Publicēts

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina uz starptautisku konferenci “Mākslas vēsture Baltijas valstīs – pieredze un perspektīvas”

Kā jau ziņots, no 6. līdz 8. oktobrim Rīgā norisināsies 3. Baltijas mākslas vēsturnieku konference “Mākslas vēsture Baltijas valstīs – pieredze un perspektīvas” (3rd Conference of Baltic Art Historians “Representing Art History in the Baltic Countries: Experiences and Prospects”), ko sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūtu (LMA MVI) un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) rīko LMA Mākslas zinātnes nodaļa. Starptautiskā foruma pirmā diena pagāja Latvijas Mākslas akadēmijas telpās, savukārt nākamās divas noritēs rekonstruētajā vēsturiskajā LNMM galvenajā ēkā.

Konferences programma piedāvā 30 daudzveidīgas prezentācijas angļu valodā, ko sagatavojuši vadošie nozares pētnieki no Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Vācijas, Lielbritānijas un ASV. 6. oktobrī bija iespēja dzirdēt referātus, ko sniedza Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece (LV), Dr. Ulrike Nirnbergere (Ulrike Nürnberger; DE), Raivo Kelomēss (Raivo Kelomees, EE), Džeremijs Hovards (Jeremy Howard, UK), Dr. Jolita Mulevičūte (Jolita Mulevičiūtė, LT), Dr. art. Kristiāna Ābele (LV), Kadi Polli (Kadi Polli, EE), Dr. art. Baiba Vanaga (LV), Dr. Tojana Račūnaite (Tojana Račiūnaitė, LT), Ieva Kalnača (LV), Dr. Daļa Klajumiene (Dalia Klajumienė, LT), Indre Užotaite (Indrė Užuotaitė, LT) un Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš (LV).

Konferences ceturto sesiju 7. oktobrī atklās mākslas zinātniece Dr. art. Dace Lamberga (LV), kura uzstāsies ar referātu “Simbolisma laiks. Baltijas projekts”. Par tēmu “Akmens stāsti: zemes ekoloģija Baltijas mākslā” runās Bārts K. Pušavs (Bart C. Pushaw, US), bet Dr. Laima Laučkaite (Laima Laučkaitė, LT) iepazīstinās ar Pirmā pasaules kara mantojumu Lietuvā jeb “Neviena zemes” mākslu.

Reklāmas attēls 3. Baltijas mākslas vēsturnieku konferencei “Mākslas vēsture Baltijas valstīs – pieredze un perspektīvas” (3rd Conference of Baltic Art Historians “Representing Art History in the Baltic Countries: Experiences and Prospects”). 2016. Autore: Kristiāna Ābele
Reklāmas attēls 3. Baltijas mākslas vēsturnieku konferencei “Mākslas vēsture Baltijas valstīs – pieredze un perspektīvas” (3rd Conference of Baltic Art Historians “Representing Art History in the Baltic Countries: Experiences and Prospects”). 2016. Autore: Kristiāna Ābele

Otrās dienas turpinājumā klausītāji uzzinās, kā uzbūvēt virtuālo muzeju. Savās pārdomās par attaisnojumu, iespējamību un ceļiem, kā no jauna radīt zaudētu muzeju un tā kolekcijas, dalīsies Dr. Dītmars Pops (Dietmar Popp, DE), analizējot Kurlandes provinces muzeja situāciju Mītavā (Jelgavā). Par Latvijas Universitātes Mākslas muzeju, kas veltīts profesora Ernesta Felsberga 150. gadu jubilejai, stāstīs mākslas vēsturniece Dr. paed. Austra Avotiņa (LV). Mākslas zinātnieks Dr. art. Jānis Kalnačs (LV) runās par tēmu “Ģimenes portreti interjerā: fotogrāfijas kā pierādījums par mākslas darbiem, kas piederēja rīdziniekiem pirms Otrā pasaules kara”. Mākslas kultūras teorētiķe Katrīna Teivāne-Korpa (LV) kopā ar mākslas zinātnieci un kritiķi Laini Kristbergu (LV) pievērsīsies performances manifestācijām Latvijas fotogrāfijā 20. gadsimta 20. un 30. gados.

