Tuvāk ar izstādes programmu iepazīstieties šeit.
Izdevniecība “Dienas Grāmata” 25. februārī plkst. 13.00 aicina kopīgi atvērt Latvijas vēstures romānu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” jaunākās grāmatas – Ingas Ābeles romānu “Duna” un Andras Manfeldes romānu “Virsnieku sievas”.
Pasākumā ar priekšlasījumiem piedalīsies Gundega Blumberga, Ieva Struka un Vents Zvaigzne.
Vairāk par Ingas Ābeles romānu “Duna” lasiet šeit, bet par Andras Manfeldes romānu “Virsnieku sievas” – šeit.
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgāds pirmo reizi piedalīsies “Latvijas Grāmatu izstāde 2017”, kas norisināsies no 24. līdz 26. februārim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.
LU LFMI veic pētniecisku un studiju darbu, gatavo un izdod publikācijas, kā arī veido publiski pieejamus informācijas un materiālu krājumus, lai starptautiski atzītā līmenī attīstītu nacionālo humanitāro zinātni trīs letonikas nozarēs: literatūrzinātnē, folkloristikā un mākslas zinātnēs. “Latvijas Grāmatu izstādē 2017” beidzot vienkopus būs pieejami institūta apgāda izdevumi – institūta pētnieku vairāku gadu veikums – monogrāfijas, rakstu krājumi, līdz šim vēl nepublicētu manuskriptu izdevumi ar zinātniskiem komentāriem un žurnāla “Letonica” numuri.
25. februārī plkst. 17.00 “Rakstnieka viesistabā” notiks LU LFMI gadskārtējais pasākums “8 ½ grāmatas” – ar atskatu uz 2016. gadā paveikto.
Pasākumā piedalīsies LU LFMI pētnieki, prezentējot četras 2016. gadā izdotās grāmatas – Anitas Rožkalnes monogrāfiju “Kārļa Zariņa burvju aplis”, Anitas Vaivades pētījumu “Nemateriālais kultūras mantojums starptautiskajās un Latvijas tiesībās”, kā arī divas ārzemēs izdotās grāmatas – Benedikta Kalnača monogrāfiju “20th Century Baltic Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options”, par kuru nupat saņemts Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Atzinības raksts, un Kārļa Vērdiņa un Jāņa Ozoliņa sastādīto grāmatu “Queer Stories of Europe”.
Programmā paredzēti autoru portreti, kā arī muzikālas performances un loterija.
Pasākumu vadīs Egils Stalidzāns – “Laiks Ziedonim 2016” laureāts zinātnē nominācijā “Taureņu uzbrukums”.
Par LU LFMI apgāda grāmatu iegādi un jaunāko informāciju šeit.
Jāņa Rozes apgāds aicina uz tikšanos ar grāmatas “Nelietderīgā lietderīgums” autoru Nučo Ordini 24. februārī plkst. 12:00.
Nav taisnība, ka lietderīgs ir tikai tas, kas nes peļņu. Merkantilajās demokrātijās pastāv zināšanas, kuras tiek uzskatītas par “nelietderīgām”, tomēr atklājas kā pārsteidzoši lietderīgas.
Nučo Ordine (Nuccio Ordine, 1958) ir literatūrzinātnieks un filosofs, Kalabrijas Universitātes profesors, viens no pasaules ievērojamākajiem renesanses literatūras speciālistiem, kurš regulāri lasa lekcijas ietekmīgākajās Francijas, Anglijas un ASV universitātēs, saņēmis visdažādākās prēmijas un goda titulus (ieskaitot Francijas Goda leģiona ordeni), viņa grāmatas ir tulkotas gandrīz divdesmit valodās.
Izmantojiet iespēju tikties ar Nučo Ordini, kurš ieradīsies īsā vizītē Latvijā un piedalīsies Latvijas Grāmatu izstādes kultūras programmā. Lūdzam pieteikt savu dalību seminārā līdz 22.02.2017., sūtot ziņu uz elektronisko pastu lga@gramatizdeveji. lv
NB! Nučo Ordines viesošanās Latvijā iespējama, pateicoties starptautiskajam projektam “ALDUS – ceļš uz Eiropas grāmatu tirgu tīklu”. Jūsu ziedojums šī semināra apmeklējumam palīdzēs pilnīgāk nodrošināt Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas līdzfinansējumu projektam un interesantu lekciju programmu arī turpmākajās grāmatu izstādēs. Jau iepriekš pateicamies! Konts ziedojumiem: LV46HABA0551001769051. Vairāk par grāmatu šeit.
