Publicēts

PRĀTA VĒTRA SATORI 360TV IZSKAŅĀ

2014. gadā Berlīnē pavadītais “baudīšanas laiks” “Prāta Vētrai” ir vainagojies ar jaunu albumu “7soļi svaiga gaisa”, kura simbols ir uz nostieptas troses virs pilsētas balansējošs puisēns. “Un kā saka grupas “Prāta vētra” solists Renārs Kaupers: “Un tas turpinās, turpinās un turpinās!”
“Atnākuši uz interviju, “Prāta Vētras” puiši, jestri un sprigani kā vienmēr, vienā balsī noliedz to, ka ir kļuvuši vecāki, un apgalvo, ka atraduši sevī spēju pieņemt pārmaiņas, sadzirdēt jaunākās tendences mūzikā un mācīties no pašu pieļautajām kļūdām. Ja gribat uzzināt Kaspara Rogas recepti mierīgai dzīvei, Jāņa Jubalta muzikālo ietekmju avotus un Māra Mihelsona pārdomas par Berlīni, skatieties interviju kanālā Satori 360TV,” aicina intervijas veidotājs Ilmārs Šlāpins.
Kanāls Satori 360TV Lattelecom televīzijas skatītājiem ir pieejams līdz 9.februārim un līdz šim to skatījušies jau vairāk kā 100 000 mājsaimniecību visā Latvijā. Savukārt, 10. februārī 8:20 šajā kanālā varēs noskatieties grupas “Prāta vētra” jaunā albuma singla “Ziemu apēst” videoversijas pirmatskaņojumu.
Kanāls Satori 360TV tapis sadarbībā ar interneta žurnālu Satori.lv, piedāvājot skatītājiem gan Satori.lv publicētās sarunas ar interesantiem un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem par dzīvi, kultūru, mākslu, sabiedrību, gan speciāli Satori 360TV kanālam veidotu orģinālsaturu – ekskluzīvi literatūras lasījumi un mūzikas klipi. Īpašs piedāvājums paredzēts arī bērnu auditorijai – bērnu literatūras lasījumi un sarunas ar pašiem bērniem par dzīvi un eksistenciāliem jautājumiem.
Kanāls Satori 360TV ir pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam bez papildu maksas visās Lattelecom televīzijas platformās – Interaktīvajā TV, Virszemes TV un Interneta TV, kā arī datorā un viedtālrunī. Interneta televīzijā (www.lattelecom.tv), sadaļā “TV tiešraides” izvēloties Satori 360TV, bezmaksas skatīšanās tiek nodrošināta, ievadot sava e-pasta adresei vai izmantojot savu Facebook profilu.

Publicēts

LMB 2014 NOMINĀCIJA „EIROPAS NOZĪMES MŪZIKAS NOTIKUMS LATVIJĀ”

Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja Sigvarda Kļavas iniciētais projekts “Bahs. Pasija. Rīga” trīs piektdienas pirms Lieldienām saviļņoja klausītājus trijos lielākajos Rīgas dievnamos: Rīgas Domā, Sv. Pētera baznīcā un Sv. Jāņa baznīcā. Koncertā izskanēja ne tikai Baha pasijas (Jāņa, Marka un Mateja), bet līdzās tām – arī Ērika Ešenvalda jaunradītā Lūkas pasija, iemūrējot drošus pamatus šī žanra aizsākumam latviešu mūzikā.

Koncerts "Bahs. Pasija. Rīga"
Koncerts “Bahs. Pasija. Rīga”

Projekta virsvērtība šoreiz nav mērāma tikai izcila muzikāla notikuma brīnišķā pēcgaršā. Pasaules kultūras mantojuma kontekstā Latvijas Radio kora un tā sabiedroto būvētā Baha pasiju antoloģija uzlūkojama kā Baha ģēnija atklāsmes bezgala skaists un dziļš tulkojums, bet viņa pasiju – īstenu ciešanu drāmu – interpretācija atkal sasniedza jaunas virsotnes.
“Manām attiecībām ar Baha muzikālo ģēniju piemīt augšupejoša dinamika: nevienu brīdi neesmu izjutis apstāšanos. Piederu tiem, kuri uzskata, ka Baha mūzikas vēstījumam varam vien mēģināt tuvoties. Līdzko nonāc pie vienām durvīm, paveras nākamās. Labi zinu, ka nekad nebeigsies durvju atvēršanas kolosālā sajūta, kas ir līdzvērtīga jaunrades ekstāzei,” – tā intervijā “Klasikai” sacījis Sigvards Kļava, bet par speciāli šim projektam pasūtināto Ērika Ešenvalda Lūkas pasiju diriģenta spriedums ir šāds: “Eiropas kultūras galvaspilsētas konteksts man šķita īstais brīdis, lai neļautos latviešiem tipiskajai pieticībai un spertu šādu soli. Zinu, ka ārzemēs šī ziņa tiek uztverta kā nozīmīga kultūras vēsts.”

