Publicēts

2020. gada ceturtā ceturkšņa Purvīša balvas 2021 nominanti

Ieva Kraule-Kūna, Elīna Vītola. Artist Crisis Center II-B: Fair Gear. Darbs izstādē “Black Market” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (01.12.2020.–31.01.2021.) projekta “Mākslinieku krīzes centrs” ietvaros. Foto: Ansis Starks. Pateicība: Kim? Laikmetīgās mākslas centrs

* IEVU KRAULI-KŪNU un ELĪNU VĪTOLU par projektu “Mākslinieku krīzes centrs” divu gadu periodā galerijā “Low” un Kim? Laikmetīgās mākslas centrā.

Nominācijas pamatojums: “Ievas Kraules-Kūnas un Elīnas Vītolas projekts “Mākslinieku krīzes centrs” divu gadu periodā piedzīvojis vairākas transformācijas. Ja sākotnēji tas galerijā “Low” sastāvēja no pašu autoru izveidotas telpas un interjera, kur aizgādībā tika ņemtas 16 citu autoru visdažādākā veida radošās neveiksmes, tad tagad tas pārtapis mugursomā, kļūstot par pārnēsājamu “Mākslinieku krīzes centra” versiju.

Ieva Kraule-Kūna, Elīna Vītola. Artist Crisis Center II-B: Fair Gear. Darbs izstādē “Black Market” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (01.12.2020.–31.01.2021.) projekta “Mākslinieku krīzes centrs” ietvaros. Foto: Ansis Starks. Pateicība: Kim? Laikmetīgās mākslas centrs

Uzskatu, ka nomināciju pamato mākslinieču spēja izveidot formā un saturā vienotu projektu, kas divu gadu garumā spējis ļoti trāpīgi uztaustīt mākslas dzīves realitāti un asprātīgi pievērst uzmanību institucionālajam fonam, kas uzbūvēts ap mākslinieku, liekot pārdomāt mākslas veidošanās procesus, kā un kāpēc tiek finansēta māksla, kā arī to, kas nosaka, kurš mākslas darbs tiek parādīts vai neparādīts, nopirkts vai nenopirkts,” izvēli skaidro Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

“Meistarīgi darbojoties ar formu un aicinot citus māksliniekus kļūt par radošā dueta projekta līdzautoriem, mākslinieces veiksmīgi paplašina ierastās mākslas teritorijas robežas, gan piedāvājot telpiskus objektus un vides instalācijas, gan veidojot attiecību estētikā balstītas konstrukcijas, gan attīstot sociāli atbildīgu iniciatīvu, kas liek pārjautāt institūciju nozīmi mākslas eko sistēmā,” papildina Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese.

Māris Subačs. Laika ģeometrija. Darbi mobilajā izstādē “Laika ģeometrija” interaktīvajos reklāmas ekrānos Rīgas pilsētvidē Kalnciema ielā 17A, Marijas ielā 2, Pērnavas ielā 11, Brīvības ielā 152, Valdemāra ielā 51 (21.12.–24.12.2020.), mākslinieka Facebook un Instagram vietnē bez laika ierobežojuma. Foto: Druvo Haritonovs

* MĀRI SUBAČU par mobilo izstādi “Laika ģeometrija” interaktīvajos reklāmas ekrānos Rīgas pilsētvidē Kalnciema ielā 17A, Marijas ielā 2, Pērnavas ielā 11, Brīvības ielā 152, Valdemāra ielā 51 (21.12.–24.12.2020.), mākslinieka Facebook un Instagram vietnē bez laika ierobežojuma.

Māris Subačs. Laika ģeometrija. Darbi mobilajā izstādē “Laika ģeometrija” interaktīvajos reklāmas ekrānos Rīgas pilsētvidē Kalnciema ielā 17A, Marijas ielā 2, Pērnavas ielā 11, Brīvības ielā 152, Valdemāra ielā 51 (21.12.–24.12.2020.), mākslinieka Facebook un Instagram vietnē bez laika ierobežojuma. Foto: Druvo Haritonovs

Nominācijas pamatojums: “Māra Subača “Laika ģeometrija” ir projekts, kas apvieno visu to, kas ar mums ir noticis 2020. gadā un pat vēl vairāk. “Laika ģeometrija” pārnes lakonisko Subača plaknes mākslu publiskajā, digitālajā un lietu pasaules telpā. Mākslinieka emblemātiskie vēstījumi, vizuālo zīmju lakoniskums un memetiskie teksti liekas īpaši piemēroti plaša mēroga intervencei. Tos ir viegli pamanīt, bet grūti aizmirst. “Laika ģeometrija” atrisina vienu no vissenākajiem digitālās mākslas jautājumiem – kā panākt to, lai skatītājs atrastu digitālo mākslu, – militāri tiešā veidā. Digitālā māksla pati atnāk pie skatītājiem. Digitālās mākslas interneta un sociālo tīklu ietvara robežas tiek pārvarētas ar aktīvu ielaušanos pilsētas vizuālajā ekoloģijā, izmantojot visagresīvākos mūsdienu vizuālās reklāmas medijus, no kuriem nav iespējams izvairīties, – liela izmēra digitālos ekrānus. Tomēr ir vēl kaut kas, kas būtu jāmin, runājot par Māra Subača mākslu. Māra Subača māksla ir apveltīta ar humānisma lādiņu. Subača māksla mūs uzrunā vērtību dimensijā, cilvēcisko un garīgo vērtību dimensijā, vienlaikus saglabājot pietāti pret mūsu katra individuāli neaizskaramo vērtību suverenitāti,” pauž savu viedokli Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis.

Darja Meļņikova. Palete: Trīskājaina liecība. Darbs izstādē “Black Market” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (01.12.2020.–31.01.2021.) projekta “Palette” ietvaros. Foto: Ansis Starks.
Pateicība: Kim? Laikmetīgās mākslas centrs

* DARJU MEĻŅIKOVU par projektu “Palette” divu gadu periodā izstādē “Black Market” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (01.12.2020.–31.01.2021.)

Nominācijas pamatojums: “Mākslinieces Darjas Meļņikovas eklektiskā instalācija “Palette”, kas savā jaunākajā veidolā skatāma Kim? gada noslēguma izstādē/izsolē, izceļas ar savu viengabalainību un smalkumu detaļās. Pats migrējošās darbu sērijas nosaukums sevī ietver stāstu par dažādu elementu sajaukšanās platformu, kas Darjas gadījumā ir teju desmit gadu laikā rūpīgi izkopta rokraksta rezultāts.

