Prozas lasījumi 2020

FESTIVĀLA PROGRAMMA

1.12.2020. plkst. 18:00

Prozas maize. Festivāla atklāšana.

Pasākumu ievada Ināras Kolmanes īsfilma “Prozas lasījumiem 25”. Pēc filmas par Prozas lasījumu fenomenu sarunājas Ināra Kolmane, Maima Grīnberga un rakstnieki Nora Ikstena, Arvis Kolmanis un Guntis Berelis. Pasākumu vada Toms Treibergs.

2.12.2020. plkst. 18:00

Diskusija “Vārda brīvība – mīti un realitāte”

Diskusijā piedalās rakstnieki: Rihards Bargais, Inga Gaile, Haralds Matulis, Ieva Kolmane. Diskusiju vada Lolita Tomsone.

2.12.2020. plkst. 19:30

Aizliekts. Latvijas PEN lasījums.

Pasākumā piedalās: Ieva Lešinska, Ilmārs Šlāpins, Līva Marta Roze, Rihards Bargais, Maija Priedīte, Kārlis Vērdiņš. Pasākumu vada Inga Gaile.

3.12.2020. plkst. 18:00

Neērtās tēmas

Konkursa “Neērtās tēmas” 5 žūrijas izvēlētie laureāti lasa savus darbus: Iveta Harija meita, Linda Curika, Mārtiņš Pommers, Ilze Strazda, Augusts Brants. Pasākumu vada Toms Treibergs.

4.12.2020. plkst. 19:00

Baltijas stāstu vakars

Saruna ar Baltijas valstu autoriem. Piedalās: Vids Morkūns (Lietuva), Jurga Tumasonīte (Lietuva), Mudlum (Igaunija), Kaurs Rīsmā (Igaunija), Kristīne Ulberga (Latvija), Osvalds Zebris (Latvija). Autoru stāstus var lasīt un “konTEKSTS” decembra numurā. Pasākumu vada Ivars Šteinbergs. Valoda: ENG

5.12.2020. plkst. 14:00

“Slieksnis. Diptihs” I: “Aicinājuma” lasījums

Savus darbus lasa topošie rakstnieki, kas piedalījušies literārajā nometnē “Aicinājums”: Alise Bogdanova, Paula Kukle, Alberts Roze, Gusts Ābele, Patrīcija Preisa. Pasākumu vada Sandra Ratniece.

5.12.2020. plkst. 18:00

“Slieksnis. Diptihs” II: “Literārās Akadēmijas” debitantu pasākums

Savus darbus lasa topošie rakstnieki no profesionālās izglītības programmas “Literārā Akadēmija”: Džena Andersone, Jānis Zelčāns, Sandra Bormeistere, Elvis Friks. Pasākumu vada Ieva Melgalve.

5.12.2020. plkst. 22:00

Vēlā vakara viesības ar rakstniekiem

Lasījumu organizē interneta žurnāls “Satori”. Savus darbus lasa: Andris Kuprišs, Anete Konste, Andris Kalnozols, Alise Redviņa. Pasākumu vada Henriks Eliass Zēgners.

6.12.2020. plkst. 12:00

Prozas brokastis

Tradicionālie svētdienas rīta lasījumi. Pie brokastu galda savus darbus lasa Inga Gaile, Viesturs Ķerus, Rudīte Kalpiņa, Arno Jundze, Andra Manfelde. Pasākumu vada Toms Treibergs.

6.12.2020. plkst. 17:00

Tiešsaistes saruna ar ukraiņu rakstnieci Tamāru Horihu Zerņu, romāna “Meitiņa” (Dienas Grāmata, 2020) autori. Sarunu vada Ilmārs Šlāpins. Valoda: ENG

6.12.2020. plkst. 19:00

Festivāla noslēguma pasākums un balvas pasniegšana

Savus darbus lasa: Inga Ābele, Rvīns Varde, Gundega Repše, Arvis Viguls. Noslēgumā “Prozas lasījumu” balvas pasniegšana. Pasākumu vada Toms Treibergs.

