Kategorijas: Mūzika

Kategorijā “Par mūža ieguldījumu” tika sumināti komponists Imants Kalniņš un diriģents Aleksandrs Viļumanis.

Kategorijā “Gada koncerts” laureāta godā tika Elīnas Garančas un pianista Malkolma Martino koncerts, kuru rīkoja Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” 2020. gada 10. oktobrī.

“Par izcilu sniegumu gada garumā” Lielo mūzikas balvu 2020 saņēma pianists un komponists Raimonds Pauls un pianiste Agnese Egliņa.

 “Par izcilu darbu ansamblī” sudraba statuete nonāca trompetista Jāņa Porieša rokās.

Par kategorijas “Gada jaundarbs” laureātu kļuva Pētera Vaska Sestais stīgu kvartets, kuru pirmatskaņoja stīgu kvartets “Artemis” 2. oktobrī Liepājas koncertzālē „Lielais dzintars“ un 3. oktobrī Dzintaru koncertzālē.

Kategorijas “Gada jaunais mākslinieks” laureāts ir diriģents Aivis Greters.

“Par izcilu interpretāciju” Lielo mūzikas balvu 2020 saņēma dziedātājs Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš par Riharda Štrausa un Riharda Vāgnera mūzikas atskaņojumu “Jūrmalas festivāla” noslēguma koncertā 4. augustā Dzintaru koncertzālē.

Kategorijā “Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos” balvu saņēma muzikāli performatīvs piedzīvojums “Kamēr… upē”, kuru 25. jūlijā Gaujas krastā rīkoja Cēsu Mākslas festivāls.

“Publikas simpātijas” balsojumā, kas norisinājās vadošajā ziņu medijā Delfi, visvairāk punktu ieguva maestro Raimonds Pauls. Tēlnieka Gata Erdmaņa radīto “‘Izcilības sfēru” un tradicionālo torti komponistam pasniedza 2014. gada auditorijas simpātiju balvas laureāts – diriģents Kaspars Ādamsons.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. LMB organizē VSIA “Latvijas Koncerti” sadarbībā ar Kultūras ministriju.

1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā, kuru organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un VSIA “Latvijas Koncerti” .

Preses konferencē tika paziņoti Lielās mūzikas balvas 2020 nominanti šādās kategorijās: “Par mūža ieguldījumu”, “Gada koncerts”, “Gada jaunais mākslinieks”, “Gada mūziķis”, “Par izcilu sniegumu gada garumā”, “Par izcilu darbu ansamblī”, “Gada jaundarbs”, “Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos”.

LMB 2020 nominantus paziņoja klātesošie žūrijas locekļi: žūrijas priekšsēdētāja, muzikoloģe – Daina Markova; diriģents, mūzikas pedagogs – Jānis Erenštreits; muzikoloģe, mūzikas pedagoģe un docētāja – Iveta Grunde; muzikoloģe, Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja – Ieva Rozentāle; muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste – Maruta Rubeze; teātra zinātniece, mūzikas pedagoģe – Ingrīda Vilkārse; muzikologs, žurnālists, publicists – Armands Znotiņš.

Portālā “Delfi” norisināsies Lielās mūzikas balvas 2020 publikas simpātijas balsojums, kas sāksies

2021. gada 8. februārī un noslēgsies 28. februārī pl. 23.59.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.

Lielās Mūzikas balvas kategorijas

PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU

Komponists Imants Kalniņš
Diriģents Aleksandrs Viļumanis

PAR IZCILU SNIEGUMU GADA GARUMĀ

Pianiste Agnese Egliņa
Pianists un komponists Raimonds Pauls
Diriģents Ainārs Rubiķis
Pianists Reinis Zariņš

PAR IZCILU DARBU ANSAMBLĪ

Čelliste Māra Botmane
Trompetists Jānis Porietis
Vibrofonists Andrejs Puškarevs

PAR IZCILU INTERPRETĀCIJU

Pianists Georgijs Osokins – Friderika Šopēna Otrais klavierkoncerts 8. februārī Dzintaru koncertzālē (kopā ar kamerorķestri Kremerata Baltica)
Dziedātājs Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš – Riharda Štrausa un Riharda Vāgnera mūzika “Jūrmalas festivāla” noslēguma koncertā 4. augustā Dzintaru koncertzālē
Vijolniece Magdalēna Geka un pianists Georgs Kjurdians – latviešu komponistu mūzika koncertā “Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne” 9. augustā Mazajā Mežotnes pilī

GADA JAUNDARBS:

