Publicēts

Izstāde un zinātniskie lasījumi par Raiņa lugu “Indulis un Ārija”

1920. gada 19. novembrī – jaunās Latvijas valsts otrās gadadienas noskaņās – ar Raiņa jaunības traģēdijas “Indulis un Ārija” (1911) uzvedumu savu darbību sāka Dailes teātris. Teātra dibināšanas organizatori – dramaturgs Rainis, režisors un aktieris Eduards Smiļģis, skatuves gleznotājs Jānis Kuga – bija arī galvenie šī iestudējuma iniciatori un veidotāji.

Izstādes “Raiņa “Indulis un Ārija”: no radāmo domu lapiņas līdz mūsdienām” mērķis ir ielūkoties lugas tapšanas procesā un izsekot tās skatuves gaitām, sākot ar pirmiestudējumu 1912. gadā Jaunajā Rīgas teātrī un beidzot ar “versiju bez vārdiem” – Sergeja Zemļanska iestudējumu Liepājas teātrī Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada priekšvakarā.

Izstādi iesāk Memoriālo muzeju apvienības direktores Ritas Meinertes uzruna.

Piedalās aktieri Samira Adgezalova un Raimonds Celms. Atklāšanā tiks lasīti sekojoši zinātniski lasījumi:

Gaidas Jablovskas priekšlasījums veidots kā ieskats “Induļa un Ārijas” rokrakstu materiālos, kas glabājas apjomīgajā Raiņa un Aspazijas kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Par lugas tapšanas gaitu ne mazums interesantu liecību atrodams arī izstādē eksponētajos iespieddarbos no Raiņa un Aspazijas personīgās bibliotēkas.

Jānis Zālītis centies izsekot “Induļa un Ārijas” tulkojumu vēsturei. Tā aizsākas ar vācbaltiešu rakstnieka Johannesa fon Gintera un viņa māsas Luzas Feldmanes darbu pie lugas tulkojuma vācu valodā un šobrīd noslēdzas ar Marijas Leinonenas publicējumu somu valodā (2016). Krievu valodā iznākuši divi (Vladimirs Deržavins, Roalds Dobrovenskis) “Induļa un Ārijas” tulkojumi; ir ziņas arī par citu autoru mēģinājumiem veidot lugas “krievu variantu”.

Līga Ulberte dalās pārdomās par “Induļa un Ārijas” interpretācijām un riskiem, lugas “skatuviskuma” potenciāla realizāciju dažādu režisoru inscenējumos.

Jānis Siliņš ar plašu vizuālo materiālu analizējis jaunākos “Induļa un Ārijas” iestudējumus – Arnolda Liniņa (1987), Mihaila Kublinska (1999) un Sergeja Zemļanska (2014) interpretācijas.

Izstāde ir Raiņa un Aspazijas mājas (MMA) un E. Smiļģa Teātra muzeja (LKA) kopdarbs.

Izstādes kuratori:
Gaida Jablovska
Jānis Siliņš
Jānis Zālītis

Mākslinieks – Ints Sedlenieks

Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Izstāde skatāma līdz 14. novembrim.

Vairāk informācijas: 29689489; gaida.jablovska@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas mājaslapā.

Publicēts

Starptautiska konference “Personība un laiks muzeja ekspozīcijā”

Starptautiskā muzeju padome (ICOM) savu darbību sāka 1946. gadā, tā ir lielākā muzeju nozares starptautiskā organizācija pasaulē. Tās ietvaros darbojas gan nacionālās, gan starptautiskās komitejas, kuru uzmanības lokā ir vai nu kāda muzeju darbības joma (piemēram, muzeja menedžments, dokumentēšana, izstāžu apmaiņa), vai arī kāda profila muzeju darbība. Starptautiskās muzeju padomes Literatūras un Komponistu muzeju starptautiskā komiteja (ICOM ICLCM) darbojas jau no 1977. gada. Tā ir viena no vecākajām ICOM starptautiskajām komitejām. Ik gadus ICOM Literatūras un Komponistu muzeju starptautiskā komiteja rīko konferenci kādā no dalībvalstīm, pulcējot pārstāvjus no visas pasaules. Šogad – Latvijas Valsts 100. jubilejas gadā – šāda konference pirmo reizi notiks Latvijā, Rīgā un Jūrmalā.  Konferencē piedalīsies dalībnieki no 18 valstīm un ar referātiem uzstāsies pārstāvji no Čehijas, Igaunijas, Vācijas, Itālijas, Norvēģijas, Azerbaidžānas, Armēnijas, Japānas, Krievijas, Ungārijas, Slovēnijas, Dānijas, Horvātijas un Latvijas. Savos priekšlasījumos viņi pievērsies tēmai par tādu izcilu personību kā Frančesko Petrarkas, Henrika Ibsena, Šāndora Petēfi, Raiņa un Aspazijas, Pētera Čaikovska, Aleksandra Čaka, Mihaila Šolohova, Hansa Kristiana Andersena, Juhana Līva un daudzu citu dzīvesstāsta un daiļrades muzealizācijas iespējām. Konferences referenti iepazīstinās klausītājus gan ar labās prakses piemēriem muzeju ekspozīciju un izstāžu satura un dizaina risinājumos, gan sniegs ieskatu literāro muzeju ekspozīciju vēsturiskajā attīstībā. Referātos tiks skartas tēmas, kas saistītas ar laikmeta un vēsturisko notikumu atklāsmi personībām veltītajos muzejos. Būs arī priekšlasījumi, kas veltīti muzeja darbības fenomenoloģiskiem aspektiem, kā arī psiholoģiskajiem nosacījumiem, piemēram, atmiņu un emociju lomai pagātnes interpretācijā. Konferenci papildinās kultūras programma, kas iekļaus muzeju apmeklējumus Rīgā, Jūrmalā, Jaunpiebalgā, Ērgļos un Tadenavā. Aktuālā konferences programma:

