Publicēts

Pavasara pastaigas – gājām mēs uz Bolderāju

 

Bija svētdienas diena. Caur mākoņiem spīdēja saule. Izlasījuši internetā, ka brīvdienās apskatei atvērts Daugavgrīvas cietoksnis, nolēmām doties uz Bolderāju.

Ar 3. autobusu izlīkumojuši cauri Pārdaugavas ieliņām, garām Dzegužkalnam un cauri Spilves pļavām, ieripojām kolorītajā Bolderājā un, kā jau iepriekš izpētīts, izkāpām pieturā „Daugavgrīvas cietoksnis”. Aiz sētas un brikšņiem cietoksnis bija redzams, bet, ilgi metuši lokus, lai saprastu, kā tajā nokļūt, atmetām ar roku šim plānam un devāmies pa Flotes ielu uz jūru. Aizspērāmies līdz pašam galam un sapratām, ka priekšā žogs. Bijām palaiduši garām to sētu, uz kuras ar baltiem un ziliem burtiem labdari skaidri un salasāmi (tādiem kā mēs) uzrakstījuši norādi „uz jūru”. Atnākuši atpakaļ, uzņēmām pareizo virzienu – no centra pa kreisi gar sētu līdz auto stāvlaukumam, tad pa celiņu līdz jūrai. Atpakaļ nācām pa citu ceļu, kas ir drusku īsāks un ved pāri nosvilinātam laukam. Pie jūras, palūkojoties pa labi, abi moli bija jau iztālēm redzami – gan Bolderājas mols, gan Mangaļsalas mols (uz to dosimies kādā citā reizē). Un tad sākās pats interesantākais. Lai gar jūras malu nokļūtu līdz Bolderājas molam, ir jābūt drosmīgam, izveicīgam un labā fiziskajā formā, jo jārāpjas uz betona plāksnēm, kas vietām stāvas un slīpas, vietām šauras, bet citviet vispār iebrukušas. Neskatoties uz smagajiem pārbaudījumiem, pēc kāda laika mēs sasniedzām mola sauszemes galu, lai tālāk dotos uz bāku jūrā. Mola celiņs arī nekāds gludais nebija. Pašā mola galā satikām kādu pazīstamu režisoru ar ģimeni. Kamēr mēs ar režisoru runājāmies par latviešu literatūru, viņa sieva ar darba cimdiem rokās savāca izmētātās drazas, jo nevarot ciest sacūkotas vietas. Mēs gan teicām, ka tā ir kā Dona Kihota cīņa ar vējdzirnavām, jo jau pēc brīža te atkal viss būs piemētāts, bet viņu skarbā dzīves realitāte neatturēja paveikt labu darbu. Būs melots, ja teiksim, ka iedraudzējāmies ar skaisto vēja suni, kuru satikām uz mola, jo šie suņi ir pārāk pašpietiekami, lai izrādītu savu pieķeršanos pat savam saimniekam, kur nu vēl katram garāmgājējam. Noskatījāmies kā locis starp abiem moliem izved jūrā lielo kuģi, tad atgriežas ostā, kamēr lielais kuģis attālinoties kļūst arvien mazāks un mazāks, līdz pārvēršas par knapi saskatāmu punktiņu pie horizonta. Brīdi pasēdējuši uz mola un pavērojuši rosību Mangaļsalas pusē, devāmies mājupceļā, kas varbūt ar saviem pārbaudījumiem vairs nelikās pārsteidzošs, bet vieglāks arī nebija kļuvis. Bet ir taču cilvēki, kuri šo gājienu atkārto neskaitāmas reizes. Iespējams, tas viņiem neliekas ne grūts, ne kaut kas nepieredzēts. Tas vienkārši ir daļa no viņu ikdienas gaitām. Bolderājā ceram vēl atgriezties. Tajā Daugavgrīvas cietoksnī mums tomēr jātiek iekšā!

Publicēts

Sākusies biļešu iepriekšpārdošana uz Dailes teātra izrādēm oktobrī

9. oktobrī Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvos Dankana Makmillana iestudējums “Monstrs”, kuru veidos režisors Dmitrijs Petrenko komandā aicinot scenogrāfi Mariju Ulmani, kostīmu mākslinieci Baibu Litiņu un mūzikas autoru “Prusax”.

Derils neapmeklē stundas un izceļas ar destruktīvu uzvedību. Viņš ir kaitinošs, uzdod nepiedienīgus jautājumus un lieto nepiedienīgus vārdus. Viņš apbrīno Čārlzu Mensonu, Džeku Uzšķērdēju un Osamu bin Ladenu, viņu fascinē vardarbība un spīdzināšana. Viņš negrib pakļauties tiem noteikumiem, ko viņam liek ievērot jaunais skolotājs Toms. Konflikts starp viņiem abiem ir neizbēgams.