Darja Meļņikova. Palete: Trīskājaina liecība. Darbs izstādē “Black Market” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (01.12.2020.–31.01.2021.) projekta “Palette” ietvaros. Foto: Ansis Starks.
Pateicība: Kim? Laikmetīgās mākslas centrs

Te satiekas atsauces uz vēsturisku mākslas stilu estētiku – izmantojot arhitektūras, interjera un grafiskā dizaina elementus –, kā arī pats mākslinieks un mākslas skatītājs gadījumos, kad instalācija funkcionē kā bārs. Tajā Darja jauc kokteiļus, kā galveno sastāvdaļu piedāvājot tieši savstarpēja dialoga iespējamību. Šādā veidā “Palette” 2020. gada septembrī-oktobrī tika prezentēta Marseļā, Francijā, Manifesta 13 ietvaros. Skulpturālā instalācija, manuprāt, ir izcils piemērs mākslinieka spējai iejusties jaunā pasaules kārtībā (pārprodukcija, robežu sajaukšanās) un nupat trauksmainajā situācijā, kad par visu vērtīgākais ir satikšanās prieks, un izcelt viesmīlību ne tikai kā mākslas, bet arī cilvēcības atlabšanas jauno stratēģiju,” stāsta kuratore Elīna Sproģe.

Gļebs Panteļejevs. Darbi personālizstādē “Hormonija” galerijā “Māksla XO” (15.10.–16.11.2020.). Foto: Renārs Derrings

* GĻEBU PANTEĻEJEVU par izstādi “Hormonija” galerijā “Māksla XO” (15.10.–16.11.2020.).

Nominācijas pamatojums: “Panteļejeva izstāde ir amatnieciski smalki nostrādāts un konceptuāli pamatīgs veikums. Skaidrs, ka hormonu vētras cilvēka rīcību neattaisno. Cilvēks ir morāls un saprātīgs dzīvnieks, kurš regulāri pieņem lēmumus un izvēlas. Un mākslinieks to zina. Tāpēc “Hormonijas” uzstādījums ne vien aicina domāt, bet vadā biezoknī, kurā ir vērts saprast pareizas atbildes,” ekspertu izvēli pamato filozofs Kārlis Vērpe.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 6 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija: Sigitas Daugules personālizstāde “Glezniecība” mākslas stacijā “Dubulti” (13.11.2020.–31.01.2021.); Diānas Tamanes personālizstāde “Rokas stiepiena attālumā” ISSP galerijā (05.11.2020.–09.01.2021.).

EKSPERTI 2019.–2020. GADĀ

Laika posmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada decembra beigām Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis, filozofs Kārlis Vērpe, galerijas “Careva” dibinātāja un vadītāja Alise Careva. No 2019. gada 1. jūlija ekspertu komandā sākusi strādāt kuratore Elīna Sproģe (mākslas teorētiķa, kuratora Kaspara Vanaga vietā). Savukārt no 2020. gada 1. janvāra Purvīša balvas ekspertiem pievienojās kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese, kura nomainīja mākslas zinātnieci, kuratori Ievu Kalniņu.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.

Atbalstot Purvīša balvas 2021 ekspertu iniciatīvu, vietnē ir iespējams iepazīties ar to ekspertu nomināciju pamatojumiem, kuri attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst.

PURVĪŠA BALVA

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”.

 Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor” un SIA “Kultūras projektu aģentūra INDIE”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” un biedrība “Mākslas platforma”.

Projektu atbalsta SIA “Alfor”.

Publicēts

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs veicis unikālu 300 mākslas darbu iepirkumu

Pamatojoties uz Ministru kabineta 18.06.2020. Rīkojumu Nr. 339, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (turpmāk tekstā – Muzejs, LNMM) saņēma finansējumu 550.000,00 EUR apmērā no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ar mērķi “mazināt Covid-19 pandēmijas izraisīto seku ietekmi uz kultūras nozari, atbalstīt krīzes skartos šobrīd aktīvi strādājošos māksliniekus un vienlaikus kvalitatīvi papildināt Muzeja krājumu ar vismaz 110 mākslinieciski augstvērtīgiem pēdējo 30 gadu laikā Latvijas mākslinieku radītiem mūsdienu vizuālās mākslas darbiem”.

LNMM ar gandarījumu var paziņot, ka iepirkumu programmas ietvaros tā krājums ir papildināts ar aptuveni 300 mākslas darbiem, kurus radījuši vairāk nekā 100 autori un autoru apvienības. Mākslinieku saraksts alfabētiskā secībā lasāms preses paziņojuma beigās. Plašāku informāciju par iepirktajiem mākslas darbiem Muzejs publicēs savā mājas lapā pēc tam, kad būs veikta mākslas darbu kataloģizācija un zinātniskā inventarizācija krājumā.

Lai nodrošinātu maksimāli kvalitatīvu un pārskatāmu mākslas darbu atlases procesu, LNMM izveidoja Ekspertu komisiju, kurā apvienojās pieci muzeja speciālisti un pieci pieaicinātie eksperti.

No LNMM: Māra Lāce, LNMM direktore, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes locekle; Dr. art. Elita Ansone, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS (20. gs. 2. puse – 21. gs.) vadītāja, VKKF Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja; Daina Auziņa, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta krājuma darba vadītāja; Līna Birzaka-Priekule, LNMM izstāžu kuratore, Purvīša balvas ekspertu darba grupas vadītāja, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes locekle; Iveta Derkusova, LNMM direktora vietniece krājuma darbā, LNMM Krājuma komisijas priekšsēdētāja.

Pieaicinātie eksperti: Māris Čačka, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes loceklis; Santa Hirša, mākslas kritiķe, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes locekle; Solvita Krese, biedrības “Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs” direktore, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētāja; Zane Onckule, biedrības “Kim?” programmas direktore, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes locekle; Vilnis Vējš, mākslas kritiķis, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes loceklis.

Laikā no 2020. gada 23. jūlija līdz 30. oktobrim notika deviņas Ekspertu komisijas sēdes, kuru laikā eksperti, izvērtējot pēdējo 30 gadu mākslas ainas atspoguļojumu Muzeja kolekcijās un saskaņā ar izstrādāto Nolikumu, veica mākslas darbu atlasi trīs posmos:

1. tika izveidots paplašinātais saraksts, ekspertiem nosaucot autorus, kuru daiļrade būtu vērtējama iepirkumu programmas kontekstā;

2. izvērtējot publiski pieejamo un ekspertiem zināmo informāciju par visu sākotnējā sarakstā ietverto autoru radošo darbību, tika apstiprināts to autoru saraksts, kuru darbība jāizvērtē padziļināti, lai izvēlētos konkrētus mākslas darbus Muzeja kolekcijas papildināšanai;

3. izskatot ap 80 autoru portfolio digitālā formātā un tiekoties ar vairāk nekā 20 māksliniekiem klātienē, viņu darbnīcās, eksperti apstiprināja iepirkumam virzāmo mākslas darbu sarakstu.