3. augustā – konferences dalībnieku ierašanās. Plkst. 15.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Rīgā, ICOM ICLCM valdes sanāksme un preses konference.
4. augustā – plkst. 10.00 ICLCM konferences atklāšana un sesija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Plkst. 19.00 brāļiem Grimmiem veltītas izstādes atklāšana Ojāra Vācieša muzejā.
5. augustā – plkst. 11.00 ICLCM konferences sesija Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, Majoros.
6. augustā – plkst. 9.00 ICLCM konferences sesija Rīgas domes ēkā.
7. augustā – ekskursija uz Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna muzeju “Jāņaskola”, Rūdolfa Blaumaņa muzeju “Braki” un Raiņa muzeju “Tadenava”.

Konferences ietvaros 4. augustā plkst. 19.00 Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, O.Vācieša ielā 19) tiks atklāta Brāļu Grimmu Kaseles biedrības veidotā izstāde “Brāļu Grimmu pasaku pasaule”.

ICOM ICLCM viena no darbības jomām ir veicināt starptautisko sadarbību, piemēram, ceļojošo izstāžu projektus. Šāds ICOM ICLCM rosināts projekts ir arī izstāde “Brāļu Grimmu pasaku pasaule”. Izstāde iepazīstina ar brāļu, pasaku apkopotāju un valodnieku, Jākoba Grimma (1785–1863) un Vilhelma Grimma (1786–1859) dzīvi un daiļradi, īpašu uzmanību veltot viņu publicētajām pasakām.

Brāļu Grimmu biedrība Kaselē atbalsta brāļiem veltīto muzeju darbību, kā arī veido ceļojošas izstādes, kas tiek eksponētas arī ārpus Vācijas. Izstādes autors Bernhards Lauers aktīvi iesaistās ICOM Literatūras un Komponistu muzeju starptautiskās komitejas darbībā.

Konferences organizēšanu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Rīgas dome, Jūrmalas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība, Aleksandra Čaka muzejs, Rīgas Jūgendstila centrs, Memoriālo muzeju apvienība ar Raiņa un Aspazijas muzeju, Jāņa Akuratera muzeju, Ojāra Vācieša muzeju, Andreja Upīša memoriālo muzeju un Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeju, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Jūrmalas pilsētas muzejs ar Aspazijas māju Dubultos, Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, Žaņa Lipkes memoriāls, Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna muzejs “Jāņaskola”, Rūdolfa Blaumaņa muzejs “Braki” un AS SEB banka.

Konferences darba valodas – angļu un latviešu (nodrošināts sinhronais tulkojums). Konferences dalībniekiem bija nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Publicēts

Starptautiskā zinātniskā konference “Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība.”

Izstāde “Jūgendstils. Sākotne. Savdabība. Ietekmes”  rada priekšstatu par jūgendstila spilgtākajām izpausmēm Eiropā, vizualizējot tās caur glezniecību, grafiku, tēlniecību un dekoratīvi lietišķo mākslu. Tā vēstī par šī stila saknēm, sākotni un briedumu, ļaujot skaidrāk izprast Latvijas versijas īpatnību, kas tiek parādīta salīdzinājumā ar izcilāko jūgendstila metropoļu – Parīzes, Londonas, Briseles – un citu rosīgāko Eiropas pilsētu sniegumu. Izstādes tapšanā iesaistījušies daudzskaitlīgi sadarbības partneri, ietverot Orsē muzeju Parīzē, Viktorijas un Alberta muzeju Londonā, Seinsberija Vizuālās mākslas centru Noridžā, Karalisko mākslas un vēstures muzeju Briselē, Pompidū centru, Mikolaja Konstantīna Čurļoņa Nacionālo mākslas muzeju Kauņā, Latvijas Nacionālajam vēstures muzeju, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, Rakstniecības un mūzikas muzeju, Raiņa un Aspazijas memoriālo muzeju, Rīgas Jūgendstila centru, Viktoru Astaņinu, Belēviču ģimeni un Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku Rīgā. Starptautiskajā konferencē “Jūgendstils. Sākotne. Savdabība. Ietekmes” radīsim iespēju klātienē satikt pasaulē atzītus jūgendstila ekspertus, kas iesaistījušies izstādes sagatavošanā, un salīdzināt Latvijas un citu Eiropas jūgendstila metropoļu bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu.

