Aicinām līdz 1. oktobrim pieteikties konferencei “Literatūra un reliģija. Simsons un Delīla, Boāss un Rute, Jāzeps un Potifara sieva: 3 pāri un 6 likteņi Bībelē, literatūrā, mākslā un kultūrā”
Šī gada konferences vadmotīvs – 3 pāri un 6 likteņi: Simsons un Delīla, Boāss un Rute, Jāzeps un Potifara sieva.
Referenti ir aicināti pētīt šo tēlu un motīvu izcelsmi un atskaņas Bībelē, literatūrā, mākslā un kultūrā.
Konferences rīkotāji piedāvā potenciālajiem referentiem sagatavot priekšlasījumus, kuros tiktu skarti teoloģijas un literatūrzinātnes, reliģijas un literatūras, mākslas, teātra, kino un mūzikas mijiedarbības jautājumi, piedāvājot konkrētu, reliģisku tēmu iespaidā radītu mākslas darbu analīzi un interpretāciju aktuālā kontekstā.
Konferences materiālus būs iespējams publicēt recenzējamā rakstu krājumā. Maksa par dalību konferencē – 30 EUR (lūgums pārskaitīt uz norādītajiem rekvizītiem līdz 2017. gada 1. novembrim).
Rekvizīti:
Pamatojums: 2017. gada Konference Literatūra un reliģija (B 4510 251). Banka: Valsts kase; Kods: TRELLV22; Konta numurs: IBAN LV33TREL9150101000000. Rekvizīti: Latvijas Universitāte, PVN reģ. Nr.: LV 90000076669, Pasta indekss: LV-1586; Adrese: Raiņa bulvāris 19, Rīga.
Konferences organizācijas komiteja: prof. Ieva Kalniņa, prof. Māra Grudule, Mag. philol. Jūlija Dibovska.
Aizpildītu pieteikuma veidlapu līdz 2017. gada 1. oktobrim lūdzam sūtīt uz e-pastu: ieva.kalnina@lu.lv
Starptautiskas konferences “We Are Museums 2017” pasākuma “Tech Loves Culture” vizuālā identitāte
“Tech Loves Culture” būs noslēdzošais pasākums starptautiskai muzeju nozares konferencei “We Are Museums 2017”, kura no 12. līdz 14. jūnijam norisināsies Rīgā. Foruma mērķis ir pulcēt vienkopus inovatīvus uzņēmējus un kultūras sfēras speciālistus, lai veicinātu jomu savstarpēju sadarbību un ideju apmaiņu par muzeju nākotnes attīstību.
Visas dienas garumā – no plkst. 11.00 līdz 23.00 – Kaņepes kultūras centrā ar dažādām prezentācijām uzstāsies 25 daudzsološi kultūras jaunuzņēmumi no Eiropas, kas piedāvā efektīvus un līdz šim nebijušus risinājumus muzejiem interaktīvo tehnoloģiju, paplašinātās realitātes, mobilo pakalpojumu, biļešu sistēmu, kā arī e-tirdzniecības izmantošanā. Ikvienam klātesošajam būs iespēja apspriest sev interesējošus jautājumus ar profesionāļiem brīvā mikrofona sesijās, iepazīstināt auditoriju ar personīgo pieredzi un veidot jaunus kontaktus.
Plkst. 15.00 sāksies diskusija “Vai tehnoloģijas un laikmetīgā māksla var mainīt muzeju nākotni?”, kurā pieci starptautiski eksperti – bijušais “Tate IK Prize” digitālās inovācijas producents, “Imperial War Museums” sabiedrības iesaistes un mūžizglītības vecākais producents Tony Guillan (Lielbritānija), kim? Laikmetīgās mākslas centra dibinātāja Zane Čulkstēna (Latvija), Laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma kolekciju kuratore Milja Liimatainen (Somija), ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs Kaspars Vanags (Latvija), “TechHub Riga” rīkotājdirektors Dāvis Suneps (Latvija) – spriedīs par to, kā tehnoloģijas un laikmetīgā māksla varētu ietekmēt muzeju tēlu un saturu laika perspektīvā. Diskusijas moderators – komunikācijas stratēģiju un digitālā PR speciālists Thibaut Thomas (Francija).