Komunikāciju ar autoriem un pirkuma līgumu slēgšanu nodrošina Muzejs. Darbs ritējis visu novembri, iepirkuma procesu plānots pilnībā noslēgt līdz 15. decembrim. Mākslas darbu inventarizēšana Muzeja krājumā tiks nodrošināta līdz 2020. gada beigām, zinātniskā kataloģizācija turpināsies 2021. gadā.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums papildināts ar visu paaudžu šobrīd aktīvi strādājošu mākslinieku darbiem, kuri pārstāv plašu vizuālās mākslas nozaru spektru – glezniecība, tēlniecība un objekti, fotogrāfija, video, kā arī jauktu mediju instalācijas, starpdisciplināri projekti un dizaina mākslas darbi.

Lielākā puse no iepirkto mākslas darbu autoriem pieder paaudzei, kas ienāca mākslā 21. gadsimta sākumā un ir veidojuši mūsdienu Latvijas mākslas daudzveidīgo kopainu. Ceturtdaļa pirkumu ir no vidējās un vecākās paaudzes autoriem, kuri noteica vizuālās mākslas attīstību dinamiskajās 20. gadsimta pēdējās desmitgadēs un pārliecinoši turpina savu profesionālo darbību. Savukārt aptuveni trešdaļa no autoriem līdz šim muzeja krājumā nav bijuši pārstāvēti. Vairāki no viņiem dzimuši 20. gadsimta 90. gados un ir pirmās neatkarīgā Latvijā uzaugušās paaudzes pārstāvji, kuru ienākšana mākslā notiek gan mākslas izglītībai, gan starptautiskiem profesionāliem kontaktiem pilnībā atvērtā ģeopolitiskā telpā. Autoru izvēlē vērojama līdzīga abu dzimumu pārstāvība. No 107 autoriem 49 ir sievietes. Vidējā pirkuma summa no viena autora bija ap 5000,00 EUR, savukārt par vienu mākslas darbu vidējā samaksa bija ap 1840,00 EUR.

Teksts: Iveta Derkusova

NO EKSPERTU KOMISIJAS LOCEKĻU TEIKTĀ:

Māris Čačka: “Uzskatu, ka mākslā un muzeja darbā kopumā kā vislielākajai vērtībai jābūt novērtētam un atbalstītam māksliniekam. Pēdējo četrdesmit – piecdesmit gadu laikā šis, izskatās, ir vērienīgākais LNMM iepirkums, kas turpinās stāstu par Latvijas mākslu šodienā un nākamajās paaudzēs. Esmu gandarīts par konstruktīvu sadarbību ar kolēģiem Ekspertu komisijā un līdzsvaru iepirkumā starp mākslinieku paaudzēm un atšķirīgajiem mākslas medijiem, sabalansējot iepirkumu arī ar līdz šim pārstāvēto autoru rokrakstu kolekcijā un rodot krājuma papildināšanas iespēju ar autoriem, kas kolekcijā nonāk pirmo reizi.”

Santa Hirša: “LNMM mūsdienu mākslas iepirkums pamata līmenī ir pandēmijas negatīvi ietekmēto mākslas tirgu kompensējošs mehānisms, kas ļāvis māksliniekiem saņemt atalgojumu par izcilu mākslas darbu radīšanu, savukārt valstij savā īpašumā iegūt darbus, kas veido mūsdienu mākslas kanonu un līdz šim skatītājiem diemžēl nav bijuši publiski pieejami apskatei. Man prieks, ka ekspertu loka daudzveidība šo kanonu ļāvusi veidot plašu un daudzslāņainu, neizvairoties no neērtām tēmām un tehnoloģiski sarežģītiem medijiem. Māksla, kā zināms, ir sabiedrības pašrefleksijas rīks, un tās kolekcionēšana ir šīs pieredzes sakārtošana un artikulēšana, veids, kā formulējam sev būtisko. Domāju, ka jauniegūtie darbi ir nenovērtējams kopieguvums ne vien finansiālā izteiksmē, bet arī kā mentāls atskaites punkts Latvijas laikmetīgās kultūras kopējai virzībai.”

Solvita Krese: “Šī bija unikāla un nepārvērtējama iespēja ne tikai atbalstīt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes skartos māksliniekus, bet arī būtiski papildināt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu. Strādājot kopā ar kompetentu nozares ekspertu komandu, izdevās aizpildīt daudzus “baltos plankumus” Latvijas mākslas kopainā, kas radušies pēdējos 30 gados, – ne tikai izpaliekot regulāriem mākslas darbu iepirkumiem, bet arī tāpēc, ka mums joprojām nav Laikmetīgās mākslas muzeja. Šis ir vērienīgākais mākslas darbu iepirkums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, kas kalpos kā vērtīgs resurss LNMM nākotnes izstāžu darbībai un veidos bāzi nesenās mākslas vēstures pētniecībai.”

Zane Onckule: “Uz dalību LNMM iepirkuma komisijā atskatos kā nopietna mērķa un misijas apziņas vadītu aizraujošu piedzīvojumu. Vairāku mēnešu garumā un regulāru tikšanos grupā (klātienē, tiešsaistē, studiju vizītēs) rezultātā ir atlasīti autoru un kolektīvu pēdējās trīsdesmitgades laikā konceptualizēti un īstenoti mākslas darbi vai to sērijas. Šo darbu nonākšana LNMM kolekcijā iezīmē vērienīgu lokāli nozīmīgākās mākslas institūcijas “materiāla” mentālu un materiālu diversifikāciju, piemēram, kolekcijā novietojot tādu dažādos karjeras posmos strādājošu autoru kā Santa France vai Ella Krugļanska darbus. Komisijai savu darbu noslēdzot, LNMM pārņem ne tikai aprūpi par jaunieguvumiem, bet arī atbildību par to kontekstualizēšanu gan LNMM kolekcijas ietvaros, gan ārpus tās.”

Vilnis Vējš: “Vienreizējs ieguldījums mākslinieku atbalstā ir devis nepārvērtējamu “blakus efektu” – LNMM krājums un līdz ar to sabiedrība kopumā ir kļuvusi bagātāka ar unikālu mākslas kolekciju. Muzeja izstādes turpmāk spēs labāk atspoguļot latviešu mākslu pēdējos trīsdesmit gados gan horizonālos griezumos – noteiktos laika periodos, gan vertikālos, uzrādot mākslas prakšu pēctecību, attīstību un izvērsumu. Daudziem jau plaši zināmiem darbiem ir radies konteksts, kas rosinās iepazīt un pētīt Latvijas mākslu nākamās paaudzes.”

