“Rīts ar literatūrzinātnieku” 3. sezona noslēgsies ar diskusiju “Literāro virzienu uzliesmojumi un kaislības”
Ciklā “[Ie]nāc literatūrā” Guntars Godiņš sarunāsies ar Ingu Alsiņu-Lasmani
Izskanējuši pirmie Vidzemes Prozas lasījumi!
Siguldā notiks pirmie Vidzemes Prozas lasījumi!
“Rīts ar literatūrzinātnieku” novembrī būs veltīts Leonam Briedim un žurnālam “Kentaurs XXI”
Leona Brieža radošajā dzīvē ne mazāk nozīmīga par viņa dzeju, atdzejojumiem, esejistiku un prozu ir viņa apgādā “Minerva” (gandrīz 70 grāmatas) no 1992. gada aprīļa līdz 2010. gada aprīlim izdotajam līdz šim Latvijā vienīgajam (!) kulturoloģiskajam žurnālam “Kentaurs XXI”. Šajā žurnālā (kopā 51 numurs) L. Briedis rosinājis latviešu humanitāro publiku reflektēt par tādām modernajā pasaulē aktuālām pētnieciskām tēmām kā “Kultūra un civilizācija”, “Intelektuālisms”, “Dzīves māksla”, “Laiks”, “Ironjia”, “Apziņa, domāšana, valoda”, “Cilvēka esība”, “Atmiņa kultūrā”, “Dvēsele kultūrā”, “Smiekli kultūrā”, “Pilsēta kultūrā”, “Erotisms”, “Ētika”, “Brīvība” u.t.t., šeit minot tikai nelielu daļu no žurnālā aktualizētajām tēmām. Žurnāla publikāciju tapšanā L. Briedis iesaistījis erudītākos latviešu filozofus, sociologus, literatūrpētniekus, lingvistus, ētikas un estētikas speciālistus, rakstniekus un dzejniekus, tulkotājus. Ar daudzreiz pirmoreiz latviski tulkotu ievērojamu pasaules humanitāro zinātnieku – A. Bergsona,, M. Heidegera, E. Levina, L. Vitgenšteina, Dž. Kempbela, K. Jaspersa, Ž. Maritēna, I. Berlina, M. Eliades, Ž. Delēza, M. Fuko, H. Ārentes u.c. – darbu fragmentu tulkojumiem L. Briedis iepazīstināja latviešus visplašākajā spektrā. “Kentaurs XXI” publicēja arī ar pagātnes domātāju F. Šlēgeļa, A ugustīna, Boēcija, A. Šopenhauera u.c. latviskojumiem, daudzos numuros publicējot arī ievērojamu pasaules rakstnieku un dzejnieku literāros darbus, kā arī latviešu literātu darbus. G. Berelis “Kentauru XXI” (un pirms tam L. Brieža vadīto žurnālu “Grāmata”) nodēvējis par unikālām parādībām mūsu kultūrā, “kas ilgus gadus spēja uzturēt pie dzīvības knapi dvesošo kulturoloģisko domu”. J. Kursīte abus žurnālus nosaukusi par neaizmirstamiem. “Kentaura XXI” 18 gadu izdošana pieder pie Latvijas humanitārās kultūras visnozīmīgākajiem veikumiem visā mūsu kultūras vēsturē, un tā izdevējs un veidotājs L. Briedis uzskatāms par mūsu jaunlaiku kultūras visaptverošāko un intelektuāli mūsdienīgāko bagātinātāju, intensīvi rosinot apgūt un izzināt modernās pasaules intelektuālās un mākslinieciskās vērtības plašā laikmetu skatījumā.
Lekcijā iespēju robežās raksturo “Kentaura XXI” darbības, ideju un tēmu prioritātes, nozīmīgākās latviešu un galvenokārt cittautu autoru publikācijas šajā žurnālā.
Publicitātes attēlā izmantoto Leona Brieža foto autori: Māris Salējs un S. M. Grudule.
Viesturs Vecgrāvis, filoloģijas doktors, emeritēts profesors. Monogrāfiju “Mani sveicina zvaigznes…” (apceres par romantisko tradīciju latviešu dzejā), “Pie augstā loga” (apceres un esejas par J. Poruku) autors, kā arī latviešu un cittautu romantiskās dzejas antoloģijas “Zilā puķe” sastādītājs un komentētājs. Vairāk nekā 300 publikācijas par latviešu dzejniekiem un prozistiem un viņu grāmatām.
