Kategorijas: Mūzika

Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga ir nominēts Lielai mūzikas balvai 2014 (LMB 2014) par sniegumu XX Starptautiskā Senās mūzikas festivāla koncertā, kas notika 11. jūlijā Lielajā ģildē. Orķestris kopā ar pasaulslaveno baroka arfistu Endrū Lourensu-Kingu atskaņoja Henrija Pērsela mūzikas programmu “Prīsta triumfa deja”, piedāvājot klausītājiem krāšņu orķestrālu parādi ar kustības plastikas virtuozitāti (koncertā uzstājās baroka dejotājs Stīvens Pleijers).
“Sinfonietta Rīga spēlē ārkārtīgi labi; mūziķiem ir laba ritma izjūta un viņi lieliski jūt 17. gadsimta stilu, tāpēc mēģinājumos varam slīpēt vien detaļas,” – tā orķestri pirms koncerta slavēja baroka arfas lielmeistars Endrū Lourenss-Kings.
Par balvas cienīgu atskaņojumu LMB žūrija atzina arī V. A. Mocarta “Jupitera” simfoniju, kuru Sinfonietta Rīga spēlēja 3. oktobrī Lielajā ģildē. Koncertā piedalījās vācu komponists un klarnetes virtuozs Jērgs Vidmanis. Savukārt 19. decembra koncerta “Bēthovena simfonija un Šostakoviča klavierkoncerts”, kas notika festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros, rezumējumu laikrakstā “Diena” sniegusi Inese Lūsiņa: “Komunikācija ir atslēgas vārds. Arī tad, ja paliekam tikai pašas mūzikas telpā. Tovakar Lielajā ģildē valdīja ļoti spēcīga, uzlādējoša un tieša mākslas komunikācija…”

Dziedātājs Egils Siliņš ir nominēts LMB 2014 par izcilu sniegumu F. Mendelszona-Bartoldi oratorijā “Elija” 13. decembrī Lielajā ģildē, kā arī solokoncertā 14. novembrī Latvijas Nacionālajā operā un festivālos Summertime un Artissimo.

Egils Siliņš ir iekarojis pasaules opermūzikas virsotnes. Viņš arvien no jauna turpina žilbināt publiku, paspējot arī audzēt vīnogas Spānijā un iegriezties Latvijā, lai apburtu, pārsteigtu un savaldzinātu.
Oratorijai “Elija” pieder īpaša vieta Egila radošajā biogrāfijā, un viņa klātbūtne iestudējumam ikreiz piešķir noteiktu pievienoto vērtību. Elijas tēlu ar daudzu iestudējumu starpniecību viņš iepazinis līdz niansēm, un tieši tāpēc Egila Siliņa Elijas interpretācijā nav formāli nodziedātu nošu; ik frāze ir muzikāli un saturiski piepildīta, brīnišķīgi niansēta, tehniski pārliecinoša, dramatiski iederīga. Arī neticami maiga siltuma, intimitātes caurausta.
“Jau sākot ar Doniceti “Mīlas dzēriena” šarlatāna Dulkamares izteiksmīgo iznācienu kļuva skaidrs, ka vakara zvaigzne ir basbaritons Egils Siliņš. Par Vāgnera dziedoni pasaulē dēvētais mākslinieks šoreiz apliecinājās Doniceti, Bizē (Eskamiljo kuplejas) un Verdi mūzikā. Patiesu, kaismīgu un pretrunīgu emociju piesātinātā aina no Verdi operas Traviata, kurā viņa atveidotais Žermons lūdz Violetai (Inesei Galantei) atteikties no savas mīlestības, bija viens no saviļņojošākajiem 14. augusta duetu vakara un visa festivāla brīžiem,” – tā recenzijā pēc 14. augusta koncerta – Duetu vakara Ineses Galantes festivālā Summertime – laikrakstā “Diena” rakstīja Inese Lūsiņa.
Festivālā Artissimo Egils publiku reibināja gan gala koncertā, gan saviļņoja kamermūzikas vakarā “Ceļojumu gadi”, kopā ar pianisti Innu Davidovu interpretējot skaņdarbus, kas tematiski saistīti ar ceļojumiem, klejojumiem un meklējumiem.

