Foto: Mums Patīk

Jūrmalas pastaiga 2017. gada jūnijā

Kā saka paši jūrmalnieki, īstā vasaras sezona sākoties pēc Jāņiem, pirms tam tikai tāda iesildīšanās karstākajam darba periodam vien esot. Tad nu arī Mums Patīk devās lūkot, kā Jūrmala šogad sagaida atpūtniekus.

Kaut arī laika ziņas neko ļaunu nevēstīja un Rīgā nekādi lietus priekšvēstneši nebija manāmi, Dzintari sagaidīja ar pamatīgu lietus gāzienu pērkona pavadījumā. Kad lāses kļuva lēnīgākas un peļķēs parādījās burbuļi, bridām slapjumā iekšā un garām samirkušām rozēm un citām slapjām puķēm, garām kovārņiem, kuri priecīgi pērās peļķēs, garām Jūrmalas dāmai, kura ar pilošo platmali izskatījās tāda kā nobēdājusies, pa pustukšo Turaidas ielu, garām vēl snaudošajai Jomas ielai, kuras galā atkal atgriezies Latvijas lielākais globuss, bet turpat blakus uzsākta baznīcas būvniecība, devāmies uz jūras pusi.

Pie Dzintaru koncertzāles afišas vēstīja par gaidāmajiem koncertiem, bērni lēkāja pa strūklakām, bija atvesti lieli ziedu vainagi, pie jūras jau sakrauti ugunskuri un slējās estrāde Līgo vakara pasākumam. Debesis brīžiem kļuva pavisam vasarīgi zilas, tad atkal pārsrēja dusmīgi mākoņi, norasināja, saule pabāza degunu, paslēpās, un atkal pamatīgi gāza lietus, tad atkal saule… un tādā garā līdz pat pēcpusdienai. Visas iecerētās pastaigas pa meža taciņām nācās atlikt uz kādu citu reizi. Par slapjo zāli no sirds priecājās vienīgi gliemeži.

Ejot garām Raiņa un Aspazijas vasarnīcai, pamanījām, ka Rainis ticis pie Jāņu vainaga, bet nez kāpēc likās, ka viņš ir vēl vairāk uzgriezis muguru garāmstaigātājiem un pār sētu lūrētājiem. Un nav jau brīnums, jo pavisam nesen kāds nolaupījis viņa mantas.

Jurmala_40

No kārtējā lietus gāziena izdevās patverties grilbārā „Lighthouse”, kas ne tikai nav vairs nekāds vasarnieks un strādā augu gadu, bet arī ir nodrošinājies visiem laika apstākļiem. Nelāgā laikā stikla siena sargā no lietus un vēja, taču ļauj vērot rosību uz Jomas ielas, bet karstās un saulainās dienās siena tiek atbīdīta malā, pārvēršot vienu restorāna pusi par plašu terasi. Drēgnākā laikā un ziemas sezonā te silda ar bērza malku kurināti kamīni.

Lighthause grilbars_101

Ar grilbāra „Lighthouse” jaunumiem un sezonas aktualitēm iepazīstina viesmīle Jeļena Volkova :
„Pēdējos gados restorānā arvien biežāk tiek rīkoti pasākumi, branči un banketi. Te notiek ballītes un dažādi pasākumi gan pieaugušajiem, gan bērniem: dzimšanas dienu svinības, korporatīvie pasākumi, kāzas u.c. Par bērniem restorānā tiek īpaši gādāts: ar viņiem darbojas animatores, tiek organizētas meistarklases, kuru laikā bērni var apgūt ēdienu gatavošanu. Restorāna šefpavāres spēļu veidā parāda un iemāca, kā var pagatavot dažādus ēdienus. Meistarklases notiek sestdienās no 11.00 līdz 13.00, bet dažreiz arī ilgāk. Viens pasākums bija veltīts cepšanai, citā bērni iemācījās pagatavot auksto zupu. Daudzi bērni, kuri piedalās šajās meistarklasēs, vēlas kļūt par pavāriem. Mēs esam bērniem draudzīgs restorāns. Tas nozīmē ne tikai to, ka te ir ierīkots bērnu stūrītis, bet viņiem ir ļauts staigāt pa visu zāli, rotaļāties jebkurā vietā. Cenšamies vecākiem piemeklēt vietu, lai viņiem ir ērti pieskatīt bērnu. Bērniem ir sava ēdienkarte, kurā piedāvājums tiek papildināts atbilstoši sezonai. Mazajiem apmeklētājiem vislabāk garšo vienkārši ēdieni – makaroni ar Parmezāna sieru, vistas filejas nageti ar frī kartupeļiem, vārīti cīsiņi ar makaroniem. Ēdienus ir iespējams variēt atkarībā no vēlmēm.

