Ciklā “[Ie]nāc literatūrā” Guntars Godiņš uz sarunu aicinājis Ilvu Skulti un Gunti Bereli

Nesen tika pasniegtas Latvijas Literatūras gada balvas par 2023. gada labāko veikumu literatūrā, speciālbalvas par ieguldījumu literārajā procesā un Mūža balva dzejniecei, prozaiķei, tulkotājai Margitai Gūtmanei.

Tāpēc šoreiz Guntars Godiņš ar Ilvu Skulti un Gunti Bereli sarunāsies par pašreizējo situāciju latviešu dzejā, prozā, literatūrzinātnē un bērnu literatūrā. Dzirdēsit arī ieskatu tulkotajā literatūrā.

Ilva Skulte ir literatūrkritiķe, kultūras žurnāliste un mediju teorētiķe. 1999. gadā ieguvusi filoloģijas doktora grādu Latvijas Universitātē, aizstāvējusi disertāciju “Personu vārdi Bībeles tulkojumos latviešu valodā”. Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore. No 2000. līdz 2010. gadam strādājusi laikrakstā “Kultūras Forums” (sākotnēji “Forums”), aktīvi pievēršoties jaunākās latviešu prozas un dzejas interpretācijai, kā arī esejistikai. Publicējusi recenzijas arī citos izdevumos un interneta žurnālos – “Domuzīme”, “Kultūras Diena un Izklaide”, “Latvju Teksti” un “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Punctum” un “Satori”. Viņas raksti par latviešu literatūru un dažādiem teorētiskiem jautājumiem lasāmi LU LFMI rakstu krājumos “Mūsdienu literatūras teorijas” (2013) un “Latviešu literatūra 2007–2015” (2018). Šobrīd turpina rakstīt par literatūru un kultūru, koncentrējoties uz mediju un to veidoto diskursu nozīmi mūsdienu kultūrā.

Guntis Berelis ir prozists un literatūrkritiķis. Sešu prozas un trīs kritikas grāmatu, tajā skaitā romānu “Ugunīgi vērši ar zelta ragiem” (2007), “Vārdiem nebija vietas” (2015) un stāstu krājuma “Es nekad nerunāju muļķības” (2018) autors. Sarakstījis eseju krājumu “…rakstīt…” (2022). Strādājis vairāku preses izdevumu redakcijās. Periodikā publicējis ap 700 recenziju, eseju, interviju ar rakstniekiem. Godalgots ar Latvijas Lietarūras gada balvu par grāmatu “Neēd šo ābolu. Tas ir mākslas darbs: postmodernisms un latviešu literatūra” un romānu “Ugunīgi vērši ar zelta ragiem”, saņēmis laikraksta “Diena” gada balvu par grāmatu “Latviešu literatūras vēsture: no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam” un romānu “Vārdiem nebija vietas”,  romāns apbalvots arī ar Egona Līva piemiņas balvu “Krasta ļaudis”.

______

Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru, Inesi Zanderi, Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi u.c.; ar rakstnieku Jāni Joņevu; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku un sinoloģi Ievu Lapiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu un Kristapu Grasi; ar literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni un folkloristi Janīnu Kursīti; ar starptautiskā mobilā dzejas festivāla Poetry ride dzejniekiem Susinuki (Somija) un Svetu Grigorjevu (Igaunija). “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta” veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikusi saruna ar aktrisi Gunu Zariņu.

 

“[Ie]nāc literatūrā” un Guntars Godiņš uz sarunu par Juri Kronbergu ir aicinājis Kristapu Grasi

Sarunas tēmas: trimda, dzeja, tulkojumi, diplomāta darbs vēstniecībā, mūzika, latviešu literatūras popularizēšana Zviedrijā un zviedru literatūras popularizēšana Latvijā, pārdomas un asprātības, nopietnība un joki.

