“Spilgtākā debija literatūrā” nominanti:
Madara Gruntmane. Narkozes, Neputns
Sabīne Košeļeva. Rīga – Maskava. 21. gadsimta mīlasstāsts, Zvaigzne ABC
Elīna Bākule-Veira. Zilonis okeāns, Pētergailis
Anita Mileika. Mūžīgā nepārtikusī stirna, Latgolys studentu centrs
Narkozes ir Madaras Gruntmanes pirmais dzejoļu krājums, iznācis 2015. gada rudenī izdevniecībā “Neputns”.
“Tā ir svaiga, ekspresīva un ļoti atklāta dzeja, kurai iedvesma tiek gūta nevis no citu uzrakstītajiem tekstiem, atsaucēm un alūzijām, bet gan no pašas autores piedzīvotā un pārdzīvotā,” krājumu raksturo tā redaktors Guntars Godiņš.
“Madara Gruntmane raksta psiholoģiski precīzus un skaudri tiešus dzejoļus,” norāda Guntars Godiņš. “Šādā dzejā teksts nav veiklāk vai neveiklāk savirknētu vārdu ornaments, bet tikai nepieciešamais līdzeklis, ar ko iespējams izteikt savas sāpes, prieku, sevi. Gan vārdu izvēle, gan teksta pieraksts ir lakonisks un dinamisks, un raupjā intonācija, ironija un pašironija ļauj pilnībā uzticēties autores teiktajam. Krājums “Narkozes” ar pilnīgo atklātību, mūsdienīgo un nesamāksloto valodu, ar pārdomāto māksliniecisko noformējumu būs atklājums, jauna nianse pašreizējās latviešu dzejas kontekstā.”
2015. gada aprīlī „Apgāda Zvaigzne ABC” prezentāciju zālē notika jaunās latviešu rakstnieces Sabīnes Košeļevas pirmā romāna Rīga–Maskava atvēršanas svētki.
“Rīga–Maskava” ir svaigs, drosmīgi atklāts un aktuāls stāsts par pieaugšanu, par savas vietas meklēšanu haotiskajā postpadomju telpā un pāri visam – par skaistu un neiespējamu mīlestību. Apjomā nelielajā tekstā ir atspoguļota pārsteidzoši plaša laiktelpa, ko iezīmē gan vēstītājas ģimenes locekļu raibu raibie dzīves stāsti, gan tekstā rodamās norādes uz postpadomju vides nedrošību un neparedzamību. Netieši saskatāma arī mūsdienu realitāte, kad robežu vairs nav, pasaule ir atvērta, taču cilvēks bieži vien nesaprot, ko lai ar šo brīvību iesāk.
Bet galvenokārt šī ir grāmata par mīlestību. Tā ir mīlestības Augstā dziesma, stāsts par mūslaiku Romeo un Džuljetu – latviešu meiteni un krievu puisi. Romāna atklātība un intimitāte mulsina, aizkustina, pārsteidz. Lasītājs kopā ar grāmatas varoni gribot negribot kāpj vilcienā “Rīga–Maskava” un jau kuro reizi dodas pāri austrumu robežai, lai sastaptos ar viņu – īstu un nesavtīgu mīlestību. Te nav vietas aizspriedumiem, nacionāliem konfliktiem, aizvainojumiem; pat atšķirtībai nav varas pār mīlestību, jo mēs visi esam cilvēki, kas nemitīgi atrodas ceļā uz sevi un vienam pie otra.
Sabīnes Košeļevas romāns “Rīga–Maskava” tika nominēts Egona Līva piemiņas balvai Krasta ļaudis un saņēma speciālbalvu no Liepājas Universitātes.
Latviešu literatūras plauktam pievienots jauns, dzejas kopainā pamanāms izdevums – Elīnas Bākules-Veiras krājums Zilonis okeāns, kura redaktors ir Aivars Eipurs. Krājums iznācis izdevniecībā „Pētergalis”.
Krājumu “ Zilonis okeāns” var uzskatīt par spilgtu dzejisko eksperimentu izlasi laika posmā no 2002.-2015. gadam.
Par krājumā iekļauto ciklu “Saistītnotikumi” (krājumā – „Shematiskā saskarsme”) Kārlis Vērdiņš LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta izdotajā rakstu krājumā “Latviešu literatūra 2000. – 2006.” rakstījis, ka tas uzskatāms par labāko vizuālās dzejas piemēru latviešu literatūrā.
Grāmatas redaktors Aivars Eipurs, ievadot krājumu raksta, ka autores dzejas teksti „..nereti tuvi gan franču sirreālistu mehāniskam psihes pierakstam, gan maigākam sirreālismam Ilmara Lābana manierē; ar to saprotu autora refleksiju ne tikai par teksta iespaidu, bet arī mākslinieciskumu. Pie mums vairs nebrīnās par abstrakto glezniecību vai atonālo mūziku, taču nez kādēļ valodas neparastāks lietojums vēl joprojām rada greizsirdību un protestu. Elīnas dzejā es saredzu loģisku bēdu par to, ka pamodies cilvēks nevar turpināt dzīvot kā sapnī – tā viņš nomirs vispārpieņemtajai realitātei.”
Papildinot mūsdienu latgaliešu literatūras klāstu, biedrība „Latgolys Studentu centrs” klajā laidusi latgaliešu autores Anitas Mileikas debijas dzejas krājumu mūžīgā nepārtikusī stirna. Grāmatas redaktore ir dzejniece un publiciste Anna Rancāne.
Anita Mileika raksta gan latviešu literārajā, gan latgaliešu rakstu valodā. Arī dzejas krājumam ir divas daļas: latviešu literārajā valodā un latgaliešu rakstu valodā rakstītie dzejoļi. Tie atklāj autores pasaules duālismu, tomēr arī abu pasauļu saikni. Abām dzejas krājuma daļām izvēlētie moto sabalsojas un vēsta par sievišķo pasauli, kurai trūkst mīlestības.
Pirmajā Mileikas dzejas krājumā „mūžīgā nepārtikusī stirna” nav ievērota latgaliešu dzejas tradīcija. Autore atļaujas izaicināt sabiedrību un rakstīt ārpus katoliski korektā tekstu rāmja, izpaužot tekstā sievietes seksualitāti. Tāpēc krājumā ietvertā dzeja ir guvusi latgaliešu auditorijas uzmanību un dažādu attieksmi – gan klaji nicinošu, gan atzinīgu.
Portālā lakuga.lv publicētie A. Mileikas dzejoļi tika atzīti par spilgtāko 2011. gada debiju un ieguva latgaliešu kultūras Gada balvu „Boņuks”, kas ir augstākais apbalvojums latgaliešu kultūrā.
Tuvāk iepazīties ar Latvijas Literatūras gada balvas kategorijas “Spilgtākā debija” nominantu dzeju būs iespēja 16. aprīlī plkst. 18.00 koka ēku renovācijas centrā „Koka Rīga” Rīgā, Krāsotāju ielā 12, kur notiks LALIGABA dzejas lasījumi.
Literatūras gada balvas tiks pasniegtas 2016. gada 21. aprīlī plkst. 18.00 Spīķeru koncertzālē.