tā Lielbritānijā darbojas jau 250 gadu, un biedrības mērķis ir ar idejām un rīcību sniegt labumu sabiedrībai, lai tā saņemtu 21. gadsimta cienīgu izglītību.

Vairāk informācijas par sērijas “The Big Idea” pirmajiem trim izdevumiem var uzzināt apgādā “Mansards” un e-veikalā, kā arī grāmatnīcās visā Latvijā.

RA vasarnīca aicina uz zinātniskajiem lasījumiem “Jaunās Latvijas valsts kultūrpolitika”

Konference veltīta kultūrpolitikas notikumiem, kas risinājās tieši pirms simts gadiem: 1919.–1920. gadā kultūrpolitikā aktuāli bija gan jaunu risinājumu meklējumi, gan arī iepriekšējo politisko sistēmu atstātais mantojums un kultūras procesa nepārtrauktība. Referāti iepazīstinās ar trīs rakstnieku (Andreja Upīša, Jāņa Akuratera un Raiņa) devumu valsts kultūrpolitikas izveidē 1919.–1920. gadā, sniedzot ieskatu gan sabiedrības ieguvumos, gan arī vēstot par šo notikumu ietekmi uz personību likteņiem. Tie būs stāsti par Andreja Upīša, Jāņa Akuratera un Raiņa darbošanos “Kultūras ministra lomā” laikā, kad speciālas Kultūras ministrijas nebija, bet tās funkciju pildīja Mākslas departaments.

Programma:

Gints Zelmenis, Dr. hist. “Latvijas Republikas kultūras politika 1918.–1930”.

Krišjānis Brakovskis, Mag. hist. “Baltijas konference un Raiņa loma tajā”.

Ojārs Spārītis, Dr. art. “Baltijas konferences materiālu tulkošanas darbs un izdevuma gatavošana”.

Gundega Grīnuma, Dr. philol. “Roberts Ivanovs: Satversmes sapulces sekretārs un netapušais Raiņa Ekermanis”.

Arnis Koroševskis, Mag. philol. “Atklāts draugs un slepens ienaidnieks: ieskats Raiņa un Andreja Upīša attiecībās”.

Maira Valtere, Mag. art. “Jāņa Akuratera darbība Izglītības ministrijas Mākslas departamentā”.

Astrīda Cīrule, Mag. art. “Rainis – izglītības ministrs”.

Pasākums tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule, +371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Cikls “Operas sākumi” – unikāla iespēja papildināt savas zināšanas erudītā operas vēsturnieka Mikus Čežes vadībā

Cikla pirmās sērijas piedāvā aizraujošu ieskatu itāļu, franču un angļu operas skolu pirmsākumos. „Operas sākumu” turpinājums stāstīs par baroka operas kulmināciju un klasicisma operas pasauli. Uzmanības centrā būs operas vēstures lielie meistari – Klaudio Monteverdi, Žans Batista Lullī, Henrijs Pērsels, Georgs Frīdrihs Hendelis, Kristofs Vilibalds Gluks, Volfgangs Amadejs Mocarts un citi.

Cikla pirmais video “Operas sākumi 17. gadsimta Itālijā: Klaudio Monteverdi, Stefano Landi un Frančesko Kavalli” ir skatāms no 8. maija, savukārt 9. maijā tiks publiskota nākamā sērija – “Opera absolūtisma laikmeta Francijā: Žans Batista Lullī un Žans Filips Ramo”.

“Operas sākumu” video tiks publicēti Latvijas Nacionālās operas un baleta mājas lapā katru piektdienu un sestdienu līdz 30. maijam.

Cikla “Operas sākumi” pirmā daļa skatāma šeit.

Tiksimies drīz!

LNOB uzsāk izglītojošu ciklu digitālajā vidē

Kas ir Mākslas Ģēnijs? Kur operas fasādē meklēt mūzikas draugu delfīnu? Kurā brīdī Teātra bulvāris pārtapa Aspazijas bulvārī? Kāpēc bija pazudusi zvaigzne no mūzu liras? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem no 15. aprīļa divas nedēļas ik dienu tiks publicētas Latvijas Nacionālās operas un baleta Facebook un Instagram profilā. Tur ikvienam būs iespēja uzzināt interesantus faktus par Latvijas Nacionālās operas un baleta mājvietu, kas skatītājiem durvis pirmo reizi vēra 1863. gadā.

Ierakstus par mūsu iemīļotā Baltā nama vēsturi varēs atrast, sekojot tēmturim #mansbaltaisnams.

Cikla pirmās daļas noslēgumā ikviens būs aicināts aizpildīt testu, pārbaudot iegūtās zināšanas. Pareizo atbilžu autori piedalīsies izlozē, un pieciem no viņiem būs iespēja saņemt ielūgumu divām personām, lai rudenī erudītā operas vēsturnieka Mikus Čežes vadībā grupas ekskursijā tuvāk iepazītu Latvijas Nacionālās operas skaisto namu.

