Kategorijas: Mūzika

Festivāls Saxophonia pirmo reizi izskanēja 1999. gadā un notiek reizi divos gados, piedāvājot klausītājiem gan Latvijas labāko saksofonistu parādi, gan pasaules zvaigznes.
Festivāla Saxophonia mākslinieciskais vadītājs Artis Sīmanis.”Esmu gandarīts, ka festivāls raisa aizvien plašāku klausītāju interesi. Jo viena lieta ir spoži debitēt, bet pavisam cita – saglabāt intrigu un celt kvalitātes latiņu: veidot arvien jaunu piedāvājumu un uzrunāt jaunus komponistus. Festivāla Saxophonia mērķis šo gadu laikā palicis nemainīgs – klausītājiem un mūziķiem sniegt pēc iespējas plašāku informāciju par saksofonmūzikas attīstību dažādās pasaules valstīs, akcentējot laikmetīgās saksofonmūzikas žanru daudzveidību, dot iespēju topošajiem Latvijas saksofonistiem festivāla dalībnieku vadītajās meistarklasēs papildināt savu profesionālo meistarību.”
9. Starptautiskā saksofonmūzikas festivāla Saxophonia spožāko viesu vidū būs repertuārā neierobežotais franču saksofonists, komponists un pedagogs Filips Geiss, norvēģu saksofonists Mariuss Nesets (Marius Neset), kurš Latvijā ieradīsies kopā ar saviem kolēģiem – sitaminstrumentālistu Antonu Egeru (Anton Eger) un akordeonistu Heini Bugi (Heine Bugge), kā arī izcilais Bl!ndman Saxophone Quartet no Ādolfa Saksa dzimtās Beļģijas.

Bl!ndman Saxophone Quartet

Rīgas saksofonu kvartets

Jau ierasts, ka festivāla laikā izskan vairāki latviešu autoru pirmatskaņojumi. Šogad pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos gan Maijas Einfeldes un Jēkaba Jančevska opusi, gan Jāņa Lūsēna divi jaundarbi.
Festivāla ietvaros notiks arī tradicionālais Latvijas mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu saksofona klašu audzēkņu konkurss, kura uzvarētājs kā balvu saņems firmas Yamaha saksofonu.
Festivāla atklāšanas koncertā, kas 12. februārī notiks Lielajā ģildē, piedalīsies Liepājas Simfoniskais orķestris, Rīgas Saksofonu kvartets un festivāla īpašais viesis – saksofonists Filips Geiss: ļoti radošs mūziķis, komponists un pedagogs, Strasbūras konservatorijas un mūzikas akadēmijas profesors, viens no šī gada Pasaules saksofonistu festivāla organizētājiem. Pie diriģenta pults stāsies Kaspars Ādamsons, bet programmā iekļauts latviešu klausītājiem jau zināmais Riharda Zaļupes Koncerts saksofonu kvartetam un orķestrim, Leonarda Bernsteina Simfoniskās dejas no mūzikla “Vestsaidas stāsts”, kā arī Filipa Geisa trīs kompozīcijas (Sir Patric, Sparkling Fantasy un United Colors of Saxophones), kuru jaunās redakcijas saksofoniem un simfoniskajam orķestrim komponists veidojis īpaši šim vakaram.
15. februārī Spīķeru koncertzālē uzstāsies atraktīvais Xylem trio, kurā apvienojušies Oskars Petrauskis (saksofons), Raimonds Petrauskis (klavieres) un Rihards Zaļupe (sitaminstrumenti), šoreiz programmā iekļaujot Argentīnas tautas melodijas.
Aizraujošu piedzīvojumu sola 18. februāra koncerts Rīgas Kongresu namā, kur kopā ar Latvijas Radio bigbendu uz skatuves kāps trīs norvēģu mūziķi – Jana Garbareka gara radinieks Mariuss Nesets (saksofons), Heine Buge (akordeons) un Antons Egers (sitaminstrumenti).
Savukārt 21. februāra vakars Rīgas Sv. Jāņa baznīcā nāks ar klusinātām izjūtām un dvēseliska miera valdzinājumu. Garīgās mūzikas koncertā uzstāsies dziedātāja Jolanta Strikaite (soprāns), saksofonisti Ilze Lejiņa un Artis Sīmanis, ērģelniece Kristīne Adamaite, sitaminstrumentu spēles virtuozs Elvijs Endelis, kā arī Rīgas Saksofonu kvartets. Sadarbībā ar Valsts akadēmisko kori “Latvija” un diriģentu Māri Sirmo klausītājiem tiks piedāvāta programma, kurā skanēs Riharda Dubras un Gijas Kančeli mūzika, bet pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos speciāli šim koncertam rakstītie Jēkaba Jančevska un Jāņa Lūsēna opusi.
Džeza mūzikas mīļotājiem saistošs būs konkursa Riga Jazz Stage laureātu koncerts, kas 21. februāra vakarā izskanēs Spīķeru koncertzālē. Turcijā dzimušo džezu un džeza orģinālkompozīcijas klausītājiem dāvās atraktīva mūziķu kompānija – proti, latviešu saksofonists Dāvis Jurka, pianists Ritvars Garoza, basists Toms Poišs un sitaminstrumentālists Rūdolfs Dankfelds saspēlēsies ar turku saksofonistu Batuhanu Sallielu un ģitāristu Enderu Fodžanu.
Festivāla noslēguma koncerts notiks 22. februārī koncertzālē “Rīga”, kur kopā ar Latvijas Radio kori Sigvarda Kļavas vadībā uzstāsies Liene Kļava (alts), Artis Sīmanis (saksofons), kā arī festivāla īpašie viesi – respektablais Beļģijas Bl!ndman Saxophone Quartet. Programmā – Johana Sebastiāna Baha, Orlando di Laso mūzika, kā arī Maijas Einfeldes un Jāņa Lūsēna jaundarbu pasaules pirmatskaņojumi.

