Ingmāra Balode ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante, dzejniece, redaktore un tulkotāja, arī atdzejotāja. Dzejā debitējusi deviņdesmito gadu beigās, iznākuši divi dzejoļu krājumi. Divreiz saņēmusi Literatūras gada balvu – nominācijā „Labākā debija” par pirmo dzejoļu krājumu un nominācijā „Labākā dzejas grāmata” par otro. Ingmāras dzeja tulkota angļu, lietuviešu, ukraiņu, poļu, čehu un itāļu valodā.
Ingmāra tulko un arī atdzejo daiļliteratūru no poļu, angļu valodas, čehu, slovāku un krievu valodas. Par Ādama Zagajevska izlasi saņēmusi žurnāla „Latvju Teksti” balvu atdzejā (2010), bet par Mikolaja Ložiņska grāmatas „Būtnes bēg” tulkojumu – Jāņa Baltvilka balvu (2012).
Par nopelniem poļu literatūras tulkošanā saņēmusi Polijas Republikas Nopelnu ordeņa sudraba krustu (2018).
Sarunā īpašu uzmanību pievērsīsim Ingmāras Balodes pagaidām jaunākajam tulkojumam – šovasar izdevniecības „Neputns” izdotajai Jaroslava Ivaškeviča darbu izlasei „Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja”