Valsts akadēmiskais koris “Latvija” ir izvirzīts LMB 2014 par izcilu sniegumu Karla Orfa scēniskās kantātes “Carmina Burana” atskaņojumā 10. maijā Lielajā ģildē, mūziklā “Brīnišķīgā pilsēta” (Wonderful Town) Lielajā ģildē 28., 29. un 30. decembrī, kā arī 17. Starptautiskajā Garīgās mūzikas festivālā.
2014. gads atklājis kora varēšanas skalu, iegrimstot Karla Orfa scēniskās kantātes “Carmina Burana” maģiskajās dzīlēs. Ja nepieciešams, koris spēj artistiski dziedāt un mesties dejā vienlaicīgi, kā tas notika Leonarda Bernsteina mūziklā “Brīnišķīgā pilsēta”.

Toties Garīgās mūzikas festivālu tā iniciators Māris Sirmais savulaik nosaucis par miera oāzi ar milzīgu uzrunājošu spēku, kas spilgti uzrunāja arī šoreiz. LMB 2014 žūrijas pārstāve, muzikoloģe un Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle Garīgās mūzikas festivāla noslēguma vakaru dēvēt par īstu mistēriju: “Nenākas bieži koncertos izjust tik pārpasaulīgu elpu – sajūtu, ko līdz galam nevar ne raksturot, ne izprast. Tikai saproti, ka skanējumam pieskāries kas īpašs…”

2015. gada 3. martā plkst. 19:00 Latvijas Nacionālajā operā ar Hennessy un DNB bankas atbalstu notiks Lielās mūzikas balvas 2014 pasniegšanas svinīgā ceremonija, kuru tiešraidē atspoguļos LR3 “Klasika” un LTV1 plkst. 21:05.

Lielo mūzikas balvu 2014 organizē VSIA “Latvijas Koncerti” sadarbībā ar Kultūras ministriju.

Latvijas Televīzijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra un nodibinājuma “Rīga 2014” rīkotajā konkursā, kurā sacentās 2013. gada vasaras Dziesmu svētku koru konkursa fināla uzvarētāji, žūrijas un skatītāju lēmums bija vienprātīgs – Kaspara Ādamsona vadītajam korim “Sōla” jādodas uz Vīni pārstāvēt Latviju Eiropas labāko jaukto koru sadziedāšanās koncertā “Eiropa dzied” (Europe Sings).
24. maijā Limbažu novada Vidrižu pagasta “Melngaiļos” tika sarīkoti koru dziedāšanas svētki, svinot latviešu komponista, folklorista, mūzikas kritiķa un publicista Emiļa Melngaiļa 140. jubileju. Kaspars bija svētku mākslinieciskais vadītājs.
Sekoja latviešu kormūzikas pamatlicēja Jāņa Cimzes 200. jubilejas grandiozais lielkoncerts “Cimzes kods” 31. maijā Valkā. Vidzemes draudzes skolotāju semināra ilggadējā direktora, pirmā latviešu tautas dziesmu melodiju krājēja un apdarinātāja gadskārtu Kaspars svinēja arī ar paša izloloto Cimzes apdaru un viņam veltīto mūsdienu latviešu komponistu jaundarbu albumu, pierādot, ka Cimzes dziesmas labi sadzīvo ar mūsdienīgu interpretāciju.
Kopš 2014. gada aprīļa Kasparam Ādamsonam ir jauns ampluā – Latvijas Nacionālās operas kormeistara amats.
Bet to, kā ir tad, ja daudzgalvainam korim (VAK “Latvija”) pievienojas arī lielais simfoniskais orķestris (LNSO), Kaspars Ādamsons izbaudīja koncertā “Laimes hormoni” festivāla “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” ietvaros 21. martā, pirmatskaņojot trīs jaundarbus.
“Kaspars ir sava ceļa gājējs. Domāju, ka viņam ir liela nākotne. Skolā viņš nebija starp tiem, ko jāskubina. Esmu vērojis, kā viņš strādā: Kaspars kora priekšā nelasa “lekcijas”, vienmēr nāk pilnībā sagatavojies un ar skaidru mērķi, ko grib panākt. Aiz notīm viņš atrod vēstījumu. Viņa žests runā,” jauno diriģentu laikrakstā “Diena” vērtējis vecmeistars Jānis Erenštreits.
“Viņš tik smalkjūtīgi niansēti, jutekliski spēj radīt mūziku,” Kasparu slavējis pieredzējušais koru maestro Māris Sirmais.