Konferenci atklās Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītājas, izstādes “Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība.” kuratores Daigas Upenieces uzruna.

Ar pirmo referātu par angļiem un jūgendstila avotiem uzstāsies Seinsberijas Vizuālās mākslas centra direktors un Austrumanglijas Universitātes profesors Pols Grīnholšs (Paul Greenhalgh). Jūgendstils bija neparasts ar to, ka tas bija viens no ļoti nedaudzajiem Eiropas kultūras pavērsieniem vizuālajā mākslā pēc renesanses un pirms 1939. gada, par kuru lielā mērā jāpateicas Anglijai. Raksturīgi, ka jūgendstils pašā Anglijā nebija īpaši izteikts un nevienā tehnikā neveidojās kaut cik ievērojams darbu skaits. Referātā tiks palūkota angļu jūgendstila veidošanās un piemēri.

Otru referātu konferences pirmajā daļā lasīs Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, Dr. Silvija Grosa ar referātu “Jūgendstils Latvijas mākslā”. Līdztekus Rīgas arhitektūrai, kas ir pagājušās gadsimtu mijas mantojuma pazīstamākā daļa Latvijā,  spilgti jūgendstila paraugi atrodami arī lietišķās mākslas  darbos, grāmatu un žurnālu grafikā,  glezniecībā.   Izstāde Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA  ir unikāla ar to, ka ļauj novērtēt Latvijas jūgendstila perioda mākslinieku sniegumu Eiropas parādību kontekstā, turklāt  droši nostājoties tiem līdzās. Referātā tiks iezīmēta jūgendstila ienākšanas gaita Latvijā,  iezīmēta  šī stila loma Latvijas vizuālajā mākslā, aplūkotas  jūgendstila izpausmes  lietišķajā mākslā, kā arī  atsevišķās rūpnieciski ražoto   priekšmetu grupās.

Konferences otro daļu atklās  Ernesta Hebēra nacionālā muzeja direktors, Orsē muzeja krājumu glabātājs Īvs Badecs (Yves Badetz), kurš iepazīstinās ar  Jūgendstila dekoratīvās mākslas kolekcijas veidošanos. Šīs kolekcijas izveidē Īvs Badecs iesaistījās 1985. gadā, un turpina tās izpēti un veidošanu joprojām. Sākotnēji šāda kolekcija muzejā neeksistēja, jo sabiedrības interese saistījās galvenokārt ar tēlniecību un glezniecību. Pēc muzeja atvēršanas aktualizējās nepieciešamība pēc atsevišķas dekoratīvajai mākslai veltītas sekcijas, kuras veidošanās atspoguļo muzeja vīziju.

Briseles Karaliskais mākslas un vēstures muzeja kurators, profesors Dr. Verners Adriānsens (Werner Adriaenssens) uzstāsies ar priekšlasījumu “Kongo stils. Beļģu jūgendstils kā koloniālā propaganda”. Laikā no 1855.-1908. gadam Kongo Demokrātiskā Republika bija Beļģijas karaļa Leopolda III privātkolonija. Par teritorijas pārraudzību bija atbildīgs Valsts sekretārs Edmonds van Ētvelde (Edmond van Eetvelde), kurš kā mākslas mīļotājs, izmantoja jūgendstilu koloniālajai propagandai. Mākslinieki bez maksas saņēma tādus dārgus izejmateriālus kā ziloņkauls un eksotiska koksne, ar noteikumu, ka no tā tapušos darbus bez maksas jāizstāda 1897. gada Koloniālajā izstādē. Šajā izstādē pirmo reizi liela Beļģijas iedzīvotāju daļa ieraudzīja jūgendstila mākslas darbus, nodēvējot šo Kongo ražojumiem veltītajā izstādē redzamo stilu par “Kongo stilu”.