Restorāna apmeklētāji ir iecienījuši uz oglēm ceptus, grilētus un kūpinātus ēdienus, kas tiek pagatavotu tepat uz vietas mūsu pašu grillētavā un kūpinātavā. Varam piedāvāt plašu zivju un gaļas ēdienu klāstu. Pagājušajā sezonā Top ēdiens bija uz oglēm grilēts strores steiks, kas ir saņēmis labas atsauksmes un pat ovācijas. Tādā pašā veidā mēs varam pagatavot arī lasi un tunci, gatavojam arī ātes fileju. Viens no restorāna senākajiem ēdieniem ir līdakas kotletes ar grūbu risoto, kas garšo gan bērniem, gan sievietēm, gan vīriešiem. Es strādāju šeit četrus gadus, šis ēdiens ēdienkartē ir bijis, ir un, es domāju, būs vienmēr. Mūsu pavāri paši gatavo visas ēdienu piedevas, mērces, pastas, arī pelmeņus. Restorānā nobaudāms arī pašu gatavots saldējums (smilšērkšķu, zemeņu-vaniļas ar zemeņu gabaliņiem), kura pagatavošanai piens tiek iepirkts no vietējiem ražotājiem. Ēdienu gatavošanā netiek izmantotas nekādas mākslīgās garšvielas, minimāli tiek izmantotas eļļas. Vasaras sezonā iepērkam ogas un augļus, tāpēc katru dienu tiek pagatavoti arī tādi ēdieni, kas nav ierakstīti ēdienkartē. Piemēram, tiek atvestas tikko no dobes nolasītas zemenes, mellenes, rabarberi vai vēl kas cits un mēs pagatavojam mojito, viss restorāns smaržo pēc vasaras. Ēdieni no meža sēnēm ēdienkartē ir visu gadu, bet vasarās parādās jauni ēdieni, piemēram, pagājušajā vasarā piedāvājām gaileņu žuljēnu.

Cenšamies izdabāt apmeklētāju gaumei, mums vienmēr piedāvājumā ir vairāki gaļas ēdieni, lai katram būtu iespēja izvēlēties savai garšas izjūtai atbilstošu, tāpat ēdienkartē ir ēdieni gan veģetāriešiem, gan vegāniem, bet cilvēkiem, kuriem ir kāda produkta nepanesamība vai alerģija, ēdienkartē ir informācija par ēdiena sastāvdaļām. Un mēs vienmēr varam pagatavot ēdienu, kas nesatur tās sastāvdaļas, kas cilvēkam izraisa alerģija. Jau otro gadu mūsu restorānā piedevas ēdienam katrs var izvēlēties pats. Ir arī jau nokomplektēti ēdieni, piemēram, laša vai tunča steiks, kas nāk komplektā ar speciāli pagatavotām piedevām, bet grila ēdieni tiek pasniegti ar antipastu, ko katrs var variēt pats. Katru svētdienu restorānā notiek brančs, dažreiz tas tiek apvienots ar kādu īpašu pasākumu. Mēs bieži saņemam labas atsauksmes, komplimentus, klienti ir teikuši, ka nāk pie mums baudīt tādu pašu līmeni, kāds ir Novikova restorānā Maskavā.

Vēl no iecienītākajiem latviešu ēdieniem jāpiemin cepts Jāņu siers ar lazdu riekstiem, medu un paštaisītu aveņu mērci no svaigām rīvētām ogām, latviešu ēdienu asorti, kas tiek pagatavoti un pasniegti podiņā, – miežu putra, pelēkie zirņi un grūbu risoto – cepti ar kraukšķīgu krūtiņu un ar skābētiem, sautētiem kāpostiem. Arī vienkāršs ēdiens var būt delikatese, svarīgākais ir tas, kā tas tiek pagatavots. Restorāna firmas dzēriens ir „Lighthouse Drink”, kas var būt gan bezalkoholisks, gan alkoholisks un ir pagatavots no citrusaugļiem. Jo vairāk cilvēkam ir fantāzijas, jo interesantāk ir to piepildīt.