Jura Kronberga dzejoļu krājumi latviešu valodā ir iznākuši gan Zviedrijā, gan Latvijā, viņa dzejas grāmatas tulkotas angļu, itāļu, lietuviešu, igauņu, armēņu un daudzās citās valodās. Viņš pats savus dzejoļus raksta gan latviski, gan zviedriski. Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar komponistu un ģitāristu Kristapu Grasi, tapuši vairāki kompaktdiski, kur Juris Kronbergs savus dzejoļus lasa mūzikas pavadījumā.

Juris Kronbergs zviedru valodā tulkojis latviešu tautasdziesmu krājumu, A. Čaka, V. Strēlertes, V. Belševicas, I. Ziedoņa, K. Skujenieka, E. Raupa, G. Godiņa u.c. dzejas izlases; N. Ikstenas, I. Ābeles, S. Kalnietes, Z. Skujiņa romānus un stāstu krājumus.

Jura Kronberga un Guntara Godiņa tulkojuma tandēmā iznākušas zviedru dzejnieku T. Transtremera, K. Andersona, K. Frostensones, T. Bergrēna, J. Sonnevi, M. Lundkvistes, U. Eriksona, A. Junsona u.c. dzejas izlases.

Pasākuma laikā būs iespējams noskatīties nelielu fragmentu no topošās filmas par Juri Kronbergu.

Kristaps Grasis ir mūziķis, producents un sabiedrisks darbinieks. Dzimis Zviedrijā, audzis Vācijā, Francijā, Austrālijā, Zviedrijā, dzīvo un strādā Vācijā, Latvijā un Zviedrijā. Kristapa vecāki ir no Vācijas un Kanādas.

Kā mūziķis viņš Vācijā piedalījies vairāk nekā 3000 ierakstos. Pats publicējis vairāk nekā 30 mūzikas albumus. Ar Juri Kronbergu kopā veidojis vairākus dzejoļu/ mūzikas ciklus: “Vilks Vienacis”, “Siena tirgus halle un citi dzejoļi”, “Uz balkona”. Sadarbībā ar aktieriem G. Zariņu un K. Znotiņu tapusi filma ar Kristapa Graša mūziku un Jura Kronberga dzeju “Balkons un Tilts”.

Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru, Inesi Zanderi, Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi u.c.; ar rakstnieku Jāni Joņevu; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku un sinoloģi Ievu Lapiņu; ar komponistiem Uģi Prauliņu un Juri Kulakovu; ar literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni un folkloristi Janīnu Kursīti; ar starptautiskā mobilā dzejas festivāla Poetry ride dzejniekiem Susinuki (Somija) un Svetu Grigorjevu (Igaunija). “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta” veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikusi saruna ar aktrisi Gunu Zariņu.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” maijā iepazīstinās ar “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm

1980. gadu pirmajā pusē latviešu prozā debitēja Gundega Repše, Aija Vālodze, Valda Melgalve, Eva Rubene, Rudīte Kalpiņa un Andra Neiburga. 1980. gadu otrajā pusē iznāca viņu pirmās grāmatas. Kritika jaunās autores apvienoja grupā (“jaunais vilnis”, “skarbo meiteņu proza”), viņu rakstītajā izceļot tādas kopīgas iezīmes, kā bezilūziju skatījums, valodas un dzīves tēlojuma autentiskums, personīgās pieredzes nospiedumi tekstos, u. c. Priekšlasījuma centrā būs tēmas, kurām autores pievērsās, izaicinot sociālistiskā reālisma kanonu, un atšķirīgie poētiskie paņēmieni, kurus viņas izmantoja, kā arī atbilde uz jautājumu: kāpēc iespējams runāt par sieviešu literārās tradīcijas aktualizēšanu 1980. gadu prozā?

Zita Kārkla ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Zinātnisku rakstu un monogrāfijas “Iemiesošanās. Sievišķās subjektivitātes ģenealoģija latviešu raksnieču prozā” (2022) autore. Rakstījusi priekšvārdu Minnas Freimanes ceļojumu aprakstu grāmatai “Par piemiņu” (2021). Pētnieciskās intereses saistītas ar sieviešu rakstniecību, latviešu literatūras vēsturi un feminisma teorijām.

