Emilija Škarnulīte. “Starojuma telpas”, 2020

Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 izstādes “Ekrāna ēra II: Ainava” un “6×6/36”

No šā gada 12. septembra līdz 18. oktobrim Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” būs skatāmi Rīgas Fotogrāfijas biennāles centrālie notikumi – divas starptautiskas izstādes – “Ekrāna ēra II: Ainava” un “6×6/36”. Izstādes “Ekrāna ēra II: Ainava” kuratores ir Inga Brūvere (LV) un Marīe Šēvolda (Marie Sjøvold, NO). Savukārt “36×6/36” autors ir kurators Žana Liks Sorē (Jean-Luc Soret, Collectif NUNC, FR).

Izstāde “Ekrāna ēra II: Ainava” atsaucas uz biennāles šā gada tematisko fokusu – realitātes arheoloģiju, kas aicina, pētot dažādus pagātnes slāņus, pievērsties arī  mūsdienu digitālā mantojuma perspektīvai. Tā arī turpina jau 2018. gadā aizsākto izstāžu ciklu “Ekrāna ēra” par to, kā tehnoloģiju laikmets iespaido un maina mūsu uztveri, domāšanu, ikdienas dzīvi un komunikāciju. Izstādē arī tiek vērsta uzmanība uz tradicionālo glezniecības žanru transformācijām digitālajā vidē, šogad pievēršoties ainavas žanram un tam, kā ir mainījusies mūsu izpratne par ainavu. Mūsdienās ar “ainavu” saprotam ne tikai mākslas vēsturē kopš 19. gs. ierasto hēgelisko, skaisto dabasskatu vai arī kopš 20. gs. 2. puses ne mazāk ierasto zemes mākslas darbu vidi. Ainava 21. gs. pasaulē – arvien iecienīts vizuālās mākslas žanrs – sevī ietver gan dabas un urbānās vides tēlojumus, gan neredzamas kultūrvēsturiskas struktūras ar vāji maskētiem nacionālās politikas un ekonomikas slēpņiem. Savukārt ekoloģija pilnībā ir kļuvusi par šī laika ainavu atainojuma ideoloģisko dzinuli un pamatojumu.

Eva Stenrama. ”pornogrāfija/meža bildes”, 2014 – turpinās

Izstādē “Ekrāna ēra II: Ainava” ar pārdomām un atziņām dalās 10 starptautisku atzinību guvuši mākslinieki. Lietuvietes Emilijas Škarnulītes (Emilija Škarnulytė, LT) filmā atklājas gluži apokaliptiska ainava – autore no tālas nākotnes lūkojas uz cilvēka darbības drupām, kur mūsdienu tehnoloģiskie sasniegumi kļuvuši par vrakiem okeāna dibenā vai sasalušā ledus pasaulē. No bezgalīgi tāla skatpunkta šķiet darbināta arī Mārtiņa Ratnika (LV) videoinstalācija “Visi satelīti reiz sadegs“, kurā skatītājs aicināts doties ceļojumā starp redzamās un neredzamās enerģijas formām, kas vizualizētas no mākslinieka digitālo attēlu un video arhīva dzīlēm.

Vairumu no izstādes autoriem nodarbina mākslīgā intelekta estētikas un jaunradītās digitālās vides uztveres – lasītprasmes – jautājumi, kā arī cilvēka vietas meklējumi jaunajā ainavā. Tā zviedra Rikarda Aleksandešsona (Richard Alexandersson, SE) 3D video animācijā fantāzijas par postcilvēku mijas ar bažām par digitālās dzīves ietekmi uz uztveri, virtuālo pasauļu solīto brīvību un drošību, tomēr vienlaikus arī izolāciju, atkarību un dezorientāciju. Savukārt norvēģiete Marena Dagnija Jūella (Maren Dagny Juell, NO) instalācijā ar taktilām mēbelēm virtuālā birojā pēta, kā maņu orgāni vienlaikus saņem informāciju no virtuālās un fiziskās telpas, turklāt apzinoties, ka ķermenis un prāts tiek pakļauts neredzamas varas spiedienam.

