Konference veltīta kultūrpolitikas notikumiem, kas risinājās tieši pirms simts gadiem: 1919.–1920. gadā kultūrpolitikā aktuāli bija gan jaunu risinājumu meklējumi, gan arī iepriekšējo politisko sistēmu atstātais mantojums un kultūras procesa nepārtrauktība. Referāti iepazīstinās ar trīs rakstnieku (Andreja Upīša, Jāņa Akuratera un Raiņa) devumu valsts kultūrpolitikas izveidē 1919.–1920. gadā, sniedzot ieskatu gan sabiedrības ieguvumos, gan arī vēstot par šo notikumu ietekmi uz personību likteņiem. Tie būs stāsti par Andreja Upīša, Jāņa Akuratera un Raiņa darbošanos “Kultūras ministra lomā” laikā, kad speciālas Kultūras ministrijas nebija, bet tās funkciju pildīja Mākslas departaments.
Programma:
Gints Zelmenis, Dr. hist. “Latvijas Republikas kultūras politika 1918.–1930”.
Krišjānis Brakovskis, Mag. hist. “Baltijas konference un Raiņa loma tajā”.
Ojārs Spārītis, Dr. art. “Baltijas konferences materiālu tulkošanas darbs un izdevuma gatavošana”.
Gundega Grīnuma, Dr. philol. “Roberts Ivanovs: Satversmes sapulces sekretārs un netapušais Raiņa Ekermanis”.
Arnis Koroševskis, Mag. philol. “Atklāts draugs un slepens ienaidnieks: ieskats Raiņa un Andreja Upīša attiecībās”.
Maira Valtere, Mag. art. “Jāņa Akuratera darbība Izglītības ministrijas Mākslas departamentā”.
Astrīda Cīrule, Mag. art. “Rainis – izglītības ministrs”.
Pasākums tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.
Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule, +371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv
Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Lekcijā Sandra Krastiņa pievērsīsies sieviešu attēlojumam dažādu laikmetu Rietumu mākslā, pētot raksturus, sociālās lomas, skaistuma etalonus, politiskos procesus un kontekstus, kuri izraisījuši pavērsienus tēlveides ikonogrāfijā. Lekcijā tiks salīdzināti veidi, kā sievietes attēlo vīrieši un kā sievietes attēlo sevi pašas, kā arī tiks aplūkoti cēloņi un iemesli, kas vēstures gaitā ietekmējuši un mainījuši sievietes tēla atveides kanonu mākslā. Kādi ir tēlveides uzsvari, ja mākslinieces runā pašas par sevi? Mākslas darbi ir trāpīgi laikmeta liecinieki un precīzi fiksē sociālos procesus, tostarp izmaiņas sievietes lomā un statusā, taču reizē māksla ir arī viens no dzinējspēkiem, kas šīs izmaiņas ierosina un atbalsta.
Ievērojot pašreizējo situāciju, dalībnieku skaists sarunu vakarā ir ierobežots, tāpēc interesentus lūgums iepriekš pieteikties, rakstot uz e-pastu rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv.
No 2. jūnija līdz 11. jūlijam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”. Izstādē piedalās mākslinieces Elīna Brasliņa, Krista Dintere, Liene Mackus, Krista Dzudzilo un Sandra Krastiņa. Izstādes kuratore Jana Kukaine.
Ieejas maksa: 2.00 eiro, skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 eiro.
Sarunu vakaru atbalsta: Raiņa un Aspazijas vasarnīca, Memoriālo muzeju apvienība, Valsts kultūrkapitāla fonds, BIRZĪ, biedrība LAUKKU.
Vairāk informācijas: kuratore Jana Kukaine, +371 29131410; jana.kukaine@gmail.com.
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Cikla pirmās sērijas piedāvā aizraujošu ieskatu itāļu, franču un angļu operas skolu pirmsākumos. „Operas sākumu” turpinājums stāstīs par baroka operas kulmināciju un klasicisma operas pasauli. Uzmanības centrā būs operas vēstures lielie meistari – Klaudio Monteverdi, Žans Batista Lullī, Henrijs Pērsels, Georgs Frīdrihs Hendelis, Kristofs Vilibalds Gluks, Volfgangs Amadejs Mocarts un citi.
Cikla pirmais video “Operas sākumi 17. gadsimta Itālijā: Klaudio Monteverdi, Stefano Landi un Frančesko Kavalli” ir skatāms no 8. maija, savukārt 9. maijā tiks publiskota nākamā sērija – “Opera absolūtisma laikmeta Francijā: Žans Batista Lullī un Žans Filips Ramo”.
