Dailes teātra simtgadei veltīta izstāde

Dailes teātra vēsture ir cieši saistīta ar Raini un Aspaziju. Rainis piedalījies teātra dibināšanā, pirmsākumos bijis tā direktors. Dailes teātris audzis uz Raiņa un Aspazijas dramaturģijas bāzes, un Eduards Smiļģis kļuvis par dziļāko šo darbu atklājēju un interpretu.

Izstāde aktualizē Raiņa un Aspazijas klātbūtni Latvijas teātru kopainā, ļauj paskatīties uz dzejnieku darbiem dažādās interpretācijās. Tā retrospektīvi iezīmē dzejnieku darbu iestudējumus gadsimta laikā un paver iespēju vērot, kā pa desmitgadēm mainās iestudējumu vizuālais tēls.

Izstādē eksponēti tērpi, rekvizīti un fotogrāfijas no Dailes teātra iestudējumiem.  Izstādes apmeklētājus sagaida Harija Liepiņa Tots; par leģendāro 1947. gada “Uguns un nakts” iestudējumu atgādina Artura Filipsona tēlotā Lāčplēša zobens un vairogs un Lilitas Bērziņas atainotās Spīdolas rotas. Zeltā atmirdz Asnates tērps.

Foto: Linda Grīnberga

Visa teātra gadsimta garumā Aspazijas un Raiņa dramaturģija ieņēmusi nozīmīgu vietu teātra repertuārā. Viņu radītās lugas iestudētas vairāk nekā trīsdesmit reižu, turklāt ievērojamākās Raiņa lugas pat piedzīvojušas vairākas režijas.  Dailes teātra iestudējumu stils vienmēr spējis atklāt Raiņa darbu gara lidojumu un simbolisko būtību. Raiņa un Aspazijas lugu iestudējumos slavenākie Dailes teātra aktieri ir radījuši neaizmirstamus tēlus.

Izstāde gaidīs apmeklētājus līdz 2021. gada aprīļa beigām.

Tuvāka informācija: Astrīda Cīrule, +371 67764295; +371 29239472; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs veicis unikālu 300 mākslas darbu iepirkumu

Pamatojoties uz Ministru kabineta 18.06.2020. Rīkojumu Nr. 339, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (turpmāk tekstā – Muzejs, LNMM) saņēma finansējumu 550.000,00 EUR apmērā no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ar mērķi “mazināt Covid-19 pandēmijas izraisīto seku ietekmi uz kultūras nozari, atbalstīt krīzes skartos šobrīd aktīvi strādājošos māksliniekus un vienlaikus kvalitatīvi papildināt Muzeja krājumu ar vismaz 110 mākslinieciski augstvērtīgiem pēdējo 30 gadu laikā Latvijas mākslinieku radītiem mūsdienu vizuālās mākslas darbiem”.

LNMM ar gandarījumu var paziņot, ka iepirkumu programmas ietvaros tā krājums ir papildināts ar aptuveni 300 mākslas darbiem, kurus radījuši vairāk nekā 100 autori un autoru apvienības. Mākslinieku saraksts alfabētiskā secībā lasāms preses paziņojuma beigās. Plašāku informāciju par iepirktajiem mākslas darbiem Muzejs publicēs savā mājas lapā pēc tam, kad būs veikta mākslas darbu kataloģizācija un zinātniskā inventarizācija krājumā.

Lai nodrošinātu maksimāli kvalitatīvu un pārskatāmu mākslas darbu atlases procesu, LNMM izveidoja Ekspertu komisiju, kurā apvienojās pieci muzeja speciālisti un pieci pieaicinātie eksperti.

No LNMM: Māra Lāce, LNMM direktore, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes locekle; Dr. art. Elita Ansone, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS (20. gs. 2. puse – 21. gs.) vadītāja, VKKF Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja; Daina Auziņa, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta krājuma darba vadītāja; Līna Birzaka-Priekule, LNMM izstāžu kuratore, Purvīša balvas ekspertu darba grupas vadītāja, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes locekle; Iveta Derkusova, LNMM direktora vietniece krājuma darbā, LNMM Krājuma komisijas priekšsēdētāja.

Pieaicinātie eksperti: Māris Čačka, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes loceklis; Santa Hirša, mākslas kritiķe, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes locekle; Solvita Krese, biedrības “Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs” direktore, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētāja; Zane Onckule, biedrības “Kim?” programmas direktore, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes locekle; Vilnis Vējš, mākslas kritiķis, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes loceklis.