Kā grāmatizdevējs darbojies apgādos “Artava”, “Daugava” un “Jaunā Daugava”.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”, kā arī Leona Brieža jubilejas gadā pievēršas žurnālam “Kentaurs XXI” un tā ietekmei uz kulturoloģisko domu vairāku gadu garumā. Lekciju cikls noslēgsies 30. novembrī ar diskusiju, kuru vadīs literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un direktore Eva Eglāja-Kristsone.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties Siguldas Devons Facebook lapā un Youtube kanālā.
Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.
Ieeja bez maksas.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” oktobrī iepazīstinās ar zaļvārniešiem un trauksminiekiem
Starpkaru Latvijas Republikas literārās dzīves rosība guva izpausmi dažādu biedrību, organizāciju un literātu grupu darbībā, gan oficiāli dibinātu, gan pašiniciatīvas radītu. Starp tām bija arī mākslinieku un literātu veidotā “Zaļā vārna” (1925–1939) un jauno dzejnieku lolojums “Trauksme” (pagājušā gadsimta 20. gadu beigas un 30. gadu sākums). Kas mudināja dzejniekus, rakstnieku un māksliniekus apvienoties? Kur viņi smēlās iedvesmu? Kāds bija viņu darbības mērķis? Kādas izpausmes ieguva viņu radošā enerģija un, nenoliegsim, arī ambīcijas? Uz šiem un vēl citiem jautājumiem mēģināsim rast atbildes “Rītā ar literatūrzinātnieku”.
Dr. philol. Ievas E. Kalniņas zinātniskās intereses saistītas ar latviešu dzejas vēsturi starpkaru periodā, atsevišķu dzejnieku dzīves un daiļrades izzināšanu, dzejas tekstu analīzi, tekstoloģiju. Vairāku rakstu krājumu sastādītāja (“Latviešu rakstnieku portreti”, “Poētika tuvplānā: Viena dzejoļa analīzes antoloģija”, “Mūsdienu literatūras teorijas”, kopā ar Kārli Vērdiņu). Sastādījusi Ārijas Elksnes un Veronikas Strēlertes Rakstus.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties Siguldas Devons Facebook lapā un Youtube kanālā.
Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.
Ieeja bez maksas.
Vidzemes Prozas lasījumi izziņo nominantu garo sarakstu
Vidzemes Prozas lasījumu konkurss tika izziņots vasaras sākumā. Visu vecumu autori, kuri raksta prozu un ir piederīgi Vidzemes vēsturiskajai zemei, savus darbus konkursam varēja iesūtīt līdz 31. augustam. Konkursa žūrija saņēma vērtēšanai autoru darbus no Valmieras, Cēsu, Madonas, Siguldas, Saulkrastu, Ogres un Ādažu novadiem.
Konkursam iesūtītos darbus pēc to mākslinieciskās kvalitātes vērtēja profesionāla Vidzemes literātu žūrija:
Vidzemes Prozas lasījumu žūrijas priekšsēdētājs Arno Jundze – Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks (dzīvo Ogrē un Ziemeļvidzemē)
Dace Rukšāne – rakstniece (dzīvo uz trīs Vidzemes novadu robežas)
Guntis Berelis – rakstnieks, literatūrkritiķis (dzīvo Cēsīs)
Agnese Rutkēviča – rakstniece, dzejniece, aktrise (dzīvo Valmierā)
Luīze Pastore, rakstniece (dzīvo Siguldas novadā)
Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, bibliotekāre (dzīvo Ogrē).
VIDZEMES PROZAS LASĪJUMU NOMINANTU GARAIS SARAKSTS (alfabētiskā secībā):
Aukstums
Elīna Sokolova-Luca
Evita Hofmane
Indra Skudra
Lea Vinks
Linda Šmite
Ramona Indriksone
Rūta Lūsīte
Ulrika Ūpe
Vineta Zēģele
Konkursa mērķis ir veicināt literāro procesu Vidzemē, iepazīstināt lasītājus ar Vidzemē dzīvojošo autoru prozas darbiem un dot iespēju autoriem sasniegt plašāku auditoriju.
Konkurss norit divās kārtās. Pieci nominanti, kuri tiks uzaicināti piedalīties ar savu prozas darbu lasījumiem Vidzemes Prozas lasījumu noslēguma pasākumā, kas notiks 1. novembrī Siguldas Jaunajā pilī, tiks izziņoti 21. oktobrī. Divi laureāti pārstāvēs Vidzemi festivālā “Prozas lasījumi 2024” Rīgā.
Konkursa otrās kārtas rezultāti tiks publiski izziņoti mājas lapās Sigulda.lv, rakstnieciba.lv un mumspatik.lv, kā arī kultūras centra “Siguldas Devons”, Siguldas novada bibliotēkas, Latvijas Rakstnieku savienības, “Mums patīk” Facebook lapās un grupā “Tepat Rīgā un Latvijā”.
Konkursa norisi finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.