“Operas sākumu” video tiks publicēti Latvijas Nacionālās operas un baleta mājas lapā katru piektdienu un sestdienu līdz 30. maijam.
Kur rodas emocijas, tostarp dusmas, un kā mēs mēdzam tās izpaust destruktīvā veidā, pašiem to pat nepamanot? Kā nepazust šodienas ziņu gūzmā, tā vietā attīstot kritisko domāšanu un mediju pratību? Kādas ir demokrātiskas vērtības un kā tās saglabāt krīzes laikā un pēc tam? Uz šiem un citiem jautājumiem Sarunu skolas LAMPA nodarbībās atbildes meklēs dažādu jomu profesionāļi.
Pirmā nodarbība notiks jau 15. aprīlī plkst. 16.00–18.00 un tajā ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons skaidros, kā neziņa un bailes ietekmē mūsu ikdienu, tostarp izraisot dusmas, kā sadzīvot, esot kopā 24/7, un kā iespējami veselīgi un konstruktīvi izpaust emocijas, lai paliktu fiziski un emocionāli veseli un nenodarītu pāri arī citiem.
Artūrs Miksons ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs. Studenti, kuri viņa vadībā apguvuši psihosomatiku, psihisko veselību, psihoterapiju u.c., atzinuši Artūru Miksonu par vienu no interesantākajiem RSU pasniedzējiem. Papildus tam viņš publicējis dažādus zinātniskos rakstus, piedalījies daudzos semināros un konferencēs Latvijā un ārzemēs un ikdienā strādā gan ar pieaugušajiem, gan pusaudžiem.
Artūra Miksona nodarbības izpelnījušās atzinību jau vairākos Sarunu skolas LAMPA pasākumos, norāda nodarbību cikla atbalstītāja – British Council pārstāvniecības Latvijā – vadītāja Zane Matesoviča. “Mēs, British Council, vienmēr esam iestājušies par cieņpilnām attiecībām un dažādības respektēšanu, taču šobrīd, kad visi esam izolācijā un apkārt valda neziņa un bažas par nākotni, mūsu tolerancei, iecietībai un spējai sakāpinātās emocijas paust konstruktīvi, ir jo īpaši liela loma. Šajā lekcijā ikvienam būs iespēja uzzināt, no kurienes rodas dusmas, kā izprast savas emocijas un kā reaģēt, lai nekaitētu apkārtējiem,” ir pārliecināta Zane Matesoviča.
Sarunu skolas LAMPA tiešsaistes nodarbības ir bez maksas, iepriekš reģistrējoties šeit. Nodarbības “Kāpēc tu man besī kopš 12. marta?” tapusi sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā un Valsts kultūrkapitāla fondu.
Sarunu skola LAMPA ir praktisku nodarbību cikls, ko Sarunu festivāls LAMPA piedāvā festivāla starplaikā – pavasara un rudens sezonā. Sarunu skolas mērķis ir izkopt demokrātiskas sarunāšanās kultūru Latvijā, un ikviens interesents nodarbību laikā var gūt praktiskas iemaņas veiksmīgākai saskarsmei ar līdzcilvēkiem.
Vairāk informācijas par plānotajām nodarbībām mājaslapā.
Tuvojas Rīgas mākslinieku grupas pirmās izstādes simtgade. Pieminot seno notikumu, tiksimies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijā klasiskā modernisma zālē (3. stāvā), jo tieši šeit pirms 100 gadiem notika izstādes atklāšana. Vairāki no izstādes eksponātiem te redzami arī šodien, kas liecina par izstādes un tās dalībnieku nozīmi Latvijas kultūras vēsturē. Kopā ar Dr.h.c.art. Edvardu Šmiti vēlreiz pievērsīsimies šīm gleznām, atcerēsimies Rīgas mākslinieku grupas tapšanas vēsturi, pirmās izstādes dalībniekus un viņu ceļu mākslā.