Elita Ansone: “Šī hiper-pirkuma rezultātā nokomplektēta kolekcija, kas pamatā kontekstualizējama ar globālu Rietumu kultūras diskursu 21. gadsimtā. Tā ir māksla, kas, arvien paplašinot savas robežas, nebeidz apšaubīt priekšstatus par to, kas ir māksla, tā izaicina uz diskusiju, paģēr iesaistīties spēlē ar to un sarunā par to. Skatītājam brīžiem tā nav mirklī saprotama un neliekas arī pārāk skaista. Tomēr mūsu strauji mainīgajā un daudzveidīguma pārpilnajā laikmetā, kad jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, tā kļūst likumsakarīga un absolūti nepieciešama, lai arī mākslā tiktu definēts tieši šī laikmeta gars. Gribas zīmēt paralēles ar notikumiem 100 gadus atpakaļ, kad Rīgas mākslinieku grupa sāka “iekarot” Rīgas mākslas scēnu, un šo autoru darbi nonāca muzeju kolekcijās. Toreiz viņu māksla bija karstu strīdu objekts, bet šodien mēs bez tās vispār nevaram iztēloties Latvijas mākslu. Vēl gribas norādīt, ka šis pirkums mākslas darbu skaita un aktuālo diskursu ziņā ir līdzvērtīgs tam, kādu muzejā ir varēts pakāpeniski iepirkt pēdējo desmit gadu laikā.”

Daina Auziņa: “Piešķirtais finansējums ir devis iespēju LNMM sistēmiski un mērķtiecīgi īstenot mūsdienu mākslas komplektēšanas kampaņu, veiksmīgi atklājot Latvijas mākslas pēdējo 30 gadu periodam raksturīgo virzienu un tendenču plurālismu. Diskusijās un izvēļu veikšanā liela nozīme bijusi paplašinātajam ekspertu komisijas sastāvam, kurā katra dalībnieka pieredze un kompetences būtiski paplašinājušas zināšanu un viedokļu amplitūdu. Īstenotais mākslas darbu iepirkums bijis ļoti vērtīgs visām iesaistītajām pusēm: gan muzejam (kā viens no vēsturiski vērienīgākajiem krājuma papildināšanas precedentiem), gan ekspertiem (kā platforma profesionāli piesātinātai un jēgpilnai sarunai par mākslas norisēm pēdējo 30 gadu periodā), gan māksliniekiem (kā profesionāls un reizē finansiāls novērtējums viņu radošajam darbam). Iegādātie mākslas darbi, nonākot muzeja aizgādībā, tiks uzturēti kā nozīmīga nacionālā mantojuma daļa, paredzot to publisku pieejamību. Apzinātais informatīvo materiālu apjoms arī turpmāk būs noderīgs muzeja pētnieciskajā un krājuma komplektēšanas darbā.”

Līna Birzaka-Priekule: “Brīdī, kad Latvijā vēl aizvien ir neskaidrība par Laikmetīgās mākslas muzeja nākotni, kura viens no būtiskākajiem uzdevumiem būtu regulāra laikmetīgās mākslas kolekcijas papildināšana un pētniecība, domāju, ka šis iepirkums ir nepieciešams atbalsts māksliniekiem un nozīmīgs ieguldījums Latvijas laikmetīgās mākslas veidošanās kopainas dokumentēšanā. Īpaši gribētos izcelt, ka šis iepirkums ir ievērojami papildinājis LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekcijas ar video darbiem, instalācijām, fotogrāfijām un starpdisciplināriem projektiem (kā performance, procesuālā māksla u.c.), kas dos iespēju nākotnē detalizētāk pievērsties šo mediju pētniecībai un eksponēšanai gan izstādēs, gan pastāvīgajās ekspozīcijās. Jāatzīmē, ka šis iepirkums ir devis iespēju iegādāties mākslas darbus no jaunākās paaudzes māksliniekiem, kas spēcīgi sevi jau pieteikuši starptautiskajā mākslas arēnā. Kopumā par procesu vēlētos piebilst, ka ir padarīts liels darbs, tomēr vēl svarīgāks ir priekšā – iepirkto mākslas darbu pētniecība un to interpretācija Latvijas laikmetīgās mākslas procesos.”

Iveta Derkusova: “Lai arī Ekspertu komisijas darba process ritēja Covid-19 pandēmijas noteikto piesardzības pasākumu ēnā, stingri reglamentēts, ievērojot striktu laika grafiku un pieejamā finansējuma rāmi, tas izvērtās trīs intensīvos, radoši piesātinātos mēnešos. Ekspertu domu apmaiņa ir atstājusi muzeja rīcībā plašu informāciju un ierosmes turpmākiem mūsdienu mākslas parādību, norišu un atsevišķu autoru daiļrades pētījumiem, kuri, cerams, vainagosies ar jēgpilniem krājuma papildinājumiem turpmākajos gados. Spēcīgajam impulsam, ko 2020. gada iepirkumu programma ir devusi muzeja jau pirms vairākiem gadiem uzsāktajiem mūsdienu mākslas kolekciju komplektēšanas virzieniem, būtu jāturpinās, paredzot šim mērķim regulāru un prognozējamu finansējumu.

Vēlos izteikt vislielāko cieņu un pateicību visiem māksliniekiem, kuri iesniedza ekspertu komisijai savus portfolio, kā arī pieņēma mūs savās darbnīcās. Paldies par iedvesmojošām sarunām un ieguldīto laiku, sagatavojot muzeja lūgto tehnisko informāciju. Īpašs paldies Indriķim Ģelzim, Maijai Kurševai, Elzai Sīlei un Līgai Spundei, kuri muzeja pirkumam pievienoja savu darbu dāvinājumus.”

Māra Lāce: “Esam ļoti gandarīti, ka politiķi Kultūras un Finanšu ministrijās, Saeimā un Ministru kabinetā uzklausīja Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes rosinājumu šādas programmas izveidei un tālredzīgi atrada par iespējamu to finansēt. Pirmkārt, tas ir atbalsts vairāk nekā 100 māksliniekiem. Otrkārt, tā ir izpratne par mūsu kultūras vērtību uzkrāšanu jau plašākā mantojuma kontekstā. Iepirktie mākslas darbi, kļūstot par daļu no muzeja krājuma, būs tas kvalitatīvais papildinājums, ar ko tālāk varēs strādāt pētnieki, kuratori un citi interpreti. Darba gaitā krājuma komplektēšanas process izvērtās radošs un pārsteidzoši iedvesmojošs. Katra eksperta individuālais pienesums bija vērā ņemams, respektējams, un jāatzīst, ka viedokļu daudzveidībā spējām pieņemt vairākuma atbalstītus lēmumus”.