Sesto sesiju ievadīs Dr. Linara Dovīdaitīte (Linara Dovydaitytė, LT), kura pastāstīs par (jaunu) konceptu testēšanu un kopdarbības praksēm Lietuvas muzejos. Lina Mihelkeviče (Lina Michelkevičė, LT) aicinās paskatīties uz mākslas notikumu no pasakas aspekta, uzdodot jautājumu “Kā vēsturiski interpretēt ātri gaistošo?” Dr. art. Stella Pelše (LV) savu prezentāciju veltīs mākslinieka personības traktējuma problemātikai latviešu mākslas vēstures monogrāfijās, kas tika publicētas 21. gadsimta sākumā. “Kā reprezentēt tagadni?” – tādu jautājumu klātesošajiem uzdos Julija Fomina (Julija Fomina, LT), stāstot par priekšstata / uzskata “laikmetīgs” konstruēšanu Lietuvas mākslas izstādēs 20. gadsimta pēdējā dekādē.

Konferences trešās dienas rītā, 8. oktobrī, klausītājus uzrunās Dr. Marijas Dremaites (Marija Dremaitė, LT) stāsts par sociālistiskā modernisma ilgo dzīvi Baltijas valstīs, Dr. Jiri Kermika (Jüri Kermik, EE / UK) ieskats igauņu dizaina novitātēs 1980. gados un Ievas Astahovskas (LV) pētījums par “aukstā kara” vizionārajām pasaulēm.

Pēdējo, astoto sesiju, ievadīs Dr. Andresa Kurga (Andres Kurg, EE) lasījums “Aiz salīdzinājuma: rakstot Padomju Savienības postmodernās arhitektūras vēsturi”. Par Lietuvas mākslinieku grupas “Post Ars” foto performancēm runās Dr. Agne Narušīte (Agnė Narušytė, LT), plašāk izvēršot jautājumu “Vai tas ir izpētes materiāls vai mākslas darbs?” Konferences darbu noslēgs mākslas zinātniece Helēna Demakova (LV), kura ierosinās padomāt par šobrīd Latvijā ļoti aktuālo tēmu – Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma satura plānošanu, definējot arī iespējamās problēmas ar tā teorētisko novērtējumu nākotnē.

Baltijas mākslas vēsturnieku konferences pirmsākumi meklējami iepriekšējās divās tikšanās reizēs pēdējo gadu laikā – konferencē “Mākslas vēstures ģeogrāfija Baltijas reģionā” (“The Geographies of Art History in the Baltic Region”) 2009. gadā, ko rīkoja Igaunijas Mākslas akadēmija kopā ar Igaunijas Mākslas vēsturnieku asociāciju Tallinā un konferencē “(At)bloķētā atmiņa: rakstot mākslas vēsturi Baltijas valstīs” (“(Un)blocked Memory: Writing Art History in Baltic Countries”) 2011. gadā, ko organizēja Vītauta Dižā universitāte sadarbībā ar Viļņas Mākslas akadēmiju Kauņā.

Konferences darba valoda – angļu.

Konferenci organizē:
Silvija Grosa, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures departaments
Kristiāna Ābele, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts
Ginta Gerharde-Upeniece, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Krista Kodres, Igaunijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts
Tiina-Mall Kreem, Igaunijas Mākslas muzejs
Giedrė Jankevičiūtė, Lietuvas Kultūras izpētes institūts
Daļa Klajumiene (Dalia Klajumienė), Viļņas Mākslas akadēmija

Uz konferenci laipni gaidīti visi interesenti!
Ieeja brīva. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Uzziņas pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.
Plašāka informācija mājas lapā.

Publicēts

Starptautiska konference “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts”

Līdz 21. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Torņa ielā, Rīgā) ir skatāma vērienīgā izstāde “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts”, kas prezentē 53 autorus – vienus no izcilākajiem 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta sākuma pasaules mākslas skatuves spēlētājiem. Spilgtu radošo personību vidū ir gan tādi meistari kā Georgs Bāzelics (Georg Baselitz), Josefs Boiss (Joseph Beuys) un Anzelms Kīfers (Anselm Kiefer), gan jaunākās paaudzes talanti – Alicja Kvade (Alicja Kwade), Filips Fīrhofers (Philipp Fürhofer), Betina Pustči (Bettina Pousttchi), Jorinde Foigta (Jorinde Voigt) un citi.