Jēkabs Kazaks. Plakāts I Rīgas mākslinieku grupas izstādei. 1920. Papīrs, litogrāfija. Zuzānu kolekcija
Pirmo Rīgas mākslinieku grupas izstādi atklāja 1920. gada 7. martā Rīgas pilsētas mākslas muzejā (mūsdienās – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs). Klāt bija gandrīz visi galvaspilsētas kultūras darbinieki, un kritika secināja, ka “tik pārgalvīgu un tomēr mākslinieciski vērtīgu izstādi Latvijā redz pirmo reizi”. Izstādes katalogā grupa pārliecināti rakstīja: “Mūs vairs neapmierina vienkārša reālās dabas attēlošana. Taisni uz personības parādīšanu iziet šobrīd visas mūsu tieksmes. Ne dabu, objektīvo ārējo dabu, mēs gribam tagad dot savos darbos, bet paši savu individuālo dabu, savu garīgo būtību.”
Rīgas mākslinieku grupas pirmajā izstādē piedalījās Ģederts Eliass, Jēkabs Kazaks, Oto Skulme, Niklāvs Strunke, Romans Suta, Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns, kā arī Aleksandra Beļcova, Eduards Lindbergs un Erasts Šveics. Tāpat izstādē eksponēja Jāzepa Grosvalda darbus, kurš neilgi pirms tam, 1920. gada 1. februārī, Parīzē nomira.
Impresionisma, akadēmiskā reālisma un jūgendstila garā skolotajai iepriekšējai paaudzei, līdzīgi kā daudziem laikabiedriem, formu sintēzes eksperimenti, dabas deformācija, atteikšanās no telpiskā dziļuma bija pilnīgi nepieņemamas lietas. Bet Rīgas mākslinieku grupas biedru spilgtās individualitātes veidojās skarbajos kara apstākļos, un tādēļ netrūka sīkstuma, lai aizstāvētu radošos principus un cīnītos par laikmetīgās mākslas mērķiem. “Krāsu un līniju mēmā valoda ir jāmācās, lai varētu izprast, kas viņā tiek runāts,” rakstīja Jānis Jaunsudrabiņš. Rīgas mākslinieku grupa bija pirmie avangardisti latviešu mākslā un atspoguļo radoši novatorisku latviešu mākslas vēstures posmu.
Atzīmējot Rīgas mākslinieku grupas simtgadi, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs gatavo plašu izstādi, kura no š.g. 1. augusta līdz 25. oktobrim būs skatāma Lielajā zālē. Tā parādīs Rīgas grupas vēstures nozīmīgos posmus, saistītus ar topošo gleznotāju rokraksta meklējumiem Pirmā pasaules kara laikā, ar 20. gadu kubisma un citu novatorisko virzienu stilistiskajām izpausmēm, kā arī pāreju 30. gadu sākumā uz gleznieciski reālistisku izteiksmes veidu. Kad 1938. gadā tika nodibināta Latvijas Rakstu un Mākslas kamera, grupa pastāvēja kā Tēlotājas mākslas sekcijas kopa, bet 1940. gadā, padomju varas laikā, tās darbība pārtrūka. Tomēr mākslinieki turpināja radīt, un izstādē tiks atspoguļots Rīgas mākslinieku grupas biedru devums arī 20. gadsimta 40.–60. gados gan Latvijā, gan trimdā.
Uz tikšanos Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā laipni aicināts ikviens!
Aijas Zariņas izstādes stāstījums balstīts somu tautas eposa “Kalevala” un senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojuma “Eddas dziesmas” varoņu gaitās. Lai arī eposs “Kalevala” Latvijā nav svešs, tomēr, šķiet, ka esam piemirsuši, par ko tas vēstī. Guntara Godiņa zināšanas igauņu un somu literatūrā ir labs palīgs, lai izprastu mākslinieces jaunāko darbu ideju.
Aijas Zariņas darbi personālizstādē “Mosties, mosties reiz, svabadais gars” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. 2019. Foto: Andris Zieds
Aijas Zariņas darbi personālizstādē “Mosties, mosties reiz, svabadais gars” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. 2019. Foto: Andris Zieds
Aijas Zariņas darbs personālizstādē “Mosties, mosties reiz, svabadais gars” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. 2019. Foto: Andris Zieds
Aijas Zariņas darbs personālizstādē “Mosties, mosties reiz, svabadais gars” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. 2019. Foto: Andris Zieds
Lekcijā tiks sniegts ieskats igauņu tautas eposa “Kalevdēls” (“Kalevipoeg”) tēlos, kas sasaucas ar Aijas Zariņas izstādē izmantotā somu eposa “Kalevala” personāžiem. “Kalevdēls” ir mūsdienās visvairāk tulkotais igauņu valodā sarakstītais daiļdarbs, ko Guntars Godiņš atdzejojis gandrīz 90 gadus pēc tā pirmā tulkojuma iznākšanas latviešu valodā. “Kalevipoeg” notikumi un varoņi ir ļoti tuvi somu “Kalevalai”.