Konferenci noslēgs      Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa galvenā bibliotekāre Aija Taimiņa, ar lasījumu “Jūgendstila laika lietišķā grafika : veidlapas  no  Rīgas Latviešu biedrības arhīva LU Akadēmiskajā bibliotēkā”, iepazīstinot ar bagātīgo bibliotēkas glabāto šī laika izdevumu krājumu. 20. sākumā Rīgas poligrāfijas uzņēmumi –tipogrāfijas un litogrāfijas tiecās elastīgi  sekot laika garam un piedāvāja  izgatavot jūgendstila gaumei atbilstošus  lietišķās  grafikas darbus – veidlapas, rēķinus, reklāmas materiālus.  Pēc Rīgas vācu, latviešu un krievu rūpnieku, amatnieku, tirgotāju pasūtījuma tika izgatavotas arī greznas litografētas veidlapas ar daudzveidīgu  florāli ornamentālu un antropomorfu  dekoru. Rīgas Latviešu biedrības arhīvs dod iespēju izsekot nepētītajām jūgendstila ietekmēm Rīgas komerciāli lietišķajā vidē.

Konferences darba valodas: latviešu, angļu, franču, ar sinhrono tulkojumu.
Uz konferenci laipni gaidīti visi interesenti!
Ieeja brīva. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama!
Uzziņas pa tālruni (+371) 67 357534 vai e-pastu Ieva.Andzane@lnmm.lv.

Reklāmas attēls zinātniskajai konferencei “Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība. ” Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA 25.05.2018. Māksliniece: Kristīne Jansone

KONFERENCES  PROGRAMMA:

Konferenci vada mākslas zinātniece Vita Birzaka

9.30–10.00 Dalībnieku reģistrācija

10.00–10.10 Konferences atklāšana

Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītājas, izstādes kuratores Daigas Upenieces uzruna

10.10–10.50 Angļi un jūgendstila avoti. Prof. Pols Grīnholšs (Paul Greenhalgh), Seinsberijas

Vizuālās mākslas centra direktors, Austrumanglijas Universitāte

10.50–11.30 Jūgendstils Latvijas mākslā. Prof. Dr. Silvija Grosa, Latvijas Mākslas akadēmija

11.30–12.00 Kafijas pauze

12.00–12.40 Jūgendstila dekoratīvās mākslas kolekcijas veidošanās Orsay muzejā. Īvs

Badecs (Yves Badetz) Ernesta Hebēra nacionālā muzeja direktors, Orsē muzeja krājumu

glabātājs

12.40–13.20 “Kongo stils”. Beļģu jūgendstils kā koloniālā propaganda. Prof. dr. Verners

Adriānsens (Werner Adriaenssens), Briseles Karaliskais mākslas un vēstures muzejs

13.20–14.00 Jūgendstila laika lietišķā grafika: veidlapas  no  Rīgas Latviešu biedrības arhīva

LU Akadēmiskajā bibliotēkā. Aija Taimiņa, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas

Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa galvenā bibliotekāre

Publicēts

Gaidāma konference Meklējumi un atradumi: Digitālā kultūras mantojuma forums

Detalizēta konferences programma pieejama mājaslapā.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts kopš 1993. gada veido un izstrādā digitālos resursus (sākotnēji literatūras vēsturē un folklorā, tad arī citās pētnieciskajās nozarēs), un gadskārtējā konferencē “Meklējumi un atradumi” šogad pievērsīsies tieši digitālā mantojuma satura, pieejamības un problēmu aplūkojumam ar tematisko ievirzi “Digitālā kultūras mantojuma forums”.

22. maijā notiks kamerkonference, kurā ar īsiem ziņojumiem uzstāsies gan kultūras digitalizācijas procesos iesaistītie, gan jaunradīto rīku un pētījumu platformu lietotāji, daloties savā pieredzē un atradumos. Konferencē dzirdēsiet daudzveidīgus piemērus par digitālo resursu izmantojumu pētniecībā un sabiedrības iesaisti un līdzdalību dažādu virtuālu kultūras resursu attīstībā. Referenti iepazīstinās ar pieredzi trimdas latviešu dzīvesstāstu, latviešu literatūras darbinieku un to romānu kartēšanā, iespējām digitālā latviešu pasaku pētniecībā, teātra procesa, mūzikas, arhīvu un skaņu kolekciju digitalizācijas gaitu, daudzveidīgiem bibliotēku un muzeju interaktīvajiem digitālajiem resursiem.

Pasākuma otrajā dienā – 23. maijā – izstrādātās kultūras datu platformas aicināti prezentēt to veidotāji – kultūras mantojuma, izglītības iestādes un zinātniskās institūcijas. Konferences noslēgumā notiks diskusija “Kultūras mantojuma pieejamības tīmeklī ietekme uz kultūras patēriņu un dzīves kvalitāti”. Piesaistītie eksperti diskutēs par sabiedrības pieprasījumu pēc kultūras satura pieejamības tīmeklī, mērķiem kultūras satura digitalizācijā un digitālo kultūras pakalpojumu izveidē.

