BERGMANISMI – BRĪNUMOLOĢIJA

25. novembrī, plkst. 18:00 paredzēts audio vizuāls dzejas vakars “Brīnumoloģija”. Pasākumā piedalīsies ielu muzikants Harijs Vagrants, Raivis Kapilinskis, Dzintars Briedis, Artūrs Gailītis, kā arī Simons Krasts ar grupu “Mazie smirdīgie kociņi”. Diapozitīvus rādīs LMA studente Vika Eksta.
Andris Bergmanis pārstāvēja noteiktu laiku latviešu literatūras vēsturē un bija viens no visizturīgākajiem “Skapja” un “Kazas” bohēmiešiem. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados viņš bija pazīstams dzejnieks, darbojās arī kā žurnālists, taču visu mūžu palicis uzticīgs “plancku” dzīvesveidam, mūžu noslēdza traģiski – nakts vidū nosalstot uz ielas. Bergmanis izdevis divus dzejas krājumus, divus romānus, darbojies kā žurnālists un dzīves nogalē rakstījis memuārus par padomju laika bohēmu.
Lelde Stumbre ir viena no pazīstamākajām mūsdienu dramaturģēm, viņas lugas kaut reizi iestudētas teju vai visos Latvijas teātros un amatieru teātros, taču retais vairs zina, ka jaunībā viņa nopietni aizrāvusies ar dzejošanu. Bergmani viņa pazīst no septiņdesmito gadu sākuma, tāpat kā tā laika bohēmiešu vidi.
Dzejas vakara gaitā būs iespēja iepazīties arī ar mūsdienu brīvdomātājiem un čigānu dzīvesveida piekopējiem, kas gan daudzos gadījumos atšķiras no pagātnes bohēmiešiem ar to, ka brīvību un protestu nesaista ar tendenci pašiznīcināties, bet drīzāk – ar garīguma meklējumiem, mākslu, dzeju un mūziku saprotot kā dzīvesveidu.
Ielu muzikants un ceļotājs Harijs Vagrants sevi raksturo kā dzīvesmīlētāju, Stambulas atkarīgo un Kipraskalpu, Akuratera muzejā viņš nolēmis pārstāvēt dažādus mākslas veidus “drusku dzejas, drusku mūzikas” un spēlēt persiešu santuru.
Artūrs Gailītis mēdz ne tikai rakstīt, bet brīžiem arī runāt dzejā tā, kā to prot tikai viņš. Par sevi viņš nestāsta daudz, bet apgalvo, ka esot “profesionāls ciemiņš zemes virsū, kas pats savā priekšā izliekas savs”.
Raivi Kapilinski interesē subkultūru vēsture un iespēja dzīvot kaut cik ārpus vispārpieņemtā. Sevi nosauc par klaiņotāju bez noteiktas nodarbošanās, kurš reizēm raksta dzeju un aizraujas ar mūziku – kolekcionē vinilu.
Dzintars Briedis esot sapņotājs, kurš prot izlikties, ka ir reālists. Par sevi: “Es esmu visur, tāpat kā tu”, pazīstams kā daudzpusīgs cilvēks ar dažādām interesēm. Darbojies Hermaņa Paukša Dramaturgu teātrī, vairāku amatieru teātru režisors, tai skaitā paša iniciētajos “Mūzejs” un “Saulvedis”, savulaik guvis ievērību ar lugu “Svētais karš” (2006).
Simons Krasts bija viens no pagrīdes rokgrupas “Mazie smirdīgie kociņi” dibinātājiem tālajā 2003.gadā. Kopš šī laika grupa ir piedzīvojusi visu ko, pēdējā laikā pat nozudusi no skatuves, taču nupat mēģinājumi ir atsākušies un grupa ir gatava atsākt radošo darbību ar šo nelielo koncertu Jāņa Akuratera muzejā.
Vika Eksta studē LMA maģistrantūrā un ir praktizējoša starpdisciplināra māksliniece. Vika ir uzņēmusies veidot pasākuma scenogrāfiju un pasākuma gaitā demonstrēs diapozitīvu projekcijas. Projekcijas nāk no divām kolekcijām,“septiņdesmitajos tapuša privāta arhīva, kas atrasts kādā Juglas dzīvoklī un kuros dokumentēti kāda laulāta pāra ceļojumi un šūnu diapozitīvus no zinātnieces Jekaterinas Erenpreisas kolekcijas”.
Gaidīti visi, kam interesē dzeja, mūzika un bohēma pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un mūsdienās!
Ieeja brīva!