Attēlā izmantoti periodika.lv atrodamie materiāli.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

“Vecais pasts” ir viena no senākajām ēkām Inčukalna centrā. Tā uzcelta 1897. gadā, uzreiz pēc dzelzceļa līnijas Rīga–Valka izbūves 1889. gadā un Hincenbergas dzelzceļa stacijas atklāšanas. No šī gada marta Inčukalna Kopienas centra “Vecais pasts” ēkā īsteno satura un formas ziņā daudzveidīgus kultūras un mūžizglītības pasākumus, kā arī dažādas iniciatīvas, nodrošinot vietējās kultūrvēsturiskās vides, identitātes un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties Siguldas Devons Facebook lapā un Youtube kanālā.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.

Ieeja bez maksas.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” aprīlī aicina uz priekšlasījumu par “Elles ķēķi”

2024. gads ir trimdas latviešu rakstnieku un mākslinieku neformālā grupējuma “Elles ķēķis” īpašās jubilejas gads. Pirms simts gadiem franču dzejnieks Andrē Bretons nāca klajā ar savu sirreālisma manifestu, savukārt Latvijā piedzima Gunars un Jautrīte Saliņi, Mudīte Austriņa, Jānis Krēsliņš seniors, Voldemārs Avens. Šogad maijā Gunara Saliņa un Elles ķēķa atstātais mantojums tiks godināts gan konferencē un kultūras programmā Rīgā un Piebalgā, gan arī ar jaunu Gunara Saliņa, Mudītes Austriņas un Voldemāra Avena grāmatu izdevumiem. Priekšlasījuma centrā būs latviešu trimdas modernisma literatūras mantojums mūsdienās un tā izpēte, kā arī personīgi stāsti par Elles ķēķa iepazīšanu, kas izvērtusies par kaislību un mīlestību mūža garumā.

Kārlis Vērdiņš ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks, Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītājs. 2022. gadā ieguvis PhD salīdzinošajā literatūrzinātnē Vašingtona Universitātē Sentluisā, ASV. Sastādījis Gunara Saliņa Rakstus divos sējumos (2006-2023) un dzejas izlasi “Apmežosim Ņujorku” (2024), Linarda Tauna kopojumu “Dzeja” (2011) un Mudītes Austriņas darbu izlasi “Saules spēles” (2024), rakstījis pēcvārdus Baibas Bičoles, Veltas Sniķeres un Voldemāra Avena dzejoļu krājumiem. Publicē dzeju, grāmatas bērniem un atdzejojumus.

Attēlā: Mudīte Austriņa, Roberts Mūks un Gunars Saliņš. ASV, 20. gs. 70. gadi. Saliņu ģimenes arhīvs.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Attēls no raidījuma “Literatūre” filmēšanas Manhetenā 2019. gadā

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties Siguldas Devons Facebook lapā un Youtube kanālā.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.

Ieeja bez maksas.

Aprīlī “[Ie]nāc literatūrā” aicina uz sarunu ar tulkotāju Silviju Brici

Saruna skars plašu tēmu loku: tulkotāja atbildība, nozīme, iespējas; kā tulkot “zelta izlases” – Dž. Orvela, F. Kafkas, H. Heses, V. Vulfas u.c. autoru darbus; Gintera Grasa personība un viņa darbi; ar ko atšķiras daiļliteratūras un vēsturisko tekstu tulkošana; latviešu valoda grāmatās, žurnālos, sociālajos medijos, reklāmās, skolā, ikdienā; tulkotāja un redaktora darbs; kā vērtēt Latvijā izdoto grāmatu latviešu valodas līmeni utt. Dzirdēsit arī fragmentus no Silvijas Brices topošās grāmatas, kas turpina “Baigās piezīmes” (2021, Zvaigzne ABC) .