Viss, ko Derils zina, nāk no televīzijas un filmām. Viņš nemāk dzīvot reālajā pasaulē. Viņš neiederas. Tas ir netaisni pret Darelu, bet netaisni arī pret pārējiem cilvēkiem, kuriem šajā pasaulē ir jādzīvo. Kurš pie tā ir vainīgs? Un kurš var palīdzēt?

Lomās: Gints Andžāns, Kārlis Arnolds Avots, Anete Krasovska, Vita Vārpiņa.

Daļa repertuārā esošās izrādes ir pārceltas no Kamerzāles uz Mazo zāli, un no Mazās uz Lielo zāli. Izrādes “Dēls”, “Māte” un “Kāršu spēle” jau, sākot ar septembri, būs skatāmas Mazajā zālē, savukārt komēdija “Testosterons”, un bērnu izrāde “Inspektors Tutū” Lielajā zālē.

Uz vairākām izrādēm oktobrī piemērotas atlaides vidusskolēniem, studentiem, pensionāriem un personām ar invaliditāti. Izrādes “Talantīgais misters Riplijs”, “Salemas raganas”, “Ar vīru nav viegli” un “Harolds un Moda” ar 30% atlaidi būs pieejamas studentiem, pensionāriem un personām ar invaliditāti; izrāde “Kāršu spēle” ar 30% atlaidi būs pieejama pensionāriem; izrāde “Nepanesami ilgi apskāvieni” ar 30% atlaidi būs pieejama studentiem; izrāde “ART” ar 20% atlaidi būs pieejama studentiem, pensionāriem un personām ar invaliditāti; izrāde “Iemīlējies Šekspīrs” ar 20% atlaidi būs pieejama vidusskolēniem, studentiem, pensionāriem un personām ar invaliditāti.

Publicēts

Rīgas cirks mājāspalicējiem piedāvā virtuālu audio un vide

Jau šobrīd Rīgas cirka mājaslapā cirks.lv ir pieejami 20 audiostāsti latviešu un krievu valodā – senāku un nesenāku laiku Rīgas cirka mākslinieku, mūziķu, veterinārārstes, kasieres un citu Rīgas cirka esošo un kādreizējo darbinieku atmiņas un pārdomas, kuras ne tikai ir interesanta klausāmviela, bet visas kopā veido Rīgas cirka vēsturi. Šajā sērijā ietverta intervija ar starptautiski pazīstamo cirka mākslinieci Dzintru Žildi, ar aktrisi Guntu Virkavu, kuras tēvs Alfons Virkauss bijis izcils cirka mākslinieks, ar iluzionisti Daci Pecolli un daudziem citiem ar Rīgas cirku saistītiem cilvēkiem. Audiostāsti un mākslinieces Ievas Epneres fotogrāfijas ar rakstu varoņiem pieejamas šeit.

“Uniformistu piedzīvojumi, darbs ar kaķu trupu, atmiņas par leģendāro klaunu Rolandu, skats uz cirka arēnu no orķestra balkona un citi atmiņstāsti iemūžināti vērienīgajā Rīgas cirka projektā “Rīgas cirka stāsti”. Visa pagājušā gada garumā esam krājuši audiostāstus latviešu un krievu valodā. Ik vakaru noklausoties pa vienam, pietiks apmēram mēnesim jeb tieši līdz aprīļa vidum,” ielūkoties Rīgas cirka mājaslapā aicina cirka direktore Liene Pērkone.

Bez tam Rīgas cirka komanda aktīvi strādā pie videosatura radīšanas, kas, sākot no nākamās nedēļas, būs daļēji pieejams publiski – lai mācības varētu turpināt arī neklātienē, Rīgas cirka skolas audzēkņi saņems regulāras videoapmācības no saviem cirka skolas pasniedzējiem. Iecerēts, ka daļa cirka skolas lekciju bez maksas būs pieejamas arī visplašākajai auditorijai – žonglēšanas videolekciju cikls, kas būs interesants gan bērniem, gan pieaugušajiem. Šajā lekciju ciklā tiks rādīts, kā iesildīties pirms nodarbības, kādus vingrinājumus veikt pirkstu veiklībai un, protams, būs apgūstami žonglēšanas pamati.