Sveins Fannars Juhanssons. Skaņu instalācija, 2019

Ar jautājumu, kā digitālā ainava maina laiktelpas fizisko uztveri, ir nodarbināti arī igauņu mākslinieki Kristina Olleka (Kristina Ollek, EE) un Kerts Vīarts (Kert Viiart, EE) , kuru videoinstalācijā ainavu rada nebeidzama pikseļu plūsma. Bet somu mākslinieks Tuomo Rainio (Tuomo Rainio, FI) interesējas par mašīnredzēšanas potenciālu – kā fiziķis, optiķis, programmētājs viņš eksperimentē ar Kloda Monē dārzā Živernī un viņa “Ūdensrozēs” savāktajām 256 krāsu niansēm. Ainavu pārvēršot ciparos, viņš skatītājiem grib likt sajust digitālā attēla abstrakto materialitāti. Latviete Santa France (LV) kā spēlē rada virtuālas telpas, izmantojot atmiņas par reālām vietām, vecas interjera reklāmas un internetā uzietu neeksistējošu telpu attēlus, bet zviedriete Eva Stenrama (Eva Stenram, SE) internetā atrod mežā fotografētas pornogrāfiskas bildītes, no kurām izdzēš cilvēku ķermeņus, tādējādi radot vizuālas rētas attēlā, kas nenoliedzami kairina skatītāja iztēli.

Pavisam citādu pieeju visus izstādes autorus nodarbinošajiem jautājumiem atradis norvēģu mākslinieks Sveins Fannars Juhanssons (Sveinn Fannar Jóhannsson, NO)  – viņa skaņas instalācija ir mēģinājums dziļi sajust un izprast attēla dabu ar verbālās valodas palīdzību – nevis parādot, bet izstāstot attēlus sarunās ar mediju.

Izstādes “Ekrāna ēra II: Ainava” jaunās vēsmas fiksē sev tuvo reģionu Baltijas un Ziemeļvalstu mākslinieku interpretācijās, rēķinoties, ka ainavas jeb vides, tāpat kā jebkuras citas šo laiku informācijas uztveres izmaiņas kā nieku pārvar ģeogrāfiskus ierobežojumus.

Savukārt franču kuratora Žana Lika Sorē (Jean-Luc Soret, Collectif NUNC, FR) izstādi “6 x 6 / 36”, kas būs apskatāma Intro zālē,  var raksturot kā kabatas izstādi viedtālruņiem. Projektā realizēta apvienības Nunc iecere izlūkot jaunas digitālās izdevējdarbības formas un jaunu pieeju izstāžu norisei pieļauj iespēju apvienot ekspozīciju un publikāciju. Tās ne tikai asociējas viena ar otru, bet saplūst vienotā formā – piezīmju grāmatiņā, ko var ielikt kabatā vai somā. Lasītājs var iepazīties ar piedāvātajiem darbiem, kā arī izmantot uzlīmes, lai veidotu savu personīgo izstādi privātā telpā (piemēram, dzīvojamā istabā vai virtuvē) vai publiskā vietā (piemēram, uz sienas, reklāmas stenda, sabiedriskajā transportā utt.). 6 x 6 / 36 piedāvā alternatīvu tradicionālajiem muzeju kodiem, attālinoties no ‘baltā kuba’ sistēmas un pazīstamām meditācijas metodēm. Radot alternatīvas saiknes starp mākslas darbu, subjektu un objektu, “6 x 6 / 36” attīsta jaunu pieeju izstādes, izplatīšanas un uztveres jēdzieniem.

Abu starptautisko izstāžu ietvaros līdz pat septembra beigām Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” tiks piedāvāta arī plaša izglītības programma. 12. septembrī būs iespēja piedalīties simpozijā “Galamērķis nav vieta”, pulcējot sešus Eiropas pētniekus, kuri runās par fotogrāfiju, tās teoriju un patiesīgumu. 13. septembrī notiks radošā darbnīca ar mākslinieci Ingrīdu Pičukāni, lai veidotu savu unikālu redzējumu par dažādiem Rīgas mikrorajoniem. 18. septembrī notiks diskusija “Nākotnes vīzijas”, kura tēma būs postinterneta izpausmes  laikmetīgās mākslas kontekstā. Savukārt 20. septembrī darbnīcā “Slepenā tikšanās” varēs darboties kopā ar mākslinieci Līgu Spundi un kļūt par fiktīvas situācijas autoru, konstruējot slepenas tikšanās scenāriju, lai kritiskāk izvērtētu ikdienā sastopamās vizuālās informācijas saturu. 24. septembrī izglītības programmu Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” noslēgs ar starptautisku diskusiju “Laikmetīgās kultūras festivālu loma pilsētas attīstībā”, kurā aktualizēs laikmetīgās kultūras festivālu lomu un potenciālu pilsētas sociālekonomiskajā izaugsmē un urbānās identitātes attīstībā.

Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 programma pieejama šeit.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā, tiecoties fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, kuras mums nepieciešams ne tikai redzēt, bet arī iztēloties, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!