Biļetes „Biļešu paradīzes” kasēs.

24. janvāra vakarā pirmatskaņojumu piedzīvos Artura Maskata īpašais veltījums Raiņa un Aspazijas jubilejas gadam – vokālais cikls “Trīs Aspazijas dzejoļi soprānam un orķestrim”. Komponists Arturs Maskats: „Raiņa filozofiskās domas monumentalitātei un lielo ideju vērienīgumam apzināti vēlējos pretstatīt gluži citas noskaņas un atšķirīgas emocionālās krāsas gaisotni, kas tik raksturīga Aspazijas, pirmās nozīmīgās latviešu dzejnieces-sievietes, dzejas pasaulei. Jā, viņas daiļradē ir arī ideju drāmas un heroiski tēli, taču dzejnieces spalvai pieder arī brīnišķīgi smalka, fantastiska mīlas lirika – tā ir tik krāsaina, tik bagāta un arī daudznozīmīga; tā nekādā gadījumā nav vienkārša! Priecājos, ka nu esmu to pamatīgi iepazinis – jūtu, ka Aspazija mani uzrunā dziļi… Turklāt viņas lirikai piemīt visas tās labās īpašības, kas dzeju dara ļoti melodisku. Esmu pārliecināts, ka Ingas Šļubovskas personības starojums lieliski atbilst Aspazijas sievišķīgajam portretam, bet balss tembrs piešķirs īsto noskaņu cikla poētiskajam vēstījumam”.
Darbs, kurā saplūst gan liriska intimitāte, gan ideju drāmas vēriens ir Jura Karlsona baleta “Sidraba šķidrauts” simfoniskās lappuses. Baleta pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā notika Aspazijas 135. dzimšanas dienas atceres gadā – 2000. gada 19. aprīlī, un tā pamatā ir Aspazijas drāma “Sidraba šķidrauts”, rakstīta sarežģītajā 1905. gada revolucionāro notikumu laikā. Arī 21. gadsimtā tā saista ar universālu saturu, jo stāsts ir par izredzētību, pienākumu, mīlestību, nodevību.
Juris Karlsons par šo veikumu saņēmis Lielo mūzikas balvu 2000.
Spožs un tiešs cieņas apliecinājums Raiņa un Aspazijas ģēnijiem būs Latvijas Nacionālās operas orķestra, solistu Ingas Šļubovskas, Krišjāņa Norveļa un diriģenta Mārtiņa Ozoliņa sniegums, atskaņojot Jāņa Mediņa mūzikas drāmu “Uguns un nakts”, kuras komponēšana tika iesākta 1913. gada 13. jūlijā. Raiņa drāmas “Uguns un Nakts. Sena dziesma jaunās skaņās” pirmais uzvedums ar milzīgiem panākumiem notika 1911. gada 26. janvārī Rīgas Jaunajā teātrī. Lāčplēša loma pirmizrādē tika uzticēta Ādolfam Kaktiņam, kurš desmit gadus vēlāk bija arī pirmais Lāčplēsis uz LNO skatuves, savukārt Milda Brehmane-Štengele, slavenā Spīdolas lomas atveidotāja operā, Rīgas Jaunā teātra iestudējumā dziedāja meiteņu korī. Pēc iestudējuma vairākkārtējas noskatīšanās Jānis Mediņš nolēma lūgt Raiņa atļauju operas komponēšanai, un ar režisora Alekša Mierlauka starpniecību to arī saņēma.
Artura Maskata jaundarbu, kā arī Jura Karlsona baleta „Sidraba šķidrauts” simfoniskās lappuses un Jāņa Mediņa mūzikas drāmu „Uguns un nakts” atskaņos Latvijas Nacionālās operas orķestris Mārtiņa Ozoliņa vadībā.
