Foto: Mums Patīk

Kur nopirkt mākslas darbus

Ja vēlaties iegūt savā īpašumā mākslas darbu, tas nemaz nav tik vienkārši. Mākslas darbu izsolēs jārēķinās, ka vienam darbam var būt vairāki gribētāji un jābūt gatavam solīt vairāk. Sludinājumu portālos ne vienmēr var būt drošs, ka darbs nav zagts. Mums ir zināms gadījums, kad mākslinieks savu nozagto gleznu ierauga izliktu pārdošanai sludinājumos. Var cerēt, ka kāds mākslas kolekcionārs izpārdos savu kolekciju, kas notiek reti. Un tad vēl ir antikvariāti, kuros, ja palaimējas, var atrast tādus mākslas darbus, kuri nav apskatāmi pat muzejos. Bet, lai iegūtu meklēto, ir jābūt pacietīgam un regulāri jāseko līdzi jaunākajiem piedāvājumiem.

Iepriekšējā ciemošanās reizē antikvariātā „Monogramma” redzētos Edvarda Grūbes, Felicitas Pauļukas, Paula Duškina, Oto Pladera, Laimdota Mūrnieka un vēl citu zināmu mākslinieku darbus aizvadītā gada nogalē vairs neieraudzījām, tie bija nopirkti.
Iepazīstinām ar darbiem, kurus palaimējās aplūkot šoreiz.

Jurģis Skulme (1028 – 2015), gleznotājs, mākslas zinātnieks un disidents

Jurģis Skulme dzimis Rīgā gleznotāja Ugas Skulmes un dietoloģes Ksenijas Skulmes ģimenē. Gleznotājas Džemmas Skulmes brālēns. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu, Tartu Universitātē aizstāvējis mākslas zinātņu kandidāta disertāciju. Strādājis par zinātnisko līdzstrādnieku un pedagogu, Mākslas akadēmijā izveidoja mākslas vēstures materiālu krātuvi, kopā ar tēvu Ugu Skulmi aizsācis veidot ceļvežu sēriju pa mākslinieku dzīves un darba vietām. 20. gadsimta 70-to gadu beigās notiesāts „par padomju iekārtas diskreditēšanu”,  izsūtīts izciest sodu „labošanas darbos” Daugavpilī un Bolderājā, atlaists no darba Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā un izslēgts no Latvijas Mākslinieku savienības.
Pēc atbrīvošanas mākslinieks strādājis par kurinātāju un gadījuma darbu strādnieku, līdztekus gleznojis un organizējis citu mākslinieku darbu izstādes. Izstādēs atsācis piedalīties 1984. gadā. 1989. gadā atjaunots Latvijas Mākslinieku savienībā un 1994. gadā oficiāli reabilitēts. Vairāk par mākslinieka tiesāšanu var izlasīt advokāta un rakstnieka Andra Grūtupa grāmatā „Observators. Par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu”.

Jurģis Skulme visbiežāk gleznojis eļļas tehnikā, iecienītākās tēmas – pļavas ziedi, Jāņu zāles. Mākslinieka personālizstādes notikušas Aizputē, Bauskā, Dolē, Gulbenē, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā, Valkā, Ventspilī, Palangā, Stokholmā un Falunā. Piedalījies grupu izstādēs Oslo, Krasnojarskā, Maskavā, Šēselē un Folketsvilā.

Šobrīd antikvariātā „Monogramma” apskatāma un nopērkama Jurģa Skulmes glezna „Ceļmalas puķes”.

Jurģis Skulme „Ceļmalas puķes”

Jurģis Skulme „Ceļmalas puķes”

Aleksandrs Zviedris (1905 – 1993), gleznotājs, vijoļmeistars, vijoļnieks un jūrnieks

Aleksandrs Zviedris dzimis Rēvelē (Tallinā) kuģu mehāniķa ģimenē. Bērnībā dzīvojis pie vectēva Tukumā un pie tēva Maskavā. Mācoties komercskolā, pievērsies zīmēšanai un koka apstrādei. Mācījies glezniecību pie D. Gailīša, Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanas kursos pie K. Brencēna un J. R. Tilberga studijā. Sarīkojis aptuveni 50 personālizstādes – Rīgā, Tukumā, Ventspilī, Jūrmalā, Liepājā un citās Latvijas pilsētās, piedalījies grupu izstādēs Krasnojarskā, Novosibirskā un Tomskā. No 1926. gada darinājis vijoles, vadījis mākslas studijas Tukumā, Valmierā un Rīgā. Bijis viens no jahkluba „Daugava” dibinātājiem. Kā mākslinieks savulaik bijis ļoti populārs un ražīgs, pats darinājis gleznu rāmjus.