LU LFMI organizētās starpnozaru konferences Digitālā kultūras mantojuma forums referātu un diskusiju platformas mērķis ir demonstrēt labās prakses piemērus sadarbībai ar valsts un pašvaldību kultūras institūcijām digitālo kultūras resursu integrēšanā, kā arī veidot strukturētas diskusijas par plašāku sabiedrības iesaisti datubāzu pilnveidošanā. Ne mazāk svarīga ir iespēja diskusiju platformā sastapties ar digitālā kultūras mantojuma jomā strādājošiem citu institūciju pārstāvjiem, veidot viedokļu apmaiņu par plašajām un vēl neizmantotajām iespējām kultūras mantojuma digitalizēšanas jomā.

Konferenci aicināti apmeklēt visi interesenti, īpaši gaidīti studenti, kultūras jomu pārstāvji un kultūrvēstures pētnieki. Ieeja brīva. Konferences gaita tiks straumēta.

Konferences laikā būs pieejams LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta grāmatu galds.

Konference noris ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, kā arī projektu “Stiprinot zināšanu sabiedrību: starpdisciplināras pieejas sabiedrības iesaistei digitālā kultūras mantojuma radīšanā” (ERAF) un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” atbalstu.

Informatīvais atbalsts: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

Vairāk informācijas:
Anita Rožkalne (anita.rozkalne@lulfmi.lv)
Signe Raudive (signe.raudive@lulfmi.lv)

Publicēts

Zinātniskā konference “Antīkās mākslas kolekcijas. Veidošanās, izpēte, ietekmes”

No š. g. 13. aprīļa Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA (MMRB) pastāvīgo ekspozīciju papildinās jauna sadaļa – Antīkās mākslas kabinets, kurā apmeklētājiem būs iespējams iepazīties ar Senās Grieķijas un Romas monētām, antīkām marmora skulptūrām un Senās Grieķijas keramiku no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma. Pirms kabineta atvēršanas muzejs rīko zinātnisko konferenci “Antīkās mākslas kolekcijas. Veidošanās, izpēte, ietekmes” ar mērķi informēt par ekspozīcijas tapšanas gaitā veikto pētījumu rezultātiem, salīdzināt dažādu Baltijas antīkās mākslas kolekciju kontekstus un pievērst plašākas sabiedrības uzmanību Latvijā uzkrātajām antīkās kultūras liecībām, to saglabāšanai un tālākajai izpētei. Konferences dalībnieki uzzinās par Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un citām Latvijā un Igaunijā esošajām antīkās mākslas kolekcijām, šo krājumu tapšanas vēsturi un mūsdienu interpretācijām, kā arī labāk izpratīs antīkās pasaules mantojuma nozīmi Eiropas kultūras kontekstā.

Konferenci atklās Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Tēlniecības kolekcijas glabātāja Alma Ziemele ar referātu, kurā pirmo reizi tiks sniegtas ziņas par privātkolekcionāru Jūstasu Luisu Eskelu (Eustace Lewis Eskell, 1869–1954) no Londonas un izstāstīts, kā viņa 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā izveidotā antīko monētu kolekcija nonākusi Latvijas Universitātes Mākslas kabinetā, bet vēlāk – LNMM krājumā.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Numismātikas nodaļas pētnieks Mg. hist. Mārtiņš Vāveris iepazīstinās ar Romas impērijas monētām LNVM krājumā. Daudzveidīgā muzeja antīko monētu kolekcija sevī glabā bagātīgu materiālu, kas vēsta par visu Romas impērijas pastāvēšanas laiku. Ar Numismātikas nodaļas arhīvā esošo vēsturisko dokumentu palīdzību klātesošie noskaidros, kā tapa šī unikālā kolekcija.

Konferences pirmo daļu noslēgs Latvijas Universitātes (LU) bibliotēkas direktores Mg. sc. soc. Mārītes Savičas ieskats LU Mākslas kabineta kolekcijās pirmskara Latvijā. Tas būs stāsts par vienu no lielākajām antīkās mākslas oriģinālpriekšmetu, kopiju un literatūras krātuvēm Latvijā 20. gadsimta 20. gados. Lektore runās par Mākslas kabineta pirmsākumiem, personību lomu tā attīstībā un detalizēti raksturos kolekcijas saturu.