Liepājas Simfoniskā orķestra un Atvara Lakstīgalas izpildījumā skanēs Lūcijas Garūtas Koncerts klavierēm un orķestrim. Tā pilnais nosaukums – “Koncerts klavierēm un orķestrim. In memoriam. Veltījums mazā drauga Lailiņas piemiņai”. Skaņdarbs sacerēts 1951. gadā kā veltījums komponistes pāragri mirušās māsas meitiņas piemiņai, topot par vienu no spilgtākajiem šā žanra darbiem latviešu mūzikā. Neraugoties uz traģikas pilno noskaņojumu, kurā netrūkst arī smeldzīga daiļuma un sāpju pilna trausluma, koncerts noslēdzas dzīvespriecīgi, atklājot meitenes nebēdnīgo raksturu.
Klavierkoncerta pirmatskaņojums tika atļauts vien piecus gadus pēc tā sacerēšanas; tas notika 1955. gada 29. septembrī Latvijas Radio, Radio simfoniskā orķestra, pianista Hermaņa Brauna un diriģenta Arvīda Jansona sniegumā. Ar Lūcijas Garūtas fonda gādību 2013. gada 9. februārī koncerts izskanēja arī Japānā, Tokijas koncertzālē Nerima Culture Centre, simfoniskā orķestra, pianistes Šihoro Išioka (Chihiro Ishioka) un diriģenta Šina Vatanabes (Shin Watanabe) sniegumā.
24. janvārī šo šedevru pirmo reizi atskaņos Londonā dzīvojošais latviešu pianists Reinis Zariņš. “Nekad nespēlēju kādu skaņdarbu patriotisku jūtu vadīts. Tā sakot – ka tikai latviešu mūzika… Nē. Vienmēr spēlēju to, kas man patiesi patīk. Un jaunu mūziku vienmēr mācos ar lielu aizrautību,” uzsver pianists.
Andris Poga, kurš šobrīd aizvada savu pirmo sezonu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galvenā diriģenta amatā, Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertam izvēlējies Jāņa Ivanova Divdesmito simfoniju. Tieši LNSO šo opusu 1981. gadā pirmatskaņoja sava toreizējā galvenā diriģenta Vasilija Sinaiska vadībā.
Savu īpašo vietu Latvijas mūzikas vēsturē Jānis Ivanovs ieņēmis kā komponists ar izteiktu domāšanas vērienu. Viņa radošā mantojuma lielums izpaužas ne tikai mākslinieciskajā aspektā, bet arī kvantitatīvi. Nevienam citam Latvijā nav izdevies sacerēt 21 simfoniju. Divdesmitā simfonija ir pēdējā no autora paša pilnībā pabeigtajām un instrumentētajām simfonijām, kurai meistars pēdējās taktssvītras vilcis 1981. gadā un kurā viņš, apjaušot dzīves rietu, kavējas par to pārdomās, arī skumjās un gaišās atmiņās.
Divdesmitā simfonija skanēja ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet bijušajā PSRS un Berlīnē.
Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta tradīciju 2005. gadā iedibinājis mūsu muzikoloģijas autoritāte Arnolds Klotiņš. Ikgadējais koncerts kļuvis par īstiem svētkiem latviešu simfoniskās mūzikas rakstītājiem, interpretiem un klausītājiem.

Biļetes „Biļešu paradīzes” kasēs.

