Birka: Lekcijas un diskusijas

Vispārzināma ir neviennozīmīgā situācija ar latgaļu mēli – vai tā valoda vai dialekts. Taču, ja Saeimas priekšsēdētāja liek diviem deputātiem zvērestu nodot vēlreiz “valsts valodā”, tas apstiprina to, ka viņi domā, ka latgaļiem ir sava valoda, nevis dialekts.

Aivars Eipurs, “Minimas jeb zemestrīce zābakā”, 2008.

Diskusija ir daļa no žurnālistes un redaktores Ritas Rudušas vadītajiem diskusiju vakariem Raiņa un Aspazijas muzejā par mūsdienās aktuālām sociālpolitiskām tēmām, kas savulaik nodarbināja Raini un Aspaziju, un turpina būt aktuālas arī šodien. Rita Ruduša par diskusiju: “Vēlamies runāt par valodu kā dzīvu organismu. Rainis bija jaunvārdu meistars un latviešu literārās valodas attīstības dzinējspēks – vai kopš viņa laikiem esam zaudējuši drosmi vārdu jaunradē? Būtu būtiski arī saprast, kā mazas valodas veselību un ilgtspēju ietekmē ātrā, multimediālā vide un kā uzturēt spēju latviešu valodā skaidri, bagātīgi un eleganti diskutēt par sarežģītiem tematiem.”

Diskusijā piedalās:

Ieva Lešinska – studējusi angļu filoloģiju Latvijas Universitātē. Laikā no 1978. līdz 1987. gadam tulkotāja dzīvoja un strādāja ASV, un studēja Ohaijo štata universitātē un Kolorado universitātē. Pašlaik Ieva Lešinska dzīvo Rīgā un strādā par tulkotāju un žurnālisti. Strādājusi arī žurnālā “Rīgas Laiks”. Viņa ir atdzejojusi latviski tādus dzejniekus kā Šeimusu Hīniju (Seamus Heaney), Robertu Frostu (Robert Frost), D. H. Lorensu (D H Lawrence), Ezra Paundu (Ezra Pound) un Tomasu Stērnsu Eliotu (T S Eliot). Kā arī vairāki viņas latviešu autoru darbu tulkojumi publicēti periodikā un antoloģijās gan ASV, gan Lielbritānijā. Lielbritānijas izdevniecība Arc Publications 2011. gadā izdevusi Latvijas dzejnieku antoloģiju “Six Latvian poets” un 2014. gadā Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumu “Come to me” Ievas Lešinskas atdzejojumā. 2017. gadā Lielbritānijas apgāds Vagabond Voices laida klajā Ievas Lešinskas tulkoto Paula Bankovska romānu “18”.

ansis – kā pats sevi raksturo: “reperis, bītmeikers/producents, Dirty Deal Audio HQ skaņu ierakstu un apstrādes studijas rezidents un gandrīz viss, kas vien varu būt, ja runa ir par hiphopu un tā izpausmes veidiem.
Vairāk kā desmit gadu laikā esmu bijis saistīts ar un/vai ņēmis dalību tādos projektos kā PKI (Skutelis, Edavārdi, KasPis, Arčijs, Eliots, 181h, AKE), Riekstu Armija (Edavārdi, Arčijs), Kreisais Krasts, Ritmiskās Runas, Lāzeri, [KjP], Netīrās cilpas un Dirty Deal Audio, piedalījies daudzu repa ierakstu veidošanā un sadarbojies ar lielāko daļu atzītāko latviešvalodīgo reperu buķetes. Pārstāvu hiphopu.”

Janušs Kaminskis – poļu tulkotājs, kurš studējis Latvijā un ikdienā strādā ar latviešu valodu gan rakstot, gan dziedot korī.

Māris Baltiņš – Valsts valodas centra direktors kopš 2009. gada, pārvalda franču, angļu, krievu un vācu. Vairāk nekā 130 zinātnisku rakstu par latviešu terminoloģijas attīstību un tās vēsturi, kā arī par medicīnu, sabiedrības veselību un augstskolu vēsturi, 7 grāmatu autors. Kopš 1984. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas, kopš 1992. gada Starptautiskās slimību klasifikācijas un citu ar veselību saistīto klasifikāciju zinātniskais redaktors, kopš 2004. gada Valsts valodas komisijas loceklis un “Valsts valodas komisijas rakstu” redkolēģijas loceklis.

Vairāk informācijas mājaslapā.

Daudz jau runāts no sieviešu emancipācijas, emancipācija, kura ir atsvabināšanās no visiem veciem aizspriedumiem, apkaro arī to, ka sievietes nekā nedrīkst zināt. Vai mūsu – latviešu sievietēm maz tādas attīstības vajadzīgs? Ērmoti, it kā latviešu sieviete būtu kāds citāds dabas produkts, ka tai nevajadzētu domu attīstības?

Aspazija, “Tikumības jautājums lugā Zaudētās tiesības”, pirmo reizi nolasīts 1894. gada 20. novembrī.

Rita Ruduša par diskusiju: “Par atspēriena punktu sarunai kalpojusi Aspazijas publicistika par sieviešu tiesībām. Aspazija jau 19. gadsimta beigās izvirzīja šo jautājumu publiskajā dienas kārtībā, pārliecinoši argumentējot, kāpēc sievietes izglītība un līdzdalība tautsaimniecībā un valsts pārvaldē ir visas sabiedrības interesēs. Vai un kā saruna par feminismu mainījusies kopš Aspazijas laikmeta? Diskusijā aplūkosim tēmu ietekmējošos faktorus – izglītība, populārās kultūras atsauces un politiskā retorika – un identificēsim tēmas galvenos nesējus publiskajā telpā, mēģinot saprast, kāda ir feminisma “temperatūra” šodienas Latvijas sabiedrībā.”

Diskusijā piedalās:

Inga Gaile – dzejniece, proziste un dramaturģe. Klāva Elsberga, Annas Dagdas fonda un Ojāra Vācieša prēmiju laureāte, Prozas lasījumu balvas ieguvēja. Dzejoļu krājumu “Laiks bija iemīlējies”, “Raudāt nedrīkst smieties”, “Kūku Marija” un “Migla” autore. “Sieviešu stendapa” izveidotāja.

Vents Vīnbergs – diplomēts arhitekts, kurš profesijā piedalās, par to rakstot, sarunājoties un vingrinoties scenogrāfijā.

Baiba Rubesa – biznesa vadītāja, no 2015. līdz 2018. gadam B. Rubesa bija Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore. Kopš 2016. gada B. Rubesa ir Latvijas elektroenerģijas uzņēmuma “Latvenergo AS” padomes Cilvēkresursu komitejas sastāvā.

Kārlis Vērpe – ir studējis filozofiju, aizstāvējis disertāciju, kas veltīta attēla apziņas fenomenoloģijai, pasniedz nodarbības filozofijā un fotogrāfijas ideju vēsturē dažādās izglītības iestādēs. Cenšas domāt un saprast, arī fotogrāfiju un ar to saistītas problēmas.

Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas mājaslapās – šeit un šeit.