Arturs Maskats “Vasaras sapņi”, pirmatskaņojums 13. septembrī Dzintaru koncertzālē – Lusiana Mančīni (mecosoprāns), Hugo Tičati (vijole, atskaņojuma vadītājs) un kamerorķestris Kremerata Baltica
Uģis Prauliņš “Mesa un interlūdijas L’homme armè”, pirmatskaņojums 20. decembrī Latvijas Radio 1. studijā – vokālā grupa Ars Antiqua Riga, Kaspars Majors un Vairis Nartišs (sakbuts), Jānis Pelše (ērģeles), Uģis Prauliņš (taustiņinstrumenti)
Pēteris Vasks Sestais stīgu kvartets, pirmatskaņojums 3. oktobrī Dzintaru koncertzālē –  stīgu kvartets Artemis

 GADA JAUNAIS MĀKSLINIEKS

Vijolnieks Daniils Bulajevs
Diriģents Aivis Greters
Dziedātāja Beāte Zviedre

PAR RADOŠU, DROSMĪGU UN INOVATĪVU MĀKSLINIECISKO DARBĪBU COVID-19 KRĪZES APSTĀKĻOS

Koncerts “Mālera Piektā un RIX” 13. martā Lielajā ģildē (rīkotājs – LNSO)
Koncerts-performance “Viens” 24. jūlijā koncertzālē “Latvija” (rīkotājs – “Kurzemes filharmonija”)
Muzikāli performatīvs piedzīvojums “Kamēr… upē” 25. jūlijā Gaujas krastā (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls)

 GADA KONCERTS

“Jūrmalas festivāla” koncerts “Veltījums Marisam Jansonam” 29. jūlijā Dzintaru koncertzālē – Kristīne Balanas, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga (rīkotājs – “Dzintaru koncertzāle”)
Dziedātājas Elīnas Garančas un pianista Malkolma Martino koncerts 10. oktobrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” (rīkotājs – “Lielais Dzintars”)
Festivāla “ORGANismi” koncerts “Iveta Apkalna, Raimonds Pauls un LNSO” 24. oktobrī Latgales vēstniecībā GORS – Iveta Apkalna, Raimonds Pauls, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Jānis Stafeckis (rīkotājs – Latgales vēstniecība GORS)

“Vienmēr jauns, vienmēr ar jauniem muzikāliem pārsteigumiem, idejām un fantastisku enerģiju – apbrīnojams, mīlēts un cienīts ir Maestro Raimonds Pauls,” par tautā iemīļoto komponistu saka Lielās mūzikas balvas 2020 (LMB 2020) žūrijas priekšsēdētāja, muzikoloģe Daina Markova. “Raimonda Paula muzikālā darbība šogad, pat šajos krīzes apstākļos, rezultējās vairāk nekā 50 koncertos. Muzikālo ieceru daudzveidība – vai tie būtu koncerti ar jaunajiem un jau pieredzes bagātajiem džeza mūziķiem; vai īpašas programmas ar pasaules mūzikas zvaigznēm Ivetu Apkalnu, Elīnu Garanču; vai jauns kino mūzikas projekts; jauni muzikāli un dvēseliski tvērumi programmā ar Andri Keišu un Ojāru Vācieti; koncerti visā Latvijā. Tik bagāts un neatkārtojams ir Maestro 2020. gada devums.”

 

Par pianistes Agneses Egliņas sniegumu aizvadītajā gadā stāsta LMB 2020 žūrijas loceklis, diriģents, mūzikas pedagogs Jānis Ērenštreits: “Darbīgā, dinamiskā, daudzveidīgā, radošā pianiste Agnese Egliņa izbaudījusi nepieredzētas ovācijas 2020.gada 14.janvārī, Šanhajā  – duetā ar Kristīni Opolais. Trīs dienas vēlāk viņa jau bija savas bērnības pilsētā, lai kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri uzmirdzētu Džordža Gēršvina Rapsodijā blūza stilā. Koncertzāles “Lielais dzintars” piecu gadu jubilejas koncertā Agnese iejūsmināja publiku ar asprātīgu, grotesku Hansa Hohapfela marša “Sveika, Liepāja!” izpildījumu. Agnese Egliņa mēdz būt klāt vietās un notikumos, kur dzimst kaut kas jauns un neparasts – 11.martā notika īpašs koncertvakars izstāžu zālē Rīgas mākslas telpā, kur viņas izjustā sniegumā labi iederējās Pētera Vaska “Baltā ainava” klavierēm. Savukārt 11.decembrī Rīgas mākslas telpā atskaņotais Platona Buravicka jaundarbs “Plexus” nes sevī laikmeta iezīmi, kas duetā ar klarnetistu Gunti Kuzmu izskanēja spilgti, pārliecinoši un līdzsvaroti.”