Laikā no 2020. gada 23. jūlija līdz 30. oktobrim notika deviņas Ekspertu komisijas sēdes, kuru laikā eksperti, izvērtējot pēdējo 30 gadu mākslas ainas atspoguļojumu Muzeja kolekcijās un saskaņā ar izstrādāto Nolikumu, veica mākslas darbu atlasi trīs posmos:

1. tika izveidots paplašinātais saraksts, ekspertiem nosaucot autorus, kuru daiļrade būtu vērtējama iepirkumu programmas kontekstā;

2. izvērtējot publiski pieejamo un ekspertiem zināmo informāciju par visu sākotnējā sarakstā ietverto autoru radošo darbību, tika apstiprināts to autoru saraksts, kuru darbība jāizvērtē padziļināti, lai izvēlētos konkrētus mākslas darbus Muzeja kolekcijas papildināšanai;

3. izskatot ap 80 autoru portfolio digitālā formātā un tiekoties ar vairāk nekā 20 māksliniekiem klātienē, viņu darbnīcās, eksperti apstiprināja iepirkumam virzāmo mākslas darbu sarakstu.

Komunikāciju ar autoriem un pirkuma līgumu slēgšanu nodrošina Muzejs. Darbs ritējis visu novembri, iepirkuma procesu plānots pilnībā noslēgt līdz 15. decembrim. Mākslas darbu inventarizēšana Muzeja krājumā tiks nodrošināta līdz 2020. gada beigām, zinātniskā kataloģizācija turpināsies 2021. gadā.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums papildināts ar visu paaudžu šobrīd aktīvi strādājošu mākslinieku darbiem, kuri pārstāv plašu vizuālās mākslas nozaru spektru – glezniecība, tēlniecība un objekti, fotogrāfija, video, kā arī jauktu mediju instalācijas, starpdisciplināri projekti un dizaina mākslas darbi.

Lielākā puse no iepirkto mākslas darbu autoriem pieder paaudzei, kas ienāca mākslā 21. gadsimta sākumā un ir veidojuši mūsdienu Latvijas mākslas daudzveidīgo kopainu. Ceturtdaļa pirkumu ir no vidējās un vecākās paaudzes autoriem, kuri noteica vizuālās mākslas attīstību dinamiskajās 20. gadsimta pēdējās desmitgadēs un pārliecinoši turpina savu profesionālo darbību. Savukārt aptuveni trešdaļa no autoriem līdz šim muzeja krājumā nav bijuši pārstāvēti. Vairāki no viņiem dzimuši 20. gadsimta 90. gados un ir pirmās neatkarīgā Latvijā uzaugušās paaudzes pārstāvji, kuru ienākšana mākslā notiek gan mākslas izglītībai, gan starptautiskiem profesionāliem kontaktiem pilnībā atvērtā ģeopolitiskā telpā. Autoru izvēlē vērojama līdzīga abu dzimumu pārstāvība. No 107 autoriem 49 ir sievietes. Vidējā pirkuma summa no viena autora bija ap 5000,00 EUR, savukārt par vienu mākslas darbu vidējā samaksa bija ap 1840,00 EUR.

Teksts: Iveta Derkusova

NO EKSPERTU KOMISIJAS LOCEKĻU TEIKTĀ:

Māris Čačka: “Uzskatu, ka mākslā un muzeja darbā kopumā kā vislielākajai vērtībai jābūt novērtētam un atbalstītam māksliniekam. Pēdējo četrdesmit – piecdesmit gadu laikā šis, izskatās, ir vērienīgākais LNMM iepirkums, kas turpinās stāstu par Latvijas mākslu šodienā un nākamajās paaudzēs. Esmu gandarīts par konstruktīvu sadarbību ar kolēģiem Ekspertu komisijā un līdzsvaru iepirkumā starp mākslinieku paaudzēm un atšķirīgajiem mākslas medijiem, sabalansējot iepirkumu arī ar līdz šim pārstāvēto autoru rokrakstu kolekcijā un rodot krājuma papildināšanas iespēju ar autoriem, kas kolekcijā nonāk pirmo reizi.”

Santa Hirša: “LNMM mūsdienu mākslas iepirkums pamata līmenī ir pandēmijas negatīvi ietekmēto mākslas tirgu kompensējošs mehānisms, kas ļāvis māksliniekiem saņemt atalgojumu par izcilu mākslas darbu radīšanu, savukārt valstij savā īpašumā iegūt darbus, kas veido mūsdienu mākslas kanonu un līdz šim skatītājiem diemžēl nav bijuši publiski pieejami apskatei. Man prieks, ka ekspertu loka daudzveidība šo kanonu ļāvusi veidot plašu un daudzslāņainu, neizvairoties no neērtām tēmām un tehnoloģiski sarežģītiem medijiem. Māksla, kā zināms, ir sabiedrības pašrefleksijas rīks, un tās kolekcionēšana ir šīs pieredzes sakārtošana un artikulēšana, veids, kā formulējam sev būtisko. Domāju, ka jauniegūtie darbi ir nenovērtējams kopieguvums ne vien finansiālā izteiksmē, bet arī kā mentāls atskaites punkts Latvijas laikmetīgās kultūras kopējai virzībai.”