 

Visi pasākumi vērojami video tiešraidēs prozaslasijumi.lv un facebook.com/ProzasLasijumi, bet daži no tiem arī satori.lv un delfi.lv.

Plašāka informācija mājaslapā.

Jāņa Akuratera muzejs tiešsaistē aicina uz pasākumu ciklu “Sapņi un likteņi”

Interesentiem būs iespēja muzeja Facebook lapas tiešraidē vērot divus teatrālus uzvedumus – plkst. 15.00 Jāņa Liepiņa errastību spēli “Cīniņi ar nelabo” un plkst. 19.00 – dialogos veidotu stāstu par Jāņa Akuratera māsas Helēnas sapņiem un noslēpumiem “Helēna – noslēpums un plīvurdeja jeb “Tu slīdēji pa slidotavu…””.

“Helēna. Noslēpums un plīvurdeja jeb “Tu slīdēji pa slidotavu”” ir dialogos veidots stāsts, kur Helēnas jaunības laika sapņi, noslēpumi un dvēseles dzīve atklājas atmiņās un sarakstē ar rakstniekiem Kārli Krūzu un Jāni Grīnu. Helēnas lomu atveido Ieva Akuratere, bet Kārļa Krūzas un Jāņa Grīna lomās iejuties Egils Melbārdis. Saviļņojošu pirmizrādi šis stāsts piedzīvoja jau Jāņa Akuratera 144. dzimšanas dienā 2020. gada 13. janvārī apmeklētāju pārpildītā kamīnzālē.

Drīz pēc tam tapa vēl viens stāsts par Helēnu Akurateri un Frici Osi – “Cīniņi ar nelabo…” Akuratera māsas Helēnas un znota Friča errastību spēle, ko sarakstījis Jānis Liepiņš. Tas ir stāsts par laiku, kad Helēna Akuratere un Fricis Osis, kurš atgriezies no soda nometnes Sibīrijā, ir palikuši Akuratera namā vieni. Tā ir viņu dzīves novakare, kad sarunās un atmiņās tiek pārcilāta un vērtēta dzīves gaita. Helēnas Akurateres lomā iejutīsies – Lidija Pupure, bet Akuratera znota Friča Oša lomā – Ģirts Jakovļevs, mūzikas skolotājs – Ventis Zilberts. Ar šīs spēles iestudējumu Jāņa Akuratera muzejs godina Jāni Liepiņu, kam šogad nozīmīga dzīves jubileja.

Jānis Liepiņš, kā ilggadējs torņakalnietis, liekas, savus varoņus varbūt pat redzējis vaigā, pētījis materiālus par viņiem muzejos, arhīvos un bibliotēkās, tāpēc tēli un notikumi dramatiskajā Helēnas un Friča errastību spēlē atklājas tieši un it kā klātesoši. Ārstu, rakstnieku, aizrautīgu kultūras vēstures pētnieku Jāni Liepiņu Jāņa Akuratera muzejs dēvē par savu dramaturgu. 15 gados muzeja kamīnzālē iestudētas ap desmit J. Liepiņa sarakstītas lugas, ko autors nosaucis par spēlēm.

Vēl interesenti aicināti Akuratera muzeja facebook kontā vērot arī Latvijas PEN lasījumus, kas veltīti Starptautiskajai ieslodzīto rakstnieku dienai.

20. gadsimta 30. gados Jānis Akuraters bija Latvijas PEN kluba prezidents. Šobrīd Latvijas PEN turpina aktīvi darboties Ingas Gailes vadībā, un Jāņa Akuratera muzejā notiek Latvijas PEN lasījumi. Arī Muzeju naktī Latvijas PEN centra dalībnieki – literāti Inga Gaile, Ilmārs Šlāpins, Dainis Deigelis un Aivars Eipurs – Starptautiskās ieslodzīto rakstnieku dienas priekšvakarā lasīs dzeju, tostarp arī baltkrievu fotogrāfes Tatjanas Santeleras, turku dzejnieka Ilhana Čomaka un Ugandas akadēmiķes un dzejnieces Stellas Njanzi dzejoļus. Oktobra beigās notika Centrālās un Austrumeiropas PEN centru reģionālā tikšanās, kuru šoreiz tiešsaistē organizēja Ukrainas PEN, un tajā piedalījās arī Latvijas pārstāvji.