Vibrofonistu Jāni Bombizo-Fedotovu plašāks klausītāju loks iepazina pēc uzvaras Ineses Galantes rīkotajā talantu konkursā “Ineses Galantes Talanti.lv”. Par piedalīšanos un arī uzvaru šajā konkursā mūziķis saka: “Konkursi ir laba lieta, bet svarīgākais, ar kādu attieksmi uz tiem ej. Ja iesi ar domu par katru cenu uzvarēt, nāksies ļoti pārdzīvot, ja neiegūsi pirmo vietu. Tad īsti nav jēgas… Bet šī gluži vienkārši bija lieliska iespēja sevi parādīt. Liels paldies Inesei Galantei par to, ka viņa jaunajiem mūziķiem radījusi šādu iespēju!”
Spoži un efektīgi iznācieni pērn Jānim bijuši vairāki: festivāla Artissimo galā koncertā “Ceļojumu gadi” 8. augustā Dzintaru koncertzālē viņš spēlēja virtuozo otro daļu no franču komponista Emanuela Sežornē koncerta vibrofonam un orķestrim, ar kura pilnu atskaņojumu jau 13. jūnijā bija gluži vai apstulbinājis publiku Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.
Skaista uzstāšanās notika arī Ineses Galantes festivālā Summertime 12. augustā, uz Dzintaru koncertzāles skatuves tiekoties ar Grammy mūzikas balvas laureāti Dobē Njaorē.
Par starta šāvienu sava ceļa izvēlē Jānis ir pateicīgs savam brālim Rihardam, bet izvēle par labu vibrofonam notikusi, mācoties Dārziņskolas 7. klasē. Jānis Bombizo-Fedotovs nevēlas būt vienpusīgs, tāpēc spēlē klasiku, mūsdienu opusus, džezu, elektronisko, popmūziku. Nereti aranžē un komponē arī pats. Brīnišķīgi improvizē.

Vijolnieces Magdalēnas Gekas spožā debija kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri 10. oktobra koncertā “Bēthovena Piektā” bija negaidīta. Aizstājot sasirgušo Raimondu Ozolu, viņa atskaņoja Makša Bruha Vijolkoncertu, ko jau 23. septembrī ar lieliem panākumiem bija spēlējusi “Mendelszona vasaras skolas” noslēguma koncertā Hamburgā ar orķestri Hamburger Symphoniker.
Jaunās mākslinieces spēli labi raksturo vārdi siltums un emocionalitāte. Magdalēna ir spilgta soliste, kura raisa drošības sajūtu. To novērtē arī Baltijas kamerorķestris Kremerata Baltica, jo kopš 2014. gada februāra Magdalēna regulāri papildina tā pirmo vijoļu grupu.
Magdalēna ir Parīzes Nacionālās mūzikas un dejas konservatorijas studente un ir daudzu starptautisku konkursu laureāte. Privilēģiju koncertēt ar dažādiem orķestriem Latvijā un Eiropā bagātina ar aizrautīgu darbošanos kamermūzikas jomā: 2014. gada vasarā pēc Magdalēnas Gekas iniciatīvas Saulkrastos dzima jauns festivāls – “Jaunie Latvijas kamermūziķi”, kurā uzstājās ārzemēs studējošie latviešu mūziķi. Simpātijas kamermūzikai Magdalēna apliecināja arī “Klasikas” tiešraides koncertā, 6. janvārī Latvijas Radio 1.studijā muzicējot kopā ar Grācā studējošo čellisti Annu Veselovu un Lucernā studējošo pianisti un komponisti Asiju Ahmetžanovu.
Un vēl vijolniece aizrautīgi sadarbojas ar jaunajiem komponistiem: līdz šim brīdim viņa pirmatskaņojusi ap 20 skaņdarbus gan solo, gan kameransambļos.