Konferences turpinājumā ar lasījumu “Pacēlums un kritums: antikvitātes Tartu Universitātes Mākslas muzeja kolekcijā” uzstāsies Dr. philol. Jānika Andersone (Jaanika Anderson), Tartu Universitātes Mākslas muzeja vadītāja un kuratore. 2018. gadā šis muzejs svin 215. gadadienu un no jauna pievēršas savam dzīvesstāstam, ko raksturo intensīva kolekcionēšana, paradigmu maiņa, vēsturiskie notikumi un darbs ar auditoriju. Kaut arī tagad muzeja rīcībā ir neliels senlietu krājums, tas netraucē šai institūcijai būt aktīvai antīkās mākslas un kultūras popularizētājai.

LNMM Ārzemju mākslas departamenta krājuma darba vadītāja Mag. art. Baiba Uburģe klausītājus iepazīstinās ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja antīkās keramikas kolekciju un tās izpēti, kā arī plašāk pastāstīs par jaunās ekspozīcijas “Antīkās mākslas kabinets” izveidi. Šobrīd LNMM glabājas Latvijā lielākā antīkās keramikas oriģinālpriekšmetu kolekcija, kas ietver no 15. līdz 2. gadsimtam pr. Kr. izgatavotus Senās Grieķijas, etrusku un citu Itālijas vietējo cilšu izstrādājumus, ļaujot izsekot galvenajiem keramikas attīstības posmiem, formu un dekoru daudzveidībai.

Zinātnisko konferenci noslēgs Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Dr. hist. Harijs Tumans ar referātu, veltītu LNMM kolekcijā esošajam vīna smeļamajam traukam – atiskajam melnfigūru kiātam, analizējot tā tēlu un simbolu nozīmi, sevišķi izceļot acu motīvu sengrieķu mākslā 6. gadsimta 2. pusē.

Pēc konferences sekos jaunās ekspozīcijas “Antīkās mākslas kabinets” atklāšanas pasākums.
Konferences darba valodas: latviešu, angļu, ar sinhrono tulkojumu.
Uz konferenci laipni gaidīti visi interesenti! Ieeja brīva. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Uzziņas pa tālruni (+371) 67 357534 vai e-pastu Ieva.Andzane@lnmm.lv.

KONFERENCES  PROGRAMMA:

Konferenci vada mākslas zinātniece Baiba Uburģe

12.30–13.00 Dalībnieku reģistrācija

13.00–13.30 E. L. Eskela monētu kolekcija LNMM krājumā. Kolekcijas vēsture un raksturojums
Alma Ziemele,  Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju tēlniecības kolekcijas glabātāja
LNMM Antīko monētu kolekcija ir viena kolekcionāra veidota un parāda kolekcionēšanas principus un īpatnības 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā. Referātā pirmo reizi tiks sniegtas ziņas par privātkolekcionāru, zobārstu Jūstasu Luisu Eskelu (Eustace Lewis Eskell, 1869–1954) no Londonas un to, kā viņa kolekcija nonākusi Latvijas Universitātes Mākslas kabinetā, bet pēc tā likvidācijas – muzeja krājumā.

13.30–14.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja antīko monētu kolekcija: Romas impērijas monētas
Mg. hist. Mārtiņš Vāveris, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas pētnieks
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Romas impērijas monētu kolekcija ir daudzveidīga un sevī glabā bagātīgu materiālu, kas vēsta par visu Romas impērijas pastāvēšanas laiku. Referāts sniegs ieskatu šīs kolekcijas veidošanās vēsturē, uzsvaru liekot uz Numismātikas nodaļas arhīvā esošajiem vēsturiskajiem dokumentiem.

14.00–14.30 Latvijas Universitātes Mākslas kabineta kolekcijas pirmskara Latvijā
Mg. sc. soc. Mārīte Saviča, Latvijas Universitātes bibliotēkas direktore
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Mākslas kabinets izveidojās 20. gadsimta 20. gados un ātri kļuva par vienu no lielākajām antīkās mākslas oriģinālpriekšmetu, kopiju un literatūras krātuvēm Latvijā. Referāts sniegs ieskatu kabineta veidošanās pirmsākumos un personību lomai tā attīstībā. Detalizēti tiks raksturota Mākslas kabineta priekšmetu un grāmatu kolekcija.

14.30–15.00 Kafijas pauze

15.00–15.30 Pacēlums un kritums: antikvitātes Tartu Universitātes Mākslas muzeja kolekcijā
Dr. philol. Jānika Andersone (Jaanika Anderson), Tartu Universitātes Mākslas muzeja vadītāja un kuratore
Šogad Tartu Universitātes Mākslas muzejs svin savu 215. gadadienu. Šos divus gadsimtus raksturo intensīva kolekcionēšana, paradigmu maiņa, vēsturiskie notikumi un darbs ar auditoriju. Kaut arī tagad muzeja rīcībā ir neliels senlietu krājums, tas netraucē muzejam būt aktīvam antīkās mākslas un kultūras popularizētājam.