Restorāna saimnieks ļoti lielu vērību piegriež detaļām un sīkumiem, tāpēc restorāna interjers tiek atjaunots un papildināts, lai ikviens viesis te justos ērtāk, omulīgāk un gaidīts.”

Tuvāk ar restorāna ēdienkarti var iepazīties šeit.

Alus_krodzins_1

Viesu nams „Majoru promenāde” un „Alus krodziņš” nemainīgi turas pie latviskām vērtībām. Saimniece Sandra Balča ir jūrmalniece jau trešajā paaudzē, tāpēc vienmēr izstāsta kādu stāstu par Jūmalu senākos laikos. Šoreiz Sandra stāsta, kā agrāk Jūrmalā tika svinēti Līgo svētki:

„Manā bērnībā Jūrmalā Līgo svētkus svinēja pļavās, nevis jūras krastā. Es runāju par laiku no kāda 1965. gada un arī 70.-tajos. Tās bija ļoti skaistas pļavas, kas atradās Jaunās ielas galā līdz pašam Lielupes līkumam. Tur upes krastā bija pārceltuve ar laivu, kas cēla pāri cilvēkus uz salu, kas saucās Vārkals (tagad Varkaļi, agrāk arī Vārkaļciems – red.). Vārkaļu iedzīvotāji veda savu produkciju uz Majoru tirgu, kur bija labs noiets, tā tas bija iegājies jau no seniem laikiem, varētu pat teikt – jau gadsimtiem. Tieši tāpēc Majoru tirgus atradās pie upes, lai cilvēki varētu tur ērti nokļūt ar laivu. Padomju laikos, protams, šī senā tradīcija pārtrūka. Bet es ļoti labi atceros Majoru tirgu uz Jāņiem, kas bija pārpildīts ar ogām, ar krejumiem, ar medu, arī ar pirmajām sēnēm. Tas bija tāds ļoti bagātīgs tirgus. No Mellužiem nesa zemeņu grozus ar nēšiem, jo tie bija tik smagi, ka uz rokām nevarēja atnest. Cilvēki brauca arī no citām pilsētām, piemēram, mana tante no Jelgavas medu veda tirgot, jo te bija daudz cilvēku, arī no Padomju Savienības iebrauca. No salas uz Majoriem cilvēki cēlās pāri Lielupei ar laivu. Tur bija pārcēlājs un šajā pusē bija zvans, kad kāds to piesita, tad laivinieks zināja, ka ir jābrauc atkal pakaļ. Tāda tā kustība tur bija. Senākos laikos pāri upei kustība esot bijusi vēl dzīvāka, cilvēki braukuši uz salu un tur pavadījuši pat naktis, arī ceļš agrāk negāja tā, kā tagad, kad ir uzbūvēts apvedceļš. Tas gāja līdz pārceltuvei un turpinājās otrā krastā. Pārceļoties vairākās vietās pāri ūdeņiem, varēja nokļūt līdz pašai Slokai.

Līgo svētkos pļavas Jaunās ielas galā vienmēr bija ļaužu pilnas. Tolaik tās bija ļoti skaistas un gludas. Tur – uz Viktorijas un Kalnciema ielas stūra – 70.-tajos gados dzīvoja Milliņa, viņa turēja govis un pļavas noganīja un izpļāva. Pēc papa stāstītā Latvijas laikā iedzīvotājiem bija ļoti daudz govju, viņi sadzina tās visas kopā un tad no katras saimniecības pēc grafika bija jāiet ganīt. Tajās pļavās ziedēja bezdelīgactiņas, bieži varēja redzēt ķīvītes, tur bija izveidojies gluds mauriņš, bija izrakta grāvju sistēma, kas novadīja liekos ūdeņus. Ikdienā mēs tur aizbraucām uzspēlēt bumbu, bet Līgo svētkos visas pļavas bija vienos ugunskuros, deķītis pie deķīša bij, visi svinēja. Daži līgoja arī mājās, bet ļoti daudzi – tieši  pļavās. Kad nāca 80.-tie gadi, tad šī tradīcija lēnām sāka izzust.