Solvita Krese: “Šī bija unikāla un nepārvērtējama iespēja ne tikai atbalstīt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes skartos māksliniekus, bet arī būtiski papildināt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu. Strādājot kopā ar kompetentu nozares ekspertu komandu, izdevās aizpildīt daudzus “baltos plankumus” Latvijas mākslas kopainā, kas radušies pēdējos 30 gados, – ne tikai izpaliekot regulāriem mākslas darbu iepirkumiem, bet arī tāpēc, ka mums joprojām nav Laikmetīgās mākslas muzeja. Šis ir vērienīgākais mākslas darbu iepirkums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, kas kalpos kā vērtīgs resurss LNMM nākotnes izstāžu darbībai un veidos bāzi nesenās mākslas vēstures pētniecībai.”

Zane Onckule: “Uz dalību LNMM iepirkuma komisijā atskatos kā nopietna mērķa un misijas apziņas vadītu aizraujošu piedzīvojumu. Vairāku mēnešu garumā un regulāru tikšanos grupā (klātienē, tiešsaistē, studiju vizītēs) rezultātā ir atlasīti autoru un kolektīvu pēdējās trīsdesmitgades laikā konceptualizēti un īstenoti mākslas darbi vai to sērijas. Šo darbu nonākšana LNMM kolekcijā iezīmē vērienīgu lokāli nozīmīgākās mākslas institūcijas “materiāla” mentālu un materiālu diversifikāciju, piemēram, kolekcijā novietojot tādu dažādos karjeras posmos strādājošu autoru kā Santa France vai Ella Krugļanska darbus. Komisijai savu darbu noslēdzot, LNMM pārņem ne tikai aprūpi par jaunieguvumiem, bet arī atbildību par to kontekstualizēšanu gan LNMM kolekcijas ietvaros, gan ārpus tās.”

Vilnis Vējš: “Vienreizējs ieguldījums mākslinieku atbalstā ir devis nepārvērtējamu “blakus efektu” – LNMM krājums un līdz ar to sabiedrība kopumā ir kļuvusi bagātāka ar unikālu mākslas kolekciju. Muzeja izstādes turpmāk spēs labāk atspoguļot latviešu mākslu pēdējos trīsdesmit gados gan horizonālos griezumos – noteiktos laika periodos, gan vertikālos, uzrādot mākslas prakšu pēctecību, attīstību un izvērsumu. Daudziem jau plaši zināmiem darbiem ir radies konteksts, kas rosinās iepazīt un pētīt Latvijas mākslu nākamās paaudzes.”

Elita Ansone: “Šī hiper-pirkuma rezultātā nokomplektēta kolekcija, kas pamatā kontekstualizējama ar globālu Rietumu kultūras diskursu 21. gadsimtā. Tā ir māksla, kas, arvien paplašinot savas robežas, nebeidz apšaubīt priekšstatus par to, kas ir māksla, tā izaicina uz diskusiju, paģēr iesaistīties spēlē ar to un sarunā par to. Skatītājam brīžiem tā nav mirklī saprotama un neliekas arī pārāk skaista. Tomēr mūsu strauji mainīgajā un daudzveidīguma pārpilnajā laikmetā, kad jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, tā kļūst likumsakarīga un absolūti nepieciešama, lai arī mākslā tiktu definēts tieši šī laikmeta gars. Gribas zīmēt paralēles ar notikumiem 100 gadus atpakaļ, kad Rīgas mākslinieku grupa sāka “iekarot” Rīgas mākslas scēnu, un šo autoru darbi nonāca muzeju kolekcijās. Toreiz viņu māksla bija karstu strīdu objekts, bet šodien mēs bez tās vispār nevaram iztēloties Latvijas mākslu. Vēl gribas norādīt, ka šis pirkums mākslas darbu skaita un aktuālo diskursu ziņā ir līdzvērtīgs tam, kādu muzejā ir varēts pakāpeniski iepirkt pēdējo desmit gadu laikā.”

Daina Auziņa: “Piešķirtais finansējums ir devis iespēju LNMM sistēmiski un mērķtiecīgi īstenot mūsdienu mākslas komplektēšanas kampaņu, veiksmīgi atklājot Latvijas mākslas pēdējo 30 gadu periodam raksturīgo virzienu un tendenču plurālismu. Diskusijās un izvēļu veikšanā liela nozīme bijusi paplašinātajam ekspertu komisijas sastāvam, kurā katra dalībnieka pieredze un kompetences būtiski paplašinājušas zināšanu un viedokļu amplitūdu. Īstenotais mākslas darbu iepirkums bijis ļoti vērtīgs visām iesaistītajām pusēm: gan muzejam (kā viens no vēsturiski vērienīgākajiem krājuma papildināšanas precedentiem), gan ekspertiem (kā platforma profesionāli piesātinātai un jēgpilnai sarunai par mākslas norisēm pēdējo 30 gadu periodā), gan māksliniekiem (kā profesionāls un reizē finansiāls novērtējums viņu radošajam darbam). Iegādātie mākslas darbi, nonākot muzeja aizgādībā, tiks uzturēti kā nozīmīga nacionālā mantojuma daļa, paredzot to publisku pieejamību. Apzinātais informatīvo materiālu apjoms arī turpmāk būs noderīgs muzeja pētnieciskajā un krājuma komplektēšanas darbā.”