Johana Sebastiāna Baha “Ziemassvētku oratoriju” veido sešas kantātes, kuru atskaņojuma kārtība notikusi saskaņā ar stingri reglamentētu dramaturģiju: pirmās trīs iecerētas trim Ziemassvētku vakariem, ceturtā veltīta Jaunajam gadam, piektā jāatskaņo nedēļu vēlāk, bet sestā vēsta par Zvaigznes dienas notikumiem. Arī tekstam izmantoti attiecīgajai dienai atbilstošie Mateja un Lūkas evaņģēlija panti, tāpēc “Ziemassvētku oratoriju” var uztvert kā Ziemassvētku laika sākuma, ritējuma un beigu robežzīmi.
Pirmo reizi “Ziemassvētku oratorija” izskanējusi divos Leipcigas nozīmīgākajos dievnamos – Sv. Toma un Sv. Nikolaja baznīcās, kur to noklausījies liels pulks klausītāju: Sv. Toma baznīca vien varējusi uzņemt ap pusotra tūkstoša baznīcēnu. Visas kantātes izskanējušas paša autora vadībā.
“Ziemassvētku oratorijas” pamatā ir Bībeles vēsts par Jēzus dzimšanu: stāsts no Marijas gaidībām un Betlēmes silītes līdz triju gudro apciemojumam un bēgšanai uz Ēģipti. Sižeta līniju risina rečitatīvi, savukārt emocionālās izjūtas atklātas ārijās un korāļos.

Soliste Elīna Šimkus:” “Jēzus piedzimšanas brīnums, tāpat kā itin viss viņa dzīvesstāsts, īstenībā neprasa nekādus ārējus pastiprinājumus, izrotājumus vai papildinājumus. Un tomēr man šķiet, ka Bahs ir viens no tiem retajiem komponistiem, kurš spējis uztvert šī Notikuma īpašo noskaņu, atrast īsto atslēgu tā atklāsmei. Ceru, ka mums visiem kopā šovakar izdosies uzburt Ziemassvētku brīnuma maģisko atmosfēru, līdz klausītāju sirdīm aiznesot vēstījumu, ko mums būtu vēlējies nodot gan Jēzus, gan savā mūzikā – arī Bahs.”

Ārzemju prese Elīnu raksturojusi kā “spoži skanošu, apveltītu ar skaistu kantilēnu un pārsteidzoši krāšņu un stabilu augšējo reģistru” (OperaNews.Ru, Krievija), “jauneklīgi un svaigi skanošu soprānu” (Kölner Stadtanzeiger, Austrija), “enerģisku, muzikālu, apveltītu ar skaistu un elastīgu balsi” (Gazeta Wyborcza, Polija), ar „gaišu, lirisku balsi, kas pelnījusi visaugstāko atzinību” (Der Neue Merker, Austrija), parādot “apskaužamu meistarību, apvienodama pārliecinošu aktierspēli ar tai atbilstošu vokālo tehniku” (NRA, Latvija). “Daudzsološās dziedātājas sniegums ir niansēts, vokālais reģistrs izlīdzināts, augšējā tesitūra skanīga un apveltīta ar lielisku krāsu paleti.” (Pärnu Postimees, Igaunija).
Ar panākumiem dziedājusi un kritiķu atzinību guvusi Violetas lomā Verdi operā “Traviata”, Mikaelas lomā Bizē operā “Karmena”, Atalantas lomā Hendeļa operā ”Kserkss” un Damona lomā operā ”Akīds un Galateja”, Lizas lomā Bellīni operā La sonnambula, Marfas lomā Rimska-Korsakova operā “Cara līgava”, Andželikas lomā Vivaldi operā Orlando furioso, Aminta lomā Mocarta operā Il re pastore un Suzannas lomā operā „Figaro kāzas”. Kā viessoliste uzstājusies opernamos Francijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā.
Elīna Šimkus ir uzstājusies kopā ar Oslo simfonisko orķestri, Bretaņas simfonisko orķestri, Tallinas Kamerorķestri, Igaunijas Nacionālās operas orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, orķestri Sinfonietta Rīga un Collegium Musicum Rīga. Viņa sadarbojusies ar diriģentiem Darelu Angu, Andresu Mustonenu, Risto Jostu, Zbigņevu Gracu, Andri Pogu, Andri Veismani, Māri Kupču, Māri Sirmo, Sigvardu Kļavu un Kasparu Putniņu. Bijusi soliste VAK “Latvija”, Latvijas Radio Kora un Igaunijas Filharmonijas kamerkora koncertos. Uzstājusies Anglijā, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Igaunijā, Lietuvā, Kanādā, Spānijā, Ukrainā, Vācija, Francijā un Polijā.

