Valsts Tretjakova mākslas galerijas direktore Zelfira Tregulova

Koncertu un lekciju cikls “Leons Baksts un viņa laika varoņi”

Izstādes “Leons Baksts un viņa laiks” ietvaros Hermaņa Brauna fonds sadarbībā ar Mākslas muzeju „Rīgas Birža” (Doma laukumā 6, Rīgā) aicina apmeklēt četru koncertu un lekciju ciklu “Leons Baksts un viņa laika varoņi”, piedāvājot baudīt ne tikai mākslu un mūziku, bet arī sastapt un dzirdēt dažādas mākslas pasaules personības.

Apmeklētājus gaida četri brīnišķīgi vasaras vakari, kurus piepildīs mūzika, glezniecība, saviesīgas tikšanās ar mākslas ekspertiem un glāze vīna. Par izcilo Krievijas mākslinieku Leonu Bakstu (1866–1924), kura 150. gadskārta pēc UNESCO iniciatīvas šogad tiek atzīmēta visā pasaulē un kam ir veltīta jauna izstāde Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA, stāstīs Hermaņa Brauna fonda uzaicinātie viesi – Valsts Tretjakova mākslas galerijas direktore Zelfira Tregulova (Зельфира Трегулова, Maskava, Krievija), diplomāts, rakstnieks, tulkotājs un kolekcionārs Vladimirs Sčastnijs (Уладзiмiр Шчасны, Minska, Baltkrievija) un aizrautīgais mākslas zinātnieks Valērijs Panasjuks (Валерий Панасюк, Ukraina). Arī vakaru muzikālā daļa būs veltīta Leonam Bakstam – koncertos tiks atskaņoti darbi, kas saistīti ar Sudraba laikmetu, mākslinieku apvienību “Mir iskusstva” (“Мир искусства”) un leģendārajām Sergeja Djagiļeva “Krievu sezonām”, kas Bakstam atnesa Eiropas slavu.

Koncertu un lekciju ciklu “Leons Baksts un viņa laiks” 22. jūlijā plkst. 19:00 atklās tikšanās vakars ar tēmu “Leons Baksts un Eiropas mākslas kultūra 20. gadsimta sākumā. Personības un konteksts”, kad par Leona Baksta dzīvi un laikmetu stāstīs Vladimirs Sčastnijs, bet muzikālo priekšnesumu klausītājiem sniegs Irina Dolženko un Inna Davidova.

Vladimirs Sčastnijs ir Minskā, Baltkrievijas Nacionālajā mākslas muzejā 2016. gada sākumā notikušās Leonam Bakstam veltītās izstādes kurators un koncepcijas autors. Viņš ir sarakstījis arī eseju krājumu “Leons Baksts. Ar Ugunsputna spalvu rakstīta dzīve”, kurā atklājas dažādi fakti un negaidīti stāsti par ievērojamo meistaru.

Krievijas Tautas skatuves māksliniece, Lielā teātra soliste Irina Dolženko (Ирина Долженко, Krievija) un Latvijas pianiste, Hermaņa Brauna fonda vadītāja Inna Davidova (Инна Давыдова). Publicitātes foto

Krievijas Tautas skatuves māksliniece, Lielā teātra soliste Irina Dolženko (Ирина Долженко, Krievija) un Latvijas pianiste, Hermaņa Brauna fonda vadītāja Inna Davidova (Инна Давыдова). Publicitātes foto

Muzikālā dāvana klausītājiem būs Krievijas Tautas skatuves mākslinieces, Lielā teātra solistes Irinas Dolženko (Ирина Долженко, Krievija) koncerts. Viņa atskaņos fragmentus no izcilo krievu komponistu Modesta Musorgska (Модест Мусоргский, 1839–1881) un Nikolaja Rimska-Korsakova (Николай Римский-Корсаков, 1844–1908) operām, kas savulaik izrādītas “Krievu sezonu” laikā Parīzē, kā arī Sergeja Rahmaņinova (Сергей Рахманинов, 1873–1943) romances. Klavieres spēlēs pazīstamā Latvijas pianiste, Hermaņa Brauna fonda vadītāja Inna Davidova (Инна Давыдова).

Otrais pasākums “Aristokrātija un bohēma. Krievu kultūras attīstības ceļi 20. gadsimta sākumā”, kas norisināsies 29. jūlijā plkst. 19:00, sniegs izdevību iepazīties ar mākslas zinātnieku Valēriju Panasjuku.

Valērijs Panasjuks ir iemantojis apbrīnojami labu slavu: stāsta, ka par mūsdienu mākslu viņš zina visu un vienlīdz brīvi un viegli orientējas gan operā un operetē, gan teātrī un kino, gan literatūrā un tēlotājmākslā. Nav pārsteigums, ka šis mākslinieks, dzejnieks, pedagogs, zinātnieks, lektors un kolekcionārs nolēmis parunāties ar rīdziniekiem par mākslu sintēzi. Šī tēma lieliski sasaucas ar Leona Baksta daiļradi un “Krievu sezonām”, kuru panākumu kaldināšanā izcilajam Grodno dzimušajam māksliniekam, Pāvela Tretjakova znotam un Marka Šagāla skolotājam ir bijusi svarīga loma.

Koncertā, kas notiks šajā vakarā, Aleksandrs Kalējs un citi festivāla “Avanti!” laureāti izpildīs instrumentālas kompozīcijas, kuru autori ir bijuši cieši saistīti ar “Krievu sezonām” (Sergejs Djagiļevs viņiem pasūtinājis baletus un operas): franču komponista Kloda Debisī (Claude-Achille Debussy, 1862–1918) “Sonāti vijolei un klavierēm”, “Svītu” no ietekmīgā 20. gadsimta krievu komponista un domātāja Igora Stravinska (Игорь Стравинский, 1882–1971) baleta “Petruška”, kā arī citus skaņdarbus.

Trešā tikšanās “Mecenāti un producenti. Vakar, šodien, rīt…” notiks 12. augustā plkst. 19:00, bet ceturtais, noslēdzošais cikla pasākums “Krievu sezonas” – Krievija un Francija. Ceļi un krustceļi” gaidāms 19. augustā plkst. 19:00. Šo vakaru programma būs skaista dāvana mākslas mīļotājiem un sagādās patīkamu pārsteigumu ikvienam. Plašāka informācija par augusta lekcijām un koncertiem drīzumā būs pieejama Hermaņa Brauna fonda un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājas lapās.

Visas lekcijas notiek krievu valodā bez tulkojuma.

Vairāk par izstādi lasiet šeit.

Raksta attēlā: Valsts Tretjakova mākslas galerijas direktore Zelfira Tregulova (Зельфира Трегулова, Maskava, Krievija). Publicitātes foto

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!