2020. gada Starptautiskā Muzeju Nakts šogad tika pārcelta no maija uz novembri, kā daudzi citi kultūras pasākumi Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā.

 Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

 Apmeklētāju dalība – attālināti bez maksas Jāņa Akuratera muzeja Facebook lapā.

Lāčplēša dienā pirmizrādi piedzīvos Latviju vienojošs audiovizuāls tautas deju koncertuzvedums

Koncertu veidojis “Deju un dziesmu fonds” – idejas autors Edvards Cīrulis un režisori Juris Gogulis un Jānis Romanovskis, pulcējot ap 160 dalībnieku skaistās Latvijas vietās – Cēsīs, Āraišos, Jelgavā, Rundālē, Ludzā, Liepājā, Bertānos, Grobiņā, Carnikavā un Rīgā.

“Kultūra un valsts identitāte mums jākopj katru mīļu brīdi, tomēr novembra valsts svētku nedēļa ir laiks, kad cilvēki visvairāk alkst pēc pasākumiem, kuri sniedz šīs patriotiskās svētku noskaņas un liek atkal no jauna iemīlēties mūsu zemē, mūsu Latvijā. Mēs vēlamies ikdienas steigā ikvienam atgādināt, kas tad īsti Latviju padara par Latviju, kas mūsu senčus ir mudinājis ticēt mūsu valsts nākotnei, kas viņos radīja un noturēja to dzirksteli – Latviju par savējo saukt!” koncerta iecerē dalās tā idejas autors Edvards Cīrulis.

Koncerta ierakstā sabiedrībā zināmas personības – Lolita Ritmanis, Guntars Račs, Māris Muktupāvels, Jūlija Brauere, Andris Freidenfelds, Katrīna Dimanta, Olga Dreģe, Emīls Balceris, Nora Ikstena, Juris Binde un Dzintars Dreibergs – dalīsies pārdomās par to, kas viņus iedvesmo Latvijā un ko nozīmē būt latvietim.

“Valsts svētki ir laiks, kad pārdomāt, ko ikviens no mums un mēs visi kopā esam darījuši, lai Latvija kļūtu vēl bagātāka un laimīgāka, lai tā vēl vairāk izceltos starp citām valstīm. Laiks, kad ne tikai gaidīt, ko valsts mums dos, bet apzināties, ka savu valsti mēs veidojam kopā. Kultūra ir viena no mūsu lielākajām bagātībām, unikāla visas pasaules mērogā, tāpēc arī LMT turpina atbalstīt kultūras projektus un izcelt Latvijas kultūras daudzveidību,” pauž Juris Binde, LMT prezidents.

Koncerta tapšanā piedalījušies Latvijas Universitātes deju ansamblis “Pērle”, Rīgas Celtniecības koledžas deju ansamblis “Austris”, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” tautas deju ansamblis “Lielupe”, VEF Kultūras pils tautas deju kolektīvs “Zalktis”, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” deju ansamblis “Daiļrade”, Liepājas Universitātes tautas deju kolektīvs “Banga” un mūziķi Lauris Valters un Ilze Rijniece.

Tiešraides koncerts “Ap karstu spuldzi”

Koncerta tiešraide – www.mazagilde.lv un facebook.com/MazaGilde.

Īpaši Lāčplēša dienas koncertam Daumants Kalniņš kopā ar klavieru virtuozu Romānu Vendiņu ir izveidojuši koncertprogrammu, kurā izskanēs gan latviešu tautai nozīmīgas melodijas, gan arī Daumanta Kalniņa radītās kompozīcijas un aranžijas. Par gaidāmo pasākumu dziedātājs dalās ar Knuta Skujenieka dzejas vārdiem, kas tiks izdziedāti arī koncertā: “Ap karstu spuldzi tauriņš kvēl un plīvo, es neesmu tauriņš, nakts ir jāpārdzīvo..”. Šīs rindiņas rezonē gan par gadsimtu senajām brīvības cīņām par Latviju, gan arī par šodienas situāciju pasaulē – ir notikumi, kas jāpārdzīvo.