Lai pirmo reizi piedalītos “Ziemassvētku oratorijas” atskaņojumā un uz brīdi paviesotos arī mājās, no Sanfrancisko Latvijā ieradusies dziedātāja Zanda Švēde. 2013. gadā viņa absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu Andžellas Gobas vokālajā klasē. 2013. gada vasarā Zanda piedalījās prestižajā Merola Operas programmā Sanfrancisko (ASV), kurā uzstājās kopā ar Sanfrancisko operas orķestri un diriģentiem Kevinu Mērfiju un Džonu Demeinu. Visās mūzikas kritiķu recenzijās dziedātāja ieguva izcili augstu novērtējumu, tiekot salīdzināta ar spilgtākajām pasaules operas zvaigznēm. “Zanda Švēde ir daudzsološs latviešu mecosoprāns ar labi attīstītu vokālo tehniku un neparasti samtainu krūšu reģistra skanējumu, kas kļūst arvien spēcīgāks, balsij ieceļojot zemākajos reģistros,” rakstīja SFGate. Merola programmas veiksmīgā absolvēšana Zandai dāvājusi iespēju divu gadu garumā štata solistes godā strādāt Sanfrancisko operā.
Šovasar Zanda Švēde debitējusi uz profesionālās operas skatuves ar Floras lomu Džuzepes Verdi operā “Traviata”, bet rudenī atveidojusi Tisbes lomu Džoakīno Rosīni operā “Pelnrušķīte”.
Vēl Zandas Švēdes radošajā kontā ir uzstāšanās Manhetenas vasaras mūzikas festivālā Ņujorkā, atveidojot Endimiones lomu Frančesko Kavalli operā La Calisto (2012), kā arī piedalīšanās Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudijas “Figaro” iestudējumos (2012. gadā atveidojusi Nakts lomu Hugo Volfa operā “Zilais putns”, bet 2011. gadā – titullomu Astora Pjacollas operā “Marija no Buenosairesas”).
Uz koncertskatuves dziedātāja izpildījusi alta solo tādos darbos kā Vivaldi Gloria, Pergolēzi Stabat Mater, Lista Missa coronationalis un Račevska “Mesa”.
2015. gadā jaunā māksliniece turpinās darbu Sanfrancisko operā, piedaloties Marko Tutino operas La ciociara pasaules pirmizrādē, Hektora Berlioza operas “Trojieši” iestudējumā, kā arī debitēs Olgas lomā Pētera Čaikovska operas “Jevgēņijs Oņegins” iestudējumā Aidaho operā. Tāpat nākotnes plānos iekļauta alta solopartija Volfganga Amadeja Mocarta “Rekviēma” atskaņojumā kopā ar Bērklijas simfonisko orķestri, kā arī Jozefa Haidna opusā “Mesa kara laikā”, kuras atskaņojums notiks kopā ar Oklendas simfonisko orķestri.

Viens no atzītākajiem tenoriem Eiropā – igaunis Mati Turi, kura vārds un snieguma kvalitāte arī Latvijā ir sen zināma, absolvējis Igaunijas Mūzikas akadēmiju kordiriģēšanas specialitātē. Kopš 1992. gada dziedājis uz daudzām pasaules skatuvēm kā Igaunijas Filharmonijas kamerkora solists, muzicējot kopā ar neskaitāmiem koriem un orķestriem, tostarp Izraēlas kamerorķestri, Austrālijas kamerorķestri, Tallinas kamerorķestri un Tallinas Baroka orķestri, Malmes Simfonisko orķestri, Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, Zviedrijas Radio kori, Nīderlandes kamerkori un citiem. Viņa radošā biogrāfija ietver sadarbību ar tādiem diriģentiem kā Pols Hiljē, Eri Klāss, Olari Eltss, Andress Mustonens, Tīnu Kaljuste. Mati Turi balss skanējusi daudzos prestižos starptautiskos mūzikas festivālos, ieskaitot Savonlinnas Operas festivālu, Heidelbergas Pavasara festivālu un Arvo Perta festivālu. Mati Turi repertuārs ietver skaņdarbus no baroka līdz laikmetīgajai mūzikai.