Lielo mūzikas balvu 2014 organizē VSIA “Latvijas Koncerti” sadarbībā ar Kultūras ministriju.

Ingas Kalnas solokoncertā Bel canto 17. maija vakarā operas pārpildītajā zālē valdīja klausītāju apbrīnas rosināts klusums. “Elpa viņai ir kā nirējam,” vēlāk recenzijā laikrakstā „Diena” atzina Inese Lūsiņa.
Savu 20. sezonu uz operas skatuves Inga Kalna nosvinēja, demonstrējot spožu bel canto paraugstundu. Izdziedot skatus no bel canto komponistu Gaetāno Doniceti, Džoakīno Rosīni, Džuzepes Verdi, Vinčenco Bellīni operām, kas Latvijā tiek atskaņotas ļoti reti vai nav dziedātas vispār, Inga ik ārijā, ik fragmentā spēja panākt to nepieciešamo emocionālo kulmināciju, ko operas ritējumā iecerējis katrs konkrētais autors.
“Bel canto stilistika manai sirdij ir ļoti tuva, turklāt tās estētika pilnībā saskan ar maniem priekšstatiem par to, kādai jābūt opermūzikai. Diemžēl šāda stila mūzika Eiropā un arī Amerikā skan visai reti. Prasības, ko šāds repertuārs izvirza interpretam, ir ļoti augstas…”, sava solokoncerta priekšvakarā intervijā “Klasikai” atzina Inga Kalna.

Martas Argeričas, Gidona Krēmera un Kremerata Baltica saspēle 12. oktobrī Vidzemes koncertzālē “Cēsis” iezīmēja pirmo varena triumfa brīdi jaunās koncertzāles negarajā vēsturē. „Leģendārā pianiste ir pasaulē teju vienīgā, kura mūzikā spēj radīt ko līdzīgu paradīzei. Griesti, kurus var sasniegt mūzikas izjūta, vārdos neaprakstāma poēzija un spēks, šajā vakarā pacēlās vēl par dažiem metriem augstāk, nekā mēs to varējām iedomāties līdz šim,” Argeričas sniegumu trāpīgi raksturo laikraksta “Diena” žurnāliste un LMB 2014 žūrijas pārstāve Inese Lūsiņa.
“Tā bija savrupa, noslēgta pasaule jeb kosmoss, kurā viņi abi – Marta un Gidons – laimīgi komunicēja viens ar otru. Patiesi, kā paralēlās pasaules brīnums, kuru ikvienam šajā vakarā klātesošajam bija ļauts skatīt tuvplānā,” pēc koncerta atzina muzikoloģe Ināra Jakubone.