Konference ir unikāla, jo tās tēmu loks orientējas uz jaunām muzeju darbības formām, pārmaiņām un izaicinājumiem muzejos. Līdz ar tehnoloģiju un digitālās vides attīstību, izmaiņām sabiedrībā un cilvēku dzīves stilā mainās arī muzeji, kas izstrādā oriģinālas stratēģijas, lai uzrunātu un iesaistītu savu auditoriju, kā arī nodrošinātu to ilgtspējīgu pastāvēšanu. Ik gadu konferences ietvaros vairāk nekā 30 muzeju un kultūras vides līderi, jomas profesionāļi dalās pieredzē, māca un iedvesmo pasākuma dalībniekus – ap 300 speciālistus no visas pasaules – par aktuālākajām tendencēm muzeju sfērā.
Šogad konference norisināsies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (galvenajā ēkā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) un Latvijas Mākslas akadēmijā (O. Kalpaka bulvārī 13), kā arī vairākās nozīmīgās vietās Rīgā. Notikums ir sadalīts divos atšķirīgos formātos. Pirmajās divās dienās plānota konference ar prezentācijām un radošajām darbnīcām, savukārt trešajā dienā paredzēts īpašais atvērta tipa pasākums “Tech Loves Culture”, veltīts sadarbībai starp muzejiem un jaunajām biznesa iniciatīvām.
Starptautiskas konferences “We Are Museums” arhīva fotogrāfijas
Starptautiskas konferences “We Are Museums” arhīva fotogrāfijas
Konferences laikā diskusiju un debašu fokusā būs muzeji, pievēršot uzmanību iekļaušanai, empātijai un muzeju sociālajai lomai. Dalībnieki padziļināti apskatīs muzeju profesionāļu aktuālos izaicinājumus – sākot no tehnoloģijām un beidzot ar jaunu auditoriju piesaistīšanu, muzejiem attīstot sadarbību un kļūstot par visai pasaulei pieejamiem resursiem.
2017. gada programmā kopumā piedalās 40 runātāji un darbnīcu vadītāji no ievērojamiem muzejiem un kultūras centriem: Luvras muzeja (Francija), Austrālijas Kustīgā attēla centra (Austrālija), Teita un Velkama kolekcijas (Lielbritānija), Frankfurtes Ebreju muzeja (Vācija), Endija Vorhola muzeja (ASV), Varšavas Nacionālā muzeja un Aušvicas-Birkenavas Valsts muzeja (Polija), Igaunijas Nacionālā muzeja (Igaunija), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Latvija), Helsinku pilsētas muzeja (Somija), Dānijas Nacionālās galerijas un Sieviešu muzeja Orhūsā (Dānija), kā arī no Ziemeļvalstu kultūras vēstures muzeja (Zviedrija).
“We Are Museums 2017” trešās dienas pasākums “Tech Loves Culture” notiks Kaņepes kultūras centrā un būs atvērts ikvienam interesentam. Ideju apmaiņā piedalīsies 25 kultūras jaunuzņēmumi no Eiropas, kas piedāvā līdz šim nebijušas iespējas muzejiem uzlabot savu servisu, apgūt jaunas komunikācijas un satura interpretācijas formas. Īpašā diskusijā par mākslas un tehnoloģiju mijiedarbi tiks apzināts un izcelts sadarbības potenciāls starp inovatīviem uzņēmējiem un kultūras nozari.
Konferences organizators Rīgā ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, partneris – Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Rīgas konferenci atbalsta Latvijas Muzeju biedrība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Latvijas Mākslas akadēmija, kim? Laikmetīgās mākslas centrs, ABLV Charitable Foundation, Gētes institūts Rīgā, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Polijas Republikas vēstniecība Latvijā, Francijas institūts Latvijā, Eiropas Muzeju organizāciju tīkls NEMO, “LG Electronics Latvia”, “Coffee Inn Latvia”, “Valmiermuižas alus”, “Laima”, “Taxify” un “Lux Express Latvia”. Pasākuma “Tech Loves Culture” galvenais atbalstītājs ir ABLV Charitable Foundation, un tas tiek veidots sadarbībā ar “TechHub Riga” un “LG Electronics Latvia”.