Tad es aizbraucu uz tām pļavām. Domāju, ka atradīšu tās tādas, kā bērnībā. Biju iedomājusies, ka tur varētu salasīt jāņuzāles, kas tik bagātīgi kādreiz visriņķī ziedēja. Tas, ko es tur ieraudzīju, mani galīgi satrieca. Tur ne tikai vairs nevar ar mašīnu piebraukt, bet tur pat paiet vairs nevar, jo laikam ir aizrakts kāds grāvis ciet, un visas tās skaistās pļavas ir pārvērtušās par dūksti. Kādreizējā govju saimniece, kas par šīm pļavām savulaik rūpējās, ir mirusi. Bet ne tikai tas, ka tās vairs netiek nopļautas, drīzāk pie vainas ir sabojātā grāvju sistēma. Tagad tur viss ir pārpurvojies. Mums tagad ir vērojama tāda pārprastā ekoloģija, kad nedrīkst vairs pļaut, nedrīkst mākslīgi novadīt ūdeni, rezultātā nonākam galējībās un zaudējam daudzas skaistas vietas. Dubultos bija līdzīgs gadījums, kad vienā pļavā aizliedza ganīt govis, jo tur atrada nelielu pleķīti, kur savā vaļā bija ieviesušās gladiolas. Arī šīs pļavas aizauga, un tur ne tikai gladiolas, bet pat normāla zāle vairs neaug, jo aizaugušas pļavas pārņem nezāles. Tagad tur vairs neieraudzīt ne bezdelīgactiņas, ne gaiļbikšus, tās visas ir pagalam.

Šogad pilsētas dome jūrmalniekus un pilsētas viesus aicina līgot pie jūras Turaidas ielas galā, bet kādreiz, varbūt tāpēc, ka latviešu nebija vairs palicis tik daudz un pie jūras biežāk varēja sastapt iebraukušos kūrortniekus, vietējie iedzīvotāji līgoja pļavās pie upes. Varbūt patiešām vajadzētu atgūt Jāņu svinēšanas tradīciju pie jūras, tas būtu pareizi, bet tā kā Jūrmalas pludmale nav bijusi tā latviskākā vieta, jūrmalniekiem bija izveidojusies cita tradīcija. Bet tas, ka dome organizē pasākumu un aicina cilvēkus uz Jūrmalu, ir vērtējams pozitīvi. Mēs krodziņā ielīgosim Jāņus un dosimies atpūsties, Līgo naktī nestrādāsim, jo darbinieki arī ir pelnījuši svētkus.”

Taujāta, kā aizvadītajā gadā gājis, kā pārziemots, kas jauns noticis, Sandra stāsta:

„Esam strādājuši kā vienmēr, ir bijuši tūristi no daudzām valstīm un ciemiņi no citām Latvijas pilsētām, apmeklētāju nav trūcis, latviskām vērtībām piekrišana nav mazinājusies. Kad es aizbraucu uz kādu svešu valsti, es vēlos nogaršot šīs valsts nacionālo virtuvi, tāpat ir arī ar tiem cilvēkiem, kuri atbrauc pie mums. Ceļotāji no citām valstīm pie mums iepazīst latviešu kultūru, bet latvieši labi jūtas pazīstamā vidē. Restorāna ēdienkartē tagad parādās vasaras sezonas ēdieni. Jūrmalā vēl ir palikuši cilvēki, kuri paši audzē dārzeņus un zaļumus, tie nonāk arī uz mūsu krodziņa galda, bet pēc svaigām zivīm es braucu uz Tukumu, tur man ir viens zvejnieks no Engures, kurš pats iet jūrā, zvejo un pats arī kūpina. Tāpēc mūsu krodziņā ir nobaudāma ne tikai gaļas karbonāde, bet arī reņģu karbonāde. Tā tiek gatavota pēc mūsu ģimenes receptes. Dzērienu kartē nemainīgas līderpozīcijas ieņem Latvijā ražots alus – Aldara, Cēsu, Tērvetes, Brenguļu. Drēgnākā laikā pagalmā tiek iekurināts āra kamīns, pie kura apmeklētāji labprāt sēž arī ziemās, baudot karstvīnu, bet karstās vasaras dienās no svelmes sargā kuplās ozolu lapotnes.