Pēc maija brīvdienām izglītojošā cikla turpinājumā, Latvijas Nacionālā opera un balets skatītājiem piedāvās aizraujošu ieskatu operas žanra dzimšanā – audiovizuālu lekciju ciklu „Operas sākumi” digitālajā vidē. Šajās lekcijās Mikus Čeže sniegs koncentrētu ieskatu operas un operetes žanra pirmsākumos.  Tā būs unikāla iespēja sistematizēt savas zināšanas un iepazīt lielisku mūziku!

Tiksimies drīz!

Starptautiskajā akadēmiskajā konferencē “Nāves pieredzes” piedalīsies pētnieki no 6 valstīm

Kā konferences viesi uzstāsies Dr. Džons Trojers no Lielbritānijas un Adriana Teodoresku no Rumānijas. Dr. Džons Trojers ir Nāves un sabiedrības pētījumu centra direktors Bātas universitātē Lielbritānijā. Viņš ir līdzdibinātājs mājaslapai “Nāves izziņas platforma”, darbojas projektā “Nākotnes kapsētas” un ir biežs komentētājs BBC. Viņa gaidāmā grāmata “Cilvēka ķermeņa tehnoloģijas” tiks publicēta MIT Press izdevniecībā šī gada aprīlī. Viņa referāts “Kad viss mirušais ir atkal jauns: pārdomājot nāves un nomiršanas brīdi šodien” atklās konferences pirmo dienu. Savukārt Adriana Teodoresku būs dzirdama konferences otrajā dienā. Adriana ir  Klužas – Napokas Babes – Bolai universitātes Socioloģijas fakultātes asociētā lektore. Ieguvusi doktora grādu salīdzinošajā literatūrā, šobrīd ir doktorante socioloģijā. 2016. gadā Hārvardas universitātē organizējusi semināru par nāvi literatūrā, kas bija daļa no Amerikas salīdzinošās literatūras biedrības ikgadējās sanāksmes. Adriana ir līdzorganizatore ikgadējai starptautiskajai konferencei “Nāve un nomiršana 18. – 21. gs. Eiropā”, kas notiek Rumānijā jau no 2010. gada.  Daudzu starptautisku publikāciju autore,  kā arī redaktore. Viņas interešu lokā ir nāves studijas, novecošanās un vecuma socioloģija, dzimtes studijas, salīdzinošā literatūra un kultūras studijas.

Konferenci “Nāves pieredzes” organizē Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte un biedrība “LOREM IPSUM”, tā notiek festivāla “Ars Moriendi” ietvaros. Viens no šī festivāla centrālajiem notikumiem ir akadēmiskās mūzikas koncerts, kas notiek 21. martā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Biļetes uz to var iegādāties iepriekšpārdošanā.

Konferences Pieteikšanās anketa šeit.

Latvijas Universitātē norisināsies pirmais nāves festivāls “Ars Moriendi”

Zinātniskajā konferencē “Nāves pieredzes” tik apskatīts tādas tēmas kā nāves un ētikas pētniecība, nāves svinēšana, nāves sociālā vēsture un pat nāves izdzēšana. Savukārt kultūras programmā paredzēts akcentēt nāves lomu mūzikā vairāku gadsimtu garumā. Pirmo reizi Latvijā tiks atskaņots vācu komponista Hugo Distlera monumentālais darbs “Totentanz” (“Nāves deja”), ko speciāli ar festivālam izveidotu kori interpretēs diriģente Vita Timermane – Moora. Tāpat LU Lielajā aulā tiks atskaņoti Šūmaņa, Lista un Sensāna skaņdarbi par nāves tēmu pianistes Katrīnas Krojas, ērģelnieka Aivara Kalēja un citu mūziķu izpildījumā. Pilnu festivāla programmu organizatori plāno atklāt februāra sākumā.

Latvijas kultūrvidē un kultūrtelpā nāve un ar to saistītie rituāli ieņem nozīmīgu lomu, gan latviskās dzīvesziņas, gan reliģisko priekšstatu kontekstā. Nāves festivāla konferences “Nāves pieredzes” mērķis ir aktualizēt nāves pētniecību Latvijas un Baltijas zinātniskajā vidē un kultūrtelpā, izceļot latviešu tautas īpašās tradīcijas, kas saistāmas ar nāvi, nomiršanu un nācijas kultūratmiņas veidošanos. Konferencē aicinām dalīties pētījumos un to rezultātos, kopīgi iezīmējot aktualitātes un tendences nāves kā fenomena izpētē dažādās zinātnes nozarēs – teoloģijā, vēsturē, antropoloģijā u.c.