Līna Birzaka-Priekule: “Brīdī, kad Latvijā vēl aizvien ir neskaidrība par Laikmetīgās mākslas muzeja nākotni, kura viens no būtiskākajiem uzdevumiem būtu regulāra laikmetīgās mākslas kolekcijas papildināšana un pētniecība, domāju, ka šis iepirkums ir nepieciešams atbalsts māksliniekiem un nozīmīgs ieguldījums Latvijas laikmetīgās mākslas veidošanās kopainas dokumentēšanā. Īpaši gribētos izcelt, ka šis iepirkums ir ievērojami papildinājis LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekcijas ar video darbiem, instalācijām, fotogrāfijām un starpdisciplināriem projektiem (kā performance, procesuālā māksla u.c.), kas dos iespēju nākotnē detalizētāk pievērsties šo mediju pētniecībai un eksponēšanai gan izstādēs, gan pastāvīgajās ekspozīcijās. Jāatzīmē, ka šis iepirkums ir devis iespēju iegādāties mākslas darbus no jaunākās paaudzes māksliniekiem, kas spēcīgi sevi jau pieteikuši starptautiskajā mākslas arēnā. Kopumā par procesu vēlētos piebilst, ka ir padarīts liels darbs, tomēr vēl svarīgāks ir priekšā – iepirkto mākslas darbu pētniecība un to interpretācija Latvijas laikmetīgās mākslas procesos.”

Iveta Derkusova: “Lai arī Ekspertu komisijas darba process ritēja Covid-19 pandēmijas noteikto piesardzības pasākumu ēnā, stingri reglamentēts, ievērojot striktu laika grafiku un pieejamā finansējuma rāmi, tas izvērtās trīs intensīvos, radoši piesātinātos mēnešos. Ekspertu domu apmaiņa ir atstājusi muzeja rīcībā plašu informāciju un ierosmes turpmākiem mūsdienu mākslas parādību, norišu un atsevišķu autoru daiļrades pētījumiem, kuri, cerams, vainagosies ar jēgpilniem krājuma papildinājumiem turpmākajos gados. Spēcīgajam impulsam, ko 2020. gada iepirkumu programma ir devusi muzeja jau pirms vairākiem gadiem uzsāktajiem mūsdienu mākslas kolekciju komplektēšanas virzieniem, būtu jāturpinās, paredzot šim mērķim regulāru un prognozējamu finansējumu.

Vēlos izteikt vislielāko cieņu un pateicību visiem māksliniekiem, kuri iesniedza ekspertu komisijai savus portfolio, kā arī pieņēma mūs savās darbnīcās. Paldies par iedvesmojošām sarunām un ieguldīto laiku, sagatavojot muzeja lūgto tehnisko informāciju. Īpašs paldies Indriķim Ģelzim, Maijai Kurševai, Elzai Sīlei un Līgai Spundei, kuri muzeja pirkumam pievienoja savu darbu dāvinājumus.”

Māra Lāce: “Esam ļoti gandarīti, ka politiķi Kultūras un Finanšu ministrijās, Saeimā un Ministru kabinetā uzklausīja Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes rosinājumu šādas programmas izveidei un tālredzīgi atrada par iespējamu to finansēt. Pirmkārt, tas ir atbalsts vairāk nekā 100 māksliniekiem. Otrkārt, tā ir izpratne par mūsu kultūras vērtību uzkrāšanu jau plašākā mantojuma kontekstā. Iepirktie mākslas darbi, kļūstot par daļu no muzeja krājuma, būs tas kvalitatīvais papildinājums, ar ko tālāk varēs strādāt pētnieki, kuratori un citi interpreti. Darba gaitā krājuma komplektēšanas process izvērtās radošs un pārsteidzoši iedvesmojošs. Katra eksperta individuālais pienesums bija vērā ņemams, respektējams, un jāatzīst, ka viedokļu daudzveidībā spējām pieņemt vairākuma atbalstītus lēmumus”.