Aleksandra Zviedra iecienītākās tēmas – jūra dažādos laika apstākļos, sociālistiskā reālisma industriālās ainavas prasībām atbilstoši ostu skati, strādājis arī ainavas, portreta un jūras batālijas žanrā. Mākslinieks izmantojis eļļas un akvareļa tehniku.

Šobrīd antikvariātā „Monogramma” apskatāmas un nopērkamas divas Aleksandra Zviedra gleznas – idustriāla ostas ainava un ainava ar vectēva mājām „Milzkalni” Tukumā.

Aleksandrs Zviedris „Ostas ainava”

Aleksandrs Zviedris „Ostas ainava”

 

Aleksandrs Zviedris „Milzkalni”

Aleksandrs Zviedris „Milzkalni”

Māra Rikmane (1939), gleznotāja, grafiķe, grāmatu ilustratore

Māra Rikmane dzimusi Rīgā gleznotāja Jāņa Rikmaņa ģimenē. Brālis – rakstnieks Otomārs Rikmanis, vīrs – arhitekts Oļģerts Krauklis. Absolvējusi Latvijas Mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1966. gada. Mākslinieces darbi bijuši eksponēti izstādēs Rīgā, Jūrmalā, Jaunpilī, Madonā, Džaipūrā, Deli, Frankfurtē pie Mainas, Londonā, Zonthofenē, Gotlandē un citviet Latvijā un ārvalstīs.
Māksliniece saņēmusi diplomus un prēmijas par litogrāfijām un grāmatu grafikas darbiem dažādās izstādēs un konkursos.

Māra Rikmane sākumā vairāk strādājusi oforta tehnikā, veicot dažādus eksperimentus. Māksliniece ir izcila zīmētāja, sevišķu virtuozitāti līdz pat kaligrāfiskai līnijas precizitātei sasniegusi tušas zīmējumā. Ilustrējusi vairāk kā 100 grāmatas. Būdama talantīga portretiste un figurāliste, kas apveltīta ar perfektu krāsu un kompozīcijas izjūtu, 20. gadsimta 70-tajos gados sākusi intensīvi gleznot.

Šobrīd antikvariātā „Monogramma” apskatāmas un nopērkamas Māras Rikmanes gleznas „Sieviete pie spoguļa” un „Eņģelis”.

Māra Rikmane „Sieviete pie spoguļa”

Māra Rikmane „Sieviete pie spoguļa”

 

Māra Rikmane „Eņģelis”

Māra Rikmane „Eņģelis”

Edgars Vinters (1919 – 2014), gleznotājs

Edgars Vinters dzimis Rīgā, vienīgais bērns daiļkrāsotāja Hermaņa Vintera un viņa sievas Annas ģimenē. Pasteļglezniecības pamatus apguvis bērnībā pie pazīstamā pasteļgleznotāja Voldemāra Irbes. Pusaudža gados publicējis nelielus rakstiņus ar paša spalvas zīmējumiem un lingrebumiem bērnu un jaunatnes žurnālos. Gleznotāja Hugo  Kārļa Grotusa ietekmē mainījis gleznošanas stilu un sācis savos darbos izmantot gaišākas krāsas. Kuzņecova porcelāna fabrikā apgleznojis šķīvjus, kas bijuši paredzēti dāvināšanai prezidentam Kārlim Ulmanim. Pēc komercskolas pabeigšanas Vinters iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un studēja tur līdz 1944. gadam pie profesoriem Jāņa Kugas, Leo Svempa, Jāņa Cielavas, Valdemāra Tones, Jāņa Annusa, Kārļa Miesnieka un Vilhelma Purvīša. Vācu okupācijas laikā Vinters publicēja savus zīmējumus un akvareļus arī vācu žurnālos. Studijas pārtrauc iesaukums Latviešu leģionā. 1945. gadā Vinters nokļuva krievu gūstā un nonāca gūstekņu nometnē pie Maskavas. Krievu virsnieki saskatīja viņa talantu un deva iespēju iekārtot sev darbnīcu gleznošanai. Šajā laikā tapuši daudzi zīmējumi un gleznas, kas publiski pirmo reizi tika parādīti un publicēti grāmatā tikai 2012. gadā. 1947. gadā Vinters atgriezās Rīgā un sāka strādāt skolā, kur mācīja tēlotājmākslu un rasēšanu. Paralēli darbam skolā viņš pats mācījās Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un 1949. gadā ieguva tur skolotāja darbam nepieciešamo pedagoģisko kvalifikāciju.
Padomju varas gados Edgara Vintera darbi eksponēti izstādēs Rīgā un citās LPSR pilsētās. Pēc neatkarības atgūšanas mākslinieka darbu personālizstādes notika regulāri ne tikai Latvijā, bet arī Anglijā, ASV un Vācijā. Vinters ir tautā iemīļots mākslinieks, kurš ļoti daudz strādājis un savulaik savus darbus lēti pārdevis.
Edgars Vinters 2009. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Edgars Vinters gleznojis priekšmetiski, pārsvarā plenērā. Bērnībā un jaunībā zīmējis ar zīmuli un tušas spalvu, kādu laiku pievērsies linogrebumiem un pasteļiem un visbeidzot nonācis pie darba ar eļļas krāsām. Ik pa laikam Vintera daiļradē parādījušies arī akvareļi, bet 20. gadsimta 70-tajos gados – monotipijas. Mākslinieka iecienītākās tēmas – Latvijas ainavas visos gadalaikos, ziedi un pilsētas skati.