SIGNĀLS MIERAM

Savu dzeju lasīs dzejnieki Pēteris Draguns, Rūta Mežavilka, Eduards Plankājs un Ivars Šteinbergs.
Muzikālo noformējumu veidos rakstnieks un mūziķis Edmunds Frīdvalds („Helio Tampax”), Andželika Frīdvalde („Kuzucuk”) un radošās apvienības W-2 pārstāvis Julians Bāliņš.
Pasākuma scenogrāfe – Latvijas Mākslas akadēmijas studente Ella Mežule, videoprojekciju autors – fotogrāfs un kinematogrāfists Vitālijs Vinogradovs.
Pasākuma muzkālajā daļā kā mūziķis uzstāsies dzejnieks Henriks Eliass Zēgners (“Them Lemons”).

Pēteris Draguns (1976) dzimis Ogrē, studējis Latvijas Kultūras akadēmijā, ieguvis arī psihologa izglītību. No 2001. līdz 2004. gadam Rīgas jauno literātu apvienības vadītājs, publicējas presē, sākot no 1997. gada. Pirmais dzejoļu krājums „Inde” iznācis 2003. gadā. Otrais – „Tumšā stundā” desmit gadus vēlāk. Savulaik aizrāvies ar austrumu filozofiju, mācījies sanskritu, muzicējis un ceļojis. Pēteris Draguns atdzejojis tekstgrupas „Orbīta” autoru dzeju, kā arī ukraiņu un baltkrievu jauno dzejnieku darbus.

Rūta Mežavilka (1971) dzimusi Rīgā, studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, strādā grafiskā dizaina jomā. Pirmais dzejas krājums „Vēstules no Sālszemes” izdots 1999. gadā, tam sekojuši krājumi „Ikdienas dzīves” 2005. gadā un „dz”. 2012. gadā klajā nācis arī romāns „Dzimuši Latvijai”. 1999. gadā Dailes teātrī iestudēta Rūtas Mežavilkas luga „Robinsons” (režisors Juris Rijnieks, izrādes nosaukums „Dzeltenais eņģelis sakļautiem spārniem”), luga „Stiprs ziemeļrietumu vējš” 2001. gadā iestudēta Valmieras teātrī (režisors Felikss Deičs), luga „Klusu” piedzīvojusi vairākus iestudējumus amatierteātros.

Ivars Šteinbergs (1991) studē literatūrzinātni Latvijas Universitātē, publicējas presē un interneta portālos, kopš 2012. gada radio „Naba” kopā ar kolēģi Hertu veido literāro raidījumu „Bron-hīts”. Daudz lasa grāmatas, skatās filmas, bieži piedalās dzejai veltītos pasākumos.

Eduards Plankājs (1993) studē Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Eduards dzejot sācis vidusskolas gados, bet, kā apgalvo pats, tā esot bijusi „jaunrades pumpura stadija”. Pirmā nopietnā desmit dzejoļu publikācija „Kad kaisme Faradeja būrī” – pavisam nesen portālā satori.lv, pirmo reizi uz skatuves kāpis 17. aprīlī Dzejas slamā, kas norisinājās Kaņepes kultūras centrā.