Tulkotājas Silvijas Brices vārds grāmatu lasītājiem ir labi pazīstams. Katrs savā grāmatplauktā atradīs kādu no G. Grasa, S. Rušdi, F. Kafkas, H. Heses, V. Vulfas, E. Bērdžesa, M. Atvudas, A. Mērdokas, Dž. Orvela, S. Plātas, H. Milleres, Dž. Keruaka, O. Hakslija, A. Deblīna, P. Mersjē, I. Makjuana, Ē. M. Remarka, Z. Freida u.c. klasiķu darbiem S. Brices tulkojumā. Viņas iztulkoto grāmatu skaits pārsniedz divus simtus.

Silvija Brice beigusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Ģermānistikas nodaļu, turpinājusi mācības Maskavā augstākajos svešvalodu kursos, kā Bertelsmana stipendiāte stažējusies Vācijas apgādos “Piper” un “Hanser” Minhenē, tulkotājas gaitas aizsākusi jau agrā jaunībā un visvairāk darbu iztulkojusi no vācu un angļu valodām, kā arī bijusi redaktore apgādos “Avots”, “Vaga”, “Liesma”, “Jāņa sēta” un “Atēna”. Apbalvota kā 1999. gada labākā daiļliteratūras tulkotāja. 2002. gadā saņēmusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas balvu par pasaules daiļliteratūras tulkošanu latviešu valodā un Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par augstvērtīgiem tulkojumiem, bet 2004. gadā – Latvijas Literatūras gada balvu par labāko tulkojumu. 2012. gadā apbalvota ar Atzinības krustu. Divas reizes saņēmusi Dzintara Soduma balvu – par Gintera Grasa grāmatas “Par beidzamību” tulkojumu (2018) un par autordarbu “Baigās piezīmes” (2021).

Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru, Inesi Zanderi, Arvi Vigulu u.c.; ar rakstnieku Jāni Joņevu; ar tulkotājām Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku un sinoloģi Ievu Lapiņu; ar komponistiem Uģi Prauliņu un Juri Kulakovu; ar literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni un folkloristi Janīnu Kursīti; ar starptautiskā mobilā dzejas festivāla Poetry ride dzejniekiem Susinuki (Somija) un Svetu Grigorjevu (Igaunija). “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta” veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notika saruna ar aktrisi Gunu Zariņu.

“[Ie]nāc literatūrā” saruna ar tulkotāju, sinoloģi, literatūrkritiķi Ievu Lapiņu

Saruna būs par izdevniecībā “Neputns” drīzumā sagaidāmo senās Ķīnas lirikas antoloģiju “Upes sniegs”, ķīniešu valodu un dzeju, atdzejas specifiku un problēmām, senās Ķīnas kultūru, tradīcijām, literatūru, budismu u.c.

Antoloģijā “Upes sniegs” Ieva Lapiņa ir apkopojusi un atdzejojusi dažādu poētisko formu senās Ķīnas tekstus, kas aptver laika posmu no 4. līdz 11.gadsimtam. To vidū ir gan labi zināmi Ķīnas klasiskās dzejas meistari kā Li Bo un Du Fu, gan arī mums mazāk pazīstami autori. Bez atdzejojumiem grāmatā varēs lasīt visaptverošu pētījumu par dažādu senās Ķīnas laikmetu un autoru daiļradi, kā arī par Ķīnas klasisko un kanonisko tekstu atdzejojumiem citās valodās.  Antoloģijas ievadā Ieva Lapiņa raksta: “Ķīnas klasiskā dzeja arvien ir īpašs pētījumu lauks ne tikai Ķīnā – kā senākais daiļliteratūras avots tā ir stūrakmens arī citām Tālo Austrumu kultūrām.”

Pirms četriem gadiem iznāca Māras Zālītes dzejas izlase “15 dzejoļi”, ko sagatavoja Ieva Lapiņa kopā ar vācu sinologu Franku Kraushāru un ķīniešu dzejnieku Liu Huižu. Nesen žurnālā “Domuzīme” publicēts Ievas Lapiņas pārskats par latviešu prozu 2023. gadā.

