Publicēts

SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI

27_05_bertaitis_mielava27. maijā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, pasākumu cikla SAVĒJO SARUNAS PAR DZEJU UN DZĪVI ietvaros tiksies advokāts Sandis Bērtaitis un izdevniecības “Upe tuviem un tāliem” direktore Iveta Mielava.

Abi sarunu biedri ir ilggadēji muzeja draugi un domubiedri. Ciešā sadarbībā ar Sandi un Ivetu tapis unikāls Ojāra Vācieša balss ierakstu apkopojums un Artūra Maskata dziesmu izlase ar Ojāra Vācieša vārdiem – „Tālums starp balto un balto”.
Dzejoļu atlasi šim diskam veicis pats Sandis Bērtaitis, ieguldot lielu darbu tā tapšanā.

Iveta Mielava savukārt ir Latvijā zināma mūzikas izdevēja, kas iemūžina latviešu nācijas klasiskās vērtības – ne tikai mūziku, kultūras personības, bet arī dzeju.

Jurisprudence, izdevējdarbība. Kā dzeja palīdz sabalansēt profesionālo un cilvēcisko dzīves pusi? Vai dzeja provocē radošumu šajās profesijās? Sarunu partneri centīsies rast atbildes uz šiem jautājumiem.

Pasākumu atbalsta Rīgas dome.

Plašāka informācija:
http://www.memorialiemuzeji.lv
www.vaciesamuzejs.lv

Publicēts

IZSTĀDES MMA MUZEJOS

KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJS
K. Barona iela 3–5, Rīga, tālr. 67284265
Darba laiks: 11.00–18.00, trešdienās 13.00–19.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās
2. jūnijā plkst. 18.00 Viedas sadraudzības nodarbības. Vada Modris Slava.

JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS
Alberta iela 12–9, Rīga, tālr. 67331641
Darba laiks: 11.00–18.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās
RAINIS UN ASPAZIJA: Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņu izstāde. (Līdz 30. augustam.)

ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLAIS MUZEJS
Brīvības iela 38–4, Rīga, tālr. 67289767
Darba laiks: 11.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās
Izstāde DZĪVOKLIS NR. 16. ELZA ROZENBERGA. KLAUVĒT! (Līdz 28. augustam.)

Andreja Upīša memoriālmāja
Daugavas iela 58, Skrīveri, Skrīveru novads, tālr. 65197221
Muzejs atvērts no 15. maija līdz 31. oktobrim.
Darba laiks: 10.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās
LIKTEŅUPE DAUGAVA: Rasmas Bērziņas gleznu izstāde. (Līdz 30. jūnijam.)

OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJS
O. Vācieša iela 19, Rīga, tālr. 67619905, 67614015
Darba laiks: 10.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās
ES SAULĒ SIMTS KRĀSĀS SADALĪŠOS: mākslinieku grupas darbu izstāde. (Līdz 22. jūnijam.)
BALTĀ LĀČA GRAMŠĶI: Ludmilas Azarovas dzimšanas dienas izstāde.
ASTOŅI KUSTOŅI: BJC „Daugmale” vizuālās mākslas pulciņa radošo darbu izstāde.

RAIŅA UN ASPAZIJAS MUZEJS
Raiņa muzejs „Jasmuiža”
Aizkalne, Preiļu novads, tālr. 65329313, 29487589
Muzejs atvērts no 15. maija līdz 31. oktobrim.
Darba laiks: 10.00–17.00, slēgts – pirmdienās, otrdienās
ZELTA SIETIŅŠ: vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa godalgoto darbu izstāde. (Līdz 30. septembrim.)

Plašāka informācija: http://www.memorialiemuzeji.lv

Publicēts

ANDREJA UPĪŠA ROMĀNAM “ZAĻĀ ZEME” – 70

zalja_zeme_1945Andreja Upīša romāns „Zaļā zeme” ir viena no visbiežāk pārpublicētajām grāmatām latviešu literatūras vēsturē. Romāns pavisam izdots astoņas reizes (1945., 1947., 1947., 1951., 1960., 1965., 1978. un 1987. gadā), kopskaitā 170 000 eksemplāru.
Romāns tapis Otrā pasaules kara laikā, Andrejam Upītim esot evakuācijā Krievijā, Kirovas apgabala mazpilsētā Kstiņinā. Literārā darba tapšanas apstākļus paspilgtina nelaimes gadījums – ugunsgrēks, kura rezultātā Upīšu ģimene zaudē visu savu līdzpaņemto iedzīvi un nepabeigtā romāna manuskriptu. Jau pēc nepilnas nedēļas Andrejs Upīts atsāka rakstīt romānu un gada laikā to pabeidza. 1945. gada aprīlī romāns tika nodrukāts VAPP grāmatu apgādā un nonāca lasītāju rokās.

