Bagātais Herberts Grīnlīfs izvēlas Tomu Ripliju, lai atvilinātu uz mājām savu aizklīdušo dēlu Ričardu. Taču Riplijam ir citi plāni. Viņam ir hameleona daba, neskaidra pagātne un īpašs talants – spēja maldināt un manipulēt. Izšķērdīgā, brīvā pasaule, kurā viņš atrod Ričardu, ir pārāk pievilcīga un kārdinoša, lai no tās atteiktos. Brīdī, kad Riplijs iekāro Ričarda dzīvesstilu un identitāti, spēle kļūst nāvējoši bīstama. Viņu dzīves neatšķetināmi savijas kopā, un bezkaunīgi šarmantajam psihopātam vairs nav ceļa atpakaļ. Jo iespēja atkal kļūt par sevi pašu Riplijam ir pārāk biedējoša.
Izrādes titullomu – Tomu Ripliju – atveidos aktieris Gints Grāvelis, bet viņa draugs Ričards Grīnlīfs būs Andris Bulis. Citās lomās – Inga Alsiņa-Lasmane, Lauris Subatnieks, Juris Žagars, Vita Vārpiņa, Olga Dreģe, Mārtiņš Upenieks, Toms Veličko, Juris Bartkevičs, Dārta Daneviča, Gints Andžāns un Juris Jope.
Izrādes scenogrāfiju veido Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece ir Ilze Vītoliņa, komponists – Kārlis Auzāns, horeogrāfe – Liene Grava un gaismu mākslinieks – Jevgeņijs Vinogradovs. Lugu tulkojis Jānis Elsbergs.
Koncerta programmā līdzās skaņdarbiem “Ave Maria” dzirdēsim arī baroka ārijas un instrumentālus opusus, Ziemassvētku korāļus un tradicionālas melodijas. Ērģeļu stabules būs Diānas Jaunzemes-Portnajas pārziņā. Koncertā piedalīsies arī mūziķi – Agnese Kanniņa (vijole) un Jānis Stafeckis (kontrabass).
Koncerts sāksies ar pazīstamo Ziemassvētku dziesmu “Ak, tu priecīga”. Tās izcelsme saistāma ar 1816. gadu, kad vācu rakstnieks un teologs Johannes Daniels Falks radīja tekstu, kuru viņš apvienoja ar sicīliešu dziesmas melodiju. Savukārt par “Es skaistu rozīt’ zinu” tapšanas laiku precīzu ziņu nav, taču pirmās liecības par to rodamas 1599. gadā, kad šīs iemīļotās Ziemassvētku dziesmas notis tika publicētas Ķelnē.
“Ave Maria” tekstu Kamils Sensānss mūzikā tērpis vairākkārt. Skaņdarbi datēti ar atšķirīgiem gadskaitļiem un tonalitātēm. Savukārt Viljama Gomesa kompozīcija “Ave Maria” plašāku starptautisku rezonansi ieguvusi, lielā mērā pateicoties pasaulslavenajai latviešu dziedātājai Elīnai Garančai, kura to iekļāvusi savā repertuārā un ieskaņojusi albumā “Meditation”, kas “Deutsche Grammophon” paspārnē klajā nāca 2014. gadā.
Vladimirs Vavilovs pazīstams kā krievu komponists, ģitāras un lautas spēles meistars. Viņa kompozīcija, kas uzskatāma par vienu no slavenākajiem “Ave Maria” paraugiem, tapusi ap 1970. gadu.
Klausītāju iemīļotā melodiskā ārija “Caro mio ben” ir daudzu dziedātāju repertuārā. Ilgu laiku par šī 18. gadsimtā tapušā skaņdarba autoru tika uzskatīts itāļu komponists, vairāku operu autors Džuzepe Džordāni (1744-1798), taču samērā nesen tās piederība šī neapolieša spalvai tika apšaubīta, kā īsteno kompozīcijas radītāju norādot viņa vecāko brāli Tomazo Džordāni (1730-1806).
