Foto: Ģirts Raģelis

Franču rudens maigās svārstības “Sinfonietta Rīga” sezonas atklāšanas koncertā

27. septembrī Lielajā ģildē kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” aizsāk savu 14. koncertsezonu. Diriģenta Normunda Šnē vadībā orķestris publikai dāvās krāšņu rudens krāsu paleti. Te iemirdzēsies viena no Esterhāzi galma kapelmeistara Jozefa Haidna graciozajām simfonijām, te atvasaras maigumu izstaros delverīgā ģēnija Volfganga Amadeja Mocarta Parīzē tapušais dubultkoncerts flautai un arfai, kura atskaņojumā klausītāji aicināti novērtēt divu izcilu viesmākslinieku – Orchestre de Paris pirmās flautas Vensāna Likā (Vincent Lucas) un Berlīnes filharmoniķu vadošās arfistes Marijas Pjēras Langlamē (Marie-Pierre Langlamet) juteklisko saspēli.  Liriskas tonalitātes arī franču impresionista Kloda Debisī sapņainajā “Mazajā svītā”, bet Igaunijas atturīgie pieskārieni ieskanēsies Lepo Sumeras opusā laicīgajai pasaulei “Musica Profana”.

Normunds Šnē: “Kāpēc Mocarts ir viens no visu laiku visatpazīstamākajiem komponistiem? Tā ir viņa ģenialitāte, mūzikas radīšanas brīvība un dievišķais pieskāriens ar neapšaubāmi romantisku krāsu”.

Muzikālā pastaiga trīs gadsimtu garumā – apzīmējums, kas vislabāk raksturo Sinfonietta Rīga 14. koncertsezonas atklāšanas programmu. Un neapšaubāmi, ka dažādo laikmetu un noskaņu bagātās programmas krāšņākais vainagojums solās būt Volfganga Amadeja Mocarta (1756-1791) 1778. gadā tapušais dubultkoncerts flautai, arfai un orķestrim.

Septiņi mēneši Parīzē Mocartam nenes cerētās karjeras iespējas, taču komponista radošais avots negrasās apsīkt. Viņš pasniedz kompozīcijas stundas Franču armijas ģenerāļa un diplomāta, Gīnas hercoga Adriēna Luija de Bonjēra vecākajai meitai Marijai Luīzei Filipīnei. Tēvs, daiļo mākslu cienītājs, ir kaislīgs flautists; meita – prasmīga arfiste. Un top viens no romantiskākajiem meistara skaņdarbiem, kura atskaņojumi vēl šobaltdien saved kopā izcilākos savas paaudzes flautas un arfas virtuozus. Uz Lielās ģildes skatuves Mocarta ģēnijs šoreiz pulcēs Normunda Šnē vadīto kamerorķestri un divus augstākā kaluma franču mūziķus – flautistu Vensānu Likā un arfisti Mariju Pjēru Langlamē. Cita starpā jāatzīmē, ka jau 2016. gadā igauņu maestro Pavo Jervi vadībā Sinfonietta Rīga kopā ar franču mūziķiem Mocarta dubultkoncertu atskaņoja Pērnavas festivālā. Šoreiz Mocarta romantiskākās mūzikas lappuses izcilā interpretācijā tiek piedāvātas arī Rīgas publikai.

Cits klasicisma laikmeta dižgars, par simfonijas tēvu dēvētais Jozefs Haidns (1732-1809) lielā mērā uzskatāms par Sinfonietta Rīga pastāvīgā repertuāra stūrakmeni. Koncertprogrammā iekļautā 102. simfonija daudzu kritiķu skatījumā pieder meistara spožākajiem radošajiem veikumiem. Vienlaikus šis ir arī viens no pēdējiem Haidna simfoniskajiem audekliem – 1794. gadā top 102., 103. un 104. simfonija. Tomēr ja 104. simfoniju varam uzskatīt par sava veida Sinfonietta Rīga atpazīšanas zīmi, tad 102. simfoniju Normunda Šnē vadītais kamerorķestris līdz šim nav atskaņojis.