“Ielūkojoties diriģenta Aināra Rubiķa Berlīnes komiskās operas darba plānā, redzam, ka 2020.gadā viņam bijusi paredzēta liela noslodze izrāžu diriģēšanā. Pandēmija bez ierunām apstādināja punktīgās Vācijas mūzikas dzīvi un šī iemesla dēļ Ainārs Rubiķis īstajā brīdī atradās Latvijā, lai pārvērstu saistošā un neaizmirstamā notikumā četrus spilgtus koncertus vasaras un rudens cēlienā,” saka Jānis Ērenštreits. “Mūzikas zvaigznes sastapās 24. jūlijā Jūrmalas festivālā Dzintaru koncertzālē, lai Aināra Rubiķa rūpīgā, iejūtīgā un muzikāli prasmīgā vadībā atskaņotu emocionāli dzirkstošus, cildenus, apgarotus vokālus un instrumentālus skaņdarbus.

Kā viens no aizvadītās sezonas spilgtākajiem koncertiem jāmin Garīgās mūzikas festivāla ietvaros atskaņotais J.Brāmsa Rekviēms Rīgas Domā 5.septembrī. Monumentālā un, iespējams, Brāmsa skaistākā lielformas darba izpildījumā Ainārs Rubiķis apliecināja sevi kā viedu, profesionāli nobriedušu un drošu ceļvedi skaņdarba dramaturģiskajā izvedumā, radot tik nepieciešamo līdzpārdzīvojuma katarsi arī klausītājos.

Valsts svētku koncerts “Latvijai 102” Liepājas “Lielajā dzintarā” 17. novembrī atklāja Aināra Rubiķa dziļās saiknes ar latviešu mūziku. Ar mīlestību izvēlētie  skaņdarbi sniedza gandarījumu ar bagātīgu krāsu un emociju spektru. Aināra Rubiķa latviskais patriotisms ļāva iemirdzēties vairāku paaudžu komponistu Ā.Skultes, P.Barisona, Jāņa Mediņa, M.Brauna un I.Kalniņa tematiskajiem darbiem.”

Pianists Reinis Zariņš piedalījies 11 Starptautiskos konkursos, muzicējis daudzos prestižos mūzikas festivālos, sadarbojies ar latviešu un ārzemju diriģentiem un orķestriem. Jānis Ērenštreits: “1. jūnijā Reinis Zariņš uzstājās koncertā “Viens pats studijā” LR3 “Klasikā”. Viņš izvēlas J.Brāmsa septiņu fantāziju specifisko redzējumu un pasmeļ ko vienojošu Metnera Atmiņu sonātē, un kaut kādā mērā arī Čarlza Aivzsa lakoniski skaidrajā mūzikā. Reinis muzicē pārliecinoši, dziļi izjusti. Portālā ielūkojoties, redzam, ka Reiņa Zariņa koncertam sekojuši 4,3 tūkstoši interesentu.

12.jūnijā Reinis Zariņš iespēj uzzibsnīt ar I.Stravinska Koncertu klavierēm un instrumentālam ansamblim Lielajā ģildē. Savukārt 4.augustā Jūrmalas festivāla noslēguma koncertā abpusējā pietātē un cienījamā pašpārliecībā muzicēja Aleksandru Antoņenko un Reinis Zariņš. 17. oktobrī Dzintaru Mazajā zālē Zariņš bija pati galvenā persona. Klausītāji kļuva par lieciniekiem J.S.Baha Goldberga variāciju suģestējošam, lakoniskam, stila ziņā tīram un precīzā ritmiskā pulsācijā balstītam, perfektam izpildījumam. Ludviga van Bēthovena Pirmā klavierkoncerta atskaņojums Dzintaru koncertzālē 18.decembrī atklāja klausītājam ģēnija drāmu, ciešanas, bet arī gara spēku, kas ļāva dzimt cilvēcīgi izjustai, skaistai mūzikai. Vakars kopā ar “Sinfonietta Rīga” izvērtās par cienīgu Ludviga van Bēthovena 250. jubilejas gada atceres koncertu.”

 Lielās mūzikas balvas 2020 pasniegšanas ceremonija notiks 2. martā. Pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 “Klasika”.

Portālā “Delfi” norisināsies Lielās mūzikas balvas 2020 publikas simpātijas balsojums, kas sāksies 2021. gada 8. februārī un noslēgsies 28. februārī pl. 23.59.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā, kuru organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un VSIA “Latvijas Koncerti” .