Instrumentālā izpildījumā skanēs labi zināmās Ziemassvētku dziesmas “Prieks pasaulei” un “Mazais bundzinieks” Jāņa Stafecka apdarē. Koncertā dzirdēsim arī vienu no slavenākajiem Sezāra Franka darbiem – Panis angelicus, kas ir fragments no viņa 1860. gadā komponētās Mesas, kā arī citus skaņdabus.
Festivāls “Eiropas Ziemassvētki” notiek no 6. līdz 29. decembrim. Festivālu organizē VSIA “Latvijas Koncerti”, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs un koncertu norises vietās.
Izstādi “Sejas un stihijas” veido divas daļas – portreti un ainavas fotogrāfijas. Portretu sadaļā skatāmas fotogrāfijas, kas lielākoties tapušas slavenajā Viļa un Marijas Rīdzenieku mākslas fotogrāfijas salonā “Klio” (1915–1935), mēģinot ieskicēt salona viesu plašo diapazonu un Rīdzenieka kā portretista rokrakstu un estētiskās kvalitātes. Fotogrāfs centies noķert portretējamā būtību – neatkārtojamo un individuālo, ko var nolasīt katra sejā, cenšoties to saprast un izcelt.
Maizes darbs fotosalonā savukārt bija platforma Viļa Rīdzenieka radošajiem eksperimentiem ainavas fotogrāfijas žanrā, kam veltīta izstādes otrā daļa. Četras tematiski simboliskas grupas – gaiss, uguns, ūdens un zeme – kā caurstrāvojošs dabas stihiju motīvs apvieno dažādos periodos tapušās Rīdzenieka ainavas, atgādinot par viņu ne tikai kā par cilvēku tēlu veidotāju, bet arī izcilu dabas portretistu. Vilis Rīdzenieks bija daudzpusīga un spilgta personība 20. gadsimta pirmās puses Latvijas fotogrāfijas vēsturē. Fotogrāfs bija apveltīts ar milzu darbaspējām un izteiktu misijas apziņu fiksēt laiku, vidi un cilvēkus un caur vispārinājumu padarīt fotogrāfiju par mākslas notikumu. Fotogrāfija viņa izpratnē bija māksla un reizē vēstures pierakstīšanas veids.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā tiek glabāta kā skaitliski, tā vēsturiski un mākslinieciski nozīmīgākā daļa no fotogrāfa Viļa Rīdzenieka atstātā mantojuma, ko muzejs pēc autora nāves iepirka no mantiniekiem. Latvijas mākslas fotogrāfijas vēstures kontekstā būtiska ir kolekcija, kuru veido ap 300 pigmenta drukas tehnikās darinātu autorfotogrāfijas darbu. Bromeļļa, gumijdruka u.tml. tehnikas, ko Vilis Rīdzenieks bieži izmantojis savās ainavas fotogrāfijās, bija iecienītas 20. gadsimta sākuma piktoriālajā fotogrāfijā: tās izmantoja, lai iegūtu gleznieciski mīkstu un izgaisinātu efektu.
Foto no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma
Vilis Rīdzenieks (1884–1962) ir viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta pirmās puses latviešu fotogrāfiem – plaši pazīstams kā Latvijas Republikas proklamēšanas akta dokumentētājs, taču arī augsta līmeņa portretists un mākslinieks. Rīdzenieks uzauga zemnieku ģimenē un savu profesionālo darbību aizsāka pašmācības ceļā. Pēc 1905. gada revolūcijas par saviem politiskajiem uzskatiem un darbību revolūcijas laikā atradies apcietinājumā, vēlāk izceļojis uz Sanktpēterburgu ar pseidonīmu Aleksandrs Mednis, kur skolojies pie fotogrāfa Pāvela Aleksejeva. Pēc atgriešanās Latvijā strādājis pie vairākiem fotogrāfiem, līdz atvēra savu fotosalonu “Konkurence” Ventspilī (1910–1915) un vēlāk – “Klio” Rīgā (1915–1935). Rīdzenieks bija aktīvs biedrs dažādās biedrībās, kā arī pasniedza fotogrāfijas kursus un lekcijas studentiem, amatieriem un citiem Latvijas fotogrāfiem. Viņa darbi bija izstādīti un ieguva godalgas starptautiskās fotogrāfiju izstādēs.