Viesu namā iegriežas viesi arī no pavisam tālām zemēm, piemēram no Austrālijas un Brazīlijas. Interesanti, ka tieši pie mums satikšanos bija sarunājuši vecāki no Austrālijas ar savu dēlu, kurš dienē Afganistānā. Tēvs latviešu pēctecis, bet dzimis Austrālijā. Viņi bija izdomājuši satikties Latvijā, apmetās pie mums un pabraukāja arī apkārt. Tālākie Jūrmalas un Latvijas viesi pārliecinās, ka te joprojām ir skaista daba un ir droši.

Pagājušajā gadā pie mums bija viesi no Japānas televīzijas, kuri filmēja mūsu kaķus. Viņiem ir tāds projekts, kurā ar stāstiem par kaķiem iepazīstina ar dažādām pasaules valstīm, un šoreiz tas tika veltīts Latvijai. Mēs pieteicāmies, uzvarējām konkursā un tā veselas 8 stundas japāņi filmēja mūsu kaķus. „Majoru promenādes” saimniekam runcim Rūdim ir jau 15 gadi, filmēšanas dienā viņam nebija labs noskaņojums, tāpēc filmā iekļuva otrs kaķis – melnbaltais runcis Pekainis. Viņš staigā man pakaļ un citreiz mēs kopā nostaigājam lielus gabalus. Filmā mēs abi ejam uz jūru. Tas nebija viegli, jo diena bija ļoti vējaina. Mani kaķi ir tādi, kuriem patīk būt man blakus. Esam viens pie otra pieraduši.”

Japāņu veidoto filmiņu par Latvijas kaķiem un arī par „Majoru promenādes” runci Pekaini var noskatīties šeit:

Ar restorāna ēdienkarti tuvāk iepazīstieties šeit. 

Jura-Orients_101

Lietus pierimis, restorāns „Jūra-Orients” peld kā balts kuģis uz vasarīgi zilo debesu fona, bet tā kapteini Aleksandru Useinovu satiekam āra terases piesaulītē. Varbūt restorāna saimniekam patiešām beidzot iestājies rāmāks dzīves periods un pašam nav vairs augas dienas jāpavada virtuvē pie karstas plīts, gatavojot klientiem kulinārijas šedevrus. Aleksandrs saka, ka tagad viņš gatavojot savam priekam, kad gribot un ko gribot, jo esot izaudzinājis labus pavārus, kuri lieliski pārvaldot uzticētās jomas. Vasarās katram no viņiem vēl esot pa palīgam. Vislabāk Aleksandram patīkot gatavot ēdienus uz atklātas uguns, bet viņš protot pagatavot arī visus citus ēdienkartes ēdienus. Un šaubu nav, jo daudzajos restorānos nostrādātajos gados ir uzkrāta nopietna pieredze, sākot kā pavāra māceklim 1968. gadā restorānā „Jūras Pērle”, vadot restorānu „Uzbekistan”, no 1980. gada koka šašļičnuju uz Jomas ielas, kas pēc atremontēšanas kļuva par Jūrmalas iecienītāko restorānu, un pēdējos gados pašam savā restorānā „Jūra-Orients”. Tas uzcelts pilnīgi no jauna, iekārtots kā īsts kuģis ar interesantiem interjera elementiem, kas visu laiku tiek papildināti, pat viesmīļi te ir tērpušies jūrnieku formās. Vairākus gadus Jomas ielas sākumā Orienta kuģim bija arī vecākais brālis – restorāns „Orients-Sultāns”. Tā bija viena no estrādes slavenību iecienītākajām izklaides vietām Jūrmalā, bet tagad tas ir slēgts un māja jau otro vasaru stāv tukša un neapdzīvota. Aleksandrs stāsta, ka tur būtu nepieciešams kapitālais remonts, bet īrētā īpašumā ieguldīt tik lielus līdzekļus nebūtu saprātīgi.

„Jūra-Orients” ir ģimenes restorāns, kura galvenā misija ir paēdināt cilvēkus. Šī nav mikroskopisku porciju delikatešu degustēsanas vieta, te cilvēki nāk paēst. Senie klienti tagad nāk jau ar bērniem un mazbērniem un jūtas te kā mājās. Mums viss ir, mēs varam pagatavot jebko, ja kāds vēlas ēdienu, kas nav ēdienkartē, arī to mēs varam, it īpaši esam gatavi izdabāt visām bērnu kaprīzēm.