15.30–16.00 LNMM antīkās keramikas kolekcija: izpēte un ekspozīcijas izveide
Mag. art. Baiba Uburģe, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas departamenta krājuma darba vadītāja
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā glabājas Latvijā lielākā antīkās keramikas oriģinālpriekšmetu kolekcija. Tā iepazīstina ar Senās Grieķijas, etrusku un citu Itālijas vietējo cilšu izstrādājumiem, kas izgatavoti laikā no 15. līdz 2. gadsimtam pr. Kr. Kolekcija ļauj izsekot galvenajiem keramikas attīstības posmiem, formu un dekoru daudzveidībai.

16.00–16.30 Atiskais kiāts Rīgā: acu simbola nozīme melnfigūru keramikā
Dr. hist. Harijs Tumans, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors
6. gadsimts. Atikā vāžu apgleznošanā dominē melnfigūru stils. Uz daudzfigūru kompozīcijām rotātām vāzēm visbiežāk attēloti mitoloģiski sižeti. Tāds ir arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā esošais vīna smeļamais trauks – kiāts. Referātā tiks analizēta uz kiāta esošo tēlu un simbolu nozīme, plašāk izvēršot acu motīvu sengrieķu mākslā 6. gadsimta 2. pusē.

17.00 Antīkās mākslas kabineta atklāšana

Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA atklāj jaunu pastāvīgo ekspozīciju – Antīkās mākslas kabinetu

No 2018. gada 13. aprīļa Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Vecrīgā) pastāvīgo ekspozīciju papildinās jauns Antīkās mākslas kabinets, kurā apmeklētāji varēs iepazīties ar Senās Grieķijas un Romas monētām, antīkām marmora skulptūrām un Senās Grieķijas keramiku no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.

“Ar jaunās ekspozīcijas atklāšanu vēlamies parādīt bagātīgo antīkās kultūras mantojumu, kas uzkrāts mūsu muzejā, pievēršot uzmanību tā saglabāšanai un izpētei, kā arī izcelt antīko artefaktu nozīmi Eiropas kultūras kontekstā. Tā būs apjomīgākā antīkās mākslas ekspozīcija ar vairāk nekā 500 oriģinālpriekšmetiem,” stāsta kabineta koncepcijas autore, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA krājuma darba vadītāja Baiba Uburģe.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā glabājas Latvijā daudzveidīgākā antīkās mākslas oriģinālpriekšmetu kolekcija – keramikas izstrādājumi, tēlniecības darbi un monētas, kopā ap 1000 darbu, kas darināti laikposmā no 15. gadsimta pr. Kr. līdz 4. gadsimtam. Līdz šim atsevišķi krājuma labākie paraugi ir bijuši redzami kādreizējā Ārzemju mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā Rīgas pilī. Telpu un vitrīnu trūkuma dēļ nekad nav tikusi izstādīta monētu kolekcija un lielākā daļa no antīkās keramikas.

Tagad muzeja jaunajās telpās Rīgas Biržā, blakus Senās Ēģiptes zālei, tiks atklāta Senās Grieķijas un Romas mākslas ekspozīcija – Antīkās mākslas kabinets, kas tapis muzeja speciālistu pētnieciskā darba rezultātā. Pēdējo divu gadu laikā ir izstrādāta ekspozīcijas koncepcija, izgatavotas īpašas vitrīnas un podesti, kā arī veikta antīko mākslas darbu kolekcijas priekšmetu restaurācija un konservācija (t. sk. ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu). Kabinetā pirmo reizi publiski būs apskatāma visa monētu kolekcija un tēlniecības darbi, bet keramikas kolekcijas daļa ļaus izsekot galvenajiem antīkās keramikas attīstības posmiem.

Ekspozīcijas veidošanas ilgā un sarežģītā procesa noslēgumu un Antīkās mākslas kabineta atvēršanu apmeklētājiem ir nepieciešams vainagot ar zinātnieku, muzeja akadēmisko sadarbības partneru un citu kultūras mantojuma interesentu tikšanos, lai dalītos ar ekspozīcijas tapšanas gaitā veikto pētījumu rezultātiem, salīdzinātu dažādu Baltijas antīkās mākslas krājumu kontekstus, kā arī pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību Latvijā uzkrātajām antīkās mākslas liecībām. Tādēļ kabineta atklāšanu ievadīs zinātniskā konference “Antīkās mākslas kolekcijas. Veidošanās, izpēte, ietekmes”, kas norisināsies Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA 12. aprīlī no plkst. 12.00 līdz 16.30. Konferencē uzstāsies pētnieki no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Universitātes un Tartu Universitātes Mākslas muzeja, iepazīstinot ar antīkās mākslas kolekciju vēsturi, veidošanos un aktuālākajiem pētījumiem.