Izstādi veidoja izstādes autore un kuratore Lauma Lanceniece, kuratore Maira Dudareva, Linda Muižniece un Kristaps Tinte.
Izstādes atklāšana notiks 2019. gada 12. decembrī plkst. 17:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Mārstaļu ielā 8 (ieeja no Alksnāja ielas). Pasākuma laikā tiks fotografēts!
Paldies Valsts kultūrkapitāla fondam, foto restauratoram Kristapam Latvim, fotogrāfiem Astrīdai Meirānei un Mārtiņam Lablaikam, māksliniecei Antrai Augustinovičai, korektorei Lienei Kāpostai, Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzeja direktorei Klārai Radziņai, dizaina birojam un fotostudijai „Pieci ezeri”, uzņēmumam “Krāsu Serviss” un informatīvajiem atbalstītājiem.
4 muzeji, 14 pastāvīgās ekspozīcijas un vairāk nekā 30 izstādes gada garumā, aizraujošas tikšanās ar māksliniekiem, dizaineriem un izstāžu kuratoriem, ekskursijas, lekcijas, koncerti, radošās darbnīcas un citi pasākumi, kuriem kā ieejas maksa piemērota biļete izstādē, – to visu iespējams pieredzēt ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) GADA BIĻETI.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja GADA BIĻETE. 2019
PAR LNMM MUZEJIEM
Iepazīstiet Latvijas un pasaules vizuālās mākslas un dizaina attīstību LNMM muzeju pastāvīgajās ekspozīcijās un baudiet mākslas dažādību aktuālajās izstādēs!
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga Latvijas mākslas vērtības divu gadsimtu griezumā
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir nozīmīgākais mākslas muzejs Latvijā un pirmā speciāli mākslas muzeja vajadzībām celtā ēka Baltijā. Pēc vērienīgās rekonstrukcijas ēkā iekārtota jauna pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts”, kas veido vizuālu un emocionālu stāstu par Latvijas mākslas attīstību, izceļot nozīmīgākos darbus un personības. Lielajā izstāžu zālē pazemes apjomā, izstāžu zālēs muzeja bēniņu un kupola stāvā regulāri tiek piedāvātas konceptuālas izstādes par Latvijas mākslas vēstures vai laikmetīgām aktualitātēm, kā arī ievērojamu Latvijas mākslinieku personālizstādes. Papildus pazemes apjomā apskatāmas glezniecības krātuves – unikāls arhitektonisks risinājums, kas ļauj ielūkoties muzeja darba procesā.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA (MMRB) / Doma laukums 6, Vecrīga Plašākā ārzemju mākslas kolekcija pašā Vecrīgas sirdī
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA ir plašākā ārzemju mākslas krātuve Latvijā, kas atrodas vienā no greznākajiem namiem pilsētā. Izcilā kvalitātē rekonstruētā Venēcijas renesanses palaco stilistikas ēka un tās vēsturiskie interjeri mijiedarbojas ar muzeja kolekcijām, veidojot vienotu ansambli. Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA ir kultūras apmaiņas vieta, tiecoties būt saskarsmes punkts starp Austrumiem un Rietumiem, kā arī ekspozīcijā un izstādēs piedāvājot klasisko un laikmetīgo mākslas izpausmju dialogu. Muzeja kolekcijās ir vairāk nekā 22 tūkstoši Eiropas, Krievijas, Āzijas un Tuvo Austrumu zemju mākslas darbi. Izcilākie paraugi no šīm daudzveidīgajām mākslas kolekcijām skatāmi četrās muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) / Skārņu iela 10, Vecrīga Dizaina attīstība Latvijā no tā pirmsākumiem līdz mūsdienām
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs atrodas Rīgas senākajā mūra celtnē, 1204. gadā celtajā Sv. Jura baznīcā un ir vienīgā Latvijas profesionālās dekoratīvās mākslas un dizaina krātuve. Muzeja pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina ar Latvijas vadošo dekoratīvās mākslas un dizaina mākslinieku daiļradi, kā arī stāsta par dekoratīvajā mākslā un dizainā dominējošiem stiliem un virzieniem laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Līdzās pastāvīgajai ekspozīcijai muzejs apmeklētājiem regulāri piedāvā plašu izstāžu klāstu, interpretējot savu un citu Latvijas un ārvalstu muzeju kolekcijas, aktīvi sadarbojoties ar māksliniekiem, dizaineriem un partneru institūcijām.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (SBM) / Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs), Rīga Veltīts divām spilgtām Latvijas mākslas vēstures personībām
Klasiskā modernisma pārstāvjiem Romanam Sutam un Aleksandrai Beļcovai veltītais muzejs iekārtots abu mākslinieku memoriālajā dzīvoklī Rīgā, Elizabetes ielā. 2008. gadā atklātā muzeja ekspozīcija veidota kā inscenēts mājokļa iekārtojums, kurā var iepazīties ar Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas radošo darbību, sabiedrisko dzīvi un ģimeni.