Pauls Putniņš pēc Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Imanta Kokara kordiriģēšanas klases absolvēšanas 1992. gadā sāka mācīties orķestra diriģēšanu pie igauņu maestro Paula Megi. Talantīgo censoni ievēroja viesprofesors, Izraēlas operas galvenais diriģents Mendi Rodans, piedāvājot Paulam simfoniskās diriģēšanas studijas turpināt Jeruzālemes Mūzikas akadēmijā. Pauls šo iespēju izmantoja, Izraēlā kļūdams par pirmo mūzikas studentu no Latvijas. Tomēr Izraēla pašam Paulam kļuva par vietu ne tikai mācībām, bet arī nozīmīgu dzīves pagriezienu: tieši Jeruzālemē Pauls pa īstam atklāja vokālās mākslas aicinājumu.
1997. gada Senās mūzikas festivālā Latvija atklāja Paulu kā izteiksmīgu basa balss īpašnieku, veiksmīgu traģikomiskā ciklopa Polifēma lomas izpildītāju Georga Frīdriha Hendeļa operā “Akīds un Galateja”. Jau decembrī Pauls Putniņš debitēja arī uz Nacionālās operas skatuves, dziedot basa partiju Šarla Guno oratorijā “Nāve un dzīvība”, bet vēlāk atveidoja Leporello Volfganga Amadeja Mocarta operā “Dons Žuans”. Pēdējos gados Pauls Putniņš regulāri viesojas Latvijā, lai piedalītos lielformu darbu atskaņojumos: tieši pirms gada viņa balsi varējām baudīt Rīgas Sv. Jāņa baznīcā Hendeļa “Mesijas” un Baha “Augstās mesas” atskaņojumā, bet šogad – arī Baha “Jāņa pasijas” iestudējumā Lielajā Piektdienā, Latvijas Radio kora iniciētā lielprojekta “Bahs. Pasija. Rīga” noslēgumā.

Koncertā „Ave Maria” skanēs baroka laikmeta dižgara Georga Frīdriha Hendeļa mūzika. Ārija Ombra mai fu ir Kserksa dziedājums pirmā cēliena sākumā Hendeļa trīs cēlienu operā “Kserkss”. Dzirdēsim arī āriju Lascia ch’io pianga no operas „Rinaldo”, kas kļuvusi par mākslinieku un publikas iemīļotu koncertskaņdarbu.

Angļu komponists Henrijs Pērsels, savā stilistiskajā rokrakstā apvienojot franču un itāļu baroka mūzikas tradīcijas, veidojis unikālu angļu baroka mūzikas valodu. Pērsela vārds baroka laikā bija viens no augstāk vērtētajiem Anglijā. Klausīsimies āriju Fairest isle no operas “Karalis Artūrs”.
Šajā darbā Pērsels atklāj sevi kā izcilu melodiju autors, kā arī izmanto dažādu franču deju ritmus.

No baroka dižgara Johana Sebastiana Baha kompozīcijām dzirdēsim sonāti Siehe das Vorwort.

Itāļu baroka komponists Alesandro Stradella galvenokārt darbojies kā brīvmākslinieks, pieņemot dažādus pasūtinājumus un sadarbojoties ar vairākiem literātiem, kopumā savā daiļradē radot ap trīs simtiem darbu. Koncertā skanēs Stradella skaņdarbs Pieta Signore – “Kungs, apžēlojies”.

Neizpaliks arī Sezāra Franka slavenā kompozīcija Panis angelicus no Mesas, kas radīta 1860. gadā. Franks līdzās piecām klasiskajām mesas daļām (Kyrie, Gloria, Credo, Sanctus un Agnus Dei) iekļāvis arī Panis angelicus, kas kļuvusi par zināmāko mesas fragmentu. Šī ir populārākā kāda komponista radītā versija liturģiskajam Panis angelicus. To savos koncertos atskaņojuši tādi pasaulslaveni dziedātāji kā Lučāno Pavaroti, Hosē Karreras, Plasido Domingo, Andrea Bočelli un daudzi citi.

Igaunis Arvo Pērts, gūstot iedvesmu no viduslaiku gregoriskajiem dziedājumiem, savā daiļradē izkopis minimālisma stilistiku un īpaši pievērsies garīgās mūzikas komponēšanai, radot savu īpašo stilu, ko dēvē par tintinnabuli. Darbs Vater unser tapis par godu svinībām, kurās tika atzīmēta 60. gadadiena kopš pāvesta Benedikta XVI ordinācijas Vatikānā. Radīt jaunus mākslas darbus tika aicināti 60 mākslinieki no visas pasaules – komponistus pārstāvēja Arvo Pērts, Ennio Morikone un Džeimss Makmilans. Savu cieņu Pāvestam Pērts atklāja, uzdāvinot īpaši viņam parakstītu skaņdarba manuskriptu.