Aijas Zariņas darbs personālizstādē “Mosties, mosties reiz, svabadais gars” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. 2019. Foto: Andris Zieds
“Kalevala” līdzīgi mūsu dainām ir nāciju pašapziņas veidošanās procesa sastāvdaļa. Somu ārsts Eliass Lenrūts (Elias Lönnrot, 1802–1884) apkopoja tradicionālās somu un karēļu tautasdziesmas – rūnas, un visu savu dzīvi veltīja darbam pie eposa, kurā viņš episkā vēstījumā apvienoja simtiem lirisku dziesmu un buramo vārdu. 1835. gadā Eliass Lenrūts publicēja pirmo eposa izdevumu “Kalevala jeb Karēlijas vecās rūnas par somu tautas senajiem laikiem” un turpināja rūnu vākšanu, publicējot “Kalevalas” galējo tekstu 1849. gadā. Aija Zariņa savā izstādē pievērsusies skandināvu senajai dzīves ziņai un kosmoloģijai.
PAR LEKTORU
Guntars Godiņš (1958) ir latviešu dzejnieks, redaktors, tulkotājs un atdzejotājs. Līdzās Klāvam Elsbergam, Mārim Melgalvim un Pēterim Brūverim pieder 20. gadsimta 80. gadu dzejnieku paaudzei, sauktiem par “jaunajiem dusmīgajiem”, arī “ironisko” paaudzi.
Studējis latviešu valodu un literatūru Latvijas Universitātē (1978‒1983), beidzis Helsinku Universitātes somu valodas un kultūras kursus (1994). Strādājis Latvijas Radio literatūras nodaļā, bijis lasītāju iemīļoto žurnālu “Avots” (1987–1992) un “Latvju Teksti” (2010–2015) redaktors. Strādājis Latvijas vēstniecībā Tallinā par kultūras atašeju (1998‒2010). Kopā ar Somijas institūtu Igaunijā kopš 2006. gada rīko ikgadēju dzejas festivālu “Dzejas brauciens”. Par tulkošanu saņēmis vairākus nozīmīgus apgalvojumus, ir arī Latvijas Literatūras gada balvas laureāts. Apbalvots ar Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieka ordeni (2013). Par igauņu eposa “Kalevdēls” tulkojumu 2019. gadā saņēmis Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu.
Uz tikšanos Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā laipni aicināts ikviens!
Cena: ieejas biļete izstādē / pastāvīgajā ekspozīcijā (pieaugušajiem – 3,00 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR, skolēniem – 0,50 EUR). GADA BIĻETES īpašniekiem ieeja ir bez maksas.
Vietu skaits ierobežots. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.
Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981). Marija Leiko. 1932. Audekls, eļļa. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова, 1892–1981) izstāde liecina, cik liela nozīme mākslinieces mūža darbā bijusi portretam. Ar sevišķu interesi portretētas autorei tuvās radošās personības, starp tām – arī lekcijas virsrakstā pieminētās dāmas. Kopā ar mākslas vēsturnieci Dr.h.c.art. Edvardu Šmiti vēlreiz ieskatīsimies portretos, kas saistīti ar vairākiem spilgtiem notikumiem Latvijas 1920.–1930. gadu kultūrā, un, lai gūtu plašāku priekšstatu par gleznotājas modeļiem, tuvāk iepazīsimies ar rakstnieces un sabiedriskās darbinieces Austras Ozoliņas-Krauzes (13.12.1890–11.07.1941), aktrišu Marijas Leiko (14.08.1887–03.02.1938) un Antas Klints (01.10.1893–27.02.1970) dzīvesstāstiem.
Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981). Aktrise Anta Klints. 1932. Audekls, eļļa. Latvijas Nacionālā teātra kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Izstāde “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns”, kura vēl tikai līdz 12. janvārim ir skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, ir līdz šim lielākā retrospekcija, kas visaptveroši parāda spilgtas klasiskā modernisma mākslinieces daudzpusīgo radošo mantojumu.
Uz tikšanos Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā laipni aicināts ikviens!
Cena: ieejas biļete izstādē (pieaugušajiem – 3,50 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,00 EUR). GADA BIĻETES īpašniekiem ieeja ir bez maksas.
Vietu skaits ierobežots. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.