6. jūlija vakarā pie Latvijas Nacionālās operas uz īpaši izveidotās brīvdabas skatuves koncertā “Dzimuši Rīgā” satikās Rīgā dzimušās pasaules mūzikas zvaigznes – tās, kuras lielāko daļu laika pavada ārpus Latvijas, taču Rīgu joprojām sauc par savām mājām – Maija Kovaļevska, Inese Galante, Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš, Miša Maiskis, Ksenija Sidorova, Baiba Skride, kā arī izcilākie koru kolektīvi un talantīgākie orķestra mūziķi.
Šis vakars nepārprotami kļuva par visa koncertu cikla “Dzimuši Rīgā” kulmināciju, par krāšņāko un grandiozāko “Rīga 2014” muzikālo notikumu, saviļņojot ne tikai Latviju, bet aizkustinot arī Eiropas muzikālo sabiedrību: koncertu pārraidīja deviņu valstu radiostacijas un divpadsmit valstu televīzijas. Seši no 16 programmā iekļautajiem darbiem bija latviešu komponistu radīti.

Pašā vasaras viducī, svelmainajā 15. jūlijā, klausītāju pārpildītajā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā par īstenu Latvijas koru kultūras apliecinājumu Pasaules koru kultūras kontekstā kļuva Pasaules koru olimpiādes Sakrālās mūzikas koncerts. Mūsu spēcīgāko sakrālās mūzikas autoru Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda, Renātes Stivriņas, Uģa Prauliņa, Romualda Jermaka, Imanta Ramiņa, Pētera Butāna un Riharda Dubras piedāvātā mūzikas galerija bija iespaidīga – visas iespējamās krāsas, nokrāsas, toņi un pustoņi, kādus vien var sastapt sakrālajā mūzikā.
Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, kori “Kamēr…”, “Sōla”, “Balsis”, “Maska”, Rīgas Doma zēnu un meiteņu kori, kurus diriģēja Māris Sirmais, Jānis Ozols, Ints Teterovskis, Mārtiņš Klišāns, Aira Birziņa, Jānis Liepiņš un Kaspars Ādamsons atklāja izjūtas, kuras mīt šodienas latviešu skaņražu sirdīs un prātos.

2015. gada 3. martā pl. 19.00 Latvijas Nacionālajā operā ar Hennessy un DNB bankas atbalstu notiks Lielās mūzikas balvas 2014 pasniegšanas svinīgā ceremonija, kuru tiešraidē atspoguļos LR3 “Klasika” un LTV1 pl. 21.05.

Lielo mūzikas balvu 2014 organizē VSIA “Latvijas Koncerti” sadarbībā ar Kultūras ministriju.

Publicēts

LMB 2014 PUBLIKAS SIMPĀTIJAS BALSOJUMS

Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija šogad notiks ar DNB bankas un Hennessy atbalstu, kura oficiālais izplatītājs Latvijā ir SIA „Prike Latvija”. Nominācijas „Gada jaunais mākslinieks” laureāts iegūs arī Hennessy naudas balvu, kuras mērķis ir veicināt jauno mūziķu profesionālo izaugsmi un prasmju papildināšanu studijās vai meistarklasēs.
Savukārt DNB banka piešķirs speciālbalvu „Par talantu audzināšanu” ar mērķi godināt cilvēku, kurš neapstājas pie sasniegtā, bet, daloties savā pieredzē, māca vai atbalsta jaunos talantus, tādējādi vairojot Latvijas kultūras bagātību.

1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. Aizsākās tradīcija, kas izveidojusies gan par pašu mūziķu, gan mūzikas cienītāju īpaši gaidītu notikumu. Kopš 1996. gada LMB pasniegšanas ceremonija notiek Latvijas Nacionālajā operā, bet ceremonijas norisei seko Latvijas radio klausītāji un Latvijas televīzijas skatītāji tiešraidē. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem

Publicēts

FESTIVĀLĀ SAXOPHONIA SPĒLĒS MARIUSS NESETS UN LATVIJAS RADIO BIGBENDS

Latvijas Radio bigbenda diriģents un vadītājs, saksofonists Kārlis Vanags par Mariusa Neseta mūziku saka, ka tā ir netipiska bigbendam, tai pat laikā interesanta, melodiska un ekspresīva.