Franču romantiķis Kamils Sensānss mūža beigās pievēršoties kamermūzikas žanram, neaizmirsa arī sev tik tuvo čellu, radot skaņdarbu Priere (“Lūgšana”) čellam un ērģelēm. Sensānsam īpašs bija ne tikai dziedošais stīginstruments, bet arī ērģeles, jo savu karjeru viņš uzsāka tieši kā ērģelnieks. Šī lūgšana ir eleganta savā vienkāršībā, taču tās vidusdaļā ir arī ekspresija.

Andreja Selicka daiļrade galvenokārt veltīta garīgajai mūzikai. Skaņdarbs “Dievmātei” ar Elzas Stērstes tekstu tapis 2005. gadā vairākās atskaņotājmākslinieku sastāvu versijās – vīru vai jauktajam korim, vai balsij ar ērģelēm. Arī Rihardam Dubram tuva ir sakrālā tematika. Koncertā skanēs viņa kompozīcija „Lūgšana”.

Biļetes „Biļešu paradīzes” kasēs.

Koncerta ievadā dzirdēsim Alfrēda Kalniņa skaņdarbu ērģelēm „Ziemassvētku šūpuļdziesma”, kas veltīts amerikāņu ērģeļspēles virtuozam un komponistam Klērensam Dikinsonam.

Komponista Jura Karlsona daiļrade pievērš uzmanību ar spilgtiem un interesantiem stilistiskiem un tembrāliem risinājumiem. Koncertā skanēs meditatīvu noskaņu cauraustais opuss „Mēnesgaismas dārzs” soprānam, alta saksofonam un ērģelēm, kas tapis šogad pēc Arta Sīmaņa ierosinājuma.

Riharda Dubras jaunrade ir cieši savijusies ar sakrālo mūziku. Neatkarīgi no žanriskās piederības vokālai vai instrumentālai mūzikai, teju visi viņa darbi ir ar garīgu saturu. Tas sakāms arī par 2005. gadā soprānam un ērģelēm komponēto Beata es, Virgo Maria. Koncertā dzirdēsim arī 1995. gadā tapušo kompozīciju ērģelēm „Mūžīgo pakalnu ilgošanās”, kurā savijas baroka, renesanses un gregorikas elementi, veidojot meditatīvu skaņu ainavu. Pats komponists šo skaņdarbu raksturo kā vēlmi apturēt kādu konkrētu mirkli un paraudzīties uz to caur palielināmo stiklu.

Romualda Jermaka kompozīciju sarakstā ir ap 900 skaņdarbu. Koncertā dzirdēsim Jermaka opusu „Rītausmas serenāde”, kas ir pirmā daļa no cikla „Jūras serenādes” alta saksofonam un ērģelēm, kas datēts ar 2010. gadu.

Lūcijas Garūtas opusā „Meditācija” romantisko ērģeļu orķestrālās krāsas koncertā atklāsies visā pilnībā un krāšņumā.

Kārlis Lācis pazīstams gan kā komponists un meistarīgs aranžētājs, gan pianists un taustiņinstrumentālists. “Rorate, coeli, desuper et nubes pluant justum, aperiatur terra et germinet Salvatorem. Ostende nobis, Domine, misericordiam tuam et salutare tuum da nobis. Veni, Domine, et noli tardare! Alleluja!” – tā skan latīņu teksts Rorate coeli, kuru savā kompozīcijā izmantojis Kārlis Lācis. Šīs rindas no Jesajas grāmatas (48:5), kas saistāmas arī ar liturģiju un Adventa laiku, mūzikas skaņās tērpuši dažādu laikmetu un tautību komponisti.
Kārlis Lācis par jaundarbu saka: “ Latīņu teksta tulkojumā viss jau pateikts: Lāsojiet, debesis, no augšienes, un pedebeši lai izlej taisnību, lai zeme atveras un rada Pestītāju. Rādi mums, Kungs, savu žēlsirdību un dod mums savu pestīšanu. Nāc, Kungs, un nekavējies! Aleluja!”

Biļetes „Biļešu paradīzes” kasēs.