Starptautiskas konferences “We Are Museums 2017” (Rīgā, 12.–14.06.2017.) vizuālā identitāte
Forums “We Are Museums” norisinās kopš 2013. gada un šogad svinēs savu piekto jubileju. Līdz šim konference notikusi Viļņā 2013. gadā, Berlīnē 2014. gadā, Varšavā 2015. gadā un Bukarestē 2016. gadā.
LU LFMI rīkotā konference “Meklējumi un atradumi” ir viena no ilglaicīgākajām Latvijas humanitāro zinātņu konferencēm. Pirmo reizi tā tika organizēta 1988. gadā LU LFMI apgāda vadītājas un pētnieces Anitas Rožkalnes vadībā. Tās tapšanas impulss bija saistīts ar divējādiem apsvērumiem, kas ir saglabājuši savu nozīmi visos turpmākajos konferences gados. Pirmkārt, konferences ideja izrietēja no intereses par jauna, brīvāka formāta izveidi kā alternatīvu tradicionāli akadēmiskām konferencēm, lai dotu iespēju pievērsties perifērām un marginālām tēmām, jauniem arhivāriem un tekstuāliem atradumiem. Otrkārt, konferences iecere, kas arī bija pamatā tās izvēlētajam nosaukumam, bija vērsta uz tekstu, kultūras kanona kritisku pārlasīšanu. Tā astoņdesmito gadu nogalē ieguva aktualitāti, piemēram, literatūrzinātnes redzeslokā nokļūstot līdz šim ideoloģisku iemeslu dēļ noklusētiem darbiem — tostarp īpaši starpkaru laika, trimdas, Sibīrijas izsūtījuma literatūrai. Tas arī noteica konferences atvērtās tematiskās robežas un dažādu nozaru pētnieku iesaisti.
Starptautiska zinātniskā konference notiek projekta “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula” ietvaros, ko veido divas izstādes Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (LNMM; Jaņa Rozentāla laukumā 1) un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM; Skārņu ielā 10/20).
Romana Sutas (1896–1944) radošās darbības diapazons ir bijis ārkārtīgi plašs: glezniecība, grafika, porcelāna, māla un kristāla priekšmetu dekorēšana (20. gadsimta 20. gados – paša dibinātajā studijā “Baltars”, 30. gados – AS “M. S. Kuzņecovs”), trauku formu dizains un dekorēšana, interjera noformēšana, mēbeļu, gobelēnu un dekoratīvo audumu panno izgatavošana, grāmatu grafika, teātra un kino scenogrāfija, kā arī mākslas kritika un teorija.
Romans Suta. Skice interjeram ar sienu gleznojumiem. 20. gs. 20. gadu beigas – 30. gadi. Papīrs, zīmulis, guaša. SBM kolekcija. Skenējums
Romana Sutas karjeras pacēlums notika 1920. gados – ļoti būtiskā Latvijas mākslas vēstures posmā, un viņa loma šajā procesā ir augstu vērtējama. Suta bija erudīts mākslinieks, labi pārzināja pasaules mākslas vēsturi, interesējās par aktuālajām kultūras parādībām gan Eiropā, gan Krievijā. Viņš bija personīgi pazīstams ar daudziem slaveniem franču, vācu, poļu, igauņu un krievu māksliniekiem. Tāpēc vēl jo saistošāka kļūst Romana Sutas veikuma interpretācija plašākā Eiropas un Krievijas tā laika mākslas kontekstā.