AUTORU SARAKSTS

  1. Ēriks Apaļais
  2. Jānis Avotiņš
  3. Arnis Balčus
  4. Arturs Bērziņš
  5. Aija Bley
  6. Magone Boleiko
  7. Ēriks Božis
  8. Andris Breže
  9. Aksels Bruks / Golf Clayderman
  10. Inga Brūvere
  11. Valdis Celms
  12. Sigita Daugule
  13. Evelīna Deičmane-Vida
  14. Biruta Delle
  15. Kristiāna Dimitere
  16. Ingrīda Drāzniece
  17. Ivars Drulle
  18. Krista Dzudzilo
  19. Reinis Dzudzilo
  20. Andris Eglītis
  21. Vika Eksta
  22. Ieva Epnere
  23. Kristaps Epners
  24. Miķelis Fišers
  25. Santa France
  26. Gints Gabrāns
  27. Daiga Grantiņa
  28. Andrejs Grants
  29. Ivars Grāvlejs
  30. Margrieta Griestiņa / Golf Clayderman
  31. Kaspars Groševs
  32. Edvards Grūbe
  33. Indriķis Ģelzis
  34. Kristaps Ģelzis
  35. Helēna Heinrihsone
  36. Ivars Heinrihsons
  37. Ieva Iltnere
  38. Ritums Ivanovs
  39. Rasa Jansone
  40. Atis Jākobsons
  41. Voldemārs Johansons
  42. Gvido Kajons
  43. Andrejs Kalnačs
  44. Frančeska Kirke
  45. Valts Kleins
  46. Romans Korovins
  47. Ģirts Korps
  48. Ieva Kraule-Kūna
  49. Kate Krolle
  50. Ella Krugļanska (Kruglyanskaya)
  51. Daiga Krūze
  52. Kristīne Kursiša
  53. Maija Kurševa
  54. Leonards Laganovskis
  55. Anda Lāce
  56. Verners Lazdāns
  57. Paulis Liepa
  58. Pēteris Līdaka
  59. Liene Mackus
  60. Līga Marcinkēviča
  61. Mārīte Mastiņa-Pēterkopa / MAREUNROL’S
  62. Sarmīte Māliņa
  63. Inga Meldere
  64. Darja Meļņikova
  65. Miks Mitrēvics
  66. Ģirts Muižnieks
  67. Katrīna Neiburga
  68. Armīns Ozoliņš
  69. Gļebs Panteļejevs
  70. Rolands Pēterkops / MAREUNROL’S
  71. Ojārs Pētersons
  72. Henrijs Preiss
  73. Andrejs Prigičevs
  74. Laura Prikule (sadarbībā ar Evu Vēveri)
  75. Dainis Pundurs
  76. Artūrs Punte / tekstgrupa “Orbīta”
  77. Līga Purmale
  78. Juris Putrāms
  79. Zaiga Putrāma
  80. Mārtiņš Ratniks
  81. Ieva Rubeze
  82. Inta Ruka
  83. Ronalds Rusmanis
  84. Mētra Saberova
  85. Krišs Salmanis
  86. Elza Sīle
  87. Līga Spunde
  88. Sandra Strēle
  89. Andrejs Strokins
  90. Vladimirs Svetlovs / tekstgrupa “Orbīta”
  91. Rasa Šmite
  92. Raitis Šmits
  93. Maija Tabaka
  94. Diāna Tamane
  95. Oļegs Tillbergs
  96. Sergejs Timofejevs / tekstgrupa “Orbīta”
  97. Viktors Timofejevs
  98. Māris Upzars
  99. Evita Vasiļjeva
  100. Oļa Vasiļjeva
  101. Eva Vēvere (sadarbībā ar Lauru Prikuli)
  102. Valdis Villerušs
  103. Artūrs Virtmanis
  104. Anita Zabiļevska
  105. Aleksandrs Zapoļs / tekstgrupa “Orbīta”
  106. Amanda Ziemele
  107. Otto Zitmanis

Izstāde “Tuvais tālums” Ojāra Vācieša muzejā

“Agrs rīts un vāra nojausma par vēl neuzlēkušās saules stariem. Rāma miera pilna ziemas ainava. Guntas Plokas darbos, harmoniski viena otru papildinot, savijušās dabas un debesu krāsas,” par mākslinieces darbiem stāsta izstādes rīkotāji.

Gunta Ploka māksliniecisko izglītību viņa ieguvusi Igaunijas Valsts Mākslas institūtā interjera specialitātē (1972–1977), ilgus gadus strādājusi kombinātā “Māksla“, veidojusi un realizējusi projektus viesnīcām, restorāniem, muzejiem, apdrošināšanas uzņēmumiem, līdzdarbojusies A/S “Latvijas pasts” vizuālās identitātes izveidē. Kopš darba uzsākšanas Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centrā un Rīgas Dizaina skolā Gunta Ploka rīko personālizstādes un piedalās Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopizstādēs.

“Pasteļi man tuvi ar savu maigumu, noslēpumainību un niansēto kolorītu,” atzīst Gunta, “tādēļ mēģinu arī savas sajūtas un noskaņu, ko manī rada dabas, ziedu un pasaules skaistums, izteikt pastelī.”

Savukārt Māras Kalnišķes keramikā paustie stāsti vēsta gan par mūsu tautai traģiskiem brīžiem, gan par cerību, kas dod spēku ticēt labajam un dara stiprākus.