RIX klavieru kvarteta mūziķi: Jānis Maļeckis – klavieres; Sandis Šteinbergs – vijole; Ilze Kļava – alts; Reinis Birznieks – čells.

Koncertā dzirdēsim Ludviga van Bēthovena Klavieru kvartetu, kura tapšanu iedvesmojis Volfganga Amadeja Mocarta Kvintets, kas arī rakstīts tādam pašam atskaņotāju sastāvam.

Viens no atzītākajiem mūslaiku amerikāņu komponistiem Džons Herbisons izglītību ieguvis elitārās mūzikas mācību iestādēs – Hārvarda Universitātē un Prinstonas Universitātē. Viņa skaņdarbs November 19, 1828 saistīts ar romantisma laika komponistu Franci Šūbertu, kurš šo pasauli atstāja 1828. gada 19. novembrī. Komponists uzsvēris, ka skaņdarbs ir nevis nostalģiska kavēšanās atmiņās par Šūbertu un viņa laiku, bet gan cildinājums viņa devumam, kas aktuāls arī mūsdienās. Par šo kompozīciju tās autors stāsta: “Pirmajā daļā “Šūberts ienāk nākamajā pasaulē” (it kā sākas Šūberta otrā dzīve) trīs reizes dzirdamas nāves fanfaras. Šūberts sāk savu ceļojumu skaņu pavadībā, kas nav viņa mūzika, bet nav arī pretrunā ar to. Otrajā daļā, kur Šūberts nonāk spoguļu zālē, arī mūzika viņam skan iepriekš nedzirdēti. Trešās daļas rondo sākumā dzirdams vienīgais fragments šajā skaņdarbā, ko Šūberts pats sacerējis savas “pirmās” dzīves laikā. Ceturtajā daļā Šūberts atkal pievēršas fūgai par tēmu S-C-H-U-B-E-R-T, ko viņam ieteica darīt teorētiķis Sehters. Īsi pirms nāves komponists gāja pie viņa konsultēties par fūgas ronālā plāna risinājumiem. Saprotot, ka nevar Šūbertam neko iemācīt, Sehters viņam lika uzrakstīt fūgu, kur tēma būtu viņa paša uzvārda atspoguļojums mūzikā. Šūberts gan nepaspēja šo uzdevumu veikt, jo nomira nedēļu vēlāk.”

Čehijas nacionālo kolorītu varēsim izbaudīt Jozefa Suka mūzikā. Klavieru kvertets op. 1 tapis Suka daiļrades sākumā 1891. gadā un veltīts Dvoržākam, kurš arī savā daiļradē pievērsies klavieru kvarteta žanram. Mūzikā nemitīgi mijas dziedošas, kantilēnas epizodes ar dramatiskām, heroiskām un maršveidīgām noskaņām.

RIX klavieru kvartets dibināts 1993. gadā, kad altiste Ilze Kļava, čellists Reinis Birznieks un vijolnieks Sandis Šteinbergs satikās pianista, profesora Jāņa Maļecka kameransambļa klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Radošās sadarbības veiksmes un savstarpējās sapratnes vieglums visiem četriem kaldināja pārliecību, ka savi mūziķa talanti jāapvieno un jākļūst par pastāvīgu kameransambļa vienību.
Gūstot atzinību un ievērību, kvartets uzstājies Latvijā, Skandināvijā un Čehijā. 2004. gadā kameransamblis saņēmis Latvijas augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo mūzikas balvu kā apliecinājumu savai muzikāli inteliģentajai un izcilajai spēles mākslai. 2006. gadā RIX klavieru kvartets devies koncertturnejā uz ASV.
Kvarteta mūziķu pamatdarbs ir pazīstamos Eiropas orķestros, taču vismaz pāris reizes gadā viņi satiekas Rīgā, lai iestudētu, atskaņotu un ierakstītu daudzveidīgas koncertprogrammas. Ansambļa repertuārā ir speciāli viņiem veltīti skaņdarbi, kā arī pasaules klasiskās mūzikas pērles – kvarteti, trio un sonātes.
RIX klavieru kvartets ieskaņojis trīs ierakstu albumus: O. Mesiāna “Kvartetu laika galam” (1999), Pētera Vaska un Tālivalža Ķeniņa klavieru kvartetus (2003), kā arī albumu ar Riharda Štrausa, Johannesa Brāmsa un Kamila Sensānsa skaņdarbiem klavieru kvartetam (2008).

Biļetes „Biļešu paradīzes” kasēs.