Apgāda “Zvaigzne ABC” pasākumi “Latvijas Grāmatu izstādē 2017”
Sestdien, 25. februārī pulksten 15.00 izstāžu hallē Ķīpsalā notiks Riharda Bargā grāmatas “Plikie rukši” atvēršanas svētki. Diskutēsim par provokācijām literatūrā – kādas tās ir un kāpēc vajadzīgas.
Piedalīsies rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis, rakstniece Ieva Melgalve, grāmatas redaktore Anda Brazauska. Vairāk par grāmatu lasiet šeit.
Sestdien, 25. februārī pulksten 11.00 izstāžu hallē Ķīpsalā notiks Jāņa Lejiņa jaunā romāna “Vīrieša sirds” atvēršanas svētki. Tiksimies ar autoru, uzklausīsim lasītāju domas par grāmatu, būs arī iespēja uzdot jautājumus un saņemt autogrāfus.
Rakstnieks Jānis Lejiņš jau vairāk nekā desmit gadu ieņem goda vietu latviešu vēsturiskā romāna “slavas zālē”. Viņa triloģija “Zīmogs sarkanā vaskā” izpelnījās ne tikai plašu lasītāju atsaucību kā viens no visvairāk lasītajiem vēsturiskajiem darbiem latviešu literatūrā, bet arī virkni apbalvojumu. Bez ievērības nepalika arī rakstnieka nākamais romāns “Kamera obskura”, kurš saņēma Latvijas Televīzijas skatītāju balvu „Kilograms kultūras”. Populāri bijuši autora scenāriji televīzijas filmām, savulaik ticis izdots arī stāstu krājums, bet latviešu lasītāju sirdīs Jāņa Lejiņa vārdu ierakstījuši tieši vēsturiskie romāni.
Arī rakstnieka jaunākajā romānā “Vīrieša sirds” ir Vēsture, bet šī kaprīzā dāma nav grāmatas galvenā persona. Sižeta pamatlīnija vēsta par par armijas instruktoru Ludi Šteinbergu, kurš 1939. gada pavasarī ierodas kādas mazpilsētas ģimnāzijā, lai mācītu zēnus kļūt par īstiem vīriešiem. Viņš pats, protams, labi zina, kā tas darāms, un sparīgi ķeras pie darba. Bet tad notiek kaut kas dīvains, un pareizākajam no pareizajiem vīriešiem nojūk visi orientieri. Viņa rūpīgi koptajā mazajā vecpuiša pasaulītē ienāk Viņa… Taču lielās pasaules dzirnas ir sākušas savu baiso gaitu un ir gatavas samalt ikvienu, kurš nokļūst starp akmeņiem. Daži sižeta pavedieni aizvijas vēl tālākā pagātnē, citi iestīdz nākotnē. Un izrādās, ka itin viss šajā brīnumainajā pasaulē ir nesaraujami vienots un daži sīki graudiņi nav pa spēkam pat smagajiem dzirnakmeņiem… Romāns izseko Šteinberga dzīvei vairāku gadu desmitu garumā: viņš ir galvenā figūra uz abu pasaules karu un starpkaru perioda fona, kurā rosās arī citi personāži, sākot ar Padomju Savienības ģenerālsekretāru un beidzot ar vairākās valstīs rūpīgi savērptu spiegu tīklu. Taču tikai caur Šteinberga perspektīvu lasītājs izprot “lielo spēles noteikumu” saistību ar katra atsevišķā cilvēka dzīves mazo, bet tik būtisko lauciņu.