Māra Kalnišķe 1976. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļu. Kopš 1977. gada aktīvi piedalās Latvijas mākslas dzīvē, piedaloties izstādēs un plenēros gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mākslinieces darbi pastāvīgi ir izstādīti galvenajās mākslas galerijās. Savus darbus Māra Kalnišķe veido Kurzemes keramikas etnogrāfiski tradicionālajās formās, tās papildinot ar dabas motīviem.

Māra par saviem darbiem saka tā: “Vienmēr esmu apbrīnojusi vienkāršo piejūras, jeb – kā manā ģimenē to sauca – piemares dabu, tās krāsainību, faktūru nejaušās saspēles un trauslo liedaga ziedu skaudro sīkstumu.”

Izstādes centrālā kompozīcija veltīta 1949. gada 25. martā no Liepājas rajona Virgas ciema izsūtītajām ģimenēm. Pērles, Kurci, Tomi – šīs ir tikai dažas no mājām, no kurām pēc šīs traģēdijas palika vien nosaukumi. Vairāk nekā desmit mājas agrā miglas rītā pirms saules lēkta, pirms gailis vēl bija dziedājis, uz neatgriešanos zaudēja savus saimniekus.

Ojāra Vācieša memoriālā muzeja direktore Ieva Ķīse uzsver: “Ar saviem darbiem mākslinieces ļoti īpašā veidā uztver garu, tempu un visu, kas piederas mūsu tautai un zemei. Šī izstāde vedina ne tikai atskatīties pagātnes tālumā, bet arī sajust, kā šajos īpašajos apstākļos māksla piepilda šodienu un dod cerību rītdienai.”

Izstāde aplūkojama līdz 6. februārim.

Vairāk informācijas: Mārtiņš Bērziņš; + 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs saņem dāvinājumu – Zinas Ulstes servīzi “Sakta”

Porcelāna un keramikas kolekcija ir visplašākā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma daļa, kurā vairums ir mākslinieku oriģināldarbi. Tomēr ik gadu kolekcija iespēju robežās tiek papildināta arī ar atsevišķiem, laikmetu raksturojošiem sērijveida produkcijas paraugiem, tai skaitā porcelāna izstrādājumiem. Jo viens no muzeja prioritārajiem uzdevumiem ir atspoguļot Latvijas dizaina attīstību, tendences un vadošo mākslinieku ieguldījumu inovatīvu formu radīšanā.

Muzeja keramikas kolekcijā līdz šim bija Rīgas Porcelāna fabrikas galvenās mākslinieces Zinas Ulstes (1928–2006) veidotie izstāžu darbi – servīzes “Daina” (1960) un “Noktirne” (1975). Tomēr vislielāko atpazīstamību un sabiedrības popularitāti savulaik ieguva masveidā ražotā tējas servīze “Sakta”, kuras centrālo priekšmetu – tējkannas, cukurtrauka un krējuma kanniņas – konusveidīgās formas papildinājumā ar stilizētu, izteikti lakonisku bērzu lapiņu dekoru lieliski raksturo 20. gadsimta 60. gadu estētiskos uzskatus un moderna stila izjūtu. Zinas Ulstes servīzes ir apliecinājums meistares prasmei pārvarēt daudzos ražošanas, izejvielu un tehnoloģiju šķēršļus un grūtības, lai īstenotu mākslinieciski augstvērtīgas radošas idejas sērijveida produkcijā, kas nu ir kļuvusi par Latvijas dizaina klasiku.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izsaka pateicību par dāvinājumu LR pilsonei Oksanai Sivokobilskai, kura patlaban dzīvo un strādā Sanktpēterburgā, kā arī Latvijas Republikas ģenerālkonsulātam Sanktpēterburgā, ar kura atbalstu un palīdzību dāvinājums nokļuva Rīgā.

Raksta attēlā: Zina Ulste. Tējas servīze “Sakta”. Rīgas Porcelāna fabrikā sērijveidā ražota 1960.–1962. gadā. Porcelāns, dekols, glazūra. LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcija. Foto: Ieva Zvejniece

Raiņa un Aspazijas vasarnīca aicina uz Dailes teātra simtgadei veltītiem zinātniskajiem lasījumiem

Dailes teātra vēsture ir cieši saistīta ar Raini un Aspaziju. Rainis piedalījies teātra dibināšanā, pirmsākumos bijis tā direktors, un visa teātra gadsimta garumā Aspazijas un Raiņa dramaturģija ieņēmusi nozīmīgu vietu teātra repertuārā. Viņu radītās lugas iestudētas vairāk nekā trīsdesmit reižu, turklāt ievērojamākās Raiņa lugas iestudētas pat vairākkārt. Dailes teātris audzis uz Raiņa un Aspazijas dramaturģijas bāzes, un Eduards Smiļģis kļuvis par dziļāko šo darbu atklājēju un interpretu.