AUTORU SARAKSTS

  1. Ēriks Apaļais
  2. Jānis Avotiņš
  3. Arnis Balčus
  4. Arturs Bērziņš
  5. Aija Bley
  6. Magone Boleiko
  7. Ēriks Božis
  8. Andris Breže
  9. Aksels Bruks / Golf Clayderman
  10. Inga Brūvere
  11. Valdis Celms
  12. Sigita Daugule
  13. Evelīna Deičmane-Vida
  14. Biruta Delle
  15. Kristiāna Dimitere
  16. Ingrīda Drāzniece
  17. Ivars Drulle
  18. Krista Dzudzilo
  19. Reinis Dzudzilo
  20. Andris Eglītis
  21. Vika Eksta
  22. Ieva Epnere
  23. Kristaps Epners
  24. Miķelis Fišers
  25. Santa France
  26. Gints Gabrāns
  27. Daiga Grantiņa
  28. Andrejs Grants
  29. Ivars Grāvlejs
  30. Margrieta Griestiņa / Golf Clayderman
  31. Kaspars Groševs
  32. Edvards Grūbe
  33. Indriķis Ģelzis
  34. Kristaps Ģelzis
  35. Helēna Heinrihsone
  36. Ivars Heinrihsons
  37. Ieva Iltnere
  38. Ritums Ivanovs
  39. Rasa Jansone
  40. Atis Jākobsons
  41. Voldemārs Johansons
  42. Gvido Kajons
  43. Andrejs Kalnačs
  44. Frančeska Kirke
  45. Valts Kleins
  46. Romans Korovins
  47. Ģirts Korps
  48. Ieva Kraule-Kūna
  49. Kate Krolle
  50. Ella Krugļanska (Kruglyanskaya)
  51. Daiga Krūze
  52. Kristīne Kursiša
  53. Maija Kurševa
  54. Leonards Laganovskis
  55. Anda Lāce
  56. Verners Lazdāns
  57. Paulis Liepa
  58. Pēteris Līdaka
  59. Liene Mackus
  60. Līga Marcinkēviča
  61. Mārīte Mastiņa-Pēterkopa / MAREUNROL’S
  62. Sarmīte Māliņa
  63. Inga Meldere
  64. Darja Meļņikova
  65. Miks Mitrēvics
  66. Ģirts Muižnieks
  67. Katrīna Neiburga
  68. Armīns Ozoliņš
  69. Gļebs Panteļejevs
  70. Rolands Pēterkops / MAREUNROL’S
  71. Ojārs Pētersons
  72. Henrijs Preiss
  73. Andrejs Prigičevs
  74. Laura Prikule (sadarbībā ar Evu Vēveri)
  75. Dainis Pundurs
  76. Artūrs Punte / tekstgrupa “Orbīta”
  77. Līga Purmale
  78. Juris Putrāms
  79. Zaiga Putrāma
  80. Mārtiņš Ratniks
  81. Ieva Rubeze
  82. Inta Ruka
  83. Ronalds Rusmanis
  84. Mētra Saberova
  85. Krišs Salmanis
  86. Elza Sīle
  87. Līga Spunde
  88. Sandra Strēle
  89. Andrejs Strokins
  90. Vladimirs Svetlovs / tekstgrupa “Orbīta”
  91. Rasa Šmite
  92. Raitis Šmits
  93. Maija Tabaka
  94. Diāna Tamane
  95. Oļegs Tillbergs
  96. Sergejs Timofejevs / tekstgrupa “Orbīta”
  97. Viktors Timofejevs
  98. Māris Upzars
  99. Evita Vasiļjeva
  100. Oļa Vasiļjeva
  101. Eva Vēvere (sadarbībā ar Lauru Prikuli)
  102. Valdis Villerušs
  103. Artūrs Virtmanis
  104. Anita Zabiļevska
  105. Aleksandrs Zapoļs / tekstgrupa “Orbīta”
  106. Amanda Ziemele
  107. Otto Zitmanis
Publicēts

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”

Izstādes “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules” reklāmas plakāts. 2020

Izstādē piedalās mākslinieki no trim Baltijas valstīm, Ukrainas, Polijas, Čečenijas, Somijas un Nīderlandes. Viņu darbi pievēršas notikumiem un pieredzēm, kas bieži ir aizmirsti vai ignorēti un izslēgti no oficiālās vēstures, aicinot gan ieklausīties personīgos dzīvesstāstos, gan izzināt plašākus kultūras atmiņas slāņus.

Tiecoties pārvarēt lokālās un nacionālās robežās, projekts rosina domāt par attiecībām starp šīm sarežģītajām vēsturēm, to iespaidu un klātbūtni šodienā caur kopīgas vēstures perspektīvu – veidojot dialogu, saistību un solidaritāti starp dažādām neērtajām vēsturēm, kas bieži uztvertas savstarpēji izslēdzošās vai konkurējošās pozīcijās.

Kādas sekas padomju un postpadomju koloniālā politika 20. un 21. gadsimtā atstājusi uz individuālām dzīvēm un veselām nācijām? Par tagad aizmirsto Afganistānas karu, kurā pret savu gribu tika ierauti daudzi padomju republiku, t.sk. Latvijas, iedzīvotāji, atgādina māksliniece Vika Eksta. Par Čečenijas kara vardarbību runā Aslans Goisums (Aslan Ġoisum).

Izstāde izgaismo arī bieži noklusēto sieviešu pieredzi – caur stāstījumiem par viņu līdzdalību brīvības cīņās, kā Zuzannas Hercbergas (Zuzanna Hertzberg) portretētās sievietes, kuras piedalījās Spānijas pilsoņu karā, par traģiskām deportāciju pieredzēm, ko caur animāciju atdzīvinājis Ūlo Pikkovs (Ülo Pikkov). Jānas Kokko (Jaana Kokko) filma atsedz sieviešu ikdienas pieredzi, kas mijas ar atmiņām par okupācijas laiku un romu genocīdu, – autore pievērsusies šai vēsturei, pētot rakstnieces Hellas Vuolijoki dzīvesstāstu Valgā un Valkā.

Ekspozīcijā redzamie darbi izceļ arī t.s. pēcatmiņas pieredzi, jo pagātnes traģēdijas dzīvo arī nākamajās paaudzēs, to sajūtu un “ķermeņu atmiņās”, kas turpinās caur vecāku un vecvecāku stāstiem. Šie darbi atsedz saikni starp ķermeni un vidi: ķermenis kļūst par vietu, domājot par mākslīgi izraisītā bada golodomora neaptveramo mērogu Lias un Andrija Dostlijevu (Lia Dostlieva, Andrii Dostliev) interpretācijā. Ūlo Pikkova animācijā sen pamestu māju ābeļdārzs atceras cilvēkus un to piederību vietām, no kurām viņi vardarbīgi tika atrauti.