Tāpat kā citi autora darbi, arī “Vīrieša sirds” lasītājam piedāvā nevis tikai kāda laikmeta ilustrāciju, bet spraigu, saistošu, dokumentāliem faktiem bagātu un psiholoģiski pamatotu stāstu, kurā netrūkst arī atjautīga humora, autoram kopā ar lasītāju bieži un labprāt pasmaidot par cilvēciskās dabas stiprajām un vājajām pusēm. Romāns rosina domāt par tēmām, kas tieši šobrīd ir aktuālas Latvijas sabiedrībā – par to, kāda ir katra atsevišķā cilvēka atbildība brīžos, kad apkārtējie notikumi sagriežas neparedzamā virpulī, par to, kas īsti ir varonība, un par to, kādu lomu katrs no mums spēlē lielajā vēstures ceļojumā, kuru taču arī uz priekšu virza cilvēki, kaislības un nejaušības. “Vīrieša sirds” būs vērtīga lasāmviela dažādu paaudžu lasītājiem, jo īpaši – jauniešiem.
Pieejama arī e-grāmata.
Aktrises un astroloģes Akvelīnas Līvmanes grāmata “Atvērto siržu sarunas” kopš iznākšanas jau iekļuvusi pirktāko grāmatu topos, bet publiskie grāmatas atvēršanas svētki un tikšanās ar autori notiks 26. februārī pulksten 11.00 “Latvijas Grāmatu Izstādē 2017”.
Grāmatā “Atvērto siržu sarunas. Mīl-nemīl” Akvelīna Līvmane apkopojusi zināšanas un dzīves pieredzi, kas var palīdzēt mums katram atrast savu īsto būtību un veidu, kā vieglāk sadzīvot ar sevi. Tiekoties ar cilvēkiem gan konsultāciju laikā, gan citos dzīves brīžos, autorei sakrājies ļoti daudz materiālu, kas attiecas uz dzīvi vispār, un kuros vispārinātas mūsu problēmas un neizzinātie jautājumi.
Divdesmit piecu gadu vecumā Akvelīnas Līvmanes rokās nonākusi bieza grāmata angļu valodā par zodiaka zīmēm, planētām un to ietekmi. Šajā grāmatā gūtās pamatzināšanas astroloģijā kļuvušas par ierosmi viņas turpmākajām astroloģijas, numeroloģijas, dziedniecības pamatu, psiholoģijas un psihoanalīzes studijām. Tālaika milzīgā mediju uzmanība palīdzējusi, un aktrisi sākuši meklēt cilvēki, lai parunātos par savām problēmām. Tad sākušās patstāvīgas studijas, lai atrastu savu konsultēšanas stilu.
“Dzīvē nav sīkumu, tie krājas cits pie cita un veido cilvēka likteni,” saka Akvelīna Līvmane. Lielu iespaidu uz viņas dzīvi atstājušas amerikāņu astrologa Noela Tila daudzās grāmatas un pētījumi. Sevišķi iedvesmojoša bijusi viņai personiski adresētā vēstule, kurā Noels Tils rakstījis, ka viss ir Akvelīnas pašas rokās, ka viņai ir jāizprot savs raksturs, jāmeklē tā saknes bērnībā, jāanalizē, kas veidojis reakcijas uz notikumiem, un galu galā jāpārtrauc rīkoties tā, kā viņa gadu gadiem pieradusi.
Autore par materiāliem, kas lasāmi grāmatā, teic, ka tie “var palīdzēt saprast pašiem sevi, gūt panākumus, palielināt radošo potenciālu vai vienkārši likt justies labāk. Veiksmes aura sniedz lielas priekšrocības, ļauj būt apmierinātam ar dzīvi, negaidot citu cilvēku apstiprinājumu. Līdzsvarojot prātu, ķermeni un dvēseli, iespējams dzīvot pilnasinīgāk, turklāt ir pilnīgi nesvarīgi, kādi paņēmieni tiek izmantoti. Tieši tāpēc esmu savākusi tik daudz ieteikumu un padomu, lai kāds no tiem kļūtu par ceļvedi jūsu dzīvē.”
Sestdien, 25. februārī pulksten 17.00 izstāžu centrā Ķīpsala Vladimira Kaijaka un Māras Svīres romāna “Vēstule” atvēršanas svētki. Pasākumā piedalīsies Māra Svīre, rakstnieka draugi un lasītāji, būs iespēja uzdot jautājumus un saņemt Māras Svīres autogrāfu.
