Četros festivāla vakaros Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA iekšpagalms radīs ilūziju par atrašanos kosmosa kuģī, kurā ir sapulcējušies cilvēki, gatavi doties tālbraucienā. Skatoties uz augšu, ir redzamas debesis, kuras imitē milzu iluminatoru. Seansi notiks ik pēc 8 minūtēm; dalībnieki tiks informēti par ceļojuma sākumu un aicināti tam sagatavoties. Skaņa un 3D mapinga vizualizācijas uz trim ātrija sienām ieraus klātesošos telpā, kura nav atrodama fiziskās pasaules laukā. Šis stāsts robežosies, veidosies ar realitātes impulsiem un atspoguļos visiem sajūtamu sirreālu dimensiju. Vizuālais materiāls ļaus ceļot kopā ar tēliem, rosinot prātu radīt pašam savus tēlus un vilinot ikvienu izbaudīt gan kopīgu, gan individuālu ceļojumu jeb CeļoJumtu.
“Mēs esam gatavi dažādiem CeļoJumtiem, bet pats svarīgākais – aicinām turp doties kopā! Vēlamies kopīgi nosvinēt Latvijas dzimšanas dienu, kā arī gaismas festivāla “Staro Rīga” desmito jubileju. Lai to aizvadītu godam, piedāvājam doties ne tikai uz zvaigznēm, bet vēl tālākā, pārdrošākā un izaicinošākā ceļojumā, kurš aizraus un vienos gan lielus, gan mazus,” stāsta projekta idejas autors Viktors Keino.
“CeļoJumts” vizualizācijas izstrādāja Viktors Keino un Dmitrijs Voloviks, režisors Juris Jonelis, skaņas autors Andrejs Eigus jeb Selffish.
Projekta idejas autors: Viktors Keino
Projekta realizētājs: biedrība “Everything Art”
Projekta sadarbības partneri: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Projekta finansētājs: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Staro, Rīga! Staro, muzejs!
Uz festivālu aicināti visi interesenti! Mēs Jūs gaidām!
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) piedāvāto projektu klāstā, kuri tiks īstenoti Latvijas valsts simtgades programmā, centrālais notikums būs izstāde “Sejas izteiksme. Portrets Latvijā. 20. gadsimts” (26.10.2018.–24.02.2019.). Plašajā ekspozīcijā, ko apmeklētāji varēs redzēt vienlaicīgi LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē ARSENĀLS un R. Sutas un A. Beļcovas muzejā, tiks parādīti izcili darbi no LNMM krājuma, citiem muzejiem un privātkolekcijām – glezniecībā, grafikā, tēlniecībā un fotogrāfijā, iekļaujot audiovizuālās mediju mākslas darbus kā izstādes dizaina un scenogrāfijas elementus.
Festivāla “Staro Rīga 2017” norises laikā – no š. g. 17. līdz 20. novembrim – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas fasāde un laukums parka pusē vakaros iemirdzēs neparastos gaismas staros, aicinot baudīt īpaši radītu video projekciju “Sejas izteiksme” (autori: Ineta Sipunova, “Gala stage. OU”), kas audiovizuālos fragmentos pavērs priekškaru uz topošās izstādes interaktīvo daļu. Dažādos mākslas darbos un dokumentālā kino kadros tiks attēlotas ievērojamas 20. gadsimta personības, kuru balss ieraksti atgādinās par aizgājušā laikmeta rezonansi un neizdzēšamiem atmiņu kodiem.
“Cilvēks ir Dieva domas sabiezinājums, kuram ļauts izpausties kā vien viņš vēlas. Kā šādā mānīgu ēnu un neskaidrību pilnā pasaulē skatīt 20. gadsimta latviešu portretus? Nudien nezinu… tas ir, nezinu labāku ceļu, kā vienkārši uzticēties gleznotāja, fotogrāfa, tēlnieka godīgumam, talantam un prasmei atspoguļot cilvēka patieso būtību” (Māris Bērziņš)
Projekta idejas autori: Ineta Sipunova, “Gala stage. OU”
Projekta sadarbības partneris: Maksims Bondarenko
Projekta finansētājs: Rīgas dome, “Gala stage. OU”
PAR PROJEKTU “SEJAS IZTEIKSME. PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS”
Izstādes norises vietas: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka, LNMM izstāžu zāle ARSENĀLS, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Izstādes norises laiks: 26.10.2018.–24.02.2019.
Izstāde sniegs pārskatu par portreta žanra klasifikāciju un attīstību, kompozicionālajiem nosacījumiem un stilistiskajām variācijām Latvijas mākslā, atainojot 20. gadsimtam raksturīgo ikonogrāfiju, kas, salīdzinot ar vēsturiskā portreta ģenēzi, ir mums pietuvināta laikā. Portrets vizuālajā mākslā vienlaikus ir dokumentāla liecība par Latvijas vēstures, sabiedrības, sociālās un kolektīvās atmiņas veidošanos, nacionālās identitātes izpausmēm, valstiskuma tapšanu.
