Publicēts

PĀRVAROT PLAISU

Laikmetīgā māksla sabiedrībā nereti izsauc pretrunīgus vērtējumus. Lielākoties tā netiek saprasta, tai piedēvē paviršību, neprasmi, bet pašus laikmetīgās mākslas pārstāvjus – māksliniekus, kuratorus, krtiķus – mēdz raksturot kā slēgtu, pašpietiekamu loku, kuš pats sevi rada, uztur un patērē. Tajā pašā laikā šobrīd ir aktualizējies Laikmetīgās Mākslas muzeja jautājums un plaši tiek apspriestas iespējas kā un kur tas varētu tik izveidots. Ja prognozes piepildīsies un pēc pāris gadiem Latvijai tiešām būs savs laikmetīgās mākslas muzejs – kas to patērēs un sapratīs?

Pirmā cikla diskusija “Vai laikmetīgajai mākslai ir vieta skolu programmās?” notiks 30. septembrī pulksten 18.00 un tiks veltīta laikmetīgajai mākslai un izglītības sistēmai. Tā norisināsies mākslinieces Izoldes Cēsnieces izstādē „Latvijas jaunās mākslas vēstures DNS portrets”, kura līdz 30. septembrim apskatāma LMC Ofisa galerijā. Izolde Cēsniece tajā apkopojusi vidusskolnieku viedokļus par māksliniekiem, kuru darbi bijuši apskatāmi lielākajās Latvijas laikmetīgās mākslas izstādēs, uzskatāmi demonstējot jauniešu neizpratni par šī brīža nozīmīgāko un augstu novērtēto autoru darbiem.

Diskusijā “Vai laikmetīgajai mākslai ir vieta skolu programmās?” piedalīsies māksliniece un Latvijas Kultūras vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja Izolde Cēsniece, Valts Izglītības satura centra vecākā referente Ilze Kadiķe, mākslas izglītības centra “Trīs krāsas” dibinātāja un Latvijas Nacionālā kultūras centra vizuālās mākslas izglītības speciāliste Ilze Kupča, kā arī laikmetīgās mākslas izstāžu izglītības programmu veidotāji, vispārizglītojošo skolu skolotāji un skolēni.

Nākamās diskusijas ciklā notiks 21. oktobrī, 12. novembrī un 2. decembrī, apskatot par mākslu rakstošo mediju un kritiķu, kā arī izstāžu iekārtošanas jautājumus.

Diskusiju ciklu vada kuratore Līga Lindenbauma. Strādājot Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (2004 – 2007), vadot Tukuma Mākslas muzeju (2011 – 2013) un šobrīd kūrējot izstādes Mūkusalas Mākslas salonā, Līga vienmēr ir centusies atrast saikni un veicināt dialogu starp noslēgto mākslas vidi un izstāžu esošajiem un potenciālajiem apmeklētājiem.

Vairāk informācijas: www.lcca.lv

Publicēts

MĀKSLAS TEKSTU LASĪŠANAS VAKARSKOLA

Domājot par šodienas laiktelpu saistībā ar utopijas idejām bieži notiek atsaukšanās uz „heterotopijām” (hetero-topias jeb „cita vieta”) – jēdzienu, ar ko 1967. gadā lekcijā arhitektiem iepazīstināja franču filozofs Mišels Fuko. Heterotopijas, Fukoprāt, ir vietas un telpas, kas darbojas pēc citādiem, nehegemoniskiem nosacījumiem, kas ir „ne šeit, ne citur”, un vienlaikus gan fiziskas, gan garīgas vietas, kuru nozīmes slāņi un savienojumi ar citām vietām ļauj domāt, ka reāla utopiska telpa ir iespējama. „Varbūt mūsdienu utopija meklējama starpzonāls, alternatīvās, marginalitātē – teritorijās, kas pārtrauc ierastās ikdienas telpas plūdumu un normalitāti, injicējot vienmuļībā un ikdienišķībā citādību. (..) Mēs varam iztēloties pilsētas vīziju, kurā atšķirīga heterotopiju harmoniska līdzāspastāvēšana ne tikai slavina pasaules daudzveidību, bet palīdz izvairīties no autoritārisma un padara iespējamas individuālās utopijas. Pilsēta tikai iegūtu, ja Lucavsalu atstātu tās iemītniekiem, Zaķu salu – tās putnu kolonijām, tukšās ēkas pārvērstu kultūras salās un ļautu pilsētas centrā eksistēt nepakļautām dabas un alternatīvas kultūras vidēm,” Survival Kit kataloga ievadesejā raksta kuratore Solvita Krese.
Pirmās lasīšanas darbnīcas teksti:
• Michel Foucault, „Of Other Spaces: Utopias and Heterotopias” (1967).
• Lieven de Cauter, Michiel Dehaene, „The Space of Play: Towards a General Theory of Heterotopia” // Heterotopia and the City, Public Space in a Postcivil Society, eds. L. de Cauter, M. Dehaene, (2008).
Interesenti tekstus var saņemt, rakstot uz: ieva.ast@gmail.com .

„LMC vakarskolas” cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi. Otrajā sezonā „LMC vakarskolas” cikls ietvers desmit lasīšanas darbnīcas, mākslas seminārus, kā arī vietējo un starptautisku profesionāļu vieslekcijas, kas norisināsies līdz 2015. gada pavasarim.
Arī jaunajā sezonā katra lasīšanas darbnīca būs veltīta noteiktam tēmu un jautājumu lokam – aktīvismam un mākslas sociālpolitiskai atbildībai, centra un perifērijas pozīcijām, atmiņas un arhīvu kontekstam, globālās mākslas apritei, kuratoru praksēm un pieejām, izstāžu politikai, mākslas izglītībai. Katra no tēmām tiks izvērsta, lasot un diskutējot par tekstiem no mākslas teorijas, filozofijas, antropoloģijas un citām nozarēm, to vidū tādu nozīmīgu autoru kā Granta Kestera, Italo Kalvino, Rema Kūlhāsa, Frederika Džeimsona, Jensa Hofmana, Ūtes Metas Baueres esejām.
Dalība „LMC vakarskolā” ir bez maksas, un tajā aicināti apmeklēt esošie un topošie mākslinieki, kritiķi, kuratori, kultūras menedžeri, mākslas un humanitāro zinātņu studenti. Pirms katras lasīšanas darbnīcas dalībnieki aicināti patstāvīgi iepazīties ar konkrētajiem tekstiem, klātienes diskusiju balstot uz šo tekstu lasīšanas pieredzi. Tekstu un kritikas cikla kuratore ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska.
Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Par Laikmetīgās mākslas centru:
Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) ir starptautiski aktīva nevalstiska kultūras organizācija, kas caur mākslas prizmu piedāvā neatkarīgu skatpunktu uz aktuālajiem un nesenās vēstures notikumiem. LMC Ofisa galerija un informācijas centrs ir atvērts katru darba dienu no plkst. 12.00 līdz 18.00.
Vairāk informācijas: www.lcca.lv