“Kāda ir mūsu ikviena iesaistītība šajās pagātnēs?” vaicā māksliniece Paulīna Puķīte (Paulina Pukytė), liekot reflektēt par pagātnes un nākotnes līdzāspastāvēšanu, par apspiestas un “nepārstrādātas” vēstures atkārtošanos. Kā domāt par tām šodien, kad totalitāro ideoloģiju ir nomainījis neoliberālais patērētājkapitālisms, kas arī manipulē ar mūsu vēlmēm un brīvo gribu? Kā mēs varam saprast attiecības starp koloniālismu, padomju sociālismu un kapitālismu?

Kvīnsijs Gario (Quinsy Gario) pārjautā: vai Latvijas vēsturiskā saistība ar koloniālo pagātni caur Kurzemes hercogistes īslaicīgajām kolonijām 17. gadsimtā ir uztverama kā nācijas pašapziņas faktors – kā tas nereti interpretēts dažādos kultūras darbos, lugās un filmās – vai tomēr kā daļa no vardarbīgās globālās koloniālisma vēstures?

Vika Eksta. Dzeltenais krekls (Sovhoza “Grāveri” jaunieši Draudzības kurgāna svētkos 1978. gada jūlijā). Arhīva materiāli

Izstāde notiek starptautiska un starpdisciplināra projekta “Izzināt sarežģīto pagātni” ietvaros, kas pievēršas jautājumiem par neseno pagātni un tam, kādu iespaidu šī pagātne atstājusi Baltijas reģionā un tā kaimiņvalstīs. Projekts tiecas attīstīt sadarbību un sinerģiju starp māksliniekiem, kuratoriem un pētniekiem, kuri, analizējot nesenās pagātnes neērto mantojumu, meklē jaunas pieejas un veidus tā izzināšanai un noklusējumu pārvarēšanai.

LATVIJAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS CENTRS

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC), starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents, ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Latvijā – festivāls “Survival Kit”, laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gads un Latvijas pārstāvniecība tādos starptautiskos notikumos kā Kochi-Muziris biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Sanpaulu biennāle, “Manifesta”, Raumas laikmetīgās mākslas biennāle u.c. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.

Plašāka informācija mājaslapā.

Publicēts

Izstāde ciklā “Āzijas mākslas stāsti”. Japānas Sacumas keramikas pāra vāzītes

Izstādē aplūkojamie priekšmeti izgatavoti Japānas Meidži periodā (1868–1912). Tas ir laiks Japānas vēsturē, kad mainījās politiskais un kultūras stāvoklis valstī. Japāna pēc vairāk nekā 200 gadu noslēgtības atvēra robežas un strauji kļuva par modernu, industriālu un savā veidā rietumniecisku valsti. Šajā periodā Sacumas keramika ieguva lielu popularitāti Eiropā un Amerikā. Uzskata, ka tā tika speciāli radīta, lai apburtu rietumnieku. Varētu teikt, ka tas izdevās, jo apbrīnas vērti Sacumas keramikas paraugi aplūkojami gandrīz ikvienā mākslas muzejā Rietumos.

Izteikta forma, ziloņkaula tonis, smalka glazūras krakelūra un virtuozs gleznojums – tie ir tikai daži apzīmējumi, kas raksturo šo Japānas eksporta keramikas veidu. Sacumas eksporta keramika 20. gadsimta sākumā kļuva par vienu no iemesliem, kāpēc Rietumos aizsākās tā saucamais japānisms, kas ietvēra eiropiešu aizrautību ar Japānas mākslu, tās atdarināšanu un dažādu elementu pārņemšanu Rietumu kultūrā. Aplūkojot divas eksponētās Sacumas keramikas vāzītes, atrodamas atsauces uz šīm ietekmēm. Traukus rotā īrisi, kas bija būtiski ne tikai Japānas kultūrā, bet arī plaši izmantoti kā motīvi jūgendstilā. Jūgendstils 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā bija viens no mākslas stiliem, ko ietekmēja Japānas māksla.

Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izstāžu cikls “Āzijas mākslas stāsti” rosina atklāt un izprast noteiktu mākslas darbu sižetus, tehnikas, funkcijas, to filozofisko, reliģisko, estētisko un kontekstuālo nozīmi. Āzijas māksla vienmēr ir fascinējusi Rietumu skatītāju ar savu neparastumu, formas un funkcijas dažādību un tikai Āzijas kultūrām raksturīgo estētisko uztveri. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Āzijas mākslas kolekcijā glabājas vairāki tūkstoši mākslas darbu no tuvākām un tālākām Āzijas zemēm, taču Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Austrumu galerijā eksponēta tikai daļa no tiem. Cikla ietvaros, eksponējot vienu mākslas darbu vai priekšmetu grupu, atklāsim šos neparastos stāstus, kas bieži paliek nepamanīti.

Teksts: Kristīne Milere

Plašāka informācija mājaslapā.

Raksta attēlā: Vizuālā identitāte izstādei “Japānas Sacumas keramikas pāra vāzītes” ciklā “Āzijas mākslas stāsti”. Dizaina autore: Kristīne Jansone.

Publicēts

Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi

Izstādes “Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi” reklāmas plakāts. 2020

Jau vairākas dekādes nostiprinājies viedoklis, ka pasaules vēstures rakstīšanas gaitā sieviešu pieredzes tiek “izlaistas” dominējošo patriarhālo un heteronormatīvo sabiedrības struktūru ietvarā. Arī globālie sociālpolitiskie procesi šobrīd, īpaši pandēmijas izgaismoti, norāda uz nepieciešamību mainīt ierasto skatījumu uz pasaules kārtību, veidojot atvērtāku, iekļaujošāku un līdztiesīgāku sabiedrību. Neraugoties uz aktīviem mēģinājumiem mainīt iesīkstējušo tradīciju, aizvien nākas radīt jaunas zināšanas, kas izgaismotu ignorētos stāstus. Kādēļ joprojām aizmirstam un marginalizējam sieviešu sasniegumus?

Pārdomājot Latvijas un Austrumeiropas 20. gadsimta otrās puses vēsturi, ko iezīmē padomju periods un tā kultivētā ilūzija par “dzimumu vienlīdzību”, izstāde piedāvā nesenās pagātnes interpretācijas iespējas, vēršoties pret pieņemtajām hierarhijām vēstures naratīvu veidošanā. Projekts izceļ dažādas mākslinieciskās prakses, faktus, atmiņas, cilvēciskās un estētiskās vērtības, kas var paskaidrot ne tikai mākslinieču pozīciju un ietekmi sociālā un kultūras ainā, bet arī atklāt jaunus mūsu vēstures stāstus.

