Izcilais vācu komponists Johans Sebastians Bahs (1685 – 1750) dzimis Eizenahā, Tīringas pilsētā, ģimenē, kas bija saistīta ar mūziku jau vairākās paaudzēs, un apmeklējis to pašu latīņu skolu, kurā divsimts gadus pirms viņa mācījies Mārtiņš Luters. Agrā bērnībā sācis spēlēt vijoli, klavesīnu un ērģeles, Bahs kopš agras jaunības mazākās un lielākās pilsētās strādājis par pilsētas un galma mūziķi, baznīcas ērģelnieku, kapelmeistaru un galma komponistu dažādu firstu un hercogu galmos
Johans Sebastians Bahs bijis ārkārtīgi ražīgs komponists, kurš sarakstījis vairāk kā tūkstoti skaņdarbu, strādājot visos sava laika mūzikas žanros, izņemot operu. Bahs bija pirmais, kas rakstījis koncertskaņdarbus klavesīnam. Bez tā viņš komponēja oratorijas, mesas, kantāte), 6 Brandenburgas koncertus (1721) un skaņdarbus taustiņinstrumentiem. Muzikāli ražīgākajā laikā komponists spēja radīt kantāti nedēļā, kamēr mūsdienās par labu sniegumu tiek uzskatīta kantātes radīšana gada laikā.
Johana Sebastiana Baha stila pamatā ir vācu vokālā mūzika (īpaši protestantu korālis) un ērģeļu mūzika. Baha skaņdarbiem raksturīga formu daudzveidība, visu elementu vienotība, skaidra, loģiska muzikālās domas attīstība un kompozīcijas līdzsvarotība. Komponista daiļradē visaugstāko pakāpi sasniedza polifonija, fūgu sarežģītā, meistarīgā kontrapunkta tehnika, kad vairākas melodijas vienlaicīgi harmoniski savijas savā starpā.
Izstādes “Reformācijai – 500” noslēguma dienā izcilā komponista skaņdarbus atdzīvinās klavesīnistes, Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas profesores un Starptautiskā Baha Kamermūzikas festivāla Rīgā direktores Ainas Kalnciemas audzēkņi:
Laura Tamane, Evija Auziņa, Kārlis Tirzītis (klavesīns)
Ilze Tomaševska (vijole)
Terēze Upatniece (soprāns)
Sigita Razminoviča (flauta)
Aleksandrs Kalējs (klavesīns)
Kristers Šīmanis (čells).