Konferencē ar referātiem par atsevišķiem Romana Sutas un viņa laikabiedru daiļrades aspektiem, kā arī dažādiem stājmākslas un dizaina mijiedarbības jautājumiem uzstāsies 11 pētnieki no Latvijas, Krievijas, Lielbritānijas un Vācijas. Tā būs līdz šim lielākā Romanam Sutam veltīta zinātniskā konference, kas no jauna aktualizēs autora atstāto radošo mantojumu, veicinot dziļāku izpratni par viņa ieguldījuma nozīmību, personības daudzpusību un moderno domāšanu.
LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja, glezniecības kolekcijas glabātāja (18. gs. – 20. gs. 1. puse) Dr. art. Aija Brasliņa klausītājus iepazīstinās ar Romanu Sutu kā sakarnieku starp Latvijas un Rietumeiropas modernismu un jaunās latviešu mākslas popularizētāju ārvalstīs. Latvijas Arhitektūras muzeja direktore Mag. art. Ilze Martinsone vēstīs par tādu mākslas parādību kā “nacionālais dekoratīvisms” Eiropā un Latvijā, bet LNMM izstāžu kuratore Dr. art. Dace Lamberga, kuras zinātnisko interešu lokā ir māksla 20. gadsimta sākumā, raksturos Sutas neordināro raksturu un parādīs, kā tas mijiedarbojās ar meistara daiļradi.
Romans Suta. Skice interjeram Art Deco stilā. 20. gs. 20. gadu beigas – 30. gadi. Papīrs, zīmulis, akvarelis. SBM kolekcija. Skenējums
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Dr. art. Nataļja Jevsejeva stāstīs par abiem māksliniekiem, kuri, būdami vīrs un sieva, strādājuši arī tandēmā – kopīgi darbojoties gan Rīgas mākslinieku grupā, gan porcelāna apgleznošanas studijā “Baltars”. LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece izcels Sutu kā mākslas dzīves līderi, galveno modernisma aizstāvi un popularizētāju, dedzīgu mākslas kritiķi un daudzu uzskatu opozicionāru. Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Mag. art. Inese Baranovska iepazīstinās ar Romanu Sutu kā vienu no Latvijas dizaina pamatlicējiem, kurš mērķtiecīgi un perspektīvi attīstīja saikni “patērētājs – ražotājs – mākslinieks”.
LNMM izstāžu kuratores Mag. art. Irēnas Bužinskas referāts radīs priekšstatu par Sutas ieguldījumu jaunās tipogrāfijas un konstruktīvisma principu ieviešanā Latvijā, kā arī viņa audzēkņu un laikabiedru veikumu šajā nozarē tālaika periodikā. DMDM Keramikas un porcelāna kolekcijas glabātāja Mag. art. Dace Ļaviņa runās par mākslinieka kontekstā mazāk zināmu tēmu – iecerēm un to realizāciju porcelāna, māla un stikla izstrādājumu ražošanā.
Pateicoties ārzemju viesiem konferencē būs iespēja detalizētāk uzzināt par 20.–30. gadu norisēm pasaules kultūras telpā un Sutas idejām tuvu tendenču izplatību ārpus Latvijas robežām. A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja 19.–20. gadsimta franču glezniecības kolekcijas kurators Dr. art. Aleksejs Petuhovs (Алексей Петухов, Maskava, Krievija) meklēs paralēles un analoģijas Romana Sutas pienesumam lietišķās mākslas jomā Eiropā un ASV. Doktorante no Sentendrjūsas Universitātes Aleksandra Kiriaka (Alexandra Chiriac, University of St Andrews, Lielbritānija) pastāstīs par dizaina sakariem starp Bukaresti un Baltiju. Savukārt aizrautīga pētniece no Berlīnes Astrīda Folperte (Astrid Volpert, Vācija) sniegs ieskatu “Bauhaus” skolas avangarda mākslinieku – fotogrāfes Lonijas Neimanes un gleznotāja Ēriha Borherta – dzīvē un radošajā darbībā pēc viņu emigrācijas PSRS 1930. gadu sākumā.