Ruta Kreica. 1970. gadi. Māras Brašmanes arhīvs. Foto: Māra Brašmane

Šīs izstādes kodols ir mākslinieces Rita Einberga (1921–1979), Laima Eglīte (1945), Maija Eliase (1924–1991), Mudīte Gaiševska (1935), Ruta Kreica (1946), Rasa Kalniņa-Grīnberga (1936) un Olga Neimane-Kateņeva (1908–2001). Katra pārstāv atšķirīgas mākslinieciskās stratēģijas, kas saistītas gan ar alternatīvo kultūru un centieniem dažādot mākslas valodu, gan oficiālās mākslas scēnas radošo interešu diapazonu. Savukārt domājot par feminisma un dzimtes aspektiem šodienas kontekstā, izstādei jaundarbus veidojušas mākslinieces Anni Puolakka (FI) un Marta Trektere, Evita Goze, Rasa Jansone, Liliana Piskorska (PO).

Liliana Piskorska. Avotu grāmata Nr. 9. Narcissas Žmičovskas portrets. 2020. Mākslinieces īpašums

Izstādes projekts ir kolektīvās pētniecības iniciatīva, kas vieno desmit pētniekus un māksliniekus ar mērķi apzināt pieejas tam, kā un ko mēs varam mācīties, ja dalāmies zināšanās, prasmēs un iemaņās, tādējādi vēršot uzmanību līdztiesības un solidaritātes jautājumiem vēsturiskā un mūsdienu perspektīvā. Kādi vienoti apsvērumi vai apstākļi veicina kopā darbošanos? Kādas ir dažādās pieejas zināšanām par mūsu pagātni, ko varam iegūt šādā veidā?

LATVIJAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS CENTRS

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC), starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents, ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Latvijā – festivāls “Survival Kit”, laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gads un Latvijas pārstāvniecība tādos starptautiskos notikumos kā Kochi-Muziris biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Sanpaulu biennāle, “Manifesta”, Raumas laikmetīgās mākslas biennāle u.c. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.

Publicēts

Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā

Baltijas valstis – Lietuva, Igaunija un Latvija – kļuva par neatkarīgām republikām īsi pēc Pirmā pasaules kara beigām. Atzīmējot šo valstu simtgades, izstāde “Nepieradinātās dvēseles” piedāvā iepazīt simbolismu Baltijas mākslā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem. Projekta mērķis un galvenā ideja ir parādīt, ka topošā Baltijas valstu māksla atradusies profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Simbolisms, kas dzimis Francijā 19. gadsimta otrajā pusē, iespaidoja visu Eiropas kultūru, arī Baltijas mākslas kopainu.

Rūdolfs Pērle (1875–1917). Dzīves ceļš. 1916. Audekls, eļļa.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, Rīga. Foto: Normunds Brasliņš

Eiropas simbolisms un apziņas emancipācija, ko tas iemieso, Baltijas valstīs ir cieši saistīti ar to brīvību. Ekspozīcija iezīmē ietekmju un pretošanās spēles, caur kurām mākslinieki attīstīja savai pasaules izjūtai atbilstošu izteiksmes valodu. Smeļoties tautas kultūrā, folklorā un vietējās pasakās, kā arī unikālajās dabas ainavās, tapa mākslas darbi, kuriem piemita patiesa oriģinalitāte. Šī virziena tēmu loks, kas ietver mitoloģijas, folkloras, fantāzijas, sapņu un vīziju pasauli, dekadences noskaņas, uzskatāmi atspoguļojas izcilo latviešu mākslinieku Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Riharda Zariņa, Gustava Šķiltera, Teodora Zaļkalna, Pētera Krastiņa, Rūdolfa Pērles, Teodora Ūdera, Aleksandra Romana, Sigismunda Vidberga darbos. Savukārt Lietuvu izstādē pārstāv tādi spilgti simbolisma klasiķi kā Mikalojs Konstantīns Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis), Ferdinands Ruščics (Ferdinandas Ruščicas / Ferdynand Ruszczyc), Petrs Kalpoks (Petras Kalpokas), Staņislavs Jarockis (Stanisław Jarocki), bet Igauniju – Kristjans Rauds (Kristjan Raud), Oskars Kalliss (Oskar Kallis), Konrāds Megi (Konrad Vilhelm Mägi) un citi.

Janis Rozentāls (1866–1916). Gaismas pils. Skatuves priekškara mets Rīgas Latviešu biedrības namam. 1909. Papīrs, pastelis. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, Rīga.
Foto: Normunds Brasliņš

Izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” ģenerālkurators un tās koncepcijas autors ir Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti, Francija) – plaši pazīstams Eiropas simbolisma pētnieks, kurš ilgstoši interesējas par Baltijas mākslu. Vērienīgo motīvu un rokrakstu panorāmu ekspozīcijā veido vairāk nekā 160 eksponāti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM, Rīga), Igaunijas Mākslas muzeja (Tallina), Tartu Mākslas muzeja (Tartu), Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja (Viļņa), M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja (Kauņa) krājuma un privātkolekcijām. Arī Rīgā par projekta vizuālās identitātes zīmi, tāpat kā tas bija Parīzē, izvēlēta izcilā latviešu vecmeistara Johana Valtera (1869–1932) glezna “Zemnieku meitene” (ap 1904). Apskaidrotais meitenes tēls simbolizē nacionālās pašapziņas pacēlumu un radošo garu, kas pirms simts gadiem īstenojās trijās neatkarīgās valstīs – Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.

Konrāds Megi (Konrad Vilhelm Mägi, 1878–1925). Norvēģu meitenes portrets. 1909. Audekls, eļļa. Tartu Mākslas muzeja kolekcija, Tartu. Publicitātes foto

2018. gadā – izstādes norises laikā Parīzē – Baltijas muzejnieku ansamblis nonāca pie slēdziena, ka projekts jārāda arī pašu mājās, un vienojās to turpināt trijās galvaspilsētās. Pēc Orsē muzeja ekspozīcija ar lieliem panākumiem tika parādīta Igaunijas Mākslas muzejā KUMU Tallinā (11.10.2018.–03.02.2019.), izstādes nākamā eksponēšanas vieta bija Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Nacionālā mākslas galerija Viļņā (25.07.–11.10.2020.). Maršrutu noslēdz Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Rīgā (21.11.2020.–21.02.2021.). Katrs no kaimiņvalstu muzejiem piedāvā savu skatījumu un zinātniskās kapacitātes pienesumu.