Koncertu “Ap karstu spuldzi” organizē RKTMC “Mazā Ģilde” ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.

Notiks garīgajai veselībai veltīti literārie lasījumi

Pasākumā būs dzirdami oriģināldarbi dzejā un prozā. Ar lasījumiem uzstāsies Agnese Zarāne, Zane Zusta, Katrīna Rudzīte, Kristiāna Šuksta, Haralds Matulis, Kaspars Zalāns, Krista Anna Belševica, Alise Redviņa. Visi dalībnieki ir daudzkārt publicējušies virtuālos un drukātos literatūras medijos. Un visi ir gatavi drosmīgi atklāt, ka kādreiz dzīvē saskārušies ar garīgās veselības sarežģījumiem.

Lasījumju līdzorganizatore Alise Redviņa norāda: “Gaidāmā pasākuma dalībnieku iekšējās pasaules ir atšķirīgas. Tas izpaužas gan dažādos literārajos stilos un formās, gan dažādās pieredzēs, dzīvojot ar psihiskās veselības sarežģījumiem. Par šīm problēmām runāt ir grūti, bet nepieciešami: jo atklātāki būsim, jo pieņemošāki kļūsim cits pret citu.”

Eiropā gada laikā katrs ceturtais cilvēks cieš no psihiskās veselības sarežģījumiem. Tie var būt miega traucējumi vai īslaicīga nomāktība, taču tās var būt arī tādas saslimšanas kā depresija, anoreksija, bipolāri afektīvi traucējumi, vielu atkarības un citi. Latvijā ar depresiju slimo vidēji 7,9% iedzīvotāju.

Jau izsenis zināms, ka ar garīgās veselības problēmām regulāri saskaras arī radoši cilvēki. Izcili rakstnieki, tādi kā Kafka, Hemingvejs, Vulfa, Plāta, Ficdžeralds un daudzi citi cīnījušies ar tām visa mūža garumā.

Pasākumu organizē dzejniece Krista Anna Belševica un prozaiķe Alise Redviņa. Ņemot vērā valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus, klātienē pasākumu apmeklēt ar iepriekšēju pieteikšanos var 50 cilvēku, savukārt pasākuma Facebook lapā būs iespēja lasījumiem pievienoties tiešsaistē.

Kontaktinformācija: Alise Redviņa: 20376484, alise.redvina@gmail.com

Literārajās sarunās Lūznavas muižā šoruden piedalīsies Zandere, Repše, Ikstena un Kuzmins

Sarunu cikls „Literārās sarunas Lūznavas muižā” aizsākās 2017. gada rudenī, šo triju gadu laikā jau tiekoties ar dažādus žanrus pārstāvošiem literātiem, iepazīstot viņu daiļradi tuvāk, ļaujot lasītājiem klātienē satikt iecienīto literāro darbu autorus un reizē arī bagātinot pasākumu dažādību Latgales reģionā. Šī rudens sarunu ciklā pirmā satikšanās 27. septembrī iecerēta ar dzejnieci, publicisti un redaktori Inesi Zanderi, bet turpināsies 25. oktobrī, tiekoties ar rakstnieci Noru Ikstenu, 22. novembrī ar rakstnieci Gundegu Repši, bet 6. decembrī ar mākslinieku, literātu, etīžu teātra „Nerten” režisoru un aktieri Svenu Kuzminu. Šoruden izvēlētie sarunu cikla temati un autori atklās, cik daudzveidīga ir jaunākā literatūra un kā tā atbalsojas Latgales, Latvijas un pasaules kultūrtelpā.