PAR GADA BIĻETI
GADA BIĻETES cena: pieaugušajiem – 50,00 EUR, skolēniem, studentiem un pensionāriem – 30,00 EUR.
GADA BIĻETES nopērkamas LNMM muzeju kasēs.
GADA BIĻETI iespējams iegādāties un noformēt uz cita cilvēka vārda, ja tā tiek pirkta kā dāvana.
GADA BIĻETE ir derīga vienu gadu no iegādes brīža.
GADA BIĻETES īpašniekam, apmeklējot muzeju, kasē jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Skolēniem, studentiem un pensionāriem jāuzrāda arī dokuments, kas apliecina tiesības uz attiecīgo atlaidi.
BALSIS Rīgas Ziemassvētku afišās jau 22. gadu. Un katru reizi kas svaigs, nedzirdēts, neierasts. Šogad koncertprogramma VIENĪGAIS.
Pirmajā daļā Latvijā mazāk dzirdēti skaņdarbi korim a cappella. Pieskarsimies Pietro Ferrario, Jozefa Rainbergera, Ola Gjeilo, Vitauta Miškina opusiem. Skanēs arī latviešu autoru Riharda Dubras un Andra Sējāna darbi.
Koncerta otrajā daļa skanēs ziemas noskaņās tvertās Valta Pūces un Mārtiņa Brauna dziesmas ar Amandas Aizpurietes, Valdas Moras, Māras Cielēnas, Ineses Zanderes, Broņislavas Martuževas un Leonīda Breikša vārdiem, no kura rindām arī ņemts koncerta nosaukums – Vienīgais.
Kora skanējumu kuplinās stīgu kvartets EVVEntus, dievnama ērģeles spēlēs Jolanta Barinska. Jau ierasts, ka koncerta noslēgumā tiek nojauktas robežas starp klausītājiem un mūziķiem un visi vienojas kopīgā dziedāšanā. Neiztrūkstošs arī pašu koristu rokām darinātais cienasts.
Biļešu cena 10,00 EUR, senioriem 5,00 EUR. Vietas nav numurētas. Biļetes pieejamas Biļešu Paradīze kasēs un internetā.
Edīte Pauls-Vīgnere (1939) ir viena no Latvijas vadošajām, talantīgākajām un arī populārākajām tekstilmāksliniecēm. Jubilejas personālizstādes šķietami neparastais nosaukums “Kafijas kantāte” izvēlēts sadarbībā ar pašu autori – kā atsauce uz to, ka meistares darbu tapšanas procesā (kas ir ļoti ilgstošs) vienmēr liela nozīme bijusi gan kafijas smaržai, gan mūzikai. Edītes Pauls-Vīgneres četrdaļīgā kompozīcija ar tādu pašu nosaukumu savukārt ir veltījums dzejnieka Jāņa Petera (1939) “Ceturtajai grāmatai” (1975).