Šobrīd antikvariātā „Monogramma” apskatāmas un nopērkamas Edgara Vintera gleznas „Blaumaņa iela Ērgļos”, „Pirmais sniegs” un viens no mākslinieka pēdējo gadu darbiem „Ziedi”.

Edgars Vinters „Blaumaņa iela Ērgļos”

Edgars Vinters „Blaumaņa iela Ērgļos”

 

Edgars Vinters „Pirmais sniegs”

Edgars Vinters „Pirmais sniegs”

 

Edgars Vinters „Ziedi”

Edgars Vinters „Ziedi”

Aleksandra Beļcova (1892 – 1981), gleznotāja, grafiķe un koloriste

Aleksandra Beļcova dzimusi Suražā, Krievijā. Vīrs – mākslinieks Romans Suta, meita – mākslas zinātniece Tatjana Suta. Aleksandra Beļcova mācījusies Penzas mākslas skolā, papildinājusi zināšanas Natana Altmaņa studijā Petrogradā. 1919. gadā pārcēlusies uz patstāvīgu dzīvi Latvijā. Bijusi Rīgas mākslinieku grupas biedre. Piedalījusies daudzās izstādēs kā Latvijā, tā arī ārzemēs, arī biedrības “Zaļā vārna” izstādēs (1927-1931). 1922. gadā apprecējusies ar Romanu Sutu. No 1924. līdz 1928. gadam tāpat kā vīrs bijusi produktīva un aktīva „Baltars” māksliniece, kura ir radījusi daudzus metus porcelāna apgleznojumiem. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1956. gada.
Mākslinieces darbi eksponēti personālizstādēs Rīgā, Tukumā, Liepājā, Jūrmalā, Madonā, Valmierā, Ļeņingradā,

Aleksandra Beļcova strādājusi kā glezniecībā, tā arī grafikā, izmanotojot galvenokārt eļļas, pasteļa, akvareļa un tušas zīmējuma tehniku. Gleznojusi klusās dabas, ainavas, portretus, kubistiskas konstrukcijas un figurālas kompozīcijas. Pievērsusies arī karikatūrai un grāmatu grafikai.

Šobrīd antikvariātā „Monogramma” apskatāmi un nopērkami divi Aleksandras Beļcovas pasteļi ar nosaukumu „Akts” un pastelis „Lasītāja”, kas tapuši 20. gadsimta 30-tajos gados.

Aleksandra Beļcova „Akts”

Aleksandra Beļcova „Akts”

 

Aleksandra Beļcova „Akts”

Aleksandra Beļcova „Akts”

 

Aleksandra Beļcova „Lasītāja”

Aleksandra Beļcova „Lasītāja”

Hilda Vīka (1897 –1963), gleznotāja, dzejniece un rakstniece

Hilda Vīka (īstajā vārdā Hildegarde Vīka) dzimusi Rīgā, liķieru rūpnīcas strādnieku ģimenē. Vīrs – literāts Viktors Eglītis. Mācījusies vācu meiteņu amatniecības skolā Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā strādājusi par žēlsirdīgo māsu, bērnu audzinātāju un kalponi Krievijā, Lietuvā, Polijā. 1918. gadā atgriezusies Latvijā, pēc grāmatvedības kursu beigšanas strādājusi par ierēdni ministrijā un bankā. Mācoties Rīgas Tautas augstskolā, mākslas studijās pie A. Zauera un U. Skulmes ieguvusi profesionālās pamatzināšanas glezniecībā. No 1927. gada māksliniece piedalījusies „Zaļās vārnas” un Kultūras Fonda izstādēs. Viņas darbi ir bijuši eksponēti personālizstādēs Rīgā un Dobelē un piemiņas izstādēs Rīgā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Valmierā, Aizkrauklē un Alūksnē.