Romans Suta. Skice interjera gleznojumiem. 20. gs. 20. gadu beigas – 40. gadu sākums. Papīrs, zīmulis, guaša. SBM kolekcija. Skenējums
Konference iecerēta kā starpnozaru pasākums, kas spēs uzrunāt gan mākslas vēsturniekus un dizaina pētniekus, gan māksliniekus un dizainerus, gan ikvienu, kuru saista Romana Sutas daiļrade vai arī māksla un dizains 20. gadsimta 20.–30. gados.
Konferences ziņojuma ilgums – 20 minūtes. Pēc katra referāta 10 minūtes tiks atvēlētas diskusijai un atbildēm uz jautājumiem.
Konferences darba valodas: latviešu, angļu, krievu; bez tulkojuma.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izsaka īpašu pateicību pasākuma atbalstītājam – Pētera Avena labdarības fondam “Paaudze”.
Uz konferenci laipni gaidīti visi interesenti! Ieeja brīva. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Uzziņas pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.
KONFERENCES PROGRAMMA:
08.30–09.00 Dalībnieku reģistrācija
09.00–09.10 Konferences atklāšana
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces uzruna
Dr. art. Aija Brasliņa, mākslas zinātniece, Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja, glezniecības kolekcijas glabātāja (18. gs. – 20. gs. 1. puse),
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga
09.40–10.10Paralēles un analoģijas Romana Sutas veikumam lietišķās mākslas jomā
ar Eiropas un ASV meistaru darbiem
Dr. art. Aleksejs Petuhovs (Алексей Петухов), mākslas zinātnieks,
19.–20. gadsimta franču glezniecības kolekcijas kurators,
A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzejs, Maskava, Krievija
10.10–10.40“Nacionālais dekoratīvisms” Eiropā un Latvijā
Mag. art. Ilze Martinsone, mākslas zinātniece,
Latvijas Arhitektūras muzeja direktore, Rīga
10.40–11.10Bukareste un Baltija: dizaina sakari
Aleksandra Kiriaka (Alexandra Chiriac), doktorante,
Sentendrjūsas Universitāte, Lielbritānija
11.10–11.40Fotogrāfe Lonija Neimane un gleznotājs Ērihs Borherts – “Bauhaus” skolas avangarda mākslinieku daiļrade, dzīve un loma pēc viņu emigrācijas PSRS 1930. gadu sākumā
Astrīda Folperte (Astrid Volpert),
“Bauhausa” arhīva pētniece, Berlīne, Vācija
11.40–12.10 Kafijas pauze
Otrā sesija
12.10–12.40Romans Suta – neatkārtojama personības rakstura un daiļrades mijiedarbe
Dr. art. Dace Lamberga, mākslas zinātniece, izstāžu kuratore,
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga
12.40–13.10Romans Suta un Aleksandra Beļcova – radošais tandēms
Dr. art. Nataļja Jevsejeva, mākslas zinātniece,
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja,
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga
13.10–13.40Radīsim konstruktīvi.
Romans Suta, viņa audzēkņi un laikabiedri
jaunās poligrāfijas principu popularizētāji Latvijā
Mag. art. Irēna Bužinska, mākslas zinātniece, izstāžu kuratore,
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga
13.40–15.00 Pusdienu pārtraukums
Trešā sesija
15.00–15.30Romans Suta: mākslas dzīves līderis, kritiķis un opozicionārs
Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, mākslas zinātniece,
Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja,
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga
15.30–16.00Romans Suta – viens no Latvijas dizaina mākslas pamatlicējiem
Mag. art. Inese Baranovska, mākslas zinātniece,
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja,
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga
16.00–16.30Romans Suta. Ieceres un to realizācija porcelāna, māla un stikla izstrādājumu ražošanā
Mag. art. Dace Ļaviņa, mākslas zinātniece, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Keramikas un porcelāna kolekcijas glabātāja,
Andra Neiburga (1957) piederīga rakstnieku paaudzei, kas latviešu literatūrā debitēja 20. gadsimta 80. gadu vidū, aktīvi turpināja publicēties periodikā arī 90. gadu sākumā, pēc tam pārtrauca literāro darbību līdz pat 2004. gadam, kad tika izdots viņas otrais stāstu krājums “Stum stum”. Tas guva plašu kritikas un lasītāju ievērību un ir atzīts par vienu no spožākajiem stāstniecības paraugiem 21. gadsimta latviešu literatūrā. Savas paaudzes autoru vidū A. Neiburga izceļas ar spēju atveidot komplicētus, psiholoģiski niansētus raksturus, prasmīgi atklājot ne vien varoņu iekšējās pasaules problēmas, bet arī pārmaiņas sabiedrībā.