Latvijas Radio bigbenda un Džeimsa Morisona kopīgi veidotā koncertprogramma Mare Balticum 28. novembrī Rīgas Kongresu namā un 29. novembrī Latgales vēstniecībā “Gors” publikā sacēla ovāciju vētru.
Fanks, svings, valsis, balādes… Izrādās, ka arī tā var skanēt latviešu tautasdziesmas, ja pie lietas ķeras cilvēks, kura dzimteni no Latvijas šķir 19 tūkstoši kilometru. Pasaulslavenais multiinstrumentālists un komponists Džeimss Morisons saņēma Māra Briežkalna sūtījumu – latviešu tautasdziesmas, no kurām meistars izvēlējās desmit. Pats svarīgākais kritērijs Morisonam bija – lai paši latvieši tās atpazīst un konkrētā dziesma mums nozīmē ko īpašu.
“Satiekoties ar bigbenda mūziķiem, pirms spēles viņiem jautāju, par ko vēsta katra konkrētā dziesma un ko tā nozīmē latviešiem. Kuriozu netrūka, un visi kopā kārtīgi izsmējāmies. Jā, dažu dziesmu būtībai mans aranžējums bija atbilstošs, taču citām… Dziesmas stāsts ir visai skumjš, bet Morisons uzrakstījis kaut kādu fanku! Taču mūziķi atzina: viņiem šos aranžējumus spēlēt ir interesanti! Tāds nu bija mans lēmums – domāt tikai par melodiju, nenoskaidrojot dziesmas saturu. Ir tik interesanti pievērsties latviešu tautas dziesmām, paskatoties uz tām no citas, ārpus Latvijas esošas perspektīvas. Jau tagad paziņas Austrālijā mudina tās spēlēt mūsu koncertos un festivālos – tas taču ir jauns materiāls! Tas jau ir tas aranžēšanas brīnums, ka vienu un to pašu melodiju mēs katrs varam iztēloties citādāk. Būs jautri!” – tā pirms koncerta klāstīja Morisons.

2015. gada 3. martā pl. 19.00 Latvijas Nacionālajā operā ar Hennessy un DNB bankas atbalstu notiks Lielās mūzikas balvas 2014 pasniegšanas svinīgā ceremonija, kuru tiešraidē atspoguļos LR3 “Klasika” un LTV1 pl. 21:05.

Lielo mūzikas balvu 2014 organizē VSIA “Latvijas Koncerti” sadarbībā ar Kultūras ministriju.

Lielās mūzikas balvas 2014 kategorijā „Gada jaundarbs” ir nominēts Andra Dzenīša E[GO] – koncerts saksofonam un orķestrim, Santas Ratnieces Septītais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim un Riharda Dubras skaņdarbs My Soul Doth Magnify the Lord.

Andra Dzenīša E[GO] pirmatskaņojums notika Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā 25. janvārī Lielajā ģildē. To atskaņoja Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, saksofonists Arvīds Kazlausks, diriģents Normunds Šnē.

„Pirms orķestra darbu pirmatskaņojumiem uztraukums ir liels: gluži kā pirms keramikas trauka izņemšanas no krāsns, kad vēl nav skaidrs, kādās krāsās iezaigosies glazūra,” pirms E[GO] pirmatskaņojuma savās izjūtās intervijā „Klasikai” atzinās Andris Dzenītis.
Skaņdarba nosaukums E[GO] ir veikla vārdu un jēdzienu spēle. „Viena no cilvēka primārajām vēlmēm taču ir ilgas pēc laimes, un visbiežāk tā sasniedzama, atbrīvojoties no sava ego,” saka autors, ar skaņuvalodas starpniecību aicinot šo procesu izdzīvot katram pašam: Ego, go – „Ego, ej projām”
Savā ziņā ego tulkojums uzlūkojams arī kā solista attiecības ar orķestri. Ja koncerta sākumā saksofons cīņā ar orķestri dodas viens, pakāpeniski tas integrējas orķestrī. Ideju par koncerta sacerēšanu saksofonam un orķestrim Andrim Dzenītim aizpērn kādā vēlā vakara stundā sociālajā tīklā iemetis saksofonists Arvīds Kazlausks.
Tāpat kā orķestris, arī saksofons komponistu allaž valdzinājis ar krāsu un tembru pārsteidzošo dažādību. E[GO] tas iezaigojies visās varavīksnes krāsās, jo izmantoti trīs no četriem instrumenta paveidiem: baritona, alta un soprāna saksofons.

