Vestards Šimkus/publicitātes foto

VESTARDA ŠIMKUS KONCERTS PARĪZĒ

2015. gada 6. februārī koncertzālē „Salle Cortot” Parīzē notiks latviešu pianista Vestarda Šimkus koncerts, kas svinīgi iesāks plašu kultūras pasākumu programmu Francijā, veltītu Latvijai kā prezidējošajai valstij Eiropas Savienības Padomē.

Vestarda Šimkus solokoncertam turpmākajos mēnešos sekos vairāki koncerti un mākslas izstādes – Latvijas Mākslas akadēmijas izstāde “Brokastis Eiropā” un akordeonistes Ksenijas Sidorovas koncerts Strasbūrā, Ginta Gabrāna mākslas darbu izstāde Parīzē, Verdi Rekviēms Parīzes teātrī Théâtre des Champs-Élysées, piedaloties Maijai Kovaļevskai, Egilam Siliņam, diriģentam Andrim Pogam, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim un Valsts Akadēmiskajam korim “Latvija”. Tāpat Strasbūrā norisināsies koncerts ar pianista Reiņa Zariņa un diriģenta Aināra Rubiķa piedalīšanos Strasbūrā. Kultūras pasākumu izlase veidota, lai starptautisko auditoriju iepazīstinātu ar Latvijas mūzikas un mākslas vērtībām, un pasākumi Francijā ir tikai neliela daļa no programmas, ko Latvija kā prezidējošā valsts ES Padomē īstenos dažādās valstīs 2015. gada pirmajā pusē.
Vestarda Šimkus solokoncertā izskanēs Johana Sebastiana Baha deviņas korāļprelūdijas Feručo Buzoni transkripcijā klavierēm, kā arī paša pianista komponēts darbs “Sapņu ainas. Deviņas etīdes klavierēm”, kura pirmatskaņojums notika 2014.gada septembrī Siguldā. Etīdes izskanējušas arī prestižajā Lucernas festivālā Šveicē, kur Vestards Šimkus debitēja pērnā gada novembrī. Autors savu darbu raksturo šādi: „Tas sastāv no deviņiem maniem sapņiem jeb iracionāliem zemapziņas uzplaiksnījumiem, kad sapnī pēkšņi atrodos kādā vidē vai situācijā bez apjausmas par to, kā tur esmu nonācis. Par katras daļas tēlu pasauli nosaukums vēsta pats. Pirmajās piecās daļās (“Plūdu vārti”, “Čūskas”, “Sudrabtumšie koki”, “Peldošās zvaigznes”, “Cunami”) sastopamies ar konkrētām un daudziem no mums pazīstamām sapņu ainām, sestā (“Aizmirstais sapnis”) ir veltījums kādam spilgtam un zīmīgam, taču pēc pamošanās uzreiz aizmirstam sapnim, septītā (“Paralēlais sapņu laiks”) – atšķirīgajai laika izjūtai sapņos un īstenībā. Ar savu ritmiski un harmoniski skaidro un vienmērīgi minimālistisko struktūru cikla priekšpēdējā daļa „Īstenība” būtiski atšķiras no pārējām, taču arī tā kulminācijas brīdī tiek dekonstruēta un sagrūst, bez pārtraukuma it kā pārvēršoties par noslēdzošo daļu (“Lodes”), kurā notis kā lodes vajā savu klausītāju līdz pat pēdējam akcentam, kas var simbolizēt gan nāvi sapnī, gan pamošanos.”
Vestards Šimkus klavierspēli apguvis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, vēlāk mācījies Karalienes Sofijas Mūzikas koledžā Madridē, Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā, Riharda Štrausa konservatorijā Minhenē, kā arī apguvis kompozīciju pie latviešu komponista Pētera Vaska. Pianista klavierspēle novērtēta daudzos starptautiskos konkursos – viņam piešķirta pirmā vieta un īpaša publikas atzinība prestižajā 55. starptautiskajā Marijas Kanalsas pianistu konkursā Barselonā, ieguvis pirmo vietu arī 5. Bādkisingenes klavieru olimpiādē. 2014. gadā ieguvis starptautiskā Reingavas mūzikas festivāla balvu Förderpreis des Rheingau Musik Festivals Vācijā. 2002. un 2009. gadā Šimkus saņēmis Latvijas Lielo Mūzikas Balvu.
Savā karjerā pianists sadarbojies ar daudziem pasaulē atzītiem orķestriem, to vidū – BBC filharmonisko orķestri un Birmingemas simfonisko orķestri Lielbritānjā, Francijas Nacionālo orķestri, Ziemeļvācijas Radio simfonisko orķestri, kamerorķestri „Kremerata Baltica” un Čehijas Filharmonijas orķestri. Uzstājies daudzos festivālos (klasiskās mūzikas festivālā Kissinger Sommer Vācijā, Bergenas festivālā, Mūzikas festivālā Lokenhauzā Austrijā, Stavangeres starptautiskajā kamermūzikas festivālā u.c.) un koncertzālēs pasaulē (Konzerthaus Vīnē, Opera City Tokijā, Konserthuset Stokholmā, Concertgebouw Amsterdamā u.c.) Vestards Šimkus sadarbojies ar skaņu ierakstu kompānijām ARS Produktion un Artalinna.
Koncertzāle Salle Cortot, kur 6. februārī uzstāsies Vestards Šimkus, ir nodēvēta par godu slavenajam franču pianistam Alfrēdam Korto (1877 – 1962). Salle Cortot tika atklāta 1929. gadā, un tās ēka, būvēta Art Deco stilā, joprojām ir spilgta sava laika liecība. Ik gadu koncertzālēnotiek vairāk nekā 150 koncerti – tur uzstājušas tādas slavenības kā spāņu pianiste Alisija De Laroča, franču pianists Fransuā Renē Dišabls, diriģents Mstislavs Rostropovičs, krievu čelliste Natālija Gūtmane un daudzi citi.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!