77 darbu lielā izlase tika izveidota, izstādes kuratoram Markam Gisbornam (Mark Gisbourne) apzinot 45 dažādas kolekcijas – Vācijas izstāžu zāļu un muzeju, kā arī vairāku mākslas kolekcionāru privātos krājumus Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Ekspozīcijas panorāmu veido glezniecība, zīmējumi, skulptūra, fotogrāfija, videoinstalācijas un daži konceptuālās mākslas paraugi. Šī ir pirmā tik apjomīga Vācijas laikmetīgās vizuālās mākslas retrospekcija Rīgā, kas iepazīstina ar svarīgākajām tendencēm un parādībām, raksturojot vācu mākslu periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām.

Divas dienas – 18. un 19. augustā – Gētes institūtā Rīgā norisināsies izstādei veltīta starptautiska konference ar trim paneļdiskusijām, kurās nozares speciālisti aktualizēs projekta paceltos jautājumus un problēmas. Kurators Marks Gisborns ir iecerējis šo pasākumu veidot kā sarunu platformu, kas caur vācu mākslas personību un norišu prizmu dotu iespēju pamatīgāk iedziļināties tajos pasaules mēroga un šauri lokālajos politiskajos, ekonomiskajos, sociālajos, tehnoloģiskajos un kultūras procesos, kuru atspoguļojums vērojams eksponētajos mākslas darbos.

“Latvijā ir pietiekami daudz speciālistu, kuri lieliski pārzina laikmetīgās vācu mākslas virzienus, tendences un kuri paši kļuvuši par šo procesu dalībniekiem, jo Vācija, it sevišķi Berlīne, ir vairāku Latvijas mākslinieku un kuratoru mītnes vieta. Jāatzīst, ka mākslas izstāžu apmeklētāji pie mums Latvijā samērā reti var redzēt laikmetīgās mākslas skates, kuras reprezentē aktualitātes Vācijas kultūras dzīvē. “Gara radinieki” ir notikums, kuram nepieciešams plašāks skaidrojums un kontekstualizācija, jo izstādē aplūkotais tēmu loks pieļauj daudzveidīgu un neviennozīmīgu interpretāciju, kas tādējādi veicina vēlmi iegūt izvērstāku, objektīvu, analītisku ieskatu vācu mākslas vēsturē un mūsdienu mākslas norisēs ne tikai Vācijā, bet arī ārpus tās robežām,” stāsta projekta vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Astrīda Rogule.

Pateicoties Gētes institūta Rīgā un izstādes sponsoru SIA “Forta Medical” atbalstam, konferencē piedalīsies gan Latvijas mākslinieki, mākslas zinātnieki un kolekcionāri – Jānis Borgs, Inese Baranovska, Astrīda Rogule, Prof. Jānis Taurens, Kaspars Vanags un Jānis Zuzāns, gan grupa Vācijas mākslinieku, kuratoru, kritiķu un mākslas dzīves organizētāju: tēlniece Prof. Kristiāne Mēbusa (Christiane Möbus), kuras darbi aplūkojami izstādē, Karla Hofera fonda direktore Dr. Sabīne Cīgenrikere (Sabine Ziegenrücker), mākslas kritiķis un kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne), izstāžu centra “Das Haus am Lützowplatz, Fördererkreis Kulturzentrum Berlin e.V.” mākslinieciskais vadītājs Dr. Marks Vellmanis (Marc Wellmann), “Künstlerhaus Bethanien” mākslinieciskais direktors Kristofs Tannerts (Christoph Tannert) un galerists Folkers Dīls (Volker Diehl).

Katras paneļdiskusijas pirmajā daļā sarunas moderators sniegs nelielu, kodolīgu ieskatu tematikā, kam sekos dalībnieku komentāri, viedokļu apmaiņa un apspriede. Priekšlasījumi un sarunas norisināsies vācu, latviešu un angļu valodā. Konferencei tiks nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu valodā.

Uz konferenci Gētes institūtā Rīgā laipni gaidīti visi interesenti!
Ieeja brīva.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Plašāka informācija www.lnmm.lv un www.goethe.de/latvija/gararadinieki

Vairāk par izstādi lasiet: Gara radinieki: vācu māksla, pēdējais pusgadsimts

Publicēts

Starptautiskā zinātniskā konference „Person.Color.Nature.Music.”

