Birka: Rīga

Rīgas festivālu 5. jūnijā Lielajā ģildē atklās spožā pianisma zvaigzne Vestards Šimkus, atskaņojot smalki tēlaino Kloda Debisī mūziku. Impresionisma gleznas uzburs skaņdarbi – Balāde, Noktirne, “Līksmības sala”, “Deja” u.c.  Savukārt no Sergeja Prokofjeva daiļrades lappusēm skanēs Pastorālā sonāte, “Pastaiga”, “Ainava” u.c.

11. jūnijā Spīķeru koncertzālē valdīs temperamentīgie flamenko ritmi. Sitaminstrumentu zvaigznes – ansamblis “Perpetuum Ritmico” atskaņos spāņu un latīņamerikāņu mūziku.

12. jūnijā Lielajā ģildē klausītājus gaida tikšanās ar pasaules atzinību guvušo, šarmanto akordeonisti – Kseniju Sidorovu un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Diriģenta Andra Pogas vadībā skanēs Igora Stravinska “Tango” un Dmitirija Šostakoviča Piecpadsmitā simfonija. Fetivāla īpašais notikums būs Artura Maskata Koncerta akordeonam ar orķestri pasaules pirmatskaņojums.

Sv. Jāņa baznīcā 16. jūnijā Latvijas Radio koris atskaņos programmu, kuras centrālā ass būs lūgšana “Ave Maria”, kas uzrunājusi 19. gadsimta dižgarus Fēliksu Mendelszonu-Bartoldi un Johanesu Brāmsu, kā arī mūsdienu latviešu komponistus – Maiju Einfeldi, Andri Dzenīti un Rihardu Dubru.

17. jūnijā Rīgas festivāla noslēgumā patīkamu pārsteigumu sagādās Sinfonietta Rīga, kas pirmo reizi atskaņos emocionāli piesātināto, aizraujošo un dinamisko klezmeru mūziku kopā ar ansambli “Kleztory” no Kanādas. Ansamblis ir koncertējis Kanādā, ASV, Holandē, Vācijā, Austrijā, Beļģijā, Brazīlijā, Meksikā u.c.

Rīgas festivālu atbalsta Rīgas dome.

Plašāka informācija mājaslapā.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī internetā.

Ikgadējais Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts jau piecpadsmit gadus ir stabila Latvijas koncertdzīves sastāvdaļa. Latvijas Nacionālās operas orķestris sava galvenā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā simfoniskās mūzikas svētkus atklās  ar 1924. gadā tapušo simfonisko tēlojumu “Zilais kalns” – vienu no pirmajiem šī žanra paraugiem latviešu mūzikā, kura autors ir izcilais simfoniķis, 2020. gada jubilārs Jānis Mediņš (1890-1966).

Sinfonietta Rīga kopā ar savu māksliniecisko vadītāju Normundu Šnē un saksofonistu Aigaru Raumani atgriežas pie 2019. gada 16. februārī pirmatskaņotā Koncerta saksofonam un kamerorķestrim – “Temperature of Plastics” jeb “Plastmasas temperatūra”, kuru tās autors, “agresīvā skaistuma” sludinātājs, Platons Buravickis raksturo kā “dabas dvēseles kliedzienu un mūsdienu industriālās ražošanas manifestu”.

Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala uz Rīgu ved Artura Maskata Divpadsmito Liepājas koncertu klavierēm un orķestrim, kas veltīts Reinim Zariņam. Maskata opusa tēlainību caurauž ģeniālā Spānijas dzejnieka Federiko Garsijas Lorkas darbu motīvi un asociācijas par Andalūzijas dabas īpatnībām un tās cilvēku kaislībām.

Iedvesmu citzemju kultūrās smēlies arī Marģeris Zariņš. Viņa svīta “Grieķu vāzes” klavierēm un simfoniskajam orķestrim apvieno antīko un tautisko, tur var atrast arī kaut ko impresionistisku un komponistam raksturīgās asprātības. Šo iespaidīgo kompozīciju no jauna gaismā ceļ Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Klavieru solo šoreiz uzticēts Vestardam Šimkum, kura spožā un virtuozā spēle lieliski sader ar jubilāra mūziku. Šimkus šogad nominēts Lielās mūzikas balvas 2019 kategorijā “Par izcilu interpretāciju”. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris līdz ar diriģentu Gunti Kuzmu atbildīgs arī par koncerta intrigu – jaundarbu “Plūsma”, kura autors ir  Rolands Kronlaks. Latvijas koncertdzīvē viņš iemantojis slavu kā elektroakustiskās mūzikas speciālists un spilgtu kamerdarbu autors. Kronlaka jaunās partitūras pamatā ir skanējuma pulsāciju arhitektūra, viņš pēta mūzikas plūdumu un tā stihisko dabu – kā tas paātrinās un palēninās, virzās augšup vai lejup.

Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.