Literāro sarunu cikla jaunums būs viesi no Čikāgas latviešu literātu kopas un Minsteres lasītāju kluba „Minsteres grāmatmīļi”, Lūznavas muižas notikumiem pieslēdzoties attālināti. Gan lasītājus Latgalē, gan diasporās ASV un Vācijā vienojošais ir interese par jaunāko latviešu literatūru. Visas cikla „Literārās sarunas Lūznavas muižā” tikšanās reizes tiks iemūžinātas un pēc tam brīvi pieejamas ikvienam interesentam (tajā skaitā arī skolu pedagogiem) zināšanu paplašināšanai par rakstniekiem, izmantošanai interešu izglītībā, kā arī mūsdienu latviešu literatūras procesu izziņā.

Uz pirmo sarunu cikla tikšanos ar dzejnieci Inesi Zanderi ikviens interesents aicināts svētdien, 27. septembrī, plkst. 17.00. Inese Zandere ir pazīstama ar bērniem veltītu dzeju un lugām, kas guvuši daudzveidīgu izpausmi un recepciju arī citās mākslas jomās. Ineses Zanderes teksti plaši komponēti, pēc viņas dzejas uzņemtas vairākas animācijas filmas, ar scenāristes un libretistes līdzdalību tapuši muzikāli iestudējumi un uzvedumi, raidījumi bērniem. Zandere ir vairākkārtēja Autortiesību bezgalības balvas ieguvēja, saņēmusi Literatūras gada balvu par grāmatām „Iekšiņa un āriņa“ un „Melnās čūskas maiznīca“, nominēta arī par krājumu „Putna miegā“, kurš ieguvis arī žurnāla „Latvju Teksti” balvu. Par devumu literatūrā saņēmusi augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par spilgtu ieguldījumu Latvijas literatūrā, bērnu literatūras un ilustrācijas attīstībā Latvijā, kā arī apbalvojumu „Laiks Ziedonim“. Gaidot tikšanos ar lasītājiem Lūznavas muižā, Inese Zandere saka: „Uz grāmatām un citiem tekstiem skatos reizē no divām pusēm – kā cilvēks, kas pats raksta, un kā redaktors, kam jāsaskata gan kopums, gan sīkumi un jāspēj iedzīvoties autora ādā. Redaktors ir vajadzīgs arī man pašai, nekādai augstprātībai šeit nav vietas, jo tāds cilvēks, kuram redaktors nāktu par ļaunu, vēl nav dzimis – ne tikai tāpēc, ka kāds ir vairāk vai mazāk prasmīgs, rīkojoties ar valodu, bet arī tāpēc, ka mēs neviens sevi neredzam no malas. Bet redaktors, turklāt vēl rakstnieks, ir bīstami vērīgs. Teksts, valoda – nav labāka, precīzāka kritērija, kas veidotu priekšstatu par otru cilvēku un to, kā viņš domā.“

Ieejas maksa katrā no literāro sarunu cikla notikumiem ir 3,00 €. Biļetes sarūpējamas „Biļešu Paradīze” biļešu tirdzniecības tīklā un uz vietas Lūznavas muižā. Literāro sarunu cikla norisi Lūznavas muižā atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rēzeknes novada dome.

Notiks starptautisks simpozijs par fotogrāfiju “Galamērķis nav vieta”

2012. gadā Džeimss Elkinss (James Elkins) izdeva grāmatu ar nosaukumu “What Photography Is” (“Kas ir fotogrāfija”). Kā viņš pats apgalvo, tā: “sarakstīta, vispirmām kārtām, pret Rolāna Barta grāmatu. Man rūpēja tas, ka trīsdesmit gadus pēc grāmatas iznākšanas Camera Lucida ir aizvien vēl visnozīmīgākais (visbiežāk citētais) darbs fotogrāfijas teorijā.” Kā uzskata simpozija kurators Indreks Grigors – 2020. gadā, kad pagājuši četrdesmit gadi kopš Barta mazās grāmatiņas iznākšanas, nekas īpaši nav mainījies un tāpēc Rīgas Fotogrāfijas biennālei būtībā nav citas izvēles, kā veltīt simpoziju Camera Lucida gadadienai.