Mākslinieces daiļrade gājusi ciešā kopsakarā ar Rūdolfa Heimrāta (1926–1992) iedibinātās Latvijas tekstilmākslas skolas veidošanos jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem. Viņa ir bijusi šīs skolas raksturīgākā un mākslinieciski oriģinālākā pārstāve. Tāpēc Edītes Pauls-Vīgneres darbus izstāžu kontekstā nevar neatpazīt. Tie konsekventi izcēlušies ar radošu domāšanu gan formu, gan tehniku un materiālu ziņā. Līdzīgi kā Polija lepojas ar Magdalēnas Abakanovičas (Magdalena Abakanowicz, 1930–2017) sniegumu, Francija un ASV – ar Šīlas Hiksas (Sheila Hicks, 1934) darbiem, tā arī Latvijai savā kultūras mantojumā Edītes Pauls-Vīgneres māksla jāizceļ, jo viņas radošais veikums nepārprotami ir Latvijas kultūras zīme.
70.–80. gados meistares daiļradē ienākušais ”ansambļa princips” ir neapšaubāmi tā laika novitāte, kas nav zaudējusi savu nozīmi vēl šodien. Edītes Pauls-Vīgneres tekstilansambļi ir pasaules mēroga sasniegums. Autores tēlainās izteiksmes veids, kurā dominē košo krāsu palete, vienmēr bijis ļoti emocionāls un poētisks – vai tas risināts aktīvās krāsās vai to tonālās noskaņās.
Izstādei šoreiz apzināti retrospektīvs raksturs. Tās mērķis ir koncentrēties uz to Edītes Pauls-Vīgneres radošo mantojumu, ar ko viņa sāka “apburt” skatītājus jau kopš pašas pirmās lielās personālizstādes Rīgā, toreiz Aizrobežu mākslas muzejā, 1978. gadā. Turpat divdesmit lielformāta kompozīcijas un vērienīgie tekstilansambļi atklāj apmeklētājam autores iedvesmas avotus un izjūtas.
Edītes Pauls-Vīgneres daiļrades panorāmai Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs atvēlējis gan Lielo zāli 1. stāvā, gan vestibilus 2. un 3. stāvā. Tā veidota dekoratīvā gaisotnē un noskaņā. Ekspozīcijas scenogrāfija tapusi sadarbībā ar pašu mākslinieci (iekārtotājs – mākslinieks Jurģis Krāsons). Autores darbi sadzīvo kopā ar niansēm bagātu izgaismojumu un brāļa – komponista Raimonda Paula mūziku.
Izstādē ir skatāmi Edītes Pauls-Vīgneres izcilie lielformāta gobelēni, kas iekļauti muzeja “zelta fondā” (t.sk. “Harmonija”, “Rīga”, “Vācija”, “Sēja”), jauktas tehnikas darbi (“Korrida”, “Mūži”, “Trešā paaudze” u.c.), kā arī vērienīgie un pārdomātie tekstilansambļi (“Visums”, “Kafijas kantāte”, “Ceļojuma piezīmes”), kas radīti 1970. un 1980. gados. Ekspozīciju papildina 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā austās tekstilkompozīcijas par vēstures un dabas tematiku. Jāatzīmē arī mākslinieces unikālais ieguldījums dažādu sabiedrisko interjeru noformējumos.
Paralēli izstādē iekļautas Edītes Pauls-Vīgneres lielformāta fotogrāfijas (fotogrāfi Jānis Kreicbergs, Oļegs Zernovs) un līdz šim notikušo personālizstāžu plakāti.
Edīte Pauls-Vīgnere. Trešā paaudze. Fragments. 1985. Vilna, lini, dabīgs zīds, sizals, sintētika, metāla diegi, gobelēns, jaukta tehnika. DMDM kolekcija
Projekta vizuālajai identitātei izvēlēta talantīgā latviešu fotogrāfa Jāņa Kreicberga darbs, kas tapis laikā, kad viņš jau daļēji bija zaudējis redzi. Jāni Kreicbergu Edīte Pauls-Vīgnere ļoti augstu vērtēja kā fotogrāfu. Kreicbergs bieži portretējis mākslinieci un fiksējis viņas radošā darba procesus.
Joprojām Edītes Pauls-Vīgneres radītprieks un darbaspējas ir kā neizsīkstošs avots. Māksliniece domā un strādā nepārtraukti, viņa ļoti aktīvi piedalās vietējās un ārzemju izstādēs. Meistare organizējusi personālizstādes, piedalījusies daudzās nozīmīgās starptautiskajās izstādēs, konkursos (t.sk. Meksikā, Ķīnā u.c.), nozaru skatēs, simpozijos. Autores darbi ar lepnumu nesuši Latvijas vārdu ārzemēs (Dānijā, Spānijā, Krievijā, Polijā, Šveicē, Ķīnā u.c.), tie ir iekļauti muzeju kolekcijās un atrodas privātkolekcijās.