Konference, kura Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā norisinājās jau atkārtoti, pulcēja interesentus no 11 pasaules valstīm: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Baltkrievijas, Turcijas, Polijas, Īrijas, Nīderlandes, Izraēlas un ASV.

Pirmajā konferences dienā notika vairāki lasījumi – prezentācijas par aktuālām tēmām mākslā, akcentu liekot tieši uz keramiku kā spēcīgu nacionālās identitātes, kā arī laikmeta atspoguļojumu.

Pirmās dienas ietvaros tika atklāta arī Latviešu keramiķes, porcelāna meistares Eleonoras Pastares porcelāna izstāde „Meditācijas”, kas konferences dalībnieku vidū izsauca neviltotu sajūsmu, vēlreiz apliecinot latviešu keramiķu konkurētspēju pasaules keramiķu vidū. Izbaudot jaunatklāto izstādi, konferences dalībnieki turpināja iepazīties ar konferencē izvirzītajām tēzēm un piedalīties arī divās mākslas studijās: akvareļu un vokālo.

Pirmā konferences diena noslēdzās Daugavpils Māla mākslas centrā ar Latvijas bērnu mākslas skolu audzēkņu darbu izstādi „Putni” atklāšanu un Baltic Racu keramikas apdedzināšanas paraugdemonstrējumiem.

Savukārt otrajā konferences dienā tās dalībnieki, daloties pa interešu jomām, varēja apmeklēt sev interesējošas un profesionālajā darbībā noderīgus priekšlasījumus par tēmām: māksla un dizains, mākslas izglītība, mūzika un mūzikas izglītība, kā arī psiholoģija, filosofija un humanitāro zinātņu menedžments.

Konferences noslēgumā – tās dalībnieki saņēma sertifikātus kā apliecinājumu par piedalīšanos, savukārt lielā atsaucība no dalībnieku vidus pierāda konferences lietderīgumu un paredz šī pasākuma turpināšanos arī nākamajā gadā.

Publicitātes foto: Starptautiskās konferences norise

Publicēts

Latvijas Kultūras akadēmijā norisināsies konference “ZinātMāksla”

Šī gada konferencē kopā ar studentiem uzstāsies LKA absolventi, kuri stāstīs par savām profesionālajām gaitām: par ceļu no studijām līdz reālai zināšanu un prasmju pielietošanai praksē. Šī gada “ZinātMāksla” noris Latvijas Kultūras akadēmijas 25. jubilejas gada zīmē, tāpēc, apvienojot studējošos un absolventus, tiks uzsvērta un stiprināta korporatīvo saišu nozīme, kas nepieciešama kultūras un mākslas nozarei kopumā. Absolventus pārstāvēs Dailes teātra aktieri Dainis Grūbe un Lauris Dzelzitis, starptautisku projektu vadītāja Mara Pavula, kultūras projektu menedžere, filmu producente Daiga Livcane, Jaunā Rīgas teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Bināne, Kultūras ministrijas Valsts sekretārs Sandis Voldiņš, Londonas ekonomikas un politikas zinātņu skolas doktorante un pasniedzēja Liene Ozoliņa u.c.

Konferences ietvaros, no plkst. 18:00 līdz 19:00, notiks diskusija “Literatūras radīšana, tulkošana un menedžments”, kurā piedalīsies dzejniece Anna Auziņa, tulkotāja Ingmāra Balode, “Dzejas dienu” projekta koordinatore Inga Bodnarjuka u.c. Diskusiju vadīs Raimonds Briedis. Tāpat plkst. 12:00 notiks Kanādas vēstniecības eseju konkursa noslēgums. Visas dienas garumā LKA pagalmā būs apskatāma vizuālā pētījuma izstāde “Tradīcijas anatomija”.

Noslēgumā, plkst. 19:00, notiks LKA absolventes Agneses Kasparovas tulkotās un apgāda „Zvaigznes ABC” izdotās grāmatas, Floriana Zellera romāna “Bauda. Eiropas romāns”, atvēršanas svētki. Šobrīd Agnese ir viena no aktīvākajām jaunās paaudzes grāmatu tulkotajām no franču valodas, tulkojusi gan lugas Latvijas teātriem, gan arī vairākus romānus.

Vairāk par konferenci un programmu šeit.