Mariuss Nesets (Marius Neset) ir norvēģu saksofonists un komponists. 2004. gadā Nesets ieguva starptautiski pazīstamā Bergenas festivāla Nattjazz Festival īpašo balvu kā labākais jaunais talants. Mākslinieks ir izdevis trīs albumus – Suite for the Seven Mountains (2008), Edition Birds (2012) un Lion (2014). Jaunākais ieraksts tapis sadarbībā ar Trondheimas džeza orķestri, kas sadarbojies ar tādiem džeza grandiem kā Čiks Korea (Chick Corea) un Pets Metīnī (Pat Metheny).
Mariuss turpina pārsteigt publiku ar saviem kontrasta pilnajiem koncertiem, kas ietver gan uzliesmojošu virtuozitāti, gan maigu un ēterisku lirismu. Viņu bieži pielīdzina tādiem pazīstamiem saksofonistiem kā Maikls Brekers (Michael Brecker) un Kriss Poters (Chris Potter).

Latvijas džeza mūzikas vēsturē Latvijas Radio bigbends ir spēlējis nozīmīgu lomu. Pēc 16 gadu pārtraukuma no 2012. gada leģendārais džeza kolektīvs atkal ir uzsācis aktīvu darbību. Latvijas Radio bigbenda vadītājs ir Starptautiskā mūzikas festivāla “Rīgas Ritmi” un Starptautiskā džeza mākslinieku Riga Jazz Stage mākslinieciskais direktors, mūziķis un producents Māris Briežkalns. Kolektīva diriģents un vadītājs, kā arī mūziķis ir Kārlis Vanags; orķestra patrons – maestro Raimonds Pauls.
2014. gada izskaņā Latvijas Radio bigbends kopā ar austrāliešu multi-instrumentālistu Džeimsu Morisonu (James Morrison) sniedza neaizmirstamus koncertus Rīgā un Rēzeknē ar koncertprogrammu Mare Balticum – latviešu tautas dziesmas jaunos džeza aranžējumos. Šis projekts izvirzīts Lielajai mūzikas balvai 2014 kategorijā “Gada koncerts”, kā arī tā CD tiks laists klajā šī gada vasarā. 2015. gadā Latvijas Radio bigbendam gaidāmi vairāki nozīmīgi projekti ārzemēs, kas iekļauti Latvijas Prezidentūras ES Padomē kultūras programmā

Publicēts

FESTIVĀLA SAXOPHONIA ATKLĀŠANAS KONCERTS

Rīgas Saksofonu kvartets, foto: Rihards Zaļupe
Rīgas Saksofonu kvartets, foto: Rihards Zaļupe

Koncertā Rīgas Saksofonu kvartets atskaņos tieši viņiem veltīto Riharda Zaļupes koncertu saksofonu kvartetam un orķestrim “4+4 Squared”. Dzirdēsim arī Filipa Geisa – atzīta saksofonspēles un improvizācijas meistara, erudīta pedagoga un komponista – skaņdarbus Sir Patrick, Sparkling fantasy un United colors. Geiss savā daiļradē tiecas nojaukt stilistiskās robežas, radoši kombinējot klasiskās mūzikas tradīcijas ar svinga un džeza mūzikas elementiem, tautas melodijām un pat rokmūziku.
Koncerta programmā iekļautas arī Leonarda Bernsteina Simfoniskās dejas no pasaulslavenā mūzikla “Vestsaidas stāsts” un uvertīra no operetes “Kandids”.
Festivāla atklāšanas koncertā pie diriģenta pults būs Kaspars Ādamsons, kas nominēts “Lielajai mūzikas balvai 2014” kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”.
Biļetes „Biļešu paradīzes” kasēs.

Publicēts

PREZIDENTŪRAS KULTŪRAS PROGRAMMA FRANCIJĀ IR ATKLĀTA

“Biju lepns atklāt Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras pasākumu virkni Francijā, kur tās ietvaros šogad vēl viesosies vairāki Latvijas izcilākie mākslinieki, kurus ļoti cienu. Par mana koncerta norises vietu tika izvēlēta viena no apburošākajām akustiskajām kamerzālēm, kādā jebkad esmu spēlējis – vēsturiskā un šarmantā SalleCortot, kurā biju priecīgs atgriezties pēc iepriekšējā solokoncerta, kuru tur sniedzu pirms pieciem gadiem kā Barselonas Marijas Kanalsas starptautiskā pianistu konkursa uzvarētājs. Gan atsaucīgie klausītāji, gan zāles nevainojamā akustika man bija ļoti izpalīdzīgi “partneri”, lai tur pilnvērtīgi izskanētu īpaša un radoši konceptuāla programma, kurā Johana Sebastiana Baha deviņu korāļprelūdiju cikls FerručoBuzoni transkripcijā skanēja līdzās manis paša komponētajam ciklam “Sapņu ainas. Deviņas etīdes klavierēm”,” iespaidos pēc koncerta dalās Vestards Šimkus.