Viens no simpozija dalībniekiem – igauņu pētnieks Nēme Lops, paša vārdiem runājot, atzīst, ka viņam ir bijusi “ilgtermiņa mīlas dēka ar Rolānu Bartu (Roland Barthes), un ka tai beigas vēl nav redzamas.” Nesen beidzis darbu pie plaša raksta par Camera Lucida (Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju), viņš ir vairāk nekā kompetents, lai sniegtu izcilu pārskatu par šo mazo grāmatiņu. Poļu kritiķis un kurators Adams Mazurs raugās uz Barta atstāto mantojumu kā uz neizbēgamu studiju programmas sastāvdaļu, kas viņam jāpasniedz universitātē, vienlaikus apzinoties, ka grāmatā paustie koncepti neatbilst tam, kā mūsdienu studenti uztver fotogrāfiju.

Latviete Baiba Tetere ir fotogrāfijas pētniece, kas vada pētniecības projektu par fotogrāfiskām kolekcijām galerijās, bibliotēkās, arhīvos un muzejos (GLAM – no angļu galleries, libraries, archives and museums). Viņas akadēmiski un teorētiski bāzētā pieeja sader ar mākslinieces Ulrikas Fermas radošo darbību, jo viņai bijusi iespēja strādāt vairākos arhīvos kā māksliniecei un pētīt veidus, kā nevis individuāls attēls, bet gan attēlu kolekcija, kurā atkārtojas vai tiek ignorēti noteikti motīvi, atklāj arhīva “dziļo viltus” dabu. Tas, gluži kā mākslīgā inteliģence, maina mūsu izpratni par realitāti, ja vien tajā tiek iepludināts pietiekams daudzums attēlu. “Viltus ziņu” industrija un tās “alternatīvie fakti” ir Tartu universitātes semiotiķes Mari Līsas Medisones pētniecības tēma. Viņas pētījumi par konspirāciju teorijām, kuru daudzums un izplatība pašreiz ir sasniegusi augstu līmeni, ir plaši publicēti.

Šo pētnieku virkni noslēdz Marko de Mutīss, “Fotomuseum Winterthur” digitālo eksponātu kurators, kurš, aizsākot daudzas pētniecības iniciatīvas, labi pārzina fotogrāfijas pašreizējo stāvokli. Kādā no referātiem viņš izteica interesantu piezīmi, ka līdz ar spēļu fotogrāfiju digitālā fotogrāfija nonākusi līdz savam loģiskajam galapunktam – tie ir digitāli attēli, kas uzņemti ar digitālu kameru, un pasaule, kas tajos atspoguļota, arī ir digitāla.

Simpoziju organizē: Rīgas Fotogrāfijas biennāle sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības izstāžu zāli „Rīgas mākslas telpa”, Adama Mickeviča Institūtu (PL), Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā, Goethe-Institut Riga, Šveices Konfederācijas vēstniecību, Somijas vēstniecību, Igaunijas Republikas vēstniecību

Simpozijs norisinās Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 centrālā notikuma – izstādes “Ekrāna ēra II: Ainava” ietvaros.

Pilnu RFB 2020 programmu lūgums skatīt šeit.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā, tiecoties fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, kuras mums nepieciešams ne tikai redzēt, bet arī iztēloties, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni. Pirmā Rīgas Fotogrāfijas biennāle norisinājās 2016. gada aprīlī.

Simpozija “Galamērķis nav vieta” sadarbības partneri un atbalstītāji

Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība, Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”, Adama Mickeviča Institūts (PL), Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Goethe-Institut Riga, Šveices Konfederācijas vēstniecība, Somijas vēstniecība, Igaunijas Republikas vēstniecība, Rixwell Hotel, Lux Express, Tipogrāfija “Adverts”, Arterritory, LSM, Satori, Žurnāls IR, Punctum, Literatūra ir menas (LT), Latvijas Radio, Radio NABA