“Vēstule var iepriecināt, vēstule var skumdināt, paretam gadās, ka vēstule iejaucas cilvēka liktenī, notikumi sāk vērpties pavisam citādi, nekā iepriekš gribēts, un mīlestībai basām kājām jāiet asām šķembām kaisīts ceļš,” tā jauniznākušā romāna “Vēstule” anotācijā raksta izcilā latviešu prozaiķe Māra Svīre. Taču uz grāmatas vāka redzami gan rakstnieces, gan viņas dzīvesbiedra, rakstnieka Vladimira Kaijaka vārdi. Vai abi autori, kuri vairāku gadu desmitu garumā radījuši neskaitāmus latviešu lasītāju iecienītus darbus, šoreiz pie romāna ir strādājuši kopīgi? Jā, “Vēstule” ir kopdarbs, taču šī kopdarba noteikumus diktējuši nevis viņi paši, bet gan liktenis.
2013. gada rudenī Vladimirs Kaijaks aizgāja mūžībā, atstājot rakstāmgalda atvilktnē nepabeigtu romānu. Kā stāsta Māra Svīre: “Viņš nekad nevienam, pat man, nestāstīja, ko raksta. Nejautāju un nespiegoju, kad viņš kaut kur aizgāja, zināju, ka, tikko pabeigs, iedos izlasīt. Kad Vladimira vairs nebija, ilgi neuzdrošinājos apskatīt uzrakstīto, likās: nedrīkstu, jo vēl tikai pusē…” Taču rakstniece labi apzinājusies, ka nepabeigtajam manuskriptam nevajadzētu palikt atvilktnē, bet gan iznākt Vladimira Kaijaka pēdējā grāmatā. Tādēļ romānu pabeigt uzņēmās Māra Svīre pati.
“Vēstule” turpina vēstīt par notikumiem, kas aizsākās 2009. gadā klajā laistajā un nupat no jauna izdotajā romānā “Meitene no nekurienes”, taču tas lasāms arī kā pastāvīgs darbs. Kā atzīst Māra Svīre, nebūt nebija viegli iedomāties, kā autors būtu vēlējies tālāk virzīt notikumus, kuri apraujas puslappusē. “Centos iztēloties, kā viņš būtu sižetu risinājis. Skaidrs, ka vajadzīgi notikumi un cilvēku rīcība Kaijaka stilā, manā romānā tas droši vien būtu mazāk dramatiski,” stāsta rakstniece. Likteņa neparedzamo rotaļu un abu autoru darba rezultātā romāns beidzot ir nācis klajā un intriģēs gan tos, kuri vēlas uzzināt, kā turpinās pirmā romāna varoņu gaitas, gan tos, kuri vēlēsies saskatīt un apjaust, kā viena darba tekstā savijas un sasaucas divu dažādu autoru rokraksti.
Vladimira Kaijaka daudzpusīgo daiļradi labi raksturo žanru daudzveidība, kuros rakstnieks strādājis – no dzejas krājumiem jaunībā līdz šausmu jeb, kā pats Kaijaks tos sauca, “dullajiem” stāstiem krājumos “Vecis”, “Visu rožu roze”, “Masku teātris” un romānā “Rēgi”, no detektīvromāniem līdz 20. gadsimta Latvijas vēstures griežiem caur vienas dzimtas prizmu lasītāju iemīļotajā tetraloģijā “Likteņa līdumnieki”. Savukārt Māras Svīres lielisko stāstnieces prasmi, izcilo novērotājas talantu un dzirkstošo humoru pazīst katrs, kurš lasījis autores stāstus, romānus vai skatījies Jāņa Streiča kinofilmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kas uzņemta pēc autores stāsta motīviem un kurai viņa pati rakstījusi arī scenāriju. Romāns “Vēstule” gan skan dramatiskākā intonācijā, jo stāsta par vienmēr aktuālo un komplicēto tēmu – cilvēku attiecībām, emociju un jūtu pasauli un likteņiem, kurus tik vienkārši var ietekmēt pārpratumi, klusēšana vai arī – vēstule.
Pieejama arī e-grāmata.