Vestards Šimkus Parīzē
Vestards Šimkus Parīzē

Turpmākajos mēnešos Francijā notiks vairāki koncerti un mākslas izstādes, kas iepazīstinās ar Latvijas kultūras daudzveidību – Latvijas Mākslas akadēmijas izstāde “Brokastis Eiropā” un akordeonistes Ksenijas Sidorovas koncerts Strasbūrā, Ginta Gabrāna mākslas darbu izstāde Parīzē, Verdi Rekviēms Parīzes teātrī ThéâtredesChamps-Élysées, piedaloties Maijai Kovaļevskai, Egilam Siliņam, diriģentam Andrim Pogam, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim un Valsts Akadēmiskajam korim “Latvija”. Tāpat Strasbūrā norisināsies koncerts ar pianista Reiņa Zariņa un diriģenta Aināra Rubiķa piedalīšanos. Kultūras pasākumu izlase veidota, lai starptautisko auditoriju iepazīstinātu ar Latvijas mūzikas un mākslas vērtībām, un pasākumi Francijā ir tikai neliela daļa no programmas, ko Latvija kā prezidējošā valsts ES Padomē īsteno dažādās valstīs 2015. gada pirmajā pusē.
Vestards Šimkus klavierspēli apguvis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, vēlāk mācījies Karalienes Sofijas Mūzikas koledžā Madridē, Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā, Riharda Štrausa konservatorijā Minhenē, kā arī apguvis kompozīciju pie latviešu komponista Pētera Vaska. Pianista klavierspēle novērtēta daudzos starptautiskos konkursos – viņam piešķirta pirmā vieta un īpaša publikas atzinība prestižajā 55. starptautiskajā Marijas Kanalsas pianistu konkursā Barselonā, ieguvis pirmo vietu arī 5. Bādkisingenes klavieru olimpiādē. 2014. gadā viņš ieguvis starptautiskā Reingavas mūzikas festivāla balvu FörderpreisdesRheingauMusik Festivals Vācijā. 2002. un 2009. gadā Šimkus saņēmis Latvijas Lielo Mūzikas Balvu.
Savā karjerā pianists sadarbojies ar daudziem pasaulē atzītiem orķestriem, to vidū BBC filharmoniskais orķestris un Birmingemas simfoniskais orķestris Lielbritānjā, Francijas Nacionālais orķestris, Ziemeļvācijas Radio simfoniskais orķestris, kamerorķestris „KremerataBaltica” un Čehijas Filharmonijas orķestris. Uzstājies daudzos festivālos (klasiskās mūzikas festivālā KissingerSommer Vācijā, Bergenas festivālā, Mūzikas festivālā Lokenhauzā Austrijā, Stavangeres starptautiskajā kamermūzikas festivālā u.c.)
un koncertzālēs (Konzerthaus Vīnē, Opera City Tokijā, Konserthuset Stokholmā, Concertgebouw Amsterdamā u.c.) visā pasaulē. Vestards Šimkus sadarbojies ar skaņu ierakstu kompānijām ARS Produktion un Artalinna.