Māra Pāvula, Rīgas cirka stratēģiskās attīstības un cirka skolas vadītāja, stāsta: “Arī, paliekot mājās, katram ir iespēja izkustēties un iemācīties kaut ko jaunu. Žonglēšanas māksla ir ļoti piemērota pašizolācijas apstākļiem – tā neprasa plašu telpu un ir pieejama teju ikvienam. Žonglēšana ir sava veida meditācija, jo tās laikā cilvēks atslēdzas no liekajām domām un koncentrējies uz bumbiņu, uz konkrēto mirkli…Izkustināt ķermeni un atslābināt prātu ir tieši tas, kas šajā laikā ir vajadzīgs.”

Sīkāka informācija par videolekcijām sekos tuvākajā laikā – iesakām sekot līdzi informācijai Rīgas cirka mājaslapā cirks.lv  un sociālajos tīklos
Rīgas cirka stāsti veidoti ar Valsts kultūrkapitālfonda atbalstu.

Rīgas cirka ēka būvēta 1888. gadā, un tās 131 gadu garajā mūžā ēkā notikušas visdažādākās kultūras un mākslas aktivitātes – tieši šeit rādītas Rīgā pirmās kinofilmas un risinājušies citi kultūrnotikumi un, protams,  rādītas cirka izrādes. Šobrīd Rīgas cirks ir daudzfunkcionāls mākslas centrs, kas mērķtiecīgi strādā ne tikai pie nozīmīgu un aktuālu cirka aktivitāšu piedāvāšanas arvien plašākai publikai, bet arī ilgtermiņā veicina cirka nozares attīstību un atpazīstamību Latvijas un starptautiskā mērogā.

Publicēts

Aicina mājās izbaudīt digitālo ciklu “Piektdienas un sestdienas vakars Operā”

Piektdien, 20. martā, no plkst. 19.00 LMT Viedtelevīzijā, lietotnē LMT Straume un internetā straume.lmt.lv būs skatāma Džakomo Pučīni opera “Manona Lesko” ar pasaulslaveno lietuviešu soprānu Asmiku Grirgorjanu titullomā un Sergeju Poļakovu de Grijē lomā, Manonas brāļa lomā – Jānis Apeinis, Žeronta lomā – Krišjānis Norvelis.

Iestudējumu veidojuši diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Ināra Slucka, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Keita, video māksliniece Katrīna Neiburga, dramaturgs Mikus Čeže, gaismu mākslinieks Igors Kapustins, kustību režisore Elita Bukovska.

„Manona Lesko” ir Džakomo Pučīni trešā opera, kas tapusi pēc abata Prevo darba „Stāsts par kavalieri de Grijē un Manonu Lesko” motīviem. Opera guva lielus panākumus un pavēra komponistam ceļu uz pasaules nozīmīgāko teātru skatuvēm. Režisore Ināra Slucka, interpretējot šo Pučīni meistardarbu, galveno uzmanību pievērš abata Prevo ieskicētajai problēmai –  tam, ko lielas kaislības spēj izdarīt ar cilvēku. Izspēlējot šo mīlasstāstu mūsdienās, režisore maina nevis operas saturu, bet gan akcentē tajā būtisko.

Sestdien, 21. martā, no plkst. 19.00 piedāvājam Žorža Bizē operu “Karmena”. Šajā iestudējumā titullomu atveido Ramona Zaharija, kas 2020./2021. gada sezonā Karmenas lomu interpretēs Metropolitēna operā, Dona Hosē lomā – Dmitrijs Golovņins, Eskamiljo lomā – Jānis Apeinis, Mikaēlas lomā – Laura Teivāne. Iestudējumu veidojuši diriģents Jānis Liepiņš, režisore Marija Eva Sinjerola, scenogrāfs Fabjēns Tenjē, kostīmu māksliniece Yashi, gaismu mākslinieks Filips Bertomē, video mākslinieks Artis Dzērve, hiphopa horeogrāfiju veidojis Guntis Spridzāns kopā ar dejotājiem.

Žorža Bizē šedevrs “Karmena” ir viena no visu laiku populārākajām operām. Franču režisores Evas Marijas Sinjerolas interpretācijā šīs operas darbība norisinās mūsdienu lielpilsētas nomalē – vietā, kur cilvēkus no ārpasaules izolē betona konstrukciju arhitektūra. Šajās netīrajās sienās, kur izsekošana un uzmācīgi skatieni liek sievietēm dzīvot bailēs, Karmena atļaujas būt brīva. Sievietes viņu apbrīno un ienīst, vīrieši iekāro un nosoda.

Turpmākā “Piektdienas un sestdienas vakaru Operā” programma tiks izsludināta katras nedēļas sākumā.

Tiksimies drīz!