Konferencē ar referātiem piedalīsies humanitāro, sociālo un mākslas zinātņu pētnieki, laikmetīgās mākslas kuratori, kā arī mācībspēki no Latvijas augstskolām. Pasākumā tiks sniegti 15 priekšlasījumi četrās tematiskās sekcijās, aktualizējot Andras Neiburgas radošo darbību rakstniecībā, publicistikā un mākslā. Līdzās A. Neiburgas daiļrades analīzei konferencē iekļauti arī referāti par rakstnieces meitas – mākslinieces Katrīnas Neiburgas darbību laikmetīgajā mākslā. Saskares punkts abām personībām ir meklējams antropoloģiskajā pieejā un līdzībās, kā veidota stāstījuma uzbūve, izmantojot atšķirīgus medijus – rakstītu tekstu un videoierakstu. Ar konferences programmu un priekšlasījumu tēzēm tuvāk var iepazīties LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta mājaslapā.
Konference ir viens no centrālajiem pasākumiem A. Neiburgas daiļrades aktualizēšanā 2017. gadā. Pirms konferences, 24. janvārī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkas telpās norisināsies izglītības programma studentiem un pedagogiem. Savukārt 27. janvārī pasākumu kopumu noslēgs A. Neiburgas stāsta “Elīna ir laimīga” lasījums, ko iestudējis režisors Valters Sīlis kopā ar aktieriem Ingu Tropu un Klāvu Melli un kas atklās LNB pastāvīgās ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” lasījumu ciklu.
Konferenci organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.
Papildu informācija:
Jānis Ozoliņš, projekta vadītājs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
neiburgas.konference@gmail.com
+37126738381
Konferencē tiks skarti teoloģijas un literatūrzinātnes, reliģijas un literatūras, mākslas, teātra, kino un mūzikas mijiedarbības jautājumi, piedāvājot konkrētu, reliģisku tēmu iespaidā radītu mākslas darbu analīzi un interpretāciju aktuālā kontekstā.
Šī gada konferences vadmotīvs – dārzs un labirints Bībelē un kultūrā (literatūrā, mākslā, teātrī, kino, mūzikā).
Referātu vidū tādas tēmas kā dārza simbols viduslaiku liturģijā, jūdaisma literatūrā, Pareizticīgās baznīcas ikonās, kā arī dārzs Bazilija Plīnija, Morisa Māterlinka, Sergeja Jeseņina, Taijiba Salāha, Gunara Saliņa, Hildas Vīkas, Veltas Sniķeres, Velgas Kriles, Alberta Bela, Pītera Grīnaveja, R. Da Kalcabidži un citu darbos. Tāpat tiks apskatīts labirinta simbols postmodernajā literatūrā, Alvja Hermaņa iestudējumos, fantāzijas literatūrā u. c. Referentu vidū jaunie un vadošie literatūras un kultūras pētnieki no Latvijas, kā arī Polijas, Gruzijas un Krievijas.
Darba valodas: latviešu, angļu, vācu. Ieeja – brīva.
Konferences izpildkomiteja: prof. Ieva Kalniņa, prof. Māra Grudule, PhD candid. Jūlija Dibovska.
Aicinām līdz 1. oktobrim pieteikties konferencei “Literatūra un reliģija. Simsons un Delīla, Boāss un Rute, Jāzeps un Potifara sieva: 3 pāri un 6 likteņi Bībelē, literatūrā, mākslā un kultūrā”
