Kategorijā “Labākais dzejas darbs” ir nominēti:
Andris Ogriņš. Plaukstu šķērsielas, Mansards
Toms Treibergs. Drudzis, Mansards
Jānis Rokpelnis. Post factum, Neputns
Kārlis Vērdiņš. Pieaugušie, Neputns
Andra Ogriņa Plaukstu šķērsielas ir tieša un spilgta. Lasītājs tuvplānā ierauga, virzības, ielas un vārdus, ko ar saviem poētikas paņēmieniem dzejnieka radītā kartē iezīmē laiks. Kopš 2008. gada, kad iznācis viņa pirmais autora dzejoļu krājums ”es zvēru pie kraukļiem”, Andris Ogriņš ir kļuvis arvien pamanāmāks, un viņa īpatnā balss guvusi arvien jaunus ievākojumus grāmatās. Par pirmo krājumu autors ieguvis Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes Izcilības stipendiju par labāko debiju, bet 2009. gadā saņēmis Literatūras Gada balvu par spilgtāko debiju. Grāmata izdota apgādā Mansards, tās mākslinieks ir K. Butlers.
Dzejnieks Toms Treibergs izveidojis dramaturģisku dzejas krājumu Drudzis, kas piecos posmos piedāvā iepazīties ar cilvēka pārdzīvojumu anatomiju. No pirmajiem simptomiem, saasinājuma un drudža, līdz atslābumam un atveseļošanās posmam attēloti emocionāli cilvēka dzīves posmi, 31 dzejolis, ar kuriem iespējams asociēties jebkuram, kas mīlējis. Krājums „Drudzis” atzīts par labāko kategorijā Literatūra „Kilograms kultūras” Rudens balsojumā un tika nominēts balvai „Kilograms kultūras”. Grāmata izdota apgādā Mansards, tās mākslinieks ir Reinis Pētersons.
Sarunu ar dzejnieku Tomu Treibergu lasiet šeit.
Dzejnieks Jānis Rokpelnis savu 70. jubileju sagaidīja ar jaunu dzejas krājumu Post factum, kas iznāca izdevniecībā “Neputns”.
“Šis krājums ne velti nosaukts “Post factum”, tajā liela loma ir redaktoram, kas ietvēris arī 90. gadu periodikā izkaisīto dzeju un sakārtojis šī krājuma kompozīciju. Līdz ar to dzejas krājums ieguvis tādu kā liktens smagumu, bet nevarētu teikt, ka tas ir pesimistisks. Tādu grāmatu es nekādā gadījumā negribētu radīt – mūžam beigas, beigts un pagalam,” tā par savu krājumu saka dzejnieks Jānis Rokpelnis.
Savukārt krājuma redaktors Kārlis Vērdiņš to raksturo: “Vēl nekad viņa dzeja nav bijusi tik lakoniska un koncentrēta, vēl nekad viņš tik ļoti nav uzticējies lasītājam, kuram atliek vai nu saprast Rokpelni no pusvārda, vai arī izsijāt caur pirkstiem veselu bibliotēku, lai viņa rakstīto atšifrētu.”
Dzejniekam Jānim Rokpelnim piešķirta Latvijas literatūras mūža balva par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot augstvērtīgus literāros darbus dzejā un atdzejā.
Izdevniecībā “Neputns” iznākušais Kārļa Vērdiņa dzejas krājums Pieaugušie tapis pēdējo septiņu gadu laikā.
“Tas koncentrējas uz izjūtām, kas pavada cilvēku, atvadoties no jaunības un tās ilūzijām par neierobežotām nākotnes iespējām, piedzīvojot atskārsmi par dzīves ierobežotību un trauslumu. Šīs izjūtas sasaucas ar dzimšanas, nobriešanas un nāves ciklu, kas krājumā izpaužas gan priekā par jaunas dzīvības rašanos, gan laikabiedru dzīves vērojumos, gan epitāfijās tuviem aizgājējiem. Krājuma dzejoļus ietekmējis to tapšanas laiks, kas sakrīt ar ekonomiskās krīzes gaitu, emigrācijas vilni un lēno valsts atgūšanos no krīzes, tādēļ tajā vietām atbalsojas sabiedriski jautājumi,” tā ar savu krājumu saka Kārlis Vērdiņš.
Krājuma redaktors ir dzejnieks Jānis Rokpelnis. “Kārļa Vērdiņa jauno dzejoļu krājumu spilgti raksturo neimitēts gaišums un mīļums, ko mēdz dēvēt par “vācietisko”. Vienlaikus krājuma manuskriptā neiztrūkst dramatisku, traģisku dzejoļu. Vērdiņš gluži ikdienišķas norises bieži aplūko no neierasta skatpunkta, veido nelielas noveles. Skaidrā, tīrskanīgā izteiksme bez samākslotiem mežģījumiem kā allaž apliecina dzejnieka ievērojamo meistarību.”
2016. gada 22. martā Kārļa Vērdiņa dzejas krājums “Pieaugušie” saņēma laikraksta Diena gada balvu kultūrā 2015 – mākslinieka Gļeba Panteļejeva veidoto Zelta kartupeli.
Tuvāk iepazīties ar Latvijas Literatūras gada balvas kategorijas “Labākais dzejas darbs” nominatiem būs iespēja LALIGABA dzejas lasījumos, kas notiks 16. aprīlī plkst. 18.00 koka ēku renovācijas centrā „Koka Rīga” Rīgā, Krāsotāju ielā 12. Ieeja pasākumā bez maksas.
Literatūras gada balvas tiks pasniegtas 2016. gada 21. aprīlī plkst. 18.00 Spīķeru koncertzālē.