Atkarībā no laikmeta konteksta, romāns reiz dēvēts par „padomju literatūras uzvaru”, vēlāk saukts par „vienīgo socreālisma darbu, kas nepazudīs vēstures aizkrāsnē”. Romāns vienlaikus pelts par ideoloģisku nostādņu klātbūtni tā vēstījumā, vienlaikus apbrīnots par tā apjomu, neparasto valodu un kultūrvēsturisko detaļu piesātinājumu. No romāna baidījušās skolēnu un studentu paaudzes vairāku gadu desmitu garumā. Par spīti margināliem viedokļiem, „Zaļā zeme” tomēr ir neapšaubāma latviešu literatūras klasika.

Tieši tāpat kā brāļu Kaudzīšu romāns „Mērnieku laiki” nav iedomājams bez atpazīstamajām Eduarda Brencēna ilustrācijām, arī Andreja Upīša romāns „Zaļā zeme” lasītāju apziņā spēj raisīt asociācijas ar Indriķa Zeberiņa vai Voldemāra Valdmaņa ilustrācijām.
Latviešu izdevumi ilustrēti vien divas reizes, taču mazāk zināms atsevišķu ārzemju izdevumu ilustratīvais materiāls. Tādēļ par godu romāna septiņdesmitajai gadadienai izstādē aplūkojami spilgtākie „Zaļās zemes” redzējumi un interpretācijas – čehu grafiķa Dalibora Čartnija (Dalibor Chartny), krievu mākslinieka Vladimira Bogatkina (Владимир Валерьянович Богаткин), Jāņa Tilberga, Voldemāra Valdmaņa un Indriķa Zeberiņa ilustrācijas.

Izstādes autors – Arnis Koroševskis.

Plašāka informācija:
http://www.memorialiemuzeji.lv
www.upisamuzejs.lv

Publicēts

MANS NERVU KOKS AR ZILIEM ZARIEM

Pirmais pasākums MANS NERVU KOKS AR ZILIEM ZARIEM
notiks Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, un vēstīs par sievietes mākslinieces tēlu 20. gs. sākumā.

14. maijā
plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas muzeja un Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja speciālistu priekšlasījumi:
Elvīra Bloma (Raiņa un Aspazijas muzejs). Dzejnieces tēls un loma 20. gs. sākumā, Aspazija un sabiedrība
Dora Pauzere (Raiņa un Aspazijas muzejs). Fotogrāfija un fotografēšanās gadsimta sākumā
Dace Vosa (Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs). Ellija Forsele-Rozentāle. Ziemeļu valkīra latviešu gleznotāja namā
Astrīda Cīrule (Raiņa un Aspazijas muzejs). Aspazija un Rainis cepurēs (dzejnieki fotogrāfijās, dienasgrāmatās un vēstulēs)
plkst. 19.00 Aspazijas dzejas lasījums MANS NERVU KOKS AR ZILIEM ZARIEM, kurā piedalīsies aktrise Regīna Razuma un komponists Imants Zemzaris.
Aktrise Regīna Razuma jau kādu laiku ir iemīlējusies Aspazijas dzejā. Aspazija ir gan ekscentriska, gan arī noslēgta. Vientulības sajūta dzejā viņu nepamet pat tad, kad viņas vārdu zina visi. Aspazija pretojas sabiedrības uzspiestajām normām un tās pilsoniskajam trulumam, bet vienlaikus uzskata, ka darbs cilvēces labā ir viņas dzīves augstākais mērķis.

14. un 16. maijā (Muzeju naktī), sākot no plkst. 16.00, muzejā darbosies cepuru darbnīcas, ko vadīs LMA modes mākslas studentes Anete Krišjānova, Laima Ūdre un Anda Miščenko.

mans nervu koks ar ziliem zariem_afisa

Publicēts

PĒTERA DRAGUNA ATMIŅU TĒLOJUMS „PĀRDAUGAVAS SPĀRNI”