Hilda Vīka pārsvarā strādājusi eļļas un akvareļa tehnikā, bet starp viņas darbiem ir arī zīmējumi. Mākslā viņa bijusi savrupa ceļa gājēja. Viņas daiļradei piemīt romantiska teiksmainība, mistika, sentiments un neikdienišķība. Darbos bieži parādās autobiogrāfiski motīvi, kas saplūst ar iztēli. Mākslinieces iecienītākās tēmas – sievietes pasaule un  mitoloģija.

Šobrīd antikvariātā „Monogramma” apskatāma un nopērkama Hildas Vīkas glezna eļļas tehnikā „Pārdomas”.

Hilda Vīka „Pārdomas”

Hilda Vīka „Pārdomas”

Josifs Elgurts (1924 – 2007), grafiķis

Josifs Elgurts dzimis Kišiņevā (Besarābijā) ebreju graviera ģimenē. Mācījies Kišiņevas mākslas skolā. Izcietis kara šausmas Transnistrijas geto, kur gājuši bojā visi viņa radinieki. Pēc kara pabeidzis Kišiņevas mākslas skolu, iestājies Latvijas Mākslas Akadēmiju un absolvējis Grafikas nodaļu. Kopš 1952. gada dzīvojis Rīgā. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1964. gada.
Mākslinieka darbi, kas tiek uzskatīti par grafikas meistarības paraugu, ir eksponēti izstādēs un zināmi Izraelā, Japānā, Itālijā, Bulgārijā, Dienvidslāvijā, Grieķijā, Nīderlandē, Francijā, Zviedrijā, ASV, Krievijā, Latvijā un Vācijā. Kopš 20. gadsimta 70-tajiem gadiem mākslinieks savos darbos vairs neattēloja cilvēkus, bet veidoja tikai ainavu un kluso dabu gravīras. Josifa Elgurta pirms tam veidotie portreti tiek uzskatīti par lielu retumu.

Josifs Elgurts pazīstams kā sietspiedes tehnikas meistars, viņa darbi tapuši izmantojot litogrāfiju, linogravīru, ofortu un monotipiju.

Šobrīd antikvariātā „Monogramma” apskatāmi un nopērkami Josifa Elgurta darbi „Piesnidzis pagalms” un „Vasara”.

Josifs Elgurts „Piesnidzis pagalms”

Josifs Elgurts „Piesnidzis pagalms”

 

Josifs Elgurts „Vasara”

Josifs Elgurts „Vasara”

Alfejs Bromults (1913 – 1991), gleznotājs

Alfejs Bromults dzimis Kusas pagastā rokpeļņa ģimenē. Māksliniecisko izglītību ieguvis, mācoties Tautas universitātē pie Romana Sutas, Gustava Šķiltera un Jēkaba Bīnes. Mācījies Jāņa Tilberga studijā, bet no 1940. līdz 1944. gadam – Latvijas Mākslas akadēmijā pie tādiem pedagogiem kā Kārlis Miesnieks, Vilhelms Purvītis un Konrāds Ubāns. Sākoties karam, diplomdarbs “Gadatirgus” pie Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītāja Ludolfa Liberta palicis nepabeigts. Bromults dienējis Latvijas armijā, Kurzemes katlā piedalījies leģionāru cīņās. Bijis fotogrāfiju retušētājs, strādājis lauksaimniecības darbos filtrācijas nometnē. Pēc kara strādājis kombināta “Māksla” portretu darbnīcā par mākslinieku izpildītāju. Ieguvis Mākslinieku savienības pateicības rakstu par sasniegumiem mākslā, bijis viens no savas paaudzes populārākajiem gleznotājiem. Mākslinieku savienības biedrs kopš 1957. gada. Izstādēs sācis piedalīties 1943. gadā. Nozīmīgas personālizstādes noritējušas: Tukumā, Rīgā, Madonā, Cēsīs, Dobelē, Rēzeknē, Rojā, Limbažos, Liezērē, Saldū, kā arī Lietuvā, Jonišķos un Abhāzijā, Suhumos. Mākslinieka darbi tikuši eksponēti piemiņas izstādē Pēterbaznīcā, Rīgā.