Dailes teātra iestudējumu stils vienmēr spējis atklāt Raiņa darbu gara lidojumu un simbolisko būtību. Tieši Raiņa un Aspazijas lugu iestudējumos slavenākie Dailes teātra aktieri ir radījuši neaizmirstamus tēlus. Zinātniskie lasījumi aktualizēs Raiņa un Aspazijas klātbūtni teātra kopainā un aicinās paskatīties uz dzejnieku dramaturģijas darbiem dažādās interpretācijās.

Zinātniskie lasījumi notiks sadarbībā ar Eduarda Smiļģa Teātra muzeju.

Programma:

“Rainis un Dailes teātra veidošanās” – Astrīda Cīrule (Raiņa un Aspazijas muzejs).

“Raiņa “Uguns un nakts”: E. Smiļģa un P. Pētersona iestudējumi Dailes teātrī pastāvošās iekārtas kontekstā (DT 1921, 1947, 1965)” – Rolands Melderis (E. Smiļģa Teātra muzejs).

“Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi””: Alfrēda Zommera (ZLT, 1933), Eduarda Smiļģa (DT, 1933) un Arnolda Liniņa (DT, 1981) interpretācijas” – Silvija Geikina (E. Smiļģa Teātra muzejs).

“Aspazijas lugu interpretācijas Dailes un Latvijas Nacionālajā teātrī (1920–1940)” – Jānis Siliņš (E. Smiļģa Teātra muzejs).

“Raiņa “Iļja Muromietis” Eduarda Smiļģa interpretācijā (DT, 1962)” – Rita Rotkale, teātra zinātniece.

“Dailes teātra aktieri Raiņa repertuārā” – Gundega Saulīte, teātra zinātniece, žurnāliste.

 

Lai iegūtu konferences pieejas saiti, lūgums rakstīt uz e-pastu rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv.

Pasākumu atbalsts Valsts kultūrkapitāla fonds.

Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule, tālr.: +371 67764295; +371 29239472; e-pasts: astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

Pašam savs muzejs

Mūsu apmeklētāju un darbinieku drošība ir mūsu prioritāte. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) klātienes izglītojošā darba pārtraukšana un plānoto pasākumu atcelšana laika periodā no š. g. 9. novembra līdz 6. decembrim ir daļa no drošības pasākumiem, reaģējot uz Covid-19 izraisīto situāciju valstī.

Muzeju durvis būs atvērtas individuāliem apmeklētājiem, turpinot sniegt aizraujošu pieredzi, iedvesmu un mierinājumu, vienlaikus ierobežojot un regulējot apmeklētāju skaitu un plūsmu.

Muzejos tiek nodrošināta apmeklētāju vienvirziena plūsma, un telpās atrodas ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra.

Vienam apmeklētājam ir paredzēti vismaz 10 m² no publiski pieejamās telpas. Tāpat LNMM muzeju apmeklētājiem ir nodrošināta publiski pieejama (uz vietas un mājas lapā) informācija par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaicīgi var atrasties konkrētajā ēkā un telpā.

Esam parūpējušies, lai ikviens var atklāt un iepazīt muzeju izstādes un pastāvīgās ekspozīcijas gan tiešsaistē, gan klātienē.

KO REDZĒT

Līdz 13. decembrim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (MMRB / Doma laukumā 6) ir skatāma izstāde “Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam – 100” – veltījums nozīmīgai kultūras institūcijai un tās darbiniekiem, kuru veidotais un saglabātais krājums turpina dzīvot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijās, pētniecībā un izstādēs. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM / Skārņu ielā 10) aicina no 5. novembra līdz 28. februārim apmeklēt vērienīgu izstādi “Madernieka stils”, kas atzīmē latviešu lietišķās mākslas un dizaina pamatlicēja Jūlija Madernieka (1870–1955) 150 gadu jubileju. Abi projekti īstenoti Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (SBM / Elizabetes ielā 57a, dz. 26) līdz 30. janvārim turpinās izstāde “Kaislību varā”, kas stāsta par “latviešu Matu Hari”, “vienu no intelektuālākajām sievietēm Latvijā” – rakstnieci, žurnālisti, mecenāti un spiedzi Austru Ozoliņu-Krauzi (1890–1941). Viņas savdabīgā personība bija pretrunu pilna, bet biogrāfijā joprojām ir daudz “baltu laukumu”.

Muzeju krātuvē (Pulka ielā 8) Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā jaunu pastāvīgo ekspozīciju “Skulptūru mežs. Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumi”, kas iepazīstina ar Senās Grieķijas, Senās Romas un renesanses tēlniecības meistardarbu ģipša kopijām mūsdienīgā formātā.

