Pasākuma afišas fragments

Preiļu konceptuālisma dzejas prezentācija Raiņa un Aspazijas mājā

2019. gada 4. janvārī Raiņa un Aspazijas mājā notiks Preiļu konceptuālisma dzejas grupējuma lasījumi, kurus pavadīs izglītojoši priekšlasījumi par konceptuālisma dzeju.

Nav noslēpums, ka 2019. gadā aizsāksies vērienīgs Eiropas Savienības finansēts projekts, kas Latvijā atbalstīs tikai konceptuālās dzejas tapšanu, publiskošanu un tulkošanu Eiropas Savienības valodās. Lai informētu Latvijas dzejniekus, izdevējus un tulkotājus par gaidāmo projektu un iepazīstinātu ar labākajiem Preiļu konceptuālisma dzejas paraugiem, dzejnieki Anna Auziņa, Raimonds Ķirķis, Aivars Madris, Artis Ostups, Einārs Pelšs un Kārlis Vērdiņš ir sagatavojuši īpašu programmu, kura apvienos informāciju un poēziju. Lai veiksmīgi sagatavotu Latvijas dzejniekus gaidāmā finansējuma apgūšanai, uz sarīkojumu tiks aicināti arī Latvijas Rakstnieku savienības, Kultūras ministrijas, platformas “Latvian Literature”, Valsts kultūrkapitāla fonda pārstāvji un izdevējs Valters Dakša. Ņemot vērā pasākumā izplatītās informācijas sensitīvo raksturu, tā laikā būs aizliegts fotografēt, filmēt un veikt skaņu ierakstus.

Kārlis Vērdiņš ir autors četriem dzejas krājumiem: “Ledlauži” (2001), “Biezpiens ar krējumu” (2004), “Es” (2008) un “Pieaugušie” (2015), kā arī dzejas krājumam bērniem “Burtiņu zupa” (2007). Sastādījis un rediģējis vairākus dzejas krājumus, pētījumus.

Aivars Madris ir diplomēts filologs, raksta kritiku par kino un literatūru, publicējis dzeju Satori, Punctummagazine un citviet, tulkojis Frenku O’Haru, Viljamu Berouzu un citus nozīmīgus autorus.

Raimonds Ķirķis ir dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis. Studē kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā un strādā Raiņa un Aspazijas mājā. Ir viens no 7 dzejniekiem, kura teksti iekļauti Valtera Dakšas izdotajā un Arta Ostupa sastādītajā jauno dzejnieku antoloģijā ‘‘Kā pārvarēt niezi galvaskausā’’. Vada literatūras raidījumu “Bron-Hīts” radio NABA.

Anna Auziņa ir autore četriem dzejas krājumiem: “Atšķirtie dārzi” (1995), “Slēpotāji bučojas sniegā” (2001), “Es izskatījos laimīga” (2010) un “Annas pūra govs” (2017), ir saņēmusi Klāva Elsberga un Ojāra Vācieša prēmiju, laikraksta “Diena” gada balvu kultūrā un daudzas citas.

Artis Ostups – dzejnieks un literatūrkritiķis, strādā par zinātnisko asistentu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, kā arī vada laikmetīgās literatūras un filozofijas žurnālu “Puctum”. Artis Ostups debitē dzejā ar krājumu “Biedrs Sniegs” (2010), kam drīz seko krājumi “Fotogrāfija un šķēres” (2013) un “Žesti” (2016). Viņa darbi tulkoti vairākās Eiropas valodās. ASV iznācis dzejoļu krājuma “Žesti” tulkojums (2018).

Einārs Pelšs – Latviešu literatūrā debitējis 1987. gadā ar dzejoļu krājumu “Maija”, kurā lirikas līdzekļiem risina dažādus mūžīgus jautājumus, vairoties no ironiska pastarpinājuma. Pirmajai grāmatai seko divdesmit piecus gadus garš radošais apsīkums, ko Pelšs pārvar, pamazām atteikdamies no abstraktas un ilgpilnas intonācijas un pievēršoties avangarda estētikai. Viņa eksperimentālajos krājumos “Mīļākais tētis pasaulē” (2016) un “Condom” (2018) izmantotas ne tikai rakstītā vārda, bet arī dažādu grafisku un internetā atrastu zīmju iespējas, tādējādi paplašinot latviešu mūsdienu dzejas robežas. Tulkojis Linoru Goraļiku, Nikolaju Gumiļovu, Daniilu Harmsu, Vladimiru Majakovski un Igoru Severjaņinu.

Preiļu konceptuālisms ir visjaunākais un vislaikmetīgākais mūsdienu Latvijas dzejas grupējums, kurš pastāv kopš 2016. gada un nodarbojas ar laikmetīgo dzeju un performanci. Grupējuma radošā darbība ir saskaņota ar galvenajām Latvijas kultūrpolitikas nostādnēm un Latvijas paplašinātā kultūras kanona ekspertu komisijas izveidotajiem kritērijiem. Pozitīvā ietekme, kas raksturīga Preiļu konceptuālisma dzejai kā radošo industriju sastāvdaļai, palīdz veidot radošāku valsts pārvaldi, mūsdienīgas mācību metodes un mūžizglītību, jaunas kvalitātes sociālos pakalpojumus, kvalitatīvu tūrismu, ilgtspējīgu teritoriju attīstību, inovatīvāku ekonomiku, vides ilgtspēju un konkurētspējīgu identitāti – radošu valsti radošiem un saliedētiem cilvēkiem.

Pasākumu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds

Ieejas maksa: 2.00 EUR. Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv; +371 67272643; +371 26912310.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!