Tomass Floršics "Šaureja"

Sarunas muzejā: Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts

Svētdien, 2016. gada 19. jūnijā, plkst. 15:00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) aicina uz “Sarunu muzejā” jaunatklātajā izstādē “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts”. Uz tikšanos ar skatītājiem projekta vadītāja Astrīda Rogule ir uzaicinājusi īpašos viesus – izstādes kuratoru Marku Gisbornu un mākslinieku Leonardu Laganovski. Iepazīšanos ar ekspozīciju papildinās ieskats aktuālajos procesos Vācijas mākslas telpā piecdesmit gadu griezumā globālo tendenču kontekstā.

Divus mēnešus LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS būs skatāma jauna vērienīga ekspozīcija – “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts”. Savu nosaukumu tā ir aizguvusi no izcilā vācu rakstnieka un dzejnieka Johana Volfganga fon Gētes (Johann Wolfgang von Goethe, 1749–1832) darba “Gara radinieki” (“Die Wahlverwandschaften”, 1809), kurā cilvēku attiecības tiek analizētas no “ķīmiskās saderības” vai “ķīmiskās radniecības” viedokļa.

Lai noskaidrotu, cik lielā mērā un kādos aspektos šīs metaforas būtība atklājas konkrētajā izstādē, tiek rīkota “Sarunā muzejā”, kas palīdzēs skatītājiem tuvāk iepazīt mūsdienu mākslas vērtības. Izstādes kurators un koncepcijas autors, starptautiski pazīstamais mākslas vēsturnieks, kritiķis Marks Gisborns (Mark Gisbourne) klātesošajiem plašāk pastāstīs par projekta ideju un ekspozīcijas saturu, akcentējot būtiskāko un interesantāko Vācijas mākslā pēdējo piecdesmit gadu periodā. Turklāt tā būs vienreizēja iespēja uzdot ekspertam sev interesējošus jautājumus par Vācijas un Eiropas laikmetīgo mākslu ārpus izstādes konteksta.

Atlasot eksponātus projektam Rīgā, Marks Gisborns apzinājis 45 dažādas kolekcijas – Vācijas izstāžu zāļu un muzeju fondus, kā arī vairāku mākslas kolekcionāru privātos krājumus Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. 53 autoru 77 darbi – gleznas, zīmējumi, skulptūras, fotogrāfijas, videoinstalācijas un daži konceptuālās mākslas paraugi, kas tapuši laikposmā no 20. gadsimta 60. gadu beigām līdz mūsdienām, izstādē sagrupēti četrās sadaļās, veidojot iespaidīgu Vācijas aktuālās mākslas panorāmu. “Ekspozīcija nav iekārtota pēc hronoloģiska principa, lai vedinātu skatītāju uz kompleksu mākslas izpausmju uztveri,” uzsver kurators, tādējādi katram piedāvājot lielisku izdevību pašam salīdzināt paaudžu veikumu, meklēt kopsakarības un radīt individuālu interpretāciju.

Izstādē iekļauto darbu autoru vidū ir tādi ievērojami pasaules līmeņa vārdi kā Jozefs Boiss (Josef Beuys), Andreass Gurskis (Andreas Gursky), Anzelms Kīfers (Anselm Kiefer), Georgs Bāzelics (Georg Baselitz), Gerhards Rihters (Gerhard Richter), Neo Rauhs (Neo Rauch), Norberts Biskijs (Norbert Bisky), Villijs Zite (Willi Sitte), Zigmārs Polke (Sigmar Polke) un daudzi citi. “Šeit ir lieli meistari, kuri rada lielus darbus,” komentē projekta vadītāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule. Izstādes nozīmību un vērienīgumu raksturo ne tikai mākslas darbu apjoms un lielie formāti, bet arī to vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro.

Tikšanās laikā mākslinieks Leonards Laganovskis dalīsies personīgajā pieredzē un skatījumā par radošo darbību Vācijā pagājušā gadsimta 90. gados, kas ir periods, kurā tapuši daudzi no izstādes darbiem. Stāstot par šo savas dzīves posmu, viņš iezīmēs Vācijas kultūras telpu kopumā, iespējams, sniedzot skaidrāku priekšstatu par vācu mākslā toreiz vadošajām idejām, teorijām un motīviem.

“Gara radinieki” – tas ir fantastisks, aizraujošs ceļojums mākslā, pateicoties cilvēkiem, kas to saprot un mīl!

Uz “Sarunu” ARSENĀLĀ laipni aicināts ikviens interesents!
Nāciet, skatiet, apbrīnojiet, salīdziniet, uzdodiet jautājumus, veidojiet un izsakiet savu viedokli!
Mēs Jūs gaidām!

Dalības maksa: pieaugušajiem – 3,50 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,00 EUR.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

PAR  VIESIEM

Marks Gisborns, kurators, mākslas vēsturnieks un kritiķis, ir plaša darbu klāsta autors: viņa grāmatas, katalogi, esejas un raksti tulkoti daudzās valodās. Marks Gisborns pasniedzis laikmetīgās mākslas vēsturi gan Londonas Universitātē, gan Sotbija institūtā (Mančestras Universitātes programmā). Vairākus gadus bijis Starptautiskās mākslas kritiķu asociācijas (British Art Critics Association, AICA) Lielbritānijas nodaļas viceprezidents un prezidents, kā arī viens no mākslas kritiķu Pasaules kongresa (World Congress of Art Critics) organizētājiem Teita modernās mākslas muzejā tā atklāšanas gadā (2000).

Leonards Laganovskis ir viens no zināmākajiem un spilgtākajiem konceptuālās mākslas pārstāvjiem Latvijā. Savā daiļradē viņš kritiski reflektējis par sociāli un politiski aktuālām tēmām. Izrādot īpašu interesi par postmodernismu kā filozofisku strāvojumu, autors jau agrīnajos darbos izmantojis pastāvošās iekārtas simbolus, pārvēršot tos par ironiskiem, laikmetu citējošiem elementiem. Vairākus gadus mākslinieks pavadījis Vācijā, aktīvi piedaloties vietējās kultūras dzīves norisēs.

Izstāde būs atvērta līdz 21. augustam.

Plašāk par projektu lasiet LNMM mājas lapā.

Raksta attēlā: Tomass Floršics (Thomas Florschuetz). Šaureja (Jaunais Muzejs) 11. 2008/10. C-druka, 3 daļas. Publicitātes foto

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!