OSKARA VAILDA 160. JUBILEJAS PASAKU KONKURSA NOSLĒGUMS JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Pasakas vērtēja rakstnieki Juris Zvirgzdiņš un Ieva Melgalve, kā arī Akuratera muzeja darbinieces – vadītāja Ruta Cimdiņa, galvenā speciāliste Maira Valtere un muzejpedagoģe Elvīra Bloma. Konkursā piedalījās skolēni no visas Latvijas, konkursam tika iesūtīti darbi no Daugavpils, Ludzas, Skrīveriem, Gaigalavas, Jaunpiebalgas, Jelgavas, Cēsīm, Krāslavas, Ķekavas, Ciblas, Bērzaunes, Kuldīgas, Vilces, Alūksnes, Aizkraukles, Drabešu, Dobeles, Ērgļu, Lazdonas, Mētrienas, Mazzalves, Madonas, Lapmežciema, Priekules, Madlienas un citām Latvijas pilsētām un pagastiem. Muzejam bija liels prieks daļu no šiem jauniešiem uzņemt 24.maija pasaku konkursa noslēguma pasākumā. Skolēnus aicinājām apskatīt muzeju un piedalīties Pārdaugavas svētku aktivitātēs Arkādijas parkā.

pasaku konkurss_7373

Konkursa nolikumā jauniešus aicinājām lasīt Oskara Vailda pasakas un Jāņa Akuratera „Klaidoņa pasaciņu” un,  iedvesmojoties no šiem tekstiem, radīt savas versijas, nobeigumus, variantus, vai apskatīt muzeju un rakstīt pasaku izmantojot Jāņa Akuratera dzīves faktus un/vai muzeja priekšmetus.

Pirmo vietu pamatskolas grupā dalīja Limbažu 3.vidusskolas 9.klases skolniece Magdalēna Razma ar pasaku „Nāves dziesma” un Berģu mūzikas un mākslas 9.klases skolnieks Aleksis Krallišs ar pasaku „Vazaņķa pasaciņa”, galveno balvu – ceļojumu aģentūras „Jauni rakursi” dāvanu karti žūrija nolēma piešķirt Magdalēnai Razmai.
pasaku konkurss_7366

Vidusskolu grupā galveno balvu – dāvanu karti ceļojumam ieguva Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas 10.klases skolnieka Mihaila Šaripova pasaka „Gailis un vārna.
Visu godalgoto darbu autori saņēma grāmatas no grāmatu apgādiem „Pils”, „Zvaigzne ABC”, „Neputns”, „Pētergailis”, kā arī firmas „Fazer” sarūpētos saldumus.
Muzejs izsaka pateicību skolotājām, kas apkopoja, atlasīja un iesūtīja konkursa darbus.

GRĀMATU PUTNI JEB PĀRDAUGAVAS STĀSTU MEDĪBAS

Gramatu putni web

Lekciju plāns šim gadam:

17.septembris – Rūta Mežavilka „Apkaimju tēli literārajā apziņā ”,
30.septembris – Edmunds Frīdvalds „Neglītā Pārdaugava”,
14.oktobris – Lelde Stumbre „Rakstnieks un viņa koki”,
28.oktobris – Vitālijs Vinogradovs „stāsts un fotogrāfija” praktiskā nodarbība – pārgājiens,
11.novembris – Lelde Stumbre „Andris Bergmanis – dzejnieks, bohēmists un draugs”,
25.novembris – Vika Eksta “Konstantīns Raudive, viņa mīklainās ierīces un literatūra.”,
9.decembris – Arvīds Ulme „Aivars Neibarts un kreisā krasta zīmes”.

Paredzēts, ka 2015. gada janvārī nodarbības vadīs dzejnieks Kārlis Vērdiņš un literatūrzinātniece Evija Veide. Sākot ar februāri apmeklēsim Ojāra Vācieša, Andreja Upīša, Krišjāņa Barona muzeju, kā arī mums pievienosies Raiņa un Aspazijas memoriālo muzeju speciālisti. Vienas nodarbības ilgums 40 – 60 minūtes, taču atlikušajā laikā (30 minūtes) pulcēsimies uz diskusiju par attiecīgās nodarbības tēmu.
Skolēnu uzdevums un izaicinājums būs atrast motīvu, uz kā balstīt savu radošo darbu, to izstrādāt un eksponēt palīdzēs multimediju mākslinieks Vitālijs Vinogradovs un rakstniece Ieva Melgalve.

Sīkāka informācija, zvanot uz tālruņiem: 26912310 (Elvīra), 29451112 (Ruta) vai e-pastā: akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv
Ieeja bez maksas, projektu atbalsta VKKF.