Matti Miliuss (1945-2015) bija viens no lielākajiem Baltijas un Igaunijas laikmetīgās mākslas kolekcionāriem. Savu unikālo kolekciju viņš sāka veidot jau PSSR laikos ap 1960-to gadu vidu, apbraukājot Baltijas reģionu un bijušo Padomju Savienību. Tā viņš arī iepazinās ar mākslinieku, tolaik studentu Miervaldi Poli, kā rezultātā tapa zīmējums uz kartona “Matti Milius. Igauņu kolekcionārs. Tartu. 1974.11.XI”, kas tiks iekļauts topošajā Latvijas Laikmetīgā muzeja krājumos. Šī savdabīgā, fenomenālā kolekcionāra kolekcijā nokļuvuši arī daudzu Latvijā slavenu autoru darbi, kā Ilmāra Blumberga, Māra Ārgaļa, Edgara Vērpes, Maijas Tabakas, Aijas Zariņas un citi.

M. Milius jau pats par sevi veidoja mākslas konceptu un fenomenu. Kolekcionārs radījis savu alternatīvu mākslas sabiedrību un teritoriju. Kolekciju veido atmiņas, ko viņš ir uzkrājis savās attiecībās ar māksliniekiem, pretstatot mākslas grandus ar iesācējiem un liekot pārvērtēt to nozīmīgumu. Kolekcijā ir ap 1200 gleznām, grafikām un mākslas priekšmetiem, kas nākuši no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas, Krievijas, Armēnijas, Kanādas, Azerbaidžānas un citām valstīm. Interesants ir arī fakts, ka lielākā daļa no šīs kolekcijas darbiem ir pašu mākslinieku dāvāti kolekcionāram.

Klasiskās mākslas galerijā būs skatāma daļa no šīs vērienīgās kolekcijas, kurā būs tādi slaveni Krievijas mākslu ietekmējuši 70.-80-to gadu andergraunda autoru darbi. Piemēram, bijušā Maskavas konceptuālisma pārstāvja Iļjas Kabakova (Илья Иосифович Кабаков (1933)) trīs grafiki darbi – viņa darbi ir pazīstami visā pasaulē un atrodas vairākos muzejos, gan Krievijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā, ASV un citur. Viens no šīs Maskavas grupas dibinātājiem Andrejs Monastirskijs (Андрей Виикторович Монастырский (1949)) pārstāvēts ar instalāciju “Моталка”, arī viņa darbi atrodami daudzās pasaules valstīs Krievijas, Lielbritānijas, Spānijas un Nīderlandes muzejos un privātkolekcijās.

Klasiskās Maskavas konceptuālisma grupas pārstāvja Ivana Čuikova ( Иван Семёнович Чуйков (1935)) pasteļa darbs “Фрагмент картины худ. Чуйкова Ив. “Красный контур””, viņš radīja mūsdienu glezniecības tēlu Krievijā. Izstādē pārstāvēts vēl viens no krievu mākslas nonkonformistiem – Ļevs Kropivņickijs (Лев Евгеньевич Кропивницкий (1922-1994)), kas savā laikā arī tika represēts – apskatāmas sešas viņa radītās grafikas.
Svens Gundlahs (Свен Гундлах (1959)) bija viens no Maskavas avangarda mākslas grupas “Мухаморы” dibinātājiem. Izstādē būs apskatāmas piecas viņa radītās kolāžas, kas tapušas 1984.gadā. Kā arī vēl daudzi interesanti tā laika avangarda mākslinieki.
No Lietuviešu māksliniekiem, kā vienu no ievērojamākiem un pasaulē novērtētāko gleznotāju, grafiķi, varam minēt Stagisu Eidrigevičius (Stagys Eidrigevicius (1949)), ar deviņiem oforta tehnikā darinātiem Ex Libriem. Arī viņa darbi sastopami Lietuvas, Polijas, Lielbritānijas, ASV , Japānas, Itālijas muzejos un privātkolekcijās visā pasaulē.

Būs apskatāmi arī latviešu mākslinieki. Kā vienu no viņiem varam minēt: Andri Breži (1958), kas viens no pirmajiem 80. gadu otrajā pusē latviešu mākslā pievērsies netradicionāliem izteiksmes veidiem un stilistiskiem meklējumiem. Šoreiz skatāms būs viņa monohromā glezna “Gaisma aiz durvīm”. Izstādē aplūkojami būs arī Līgas Purmales, Jura Putrāma, Birutas Delles, Pauļa Postaža, Jura Petraškeviča, Lilijas Dineres, Laimas Bikšes un citi latviešu mākslinieku darbi.
Kopumā izstādē būs eksponēti ap 140 darbiem no Matti Miliusa kolekcijas, kas lielākoties tapuši 70.-80 gados, kā arī daži agrīnāki un jaunāki mākslas darbi.