Aleksandrs uzskata, ka kūrorta pilsētā būtu jābūt vienam vasaras pasākumam, kas piesaista tūristus un pilsētas viesus uz ilgāku uzkavēšanos Jūrmalā. Šobrīd tā vairs nav. Ir daudz dažādi pasākumi un koncerti, cits vairāk apmeklēts, cits mazāk, bet centrālā vasaras sezonas notikuma nav.

Aleksandrs saka: „Varētu jau sēdēt mājās, ir uzaudzināti uzticami un prasmīgi darbinieki, bet restorāns – tā ir visa mana dzīve, tas jau ir dzīvesveids”.

Ar restorāna ēdienkarti tuvāk iepazīstieties šeit.

Bailar_101

Karstākā ballīšu vieta „Bailar”, kur dejas un līksmība nenorimst līdz pat rīta ausmai atrodas pašā Jomas ielas vidū un ir atvērta tikai vasarās.

Kafejnīcas vadītāja Natālija Marčenko pastāsta par šīs vasaras iecerēm un piedāvājumiem: „Katru svētdienu kafejnīcā notiek dejas profesionālu dejotāju vadībā, kur katrs var apgūt dejas soļus. Šajos pasākumos valda jauka atmosfēra, visi jūtas draudzīgi un jautri, skan laba mūzika, cilvēki atraisās un priecājas, pat ja neizdodas meistarībā turēt līdzi profesionāļiem. Katru piektdienu no 11:00 līdz pašam rītam notiek diskotēkas, bet varbūt vēlāk kādos īpašos svētkos,  piemēram, Jomas ielas svētkos, kas notiks 15. un 16. jūlijā, būs arī dzīvā mūzika. Vēl šovasar ir iecere izklaidēt apmeklētājus ar teatrāliem priekšnesumiem. Kaut arī kafejnīca strādā tikai 3 vasaras mēnešus, ir viesi no Lietuvas un Krievijas, kuri atbrauc uz Jūrmalu katru gadu un nekad neaizmirst atnākt paballēties arī uz kafejnīcu „Bailar”. Te var noskatīties arī dažādu sporta spēļu translācijas. Naktīs Jūrmalā nav daudz tādu vietu, kur var atnākt padejot, nereti reizē ar tumsu uz Jomas ielas iestājas klusums, tikai mēs strādājam. Pa dienu kafejnīcā var paēst brokastis, pusdienas, vakariņas. Ēdieni ir vienkārši, porcijas ir lielas, cenas demokrātiskas, mēs cenšamies ar katru gadu uzlabot savu piedāvājumu, Šovasar ēdienkartē ir parādījušies jauni salāti, plašāks kļuvis piedāvājums bērniem un tagad mums ir arī ēdieni veģetāriešiem. Kafejnīcā strādā studenti, tā varbūt nav tāda apkalpošana kā smalkā restorānā, bet mēs visi cenšamies, lai apmeklētāji pie  mums justos labi. Šovasar kafejnīcā tiks ierīkots arī bērnu stūrītis, lai mazajiem apmeklētājiem būtu kur paspēlēties un pazīmēt, kamēr vecāki mierīgi papusdieno un atpūšas. Kafejnīcas apmeklētāji iecienījuši klasiskas vērtības – Cēzara salātus, salātus ar nosaukumu „Jūrmala”, kas ir viegli un piemēroti karstam laikam, karbonādi, vistas fileju, vecmāmiņas desiņas visiem labi garšo un arī laša steiks. Piekrišana ir arī pankūkām, tagad mums būs arī plānās pankūkas. Desertu klāstu papildinās mūsdienīgi eklērīši.”

Kafejnīcas „Bailar” jaunumiem sekojiet līdzi šeit.

Uzņēmumam ir arī kafejnīca-bistro „Café 22” Rīgā, kur valda Francijas dienvidu noskaņa un ikviens tiek gaidīts ciemos uz kafiju, pusdienām vai jauku pasēdēšanu.

Un nobeigumā Jūrmalas pastaigas iespaidi bildēs:

 

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!