Alfejs Bromults strādājis reālisma žanrā un galvenokārt gleznojis ainavas, portretus un ziedus. Portretējis ievērojamus Latvijas kultūras darbiniekus: Kārli Miesnieku, Jāni Pauļuku, Valdi Kalnrozi, Kārli Sūniņu un Andreju Upīti.

Šobrīd antikvariātā „Monogramma” apskatāmi un nopērkami Alfeja Bromulta ainava un klusā daba ar ziediem.

Alfejs Bromults “Ziedi”

Alfejs Bromults “Ziedi”

 

Alfejs Bromults “Ainava”

Alfejs Bromults “Ainava”

Voldemars Mednis (1892 – 1975), gleznotājs

Voldemars Mednis dzimis zemnieka ģimenē Madonas apriņķa Stāmerienas pagasta Jikteros. Mācījies Rīgas pilsētas mākslas skolā, Kazaņas mākslas skolā un ar diplomdarbu „Malējas” pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas J. Tilberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Studiju nolūkā apceļojis Rietumeiropu, dzīvojis ASV, kur veicis dekoratīvus darbus Ņujorkas baznīcās un sabiedriskajās ēkās. Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas beigšanas strādājis par ierēdni, par skolotāju Siguldā un Rīgā un kombinātā „Māksla”. Darbojies Neatkarīgo mākslinieku vienībā, Latvju mākslinieku biedrībā, Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1945. gada. Izstādēs piedalījies kopš 1923. gada. Mākslinieka darbi eksponēti personālizstādēs un piemiņas izstādēss Rīgā, Gulbenē un Tirzā.

Mākslinieks darbojies visos glezniecības žanros.

Šobrīd antikvariātā „Monogramma” apskatāms un nopērkams Voldemara Medņa meitenes portrets. Modele – kinorežisore Laima Žurgina bērnībā.

Voldemars Mednis “Meitenes portrets”

Voldemars Mednis “Meitenes portrets”

Malda Muižule (1937), gleznotāja, grafiķe, grāmatu ilustratore

Malda Muižule dzimusi kalēja ģimenē, vīrs – gleznotājs Ivars Muižulis, meita – gleznotāja Patricija Muižule. Beigusi Liepājas mākslas vidusskolu, absolvējusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu; diplomdarbs – oforts “Rojas zvejnieki”, diplomdarba vadītājs A. Apinis. Izstādēs piedalās kopš 1949. gada. Mākslinieces darbi tikuši eksponēti izstādēs Latvijā un ārzemēs, nozīmīgākās personālizstādes norisinājušās Madonā, Rīgā, Valmierā, Kuldīgā, Siguldā, Salaspilī,  Priekulē, Loriānā – Francijā un Vīnē. Mākslinieku Savienības biedre kopš 1966. gada. Malda Muižule saņēmusi LPSR nopelniem bagātās mākslinieces goda nosaukumu, Baltijas akvareļu izstādē apbalvota ar Latvijas Kultūras ministrijas diplomu un ieguvusi Grand Prix Tallinas triennālē.

Malda Muižule tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajiem oforta meistariem Latvijā. Māksliniece strādā oforta tehnikā, izmantojot arī litogrāfiju. Darbojusies preses un grāmatu grafikā. Darinājusi karikatūras, plakātus un grāmatzīmes. Gleznojusi akvareļa un eļļas tehnikās. Tēmu loks ļoti daudzveidīgs – etnogrāfiski motīvi, cilvēka izjūtas, dabas norises, pasaules kultūras iespaidi. Mākslinieces darbos liela nozīme piešķirta krāsām.

Šobrīd antikvariātā „Monogramma” apskatāmas un nopērkamas Maldas Muižules grafikas „Sieviete”, „Vingrotājas uz zirga”, „Peldētāji” un „Reportāža”.

Malda Muižule „Sieviete”

Malda Muižule „Sieviete”

 

Malda Muižule „Vingrotājas uz zirga”

Malda Muižule „Vingrotājas uz zirga”

 

Malda Muižule „Peldētāji”

Malda Muižule „Peldētāji”

 

Malda Muižule „Reportāža”

Malda Muižule „Reportāža”

 

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!