Ieva Lapiņa ir tulkotāja, vairāku zinātnisko publikāciju un literatūrkritisku recenziju autore. Ilgus gadus dzīvojusi Vācijā, pašlaik atgriezusies Latvijā, strādā Gētes institūtā. Maģistra grādu sinoloģijā un literatūrzinātnē ieguvusi Ludviga-Maksimiliāna Minhenes Universitātē, tulkošanas teoriju studējusi Tallinas Universitātes kultūras studiju programmas doktorantūrā.

Foto: Vineta Kaulača

 

Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru, Inesi Zanderi, Arvi Vigulu u.c.; ar rakstnieku Jāni Joņevu; ar tulkotājām Māru Poļakovu un Ievu Lešinsku; ar komponistiem Uģi Prauliņu un Juri Kulakovu; ar literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni un folkloristi Janīnu Kursīti; ar starptautiskā mobilā dzejas festivāla Poetry ride dzejniekiem Susinuki (Somija) un Svetu Grigorjevu (Igaunija). “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta” veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notika saruna ar aktrisi Gunu Zariņu.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” martā aicina uz priekšlasījumu par jaungaitniekiem

Latviešu literatūras vēsturē raugoties, nereti pamanāmas kādas domubiedru grupas, kas visbiežāk grupējas ap periodiskiem izdevumiem vai kādu kustību – jaunstrāvnieki, dzelmenieki, zaļvārnieši…

Priekšlasījumā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, kas ir jaungaitnieki, kādu jaunu gaitu viņi iezīmēja, kādos apstākļos un kurā zemē šie jaungaitnieki radās, vai tā bija kāda lokāla grupa vai tomēr – ne, kādus procesus jaungaitnieki veicināja, par ko vai pret ko viņi iestājās.

Savulaik kritikā jaungaitnieki pārsteidzīgi tika nodēvēti par vērtību ārdītājiem, bet kāds Vecais Indriķis asprātīgi pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem par “ārdīšanu” rakstīja: “tad šis epitets ir jāsaprot vārda tiešajā nozīmē: kā smaržīga, lekna pļavas zāle, kas nogriezta kaltējas saulē un siltā vējā un to ar mirdzošiem grābekļiem un dakšām izcilā un pārcilā jaungaitnieki. Citiem vārdiem – tie ārda.”

Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai “Jaunā Gaita”, kura pirmais numurs iznāca 1955. gadā trimdā, iesākumā bija Amerikas latviešu jauniešu apvienības žurnāls. Tā mērķis bija trimdinieku vidū uzturēt dzīvu  latviešu valodu un literatūru. Pirmie žurnāla veidotāji bija Valters Nollendorfs un Lalita Muižniece, visilgāk par to rūpi turēja literatūrzinātnieks Rolfs Ekmanis, bet pēc viņa nāves stafeti pārņēma Juris Žagariņš . “Jaunā Gaita” iznāk gandrīz septiņdesmit gadus – tik ilgs mūžs nav bijis nevienam latviešu literārajam izdevumam. Šobrīd “Jaunā Gaita” iznāk elektroniskā formātā – https://jaunagaita.net/ un žurnālā tiek publicēti ne tikai trimdā, bet arī Latvijā dzīvojošu autoru darbi.

Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte. Pētnieciskās intereses saistītas ar latviešu bēgļu un trimdas literatūras vēsturi, sabiedrisko un kultūras dzīvi pēc Otrā pasaules kara. 5 zinātnisku monogrāfiju un 3 kolektīvo monogrāfiju autore, ap 200 populārzinātnisku publikāciju autore. Saņēmusi LZA Viļa Plūdoņa vārdbalvu literatūrzinātnē (2003) par monogrāfiju “Latviešu literārā dzīve un literatūra bēgļu gados Vācijā (1944–1950)”, Ērika Raistera piemiņas fonda godalgu (2015) par latviešu trimdas rakstniecības pētījumiem un publikācijām laikrakstā “Laiks”, Egona Līva piemiņas balvu par pētījumu “Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā” (2019), darbojas kā redaktore vortālā www.literatura.lv

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties Siguldas Devons Facebook lapā un Youtube kanālā.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.

Ieeja bez maksas.