Ekspozīcijā pārstāvēto autoru loks parādīs latviešu mākslinieku devumu, kuri pievērsušies portreta glezniecībai. Nosacīti tās ir trīs mākslinieku paaudzes. Janis Rozentāls, Johans Valters, Jēkabs Kazaks, Jāzeps Grosvalds, Oto un Uga Skulmes, Valdemārs Tone, Jānis Pauļuks, Indulis Zariņš, Džemma Skulme, Imants Lancmanis, Miervaldis Polis, Līga Purmale, Maija Tabaka, Boriss Bērziņš, Biruta Baumane, Lea Davidova-Medene, Kārlis Zemdega, Arta Dumpe, Jānis Mitrēvics, Andrejs Grants, Inta Ruka un daudzi citi.
Izstāde parādīs 20. gadsimtu kā aizejošo simtgadi un vienlaikus kā laiku, kurā tapa un veidojās, tika zaudēta un vēlreiz atjaunota Latvijas valsts. Tā raksturos laikmeta fenomenu, kurā personības, neskatoties uz šķēršļiem un kolīzijām, spējušas radīt spēcīgu emocionālu un intelektuāli radošu potenciālu.
PAR FESTIVĀLU “STARO RĪGA 2017”
Šogad gaismas festivāls “Staro Rīga” priecēs savus skatītājus no 17. līdz 20. novembrim, gaismas instalācijas būs apskatāmas no plkst.17.00 līdz 23.00. Festivāls turpina tradīciju sveikt Latviju dzimšanas dienā, vairojot gaismu un dzīvespriecīgu kopības sajūtu, izgaismojot Rīgas ielas un ēkas, parkus, laukumus un pagalmus. 10. gaismas festivāls “Staro Rīga 2017” iezīmē gaismas ceļu uz Latvijas simtgadi, un šī gada tēma ir “ Uz zvaigznēm”.
Izstrādājot projektu pieteikumus, gaismas mākslinieki tika aicināti pievērsties mūsu katra paša iekšējai brīvībai un nebrīvībai, lieliem dzīves mērķiem, iespējām un sapņiem. Festivāla kuratore Diāna Čivle par festivāla tēmu stāsta: “Iepriekšējos divos festivālos mēs saucām gaismu, un gaisma ausa. Ar gaismu mums atklājas jaunas iespējas, paveras daudzi dažādi ceļi un apvāršņi. Gluži kā Sprīdītim mums gribas doties meklēt Laimīgo zemi, iepazīt un izzināt pasauli, ļauties vilinājumiem, iegūt, uzvarēt, pierādīt. Šķiet, ka mūsu priekšā ir neierobežotas iespējas. Mums gribas tiekties uz zvaigznēm.”
Jau sākot no 2015. gada gaismas festivāla tēmu iedvesmas avots ir latviešu komponista Jāzepa Vītola 1899. gadā uzrakstītā kora dziesma “Gaismas pils” ar latviešu pirmās atmodas dzejnieka Ausekļa vārdiem. Atšķirībā no iepriekšējo gadu tēmām – “Gaismu sauca” (2015) un “Gaisma ausa” (2016) – 2017. gada festivāla moto “Uz zvaigznēm” veido zināmu atkāpi no sagaidāmā Ausekļa / Vītola “Gaismas pils” teksta, pavēršot notikuma koncepciju šodienas un konkrēta Latvijas cilvēka, tā domu, centienu, sapņu un cerību virzienā, tādējādi reflektējot par Latvijas simtgades komunikāciju saukli “Es esmu Latvija”.
10. gaismas festivālā “Staro Rīga” ir trīs programmas: pamatprogramma “Uz zvaigznēm”, starptautiskā programma, kurā ar saviem darbiem piedalās mākslinieki no dažādām pasaules valstīm, kā arī festivāla apmeklētājiem jau labi pazīstamā līdzdalības programma “Rīgas karnevāls”, kurā ar gaismas objektiem pilsētvidē piedalīsies dažādi uzņēmumi, institūcijas un privātuzņēmēji. Apmeklētājiem tiek piedāvāta arī vairāku ar festivālu un gaismas mākslu tiešāk vai netiešāk saistītu pasākumu programma, kam dots nosaukums “Staro radot”. Festivāla laikā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti aplūkot jaunākos Rīgas vēsturisko ēku fasāžu izgaismojumus, ko jau tradicionāli katru gadu piedāvā Rīgas domes Īpašuma departaments.
Šoreiz krietni paplašinājušies festivāla ģeogrāfija. Kā ierasts, vairums objektu būs koncentrēti Vecrīgā un pilsētas centrā, kas aplūkojami un izstaigājami ar kājām.
Festivāla dalībnieki ļoti radoši piegājuši šī gada tēmas “Uz zvaigznēm” risinājumam. Vairāki gaismas objekti skatītājus aicinās doties ceļojumā cauri galaktikām tuvāk pie zvaigznēm, iepazīt un atklāt vēl nezināmas tāles un jaunus zvaigznājus vai arī redzēt savu atspulgu zvaigznāja veidolā. Tikmēr citi mākslinieki, vēršot skatu cilvēka iekšējā pasaulē, rosinās labāk iepazīt katram sevi. Daudzi no objektiem atdzīvosies un taps redzami tikai ar apmeklētāju līdzdalību un iesaistīšanos.