Šobrīd, līdz 10. februārim, dažādu jomu pētnieki, studenti un interesenti tiek aicināti pieteikt savus referātus konferencei angļu valodā, tādās sekcijās kā “Nāve: morāle un ētika”, “Nāves pieredzes”, “Nāve un tiesības”, “Nāve un apkārtējā vide”, “Nāves svinēšana”, “Nāve dažādās kultūrās”, “Nāve no sociālā skatu punkta” un “Nāves izdzēšana”.  Viena referāta prezentācijas ilgums 20 minūtes. Savus pieteikumus konferencei (līdz 300 vārdiem) un īsu dzīves gājuma aprakstu angļu valodā (līdz 200 vārdiem) aicinām iesūtīt elektroniski vienā failā deathexperiences@yahoo.com līdz 2020. gada 10. februārim. Dalība konferencē Latvijas pārstāvjiem ir bez maksas.

Nāves festivālu rīko Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte sadarbībā ar biedrību “Lorem Ipsum”.  Festivāla aktualitātēm līdzi sekot var šeit un Teoloģijas fakultātes mājas lapā.

“Kalevalas” un “Kalevipoega” varoņi skandināvu mitoloģijā

Aijas Zariņas izstādes stāstījums balstīts somu tautas eposa “Kalevala” un senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojuma “Eddas dziesmas” varoņu gaitās. Lai arī eposs “Kalevala” Latvijā nav svešs, tomēr, šķiet, ka esam piemirsuši, par ko tas vēstī. Guntara Godiņa zināšanas igauņu un somu literatūrā ir labs palīgs, lai izprastu mākslinieces jaunāko darbu ideju.

Lekcijā tiks sniegts ieskats igauņu tautas eposa “Kalevdēls” (“Kalevipoeg”) tēlos, kas sasaucas ar Aijas Zariņas izstādē izmantotā somu eposa “Kalevala” personāžiem. “Kalevdēls” ir mūsdienās visvairāk tulkotais igauņu valodā sarakstītais daiļdarbs, ko Guntars Godiņš atdzejojis gandrīz 90 gadus pēc tā pirmā tulkojuma iznākšanas latviešu valodā. “Kalevipoeg” notikumi un varoņi ir ļoti tuvi somu “Kalevalai”.

Aijas Zariņas darbs personālizstādē “Mosties, mosties reiz, svabadais gars”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. 2019. Foto: Andris Zieds

“Kalevala” līdzīgi mūsu dainām ir nāciju pašapziņas veidošanās procesa sastāvdaļa. Somu ārsts Eliass Lenrūts (Elias Lönnrot, 1802–1884) apkopoja tradicionālās somu un karēļu tautasdziesmas – rūnas, un visu savu dzīvi veltīja darbam pie eposa, kurā viņš episkā vēstījumā apvienoja simtiem lirisku dziesmu un buramo vārdu. 1835. gadā Eliass Lenrūts publicēja pirmo eposa izdevumu “Kalevala jeb Karēlijas vecās rūnas par somu tautas senajiem laikiem” un turpināja rūnu vākšanu, publicējot “Kalevalas” galējo tekstu 1849. gadā. Aija Zariņa savā izstādē pievērsusies skandināvu senajai dzīves ziņai un kosmoloģijai.

PAR LEKTORU

Guntars Godiņš (1958) ir latviešu dzejnieks, redaktors, tulkotājs un atdzejotājs. Līdzās Klāvam Elsbergam, Mārim Melgalvim un Pēterim Brūverim pieder 20. gadsimta 80. gadu dzejnieku paaudzei, sauktiem par “jaunajiem dusmīgajiem”, arī “ironisko” paaudzi.

Studējis latviešu valodu un literatūru Latvijas Universitātē (1978‒1983), beidzis Helsinku Universitātes somu valodas un kultūras kursus (1994). Strādājis Latvijas Radio literatūras nodaļā, bijis lasītāju iemīļoto žurnālu “Avots” (1987–1992) un “Latvju Teksti” (2010–2015) redaktors. Strādājis Latvijas vēstniecībā Tallinā par kultūras atašeju (1998‒2010). Kopā ar Somijas institūtu Igaunijā kopš 2006. gada rīko ikgadēju dzejas festivālu “Dzejas brauciens”. Par tulkošanu saņēmis vairākus nozīmīgus apgalvojumus, ir arī Latvijas Literatūras gada balvas laureāts. Apbalvots ar Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieka ordeni (2013). Par igauņu eposa “Kalevdēls” tulkojumu 2019. gadā saņēmis Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu.

Uz tikšanos Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā laipni aicināts ikviens!
Cena: ieejas biļete izstādē / pastāvīgajā ekspozīcijā (pieaugušajiem – 3,00 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR, skolēniem – 0,50 EUR). GADA BIĻETES īpašniekiem ieeja ir bez maksas.
Vietu skaits ierobežots. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.