Ģenerālkurators Rodolfs Rapeti, kurš patlaban pilda Kompjēņas un Blerankūras piļu un nacionālo muzeju direktora pienākumus, joprojām attālināti turpina strādāt ar šo projektu, interesējas par izstādes tapšanu un pēc nepieciešamības apstiprina izmaiņas. Tā kā katrs muzejs uz Parīzes izstādes pamatkoncepcijas bāzes veidojis lokāli adaptētu ekspozīcijas dizainu un vizuālo tēlu Baltijas simbolisma sāgā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs pievieno “Rīgas akcentu” Orsē muzeja versijai un, saglabājot tās kodolu, papildina ar savu noskaņu un nokrāsu. Rīgā top jauna izstādes ekspozīcijas interpretācija. Tās dizaina autore ir Ineta Sipunova, kas strādā kopā ar projekta konsultantu un Baltijas simbolisma scenogrāfijas autoru Orsē muzejā Flavio Bonučelli (Flavio Bonuccelli).

Izdevniecībā “Neputns” top katalogs latviešu un angļu valodā, paralēli izstādei tiek plānota plaša pasākumu programma. Viens no nozīmīgākajiem notikumiem būs starptautiska zinātniskā konference “Eiropas simbolisms un Baltijas valstu identitāte”. Tajā aicināti piedalīties lektori no Francijas un Baltijas valstīm, kuri bija iesaistīti izstādes koncepcijas veidošanā un kataloga izstrādē, kā arī piedalījās dažādās profesionālajās diskusijās, gatavojot projekta zinātnisko pamatu. Mākslas vēstures diskurss lekcijās, pasākumos, tikšanās tiks papildināts ar plašāku kontekstu, ietverot mūziku, literatūru, kultūras izpausmes un sociālo skatījumu.

Janis Rozentāls (1866–1916). Arkādija. Ap 1910. Audekls, eļļa.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, Rīga. Foto: Normunds Brasliņš

“Noslēdzot projekta prezentāciju Rīgā, varam secināt, ka arī šajā aspektā mēs esam savā veidā izredzētie, jo kā vienota komanda spējām pievērst uzmanību Baltijas valstīm gan kultūras, gan politiskajā un diplomātiskajā līmenī, neatstājot vienaldzīgus izstādes apmeklētājus Parīzē, Tallinā, Viļņā un Rīgā. Mēs esam devuši savu ieguldījumu, atklājot Baltiju Francijai un Eiropai un vienlaikus pierādot paši sev, ka spējam kopā piepildīt jaudīgas idejas. Lorānsa Dekāra vairākkārt atgādināja, ka Eiropa ir vienota ne tikai politikā, bet arī kopīgu kultūras vērtību radīšanā. Šī pārliecība, kas ir viens no Orsē muzeja izstāžu politikas stūrakmeņiem, ļāva parādīt, ka mazzināmās Baltijas mākslinieku devums līdzās pazīstamu meistaru darbiem pieder vienotajam Eiropas kultūras mantojumam. Varam piebilst, ka ar savu “nepieradināto dvēseļu” sentimentu mēs esam sevi apliecinājuši kā savdabīga Eiropas kopīgo vērtību daļa. Šajā kultūras dialogā atklājās Baltijas valstu savdabība, kuras tieši šobrīd kā vienots ģeopolitisks veselums no jauna sāk apzināties savas kopības priekšrocības un radošās dvēseles spēku,” stāsta projekta vadītāja, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece.

Teksts: Ginta Gerharde-Upeniece

VESELĪBAS UN DROŠĪBAS PASĀKUMI MUZEJĀ:

  1. Lūdzam neapmeklēt muzeju, ja Jums ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Muzejam ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt ieeju muzejā un aicināt tās atstāt muzeju.
  2. Ikvienam muzeja apmeklētājam no 13 gadu vecuma obligāti jāvalkā sejas maska vai sejas vairogs (vizieris).
  3. Muzejs rekomendē veikt bezkontakta norēķinus vai izmantot maksājumu kartes, kā arī reģistrēties lietotnē Mobilly, lai ērti un ātri iegādātos biļetes telefonā.
  4. Lūdzam ievērot 2 metru distanci no citiem apmeklētājiem un muzeja darbiniekiem.
  5. Aicinām rūpēties par roku dezinfekciju. Muzejs nodrošina virsmu, izmantoto materiālu un aprīkojuma dezinfekciju.
  6. Nodarbību laikā lūgums lietot tikai personīgos darba instrumentus un materiālus (krītiņus, zīmuļus, dzēšgumijas, spilvenus sēdēšanai).
  7. Aicinām iepazīties ar vispārīgajiem piesardzības pasākumiem LNMM apmeklējumam mājas lapas sadaļā COVID 19.
Publicēts

LNOB sadarbībā ar Kristu un Reini Dzudzilo radījuši mākslas objektu “Metamorfozes”

Foto: Monta Tīģere

Arhitekts Ludvigs Bonštets 1860. gadā radīja projektu Rīgas Pilsētas teātra ēkai, kurā kopš 1919. gada mīt Latvijas Nacionālās operas un baleta trupa. Operas fasādes oriģinālās skulptūras tika atlietas cinkā 1863. un 1886. gadā. Tās rotāja ēkas fasādi līdz 1996. gadam – materiāla nolietojuma dēļ visas brīvstāvošās figūras Latvijas Nacionālā operas ēkas rekonstrukcijas periodā no 1991. līdz 1995. gadam tika aizstātas ar betonā atlietām kopijām. Oriģinālo skulptūru detaļas glabāja Oļegs un Irēna Skaraiņi, bet jaunu dzīvību objektā Metamorfozes tām dod mākslinieki Reinis un Krista Dzudzilo. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo operu un baletu plašai Latvijas sabiedrībai ir iespēja paraudzīties uz savu vēsturi, kā arī operas namu no pietuvināta, personīga skatupunkta.

“Metamorfozes augsto operas fasādes mitoloģisko tēlu sistēmu padara pieejamu un tuvu. Skats, ko redz skulptūru acis, ir skaists, un viņu grieķiskie stāvi arī tādi ir. Ja mēs nevaram katru garāmgājēju uzvest uz operas jumta, mēs varam novietot šīs skulptūras, kuras pusotru gadsimtu ir vērušās uz garāmslīdošo Rīgas dzīvi, cilvēku acu augstumā. Daudziem šie tēli visdrīzāk ir palikuši neieraudzīti, tāpēc Metamorfozes ir arī aicinājums pavērst acis uz augšu, uz fasādi, uz Mūzu Bastionu. Šīs skulptūru detaļas ir unikāli artefakti, kuri kā lauskas no zudušas Atlantīdas liecina par to, ka pagātne ar nākotni var satikties tagadnē,” saka Krista un Reinis Dzudzilo.

Objekts tapis Publiskās mākslas programmas KOPĀ ietvaros. Programmu finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija, un tā radīta kā atbalsta mehānisms vizuālās mākslas pārstāvjiem Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, papildus ietverot kvalitatīvu pilsētvides uzlabošanu. Programmu KOPĀ īsteno Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.

Mākslas objektu Metamorfozes atbalsta Latvijas Nacionālās operas fonds un restorāns BARENTS.