Pēteris Draguns (1976) dzimis Ogrē, studējis Latvijas Kultūras akadēmijā, ieguvis arī psihologa izglītību. No 2001. līdz 2004. gadam Rīgas jauno literātu apvienības vadītājs, publicējas presē sākot no 1997.gada. Pirmais dzejoļu krājums „Inde” iznācis 2003. gadā, otrais – „Tumšā stundā” – desmit gadus vēlāk. Savulaik aizrāvies ar austrumu filozofiju, mācījies sanskritu, muzicējis un ceļojis. Pēteris Draguns atdzejojis tekstgrupas „Orbita” autoru dzeju, kā arī ukraiņu un baltkrievu jauno dzejnieku darbus.
10. februārī dzejnieks runās par Pārdaugavu un tās vietu savā sajūtu, atmiņu un emociju „kartē”. Par notikumiem un noskaņām, kas saistās ar dzīvi Daugavas kreisajā krastā, kā arī lasīs dzeju, kas tapusi Pārdaugavā un Pārdaugavas iespaidā.
Projekta „Grāmatu putni un Pārdaugavas stāstu medības” ietvaros notiekošo lekciju mērķis ir rosināt skolēnus piedalīties radošo darbu konkursā, kā rezultāts būs konkursa dalībnieku radošo darbu izstāde, ko paredzēts atklāt maijā Jāņa Akuratera muzejā.
Ieeja bez maksas.

Pardaugavas sparni

Projektu atbalsta VKKF, Rakstnieku muzeju biedrība PILS, izdevniecība „Neputns”, radošā apvienība W-2 art un multimediju mākslinieks Vitālijs Vinogradovs.

Publicēts

MANS DZEJAS CEĻOJUMS PĀRDAUGAVĀ

Dzejniece Ērika Bērziņa stāstīs par poētisku ekskursiju „Ceļojums ar dzejniekiem” pa Arkādiju, Torņakalnu, Āgenskalnu un Dzegužkalnu, kurā piedalījušies zināmākie jaunās paaudzes (un ne tikai) dzejnieki, kā arī dalīsies iespaidos par Ineses Zanderes organizētajiem dzejas kapusvētkiem Mārtiņa kapos, kuros ar dzejas un prozas lasījumiem piedalījās Daugavas kreisajā krastā dzīvojošie literāti. Autore lasīs savus dzejoļus, kas sacerēti, iedvesmojoties no Pārdaugavas vides un cilvēkiem.
Dzejniece Ērika Bērziņa (1977) studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, strādājusi par redaktori „Latvijas enciklopēdijā”, izdevniecībā „Valters un Rapa”, žurnālā „Cosmopolitan”, kopš 2010. gada – galvenās redaktores vietniece žurnālā „Mans Mazais”.
Ērika Bērziņa publicējas kopš 2001. gada, pirmais dzejoļu krājums „Ziemeļu lapsa” iznācis 2006. gadā. Piedalījusies vairākos starptautiskos dzejas festivālos Austrijā un Itālijā, dzeja publicēta angļu valodā jauno autoru dzejas antoloģijā „Bridges”. Organizējusi vairākus starpdisciplinārus kultūras pasākumus, iesaistās kultūras projektu īstenošanā. Kopš 2004. gada – Dzejas dienu pasākuma „Ceļojums ar dzejniekiem” kuratore.
Ieeja bez maksas.
Projektu atbalsta VKKF, Rakstnieku muzeju biedrība PILS, izdevniecība „Neputns”, radošā apvienība W-2 art un multimediju mākslinieks Vitālijs Vinogradovs.

Erikas Berzinas dzejas celojums

Publicēts

AIVARS NEIBARTS UN KREISĀ KRASTA ZĪMES

Neibarts dzimis Liepājā, taču dzīvi pavadījis Rīgā. Savus divdesmit gadus no tās – Pārdaugavā. Dramaturģe Lelde Stumbre Aivaru Neibartu min kā vienu no tiem Pārdaugavas spilgtākajiem personāžiem, par kuru var un vajadzētu uzrakstīt romānu.

Publicēties Neibarts sāka 1960. gadu sākumā, dzejas krājumi iznāca reti, taču tie izcēlās ar īpašu “neibartisku” stilu un noskaņu. Viņš pazīstams kā daudzu rokgrupas “Līvi” dziesmu tekstu autors, piemēram, “Ziņģe par bailēm”, “Spoku koks”, “Bailes par ziņģi” u.c.

Dzejnieks Arvīds Ulme (1947) Neibartu pazinis daudzus gadus, īpaši kā aktīvu Vides aizsardzības kluba biedru, kā ietvaros Neibarts sevi pozicionējis kā “Zaļo pūķi”. Par to un daudz ko citu – 16. decembra stāstu medībās!

Ieeja bez maksas

Projektu atbalsta VKKF, rakstnieku muzeju biedrība “Pils”, izdevniecība “Neputns”, radošā apvienība W-2 art un multimediju mākslinieks Vitālijs Vinogradovs.