Santas Ratnieces Septītais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim pirmatskaņojumu piedzīvoja XXII Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla atklāšanas koncertā 23. aprīlī Liepājā, Latviešu biedrības namā. Atskaņojumā piedalījās pianists Vestards Šimkus, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala.
Santas Ratnieces klavierkoncerts ir savdabīgs ceļojums garīguma meklējumos Himalajos, savā ziņā – autores visu iepriekšējo kompozīciju kvintesence. Ar vēl vērienīgāku orķestra elpu. Ar vēl izteiktāku procesualitāti. Ar vēl lielāku pārliecību, spēku, atvēzienu.
Himalaju tēma komponistes interešu lokā nešķiet nejauša: kā intervijā „Klasikai” stāstījusi Santa, ceļošanu kā iedvesmas avotu viņa sev atklājusi, rakstot darbu “Sālsezers” (2011). Tiesa, gadoties arī tā, ka visupirms rodas skaņdarbs, un tikai pēc tam viņa nokļūst vietā, par kuru rakstījusi. Vēl Santai ļoti patīk pētīt pasaules tapšanas procesus vairāku tūkstošu gadu garumā.
Šīs izjūtas jo skaidri summējušās Septītajā Liepājas koncertā, kuru tā pirmatskaņotājs Vestards Šimkus intervijā Latvijas Radio dēvējis par pārpasaulīgu ceļojumu virs zemes: “Tas ir par Himalaju kalniem. Par ļoti svētu kalnu Tibetā, kur gaiss tik retināts un debesis tik skaidras un tīras… (..) Man ļoti interesanta šķiet Santas doma, ka realitātē nav nekā interesanta. Līdz ar to šis skaņdarbs ir tik ļoti pāri realitātei…”

Riharda Dubras kompozīcijas My Soul Doth Magnify the Lord pirmatskaņojums notika 17. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla koncertā “17GMF Lācis. Zemītis. Dubra” 26. augustā Rīgas Domā. My Soul Doth Magnify the Lord atskaņoja Guna Šnē (čells), Aivars Vadonis (mežrags), Krišjānis Rērihs (mežrags), Elīna Endzele (sitaminstrumenti), Ernests Mediņš (sitaminstrumenti), Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, diriģents Māris Sirmais.
My Soul Doth Magnify the Lord ir jau ceturtais Riharda Dubras sacerētais magnifikāts. Tas rakstīts angliski, valodai mūzikas vēstījumā pildot fonētisku funkciju un kompozīcijai piešķirot citādības krāsu. Tas ir atšķirīgs arī muzikālās valodas ziņā, valdzinot ar vispārinājuma spēku, saviļņojot ar pārlaicīgumu un uzrunājot ar personīgu, dzīvu un subjektīvi emocionālu attieksmi pret sakrālajā tekstā pausto.
„Patiesībā bija tā: kad satikāmies ar Māri Sirmo, pirmais vaicājums no viņa puses bija – vai varu. Atbildēju, ka varu gan. Tad Māris neapdomīgi izspļāva vārdiņu „magnifikāts”. Aizgāju mājās un sāku domāt, ko lai iesāk. Jo vismaz trīs lielās formas, kam vārdā magnifikāts, jau biju uzrakstījis. Un tad ieskatījos datorā, kur dažādi iesākti darbi – pa četrām, pa sešām, pa astoņām taktīm: sak’, ja nu noder. Skatos – jā, ir viens seštaktīgs kora fragments ar magnifikāta tekstu angļu valodā. Protams, angļu valodai ir citāds skanējums, nekā latīņu valodai – un tieši tas bija ļoti rosinoši, tāpēc darbs izvērties gluži citāds, nekā iepriekšējie. Muzikālo nokrāsu un krāsu ziņā – ļoti atšķirīgs,” – tā Rihards Dubra pirms darba pirmatskaņojuma.