No 14. novembra līdz 24. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas (LNMM / Jaņa Rozentāla laukumā 1) 4. stāva zālēs Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) apmeklētāju uzmanībai piedāvās izstādi “Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi”, kas aktualizēs atšķirīgu mākslas vēstures lasījumu caur sieviešu mākslinieču pieredzēm padomju perioda mākslas, sociālo un politisko norišu kontekstā. Savukārt no 28. novembra līdz 7. februārim muzeja Kupola zālē būs skatāms otrs LLMC realizētais projekts – starptautiskā izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”. Tā izgaismos neērtās, bieži noklusētās tēmas Baltijas un Austrumeiropas reģionā un pievērsīsies sarežģītajam 20. gadsimta mantojumam, kas, lai gan izstumts no kolektīvās atmiņas, tomēr joprojām ietekmē mūsdienu realitāti.

2020. gadu Latvijas Nacionālais mākslas muzejs noslēgs ar vērienīgu visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojektu, kas pirms tam ar ievērojamiem panākumiem tika izrādīts prestižajā Orsē muzejā Parīzē, – izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”, kura no 21. novembra līdz 21. februārim būs eksponēta LNMM Lielajā zālē.

APMEKLĒJUMA PLĀNOŠANA: DARBA LAIKS un BIĻEŠU IEGĀDE

LNMM muzeju darba laiks paliek nemainīgs. Atgādinām, ka otrdienās Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, bet trešdienās Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs ir atvērti ilgāk – no plkst. 11.00 līdz 19.00, savukārt piektdienās Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA strādā no plkst. 10.00 līdz 20.00. Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcija Muzeju krātuvē atvērta skatītājiem trešdienās, ceturtdienās un piektdienās no plkst. 11.00 līdz 17.00.

Ārkārtējās situācijas laikā Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs ir apmeklējams tikai ar iepriekšēju pieteikšanos pa tālruni (+371) 67 288800 vai e-pastu sbm@lnmm.lv.

Ieejas biļetes pastāvīgajās ekspozīcijās un izstādēs var iegādāties gan uz vietas muzeja kasē, gan attālināti, izmantojot mobilo maksājumu lietotni Mobilly. Pielāgojoties ārkārtējās situācijas apstākļiem valstī un rūpējoties par apmeklētāju drošību, LNMM aicina iespēju robežās veikt bezkontakta norēķinus vai izmantot maksājumu kartes.

Ekspozīcijas apmeklējums Muzeju krātuvē ir bez maksas. Virtuālā gida pakalpojumu var iegādāties mobilo maksājumu lietotnē Mobilly, kā arī veicot apmaksu ar rēķinu.

Vēršam uzmanību, ka visās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienībās ekskursijas gida pavadībā laikposmā no 9. novembra līdz 6. decembrim nenotiek.

Vēlam nesteidzīgu un patīkamu muzeja apmeklējumu!

Aicinām sekot aizraujošiem stāstiem un aktualitātēm LNMM muzeju sociālo tīklu profilos!

Informācija par drošu muzeja apmeklējumu pieejama šeit.

Ojāra Vācieša muzejā atklāta pastāvīgā izstāde “Starp dzejoļiem”

Par izstādi tās veidotāji stāsta: “Izstāde vēsta par Ojāru Vācieti brīžos starp dzejoļu radīšanu, starp smago un vieglo. Viņa rakstāmgalda atvilktnēs, ievīstīti avīžpapīrā, reiz glabājās minerāli un ieži, kurus viņš vācis gan tepat Latvijā, gan Sibīrijā – Irkutskā un Jakutskā –, gan citviet, kur ceļojis. Veidojot izstādi, esam savākuši akmeņus arī no Vācieša dzimtajām mājām, no Gaujienas, no nama Lielajā Altonovas ielā 19 (tagadējā Ojāra Vācieša iela) un citām vietām, kas kādā dzīves brīdī kļuvušas par Vācieša mājām. Tas ir Ojāra Vācieša ceļš akmeņos.

Pastāvīgā izstāde ir arī stāsts par vieglo. Laikā starp dzejoļu rakstīšanu Vācietis bieži sēdējis pie rakstāmgaldā un zīmējis – tāpat vien, savam priekam. Reizēm viņš griezis sniegpārsliņas no rakstāmpapīra vai plānā koppapīra, lai atpūstos no dzejas rakstīšanas vai gluži pretēji – lai koncentrētos dzejas rakstīšanai.

Izstādē redzam dzejnieku starp dzejoļiem no zemes līdz debesīm, no zemzemes līdz visumam, no akmens smaguma līdz sniegpārslu gaišajam vieglumam.”

Pastāvīgās izstādes autori ir Ojāra Vācieša muzeja speciālisti Ieva Ķīse, Dora Pauzere un Mārtiņš Bērziņš, tās mākslinieciskais autors – scenogrāfs Reinis Suhanovs. Māksliniecisko projektu realizēja “Dekorāciju darbnīca”.

Izstāde tapusi ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu