Fragments no žurnāla „Atpūta” vāka. 1934. gada 16. februāris, Nr. 486. Skenējums

DEKORATĪVĀS MĀKSLAS UN DIZAINA MUZEJS SĀK LEKCIJU CIKLU ALEKSANDRA VASIĻJEVA KOLEKCIJAS IZSTĀDĒ „BALLES JĒDZIENA ANTROPOLOĢIJA”

2015. gada rudens sezonu Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) atklāj ar septiņu lekciju ciklu „Balles jēdziena antropoloģija”. Tikšanās ar pazīstamiem modes vēstures ekspertiem, sociālantropologiem, kino kritiķiem, režisoriem un blogeriem ļaus tuvāk iepazīt balli kā kultūras fenomenu, ko vizuāli iespaidīgi aktualizē izstāde no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas „Ielūgums uz gadsimta balli. 1915–2015”. Pirmā lekcija gaidāma jau 4. septembrī plkst. 17.00.

Šobrīd Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir apskatāma brīnišķīga balles un vakarkleitu parāde, ko uz Rīgu ir atvedis Krievijas modes guru, modes vēsturnieks un kolekcionārs Aleksandrs Vasiļjevs. Pēc skaita jau septītā tērpu vēstures izstāde ir veltīta augstās modes svētkiem vesela gadsimta garumā un atspoguļo laika posmu no 1915. līdz 2015. gadam.
Muzeja piedāvātais lekciju cikls „Balles jēdziena antropoloģija” veidots ar domu sniegt plašāku komentāru par atsevišķām modes parādībām, pētot tās raksturīgākās un greznākās izpausmes vēsturiskā griezumā. Aplūkojamo jautājumu loks skars vakartērpu modes tendenču evolūcijas dažādus aspektus no 15. gadsimta līdz 21. gadsimtam Eiropā un Latvijā – no galma etiķetes rašanās Burgundijas hercoga galmā līdz slavenajām Preses ballēm 1920.–30. gadu Rīgā, no dizaina dramaturģijas līdz kinematogrāfam, no balles tradīcijām līdz cilvēku attiecībām. Ar savām zināšanām, pētījumu rezultātiem, profesionālo pieredzi un pārdomām ar auditoriju dalīsies J. Akuratera muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Mag. art. Maira Valtere, dramaturgs, scenārists un režisors Lauris Gundars, sociālantropologs Ph. D. Klāvs Sedlenieks, kinokritiķe, teorētiķe Dr. art. Dita Rietuma, modes vēstures eksperte, „Stila un modes enciklopēdijas” autore Edīte Parute, blogeres Brigita Dambe (blogs „Lost in Pattern”), Alina Keller (blogs „ALINA KELLER”), Krista Timze (blogs „Fašionistes pieraksti”) un Laura Alksne (blogs „ALKSNE”). Visas lekcijas papildina bagātīgs vizuālais materiāls.

Aicināts ikviens interesents!
Katras lekcijas cena: pieaugušiem – EUR 2,85; skolēniem, studentiem, senioriem – EUR 1,42.
Uz lekcijām ieteicama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 222235, 67 830917 vai e-pastu dmdm@lnmm.lv.

Balles-antropologija_plakats
LEKCIJU CIKLA „BALLES JĒDZIENA ANTROPOLOĢIJA” PROGRAMMA:
4. septembris Preses balles Rīgas kultūras dzīves fenomens starpkaru periodā.
plkst. 17.00 Dzejnieku un rakstnieku stāsti
Stāsta J. Akuratera muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Mag. art. Maira Valtere.
Starp gadskārtējām ballēm slavenākās 20. gadsimta 20.–30. gados Rīgā bija Preses balles. Balles parasti notika februārī, un tās apmeklēja prezidenti, ministri, sūtņi, direktori, fabrikanti, rakstnieki, mākslinieki, žurnālisti. Balles zāles dekorēja Ludolfs Liberts, Niklāvs Strunke, Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone u.c. Speciāli ballei tika izdots „Preses Balles Vēstnesis”. Pirms ballēm laikrakstos laicīgi jau parādījās sludinājumi un balles gatavošanas apraksti.
Mūsdienās par 20.–30. gadu Preses baļļu notikumiem vēsta ne tikai raksti tā laika žurnālos un avīzēs, ne tikai laikabiedru atmiņas, bet arī fotogrāfiju kolekcijas un citi materiāli muzeju krājumos. Tā, piemēram, Jāņa Akuratera kolekcijā ir sarakste starp viņu un sievu par balles kleitas pirkšanu Parīzē. Ar šo un vēl citām interesantām epizodēm no sabiedrībā pazīstamu personību dzīves būs iespēja iepazīties lekcijā.
22. septembris Dizaina dramaturģija
plkst. 17.00 Saruna ar dramaturgu, scenāristu un režisoru Lauri Gundaru par Valmieras drāmas teātra izrādes „Balle būs” dažādiem aspektiem.
Lauris Gundars ir scenārija autors teātra izrādei „Balle būs. Četrpadsmit dzīves 3 cēlienos”. Saturs: Deju zāle „Apollo” kļūst par pastāvīgu tikšanās vietu daudziem cilvēkiem. Cauri tai plūdīs laikmeti – gan pasaules kari un miera dzīve, gan pēckara nabadzība, kosmiskās ēras sākums un Atmoda. Katrā no tiem ir savi ritmi un tam brīdim visjaunākās dejas vismodernākie kostīmi, katrā ballītē cilvēki dziedās to, kas tikko nācis modē vai kļuvis par tradīciju. Cilvēki rīkosies tā, kā viņiem liksies pareizi vai droši, vai nepieciešami, līdz ar to veidojot arī savu likteni.
29. septembris Sociālantropologa pārdomas par izstādi
plkst. 17.00 „Ielūgums uz gadsimta balli. 1915–2015”
Tikšanās un saruna ar spilgtu, harizmātisku personību – sociālantropologu Ph. D. Klāvu Sedlenieku.
Klāvs Sedlenieks kopā ar apmeklētājiem mēģinās izprast balli kā kultūras fenomenu, aicinot paraudzīties uz to no dažādiem skatpunktiem: balles daudzveidīgās tradīcijas un etiķetes, cilvēku attiecības, emocijas.
Klāvs Sedlenieks (1969) ir latviešu sociālantopologs, lektors Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) Komunikācijas studiju nodaļā, RSU maģistrantūras programmas „Sociālā antropoloģija” autors, viens no Latvijas Antropologu biedrības dibinātājiem un patlaban ir šīs asociācijas valdes priekšsēdētājs, kā arī Eiropas sociālantropologu biedrības biedrs.
1. oktobris Pārdomas par 1983. gadā režisora Etore Skola (Ettore Scola)
plkst. 17.00 uzņemto filmu „Balle” un Aleksandra Vasiļjeva izstādi
„Ielūgums uz gadsimta balli. 1915–2015”
Stāsta kinokritiķe, teorētiķe Dr. art. Dita Rietuma.
20. gadsimta 50. gadi Parīzes deju zālē. Jūtas un emocijas, aizraušanās un kaislības. Deja ir attiecības, tā ir vēstījums, partneru saskare dejā ir saspēle. Bez vārdiem, ar citas mākslas – dejas – palīdzību itāļu režisors Etore Skola (Ettore Scola) radīja smalku un poētisku darbu, šedevru, par ko runāja daudzi.
21. oktobris Balles tērpa pirmsākumi un evolūcija Rietumeiropā
plkst. 17.00 no 15. gadsimta līdz 19. gadsimtam
Stāsta modes vēstures eksperte, „Stila un modes enciklopēdijas” autore, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Edīte Parute.
Balles tērpu prototipi Rietumu kultūrā. Galma balles fenomens un galma etiķetes rašanās Burgundijas hercoga galmā 15. gadsimta vidū. Balle un aristokrātiskā galma kultūra 17.–18. gs. Eiropā. Kopīgais un atšķirīgais balles tērpā un vakartērpā. Ampīra laika balle un militāro balles tērpu prototipi. Viktorijas laika balles romantika. Jūgendstila balle un balles tērpa dress code. Lekciju papildina bagātīgs vizuālais materiāls.
23. oktobris 20.–21. gadsimta balles tērpi – pagātnes romantikas atgriešanās
plkst. 17.00 Stāsta modes vēstures eksperte, „Stila un modes enciklopēdijas” autore, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Edīte Parute.
Orientālie balles tērpi un krāsu eksotikas uzplaiksnījums. Agrā modernisma inspirācijas – balansēšana starp retro stilu un jauniem izaicinājumiem. Lielās depresijas laika balles un Holivudas kino dīvu ietekme. Neoklasiskā stila vakartērpi. Sirreālie balles tērpi. Eklektisko motīvu triumfs 1950. gadu balles tērpos. Konvencionālo balles tērpu noriets un atdzimšana 20. gs. otrajā pusē. Modes avangards un haute couture mijiedarbība 20. gs. beigu un 21. gs. sākuma balles tērpos. Lekciju papildina bagātīgs vizuālais materiāls.
25. oktobris Blogeru sarunas par 21. gadsimta modi
plkst. 17.00 Pēdējo simts gadu laikā daudzi modelētāji un drēbnieki centušies jaunradoši izdabāt savu lielisko klienšu izsmalcinātajām gaumēm, veidojot unikālas vakarkleitas, kuras var pieskaitīt pie augstās modes labākajiem paraugiem. Par 21. gadsimta modes meklējumiem balles tērpu aksesuāru dizainā, stila tendencēm, kuras mēdz atgriezties, sarunāsies modes un jaunāko tendenču entuziasti un blogeri – Brigita Dambe (blogs „Lost in Pattern”), Alina Keller (blogs „ALINA KELLER”), Krista Timze (blogs „Fašionistes pieraksti”), Laura Alksne (blogs „ALKSNE”).

PROGRAMMAS KURATORE:
Agrita Pore, LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja komunikācijas un izglītības darba kuratore
T: (+371) 67 830917, E: Agrita.Pore@lnmm.lv

INTERNETA RESURSI:
www.lnmm.lv
www.vassiliev.com
TWITTER: @dmdm_muzejs
FACEBOOK: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
INSTAGRAM: @latviannationalmuseumofart
#DMDM

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!