Antīkās mākslas kabinets apmeklētājiem būs pieejams Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA pastāvīgajā ekspozīcijā 3. stāvā.

Raksta attēlā: Erota torss. Romiešu 1.–2. gs. kopija pēc 4. gs. pr. Kr. Prāksitela lokam piederīga tēlnieka darba oriģināla. Skulptūra atrasta arheoloģiskajos izrakumos Kūmās, Itālijā. Antīkās mākslas kabinets Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA. 2018. Publicitātes foto

Publicēts

Letonikas VII kongresa Literatūrzinātnes nozares sekcija

Sekcijā ar referātiem piedalīsies LU LFMI Literatūras nodaļas pētnieki. Referātos tiks vēstīts par pētījumiem, kas pievēršas 20. gadsimta literārajam procesam no jauniem teorētiskiem skatpunktiem, kā arī latviešu literatūras vēstures senākā posma recepcijai un kanona pārskatīšanai.

 

Programma:

10.00–10.10 Ievadvārdi.

  1. sēde. Vada Eva Eglāja-Kristsone

10.10–10.30 Jānis Ozoliņš. Naratoloģijas sākotne Latvijā 20. gs. 80. gados: Harija Hirša un Broņislava Tabūna prozas teorijas izvērtējums

10.30–10.50 Signe Raudive. Sociālistiskā reālisma uzstādījumu reprezentācija latviešu padomju jauno autoru darbos (1945–1956)

10.50–11.10 Madara Eversone. Personību loma Rakstnieku Savienībā (1940–1944): Jānis Niedre

11.10–11.30 Anita Rožkalne. Ģeogrāfiskā un mentālā telpa Gundegas Repšes prozā

11.30–11.50 Diskusija

11.50–12.20 Kafijas pauze

  1. sēde. Vada Artis Ostups

12.20–12.40 Gundega Grīnuma. Lozanna Aspazijas un Raiņa paralēlajās biogrāfijās

12.40–13.00 Viktors Hausmanis. Radošās personības atspulgs Anšlava Eglīša vēstulēs

13.00–13.20 Inguna Daukste-Silasproģe. Kārļa Skalbes bēgļa ceļš uz Zviedriju: no individuāla pārdzīvojuma līdz kolektīvām atmiņām

13.20–13.40 Ieva E. Kalniņa. Neiepazītā Veronika Strēlerte: bērnības atmiņu tēlojumi

13.40–14.00 Diskusija

14.00–15.00 Pusdienu pauze

  1. sēde. Vada Madara Eversone

15.00–15.20 Māra Grudule. Latviešu senākā perioda literatūras vēstures recepcija (1945–2015)

15.20–15.40 Pauls Daija. Kurzemes kalendārs “Veca un jauna laiku grāmata” tautas apgaismības ideju kontekstā (1763–1800)

15.40–16.00 Zigrīda Frīde. Ziņģe latviešu literatūras kontekstos (no Gotharda Frīdriha Stendera līdz Lapas Mārtiņam)

16.00–16.20 Maija Burima. Pašidentitāte un sociālā identitāte. Andreja Upīša romāns “Pēdējais latvietis” (1913)

16.20–16.40 Diskusija

16.40 Noslēgums

Letonika-literaturzinatne-programma-2017-page-001

Par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāda grāmatu iegādi un jaunākā informācija mājaslapā.

Publicēts

Krišjāņa Barona konference 2017 “Folklora: vērtības un intereses”

Pētnieki bija aicināti pieteikt referātus, kas veltīti folkloras sociālās, reliģiskās un nacionālās funkcionalitātes un valstiskā nozīmīguma izvērtējumam. Divās konferences dienās gaidāmi 24 referāti, konferences dalībnieki pārstāv Latvijas Universitāti – LU LFMI Latviešu folkloras krātuvi, Latvijas vēstures institūtu, Humanitāro zinātņu un Teoloģijas fakultāti, Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Valsts Izglītības satura centru un Igaunijas Literatūras muzeju. Priekšlasījumos tiks izvērtēts plašs pētniecisko jautājumu loks – folkloras vērtīguma koncepts publiskajā telpā, folklora mantojuma, tradīcijas un identitātes diskursā, folklora kā nozīmīgs starpdisciplināru zināšanu avots u. c.

30. oktobra pēcpusdienā tiks atvērtas divas grāmatas – Ievas Tihovskas “Īsta čigānu mūzika: Autentiskums un etniskums Latvijas čigānu (romu) mūzikā” un Sanitas Reinsones “Apmaldīšanās poētika teikās, stāstos un sarunās”. Abi zinātniskie pētījumi publicēti LU LFMI sērijā “Studia humanitarica”.

Folkloristi aicina ciemos!

Konference tiek organizēta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.