Edīte Pauls-Vīgnere saņēmusi skatītāju mīlestību un daudz apbalvojumu, no kuriem nozīmīgākais ir Latvijas Republikas apbalvojums Triju Zvaigžņu ordenis, kas tika pasniegts 2014. gadā. Liels sasniegums bija arī pirmā vieta 6. Rīgas Starptautiskajā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennālē “IDENTITĀTE” 2018. gadā.
Izstāde atsauks atmiņā tekstilmākslinieces unikālo pienesumu Latvijas kultūrā skatītājiem, kuri jau mīl un ciena viņas daiļradi, un tā noteikti būs laba iespēja ar šīm mākslas vērtībām iepazīties mūsdienu jaunajai paaudzei un Rīgas viesiem, kam Edītes Pauls-Vīgneres daiļrade līdz šim nebija pazīstama. Cerams, ka ekspozīcija iepriecinās nozares profesionāļus un būs iedvesmojoša radošajai jaunatnei, kurai Edītes Pauls-Vīgneres neatkārtojamais rokraksts varētu kļūt par atklājumu.
Projekta kontekstā iecerētas tikšanās ar mākslinieci un “Sarunas muzejā” par Edītes Pauls-Vīgneres daudzpusīgo, radošām idejām bagāto daiļradi.
Teksts: Velta Raudzepa
Izstādes atklāšana 2019. gada 18. decembrī plkst. 17.00
Stefens Gūlds (Stephen Gould) ir viens no pieprasītākajiem savas paaudzes varoņtenoriem. Mākslinieks interpretējis Riharda Vāgnera un Riharda Štrausa operlomas teju visos pasaules nozīmīgākajos teātros un festivālos. Aizvadītajā vasarā viņš Baireitas operas festivālā dziedāja titullomu operā “Tanheizers” un Tristana lomu operā “Tristans un Izolde”. “Stefens Gūlds ir viens no pasaulē vadošajiem Tanheizera lomas interpretiem ar pārliecinošu aktiermeistarību un spēcīgu skatuves harismu,” intervijā žurnālam Opernglas šovasar sacīja režisors Tobiass Kracers (Tobias Kratzer), kas šo operu iestudēja Baireitas festivālā.
Stefens Gūlds uzstājies arī Zalcburgas festivālā, opernamos Vīnē, Minhenē, Berlīnē, Drēzdenē, Parīzē, Romā, Londonā, Ņujorkas Metropolitēna operā, Tokijā un Buenosairesā kopā ar tādiem diriģentiem kā Kristians Tīlemanis, Mareks Janovskis, Pjērs Bulēzs, Seidži Ozava, Filips Džordans, Esa Peka Salonens, Zubins Meta un Saimons Retls.
Elizabetes lomu dziedās dramatiskais soprāns Liene Kinča, kura karjeru sākusi Latvijas Nacionālajā operā un pašlaik uzstājas nozīmīgos ārvalstu opernamos. Liene Kinča atveidojusi virkni lomu Flāmu operā Antverpenē un Ģentē, Venēcijas Teatro la Fenice, Bernē, Theater an der Wien, Hannoveres operā, Leipcigas un Tokijas opernamos un citviet.
Venus lomu interpretēs zviedru mecosoprāns Martina Dike – prestižā vokālistu konkursa Cardiff Singer of the World laureāte. Martina Dike dziedājusi Valtrautes un Frikas lomas operā “Valkīra” un Otro nornu operā “Dievu mijkrēslis” Baireitas festivālā Kristiana Tīlemana vadībā.
“Tanheizera” iestudējumu veidojuši somu režisors Vilpu Kiljunens un scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kimmo Viskari. Šajā sezonā “Tanheizers” tiks izrādīts tikai vienu reizi.
Biļetes uz “Tanheizera” izrādi 15. decembrī ir izpārdotas.