Publicēts

VESTARDA ŠIMKUS KONCERTS PARĪZĒ

Vestarda Šimkus solokoncertam turpmākajos mēnešos sekos vairāki koncerti un mākslas izstādes – Latvijas Mākslas akadēmijas izstāde “Brokastis Eiropā” un akordeonistes Ksenijas Sidorovas koncerts Strasbūrā, Ginta Gabrāna mākslas darbu izstāde Parīzē, Verdi Rekviēms Parīzes teātrī Théâtre des Champs-Élysées, piedaloties Maijai Kovaļevskai, Egilam Siliņam, diriģentam Andrim Pogam, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim un Valsts Akadēmiskajam korim “Latvija”. Tāpat Strasbūrā norisināsies koncerts ar pianista Reiņa Zariņa un diriģenta Aināra Rubiķa piedalīšanos Strasbūrā. Kultūras pasākumu izlase veidota, lai starptautisko auditoriju iepazīstinātu ar Latvijas mūzikas un mākslas vērtībām, un pasākumi Francijā ir tikai neliela daļa no programmas, ko Latvija kā prezidējošā valsts ES Padomē īstenos dažādās valstīs 2015. gada pirmajā pusē.
Vestarda Šimkus solokoncertā izskanēs Johana Sebastiana Baha deviņas korāļprelūdijas Feručo Buzoni transkripcijā klavierēm, kā arī paša pianista komponēts darbs “Sapņu ainas. Deviņas etīdes klavierēm”, kura pirmatskaņojums notika 2014.gada septembrī Siguldā. Etīdes izskanējušas arī prestižajā Lucernas festivālā Šveicē, kur Vestards Šimkus debitēja pērnā gada novembrī. Autors savu darbu raksturo šādi: „Tas sastāv no deviņiem maniem sapņiem jeb iracionāliem zemapziņas uzplaiksnījumiem, kad sapnī pēkšņi atrodos kādā vidē vai situācijā bez apjausmas par to, kā tur esmu nonācis. Par katras daļas tēlu pasauli nosaukums vēsta pats. Pirmajās piecās daļās (“Plūdu vārti”, “Čūskas”, “Sudrabtumšie koki”, “Peldošās zvaigznes”, “Cunami”) sastopamies ar konkrētām un daudziem no mums pazīstamām sapņu ainām, sestā (“Aizmirstais sapnis”) ir veltījums kādam spilgtam un zīmīgam, taču pēc pamošanās uzreiz aizmirstam sapnim, septītā (“Paralēlais sapņu laiks”) – atšķirīgajai laika izjūtai sapņos un īstenībā. Ar savu ritmiski un harmoniski skaidro un vienmērīgi minimālistisko struktūru cikla priekšpēdējā daļa „Īstenība” būtiski atšķiras no pārējām, taču arī tā kulminācijas brīdī tiek dekonstruēta un sagrūst, bez pārtraukuma it kā pārvēršoties par noslēdzošo daļu (“Lodes”), kurā notis kā lodes vajā savu klausītāju līdz pat pēdējam akcentam, kas var simbolizēt gan nāvi sapnī, gan pamošanos.”
Vestards Šimkus klavierspēli apguvis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, vēlāk mācījies Karalienes Sofijas Mūzikas koledžā Madridē, Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā, Riharda Štrausa konservatorijā Minhenē, kā arī apguvis kompozīciju pie latviešu komponista Pētera Vaska. Pianista klavierspēle novērtēta daudzos starptautiskos konkursos – viņam piešķirta pirmā vieta un īpaša publikas atzinība prestižajā 55. starptautiskajā Marijas Kanalsas pianistu konkursā Barselonā, ieguvis pirmo vietu arī 5. Bādkisingenes klavieru olimpiādē. 2014. gadā ieguvis starptautiskā Reingavas mūzikas festivāla balvu Förderpreis des Rheingau Musik Festivals Vācijā. 2002. un 2009. gadā Šimkus saņēmis Latvijas Lielo Mūzikas Balvu.
Savā karjerā pianists sadarbojies ar daudziem pasaulē atzītiem orķestriem, to vidū – BBC filharmonisko orķestri un Birmingemas simfonisko orķestri Lielbritānjā, Francijas Nacionālo orķestri, Ziemeļvācijas Radio simfonisko orķestri, kamerorķestri „Kremerata Baltica” un Čehijas Filharmonijas orķestri. Uzstājies daudzos festivālos (klasiskās mūzikas festivālā Kissinger Sommer Vācijā, Bergenas festivālā, Mūzikas festivālā Lokenhauzā Austrijā, Stavangeres starptautiskajā kamermūzikas festivālā u.c.) un koncertzālēs pasaulē (Konzerthaus Vīnē, Opera City Tokijā, Konserthuset Stokholmā, Concertgebouw Amsterdamā u.c.) Vestards Šimkus sadarbojies ar skaņu ierakstu kompānijām ARS Produktion un Artalinna.
Koncertzāle Salle Cortot, kur 6. februārī uzstāsies Vestards Šimkus, ir nodēvēta par godu slavenajam franču pianistam Alfrēdam Korto (1877 – 1962). Salle Cortot tika atklāta 1929. gadā, un tās ēka, būvēta Art Deco stilā, joprojām ir spilgta sava laika liecība. Ik gadu koncertzālēnotiek vairāk nekā 150 koncerti – tur uzstājušas tādas slavenības kā spāņu pianiste Alisija De Laroča, franču pianists Fransuā Renē Dišabls, diriģents Mstislavs Rostropovičs, krievu čelliste Natālija Gūtmane un daudzi citi.