Blakus majestātiskajiem klasicisma laikmeta pieminekļiem koncertprogrammā likta franču impresionista Kloda Debisī (1862-1918) nelielas formas muzikālā fantāzija četrās daļās “Mazā svīta” (1886/1889). Skaņdarba oriģinālversija komponēta klavierēm četrrocīgi, bet franču diriģenta un komponista Anrī Bisēra pārlikumā tas kļuvis par iecienītu orķestru repertuāra vienību. Līdzīgi kā impresionisma glezniecībā, arī Debisī mūzika tiecas izsekot netveramām gaismēnu spēlēm, sapņainiem atspulgiem ūdenī, filigrāniem ainaviskajiem tēlojumiem un kontemplācijai. Ar atjautību un azartu muzikālo formu un tembrālās iespējas izmantojis arī igauņu komponists Lepo Sumera (1950-2000). Ar viņa opusu laicīgajai pasaulei “Musica Profana” (1997) Sinfonietta Rīga arī noslēdz savas koncertsezonas atklāšanas koncertu ekskursu trīs gadsimtu garumā.

Marie Pierre Langlamet

Berlīnes filharmoniķu vadošā arfiste Marija Pjēra Langlamē (1967) savas profesionālās meistarības augšupeju sākusi Nicas konservatorijā. Jau piecpadsmit gadu vecumā franču mūziķe izcīnija galveno balvu Marijas Korčinskas starptautiskajā arfistu konkursā, bet gadu vēlāk ieguva pirmo godalgu Luīzes Šarpentjē Cité des Arts arfistu konkursā Parīzē. Septiņpadsmit gadu vecumā Marija Pjēra uzsāka darbu Nicas operas orķestrī, bet jau gadu vēlāk devās pāri okeānam, lai turpinātu studijas prestižajā Filadelfijas Kērtisa institūtā. Vienlaikus Langlamē turpināja plūkt uzvaras laurus nozīmīgos mūziķu konkursos – 1986. gadā viņa izcīnīja balvu Ženēvas konkursā, bet 1989. gadā – pirmo vietu Amerikas izpildītājmākslinieku ģildes konkursā Ņujorkā. Jau gadu iepriekš Marija Pjēra stājās Ņujorkas Metropoles operas orķestra rindās. Pēc teju desmit ASV pavadītiem gadiem Langlamē atkal skatu vērsa Eiropas virzienā. Šobrīd Marija Pjēra par savām mājām sauc Berlīni nu jau trīsdesmit gadu garumā. Līdztekus darbam Berlīnas filharmoniķos Langlamē kopš 1995. gada ir Herberta fon Karajana iedibinātās Orķestra akadēmijas mācībspēks. Par ievērojamu ieguldījumu franču mūzikas attīstībā Francijas republikas Kultūras ministrija 2009. gadā ieceļ Mariju Pjēru Langlamē par l’Ordre des Arts et des Lettres ordeņa kavalieri.

Vensāns Likā

Marijas Pjēras Langlamē vienaudzis, izcilais franču flautists Vensāns Likā (1967) šobrīd ir Orchestre de Paris pirmā flauta. Instrumenta profesionālu apguvi sācis Klermonas-Ferānas konservatorijā, bet kā viens no visu laiku jaunākajiem audzēkņiem Likā četrpadsmit gadu vecumā uzsāka studijas Parīzes konsevatorijā. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš izcīnīja pirmo vietu starptautiskajā izpildītājmākslinieku konkursā Concertino Praga, kas jaunajam māksliniekam plaši pavēra durvis tālākajai muzikālajai karjerai.

Viņa pirmais ilgtermiņa muzikālā sadarbība izveidojās ar Tulūzas Kapitolija orķestri, tam seko seši gadi Berlīnes filharmoniķu rindās. 1994. gadā Vensāns Likā atgriežas Parīzē un kļūst par Orchestre de Paris solistu. Šeit viņš pievēršas arī pedagoģiskajam darbam. 1995. gadā Vensāns Likā ieņem Prīzes konservatorijas asociētā profesora vietu, bet kopš 1999. gada viņš ir Parīzes reģionālās konservatorijas vacākais profesors.  Ārpus darba orķestrī un katedrā Vensāns Likā aktīvi nododas kamermuzicēšanai. Viņa skatuves partneru vidū minami tādi izcili vārdi kā pianists Kristofs Ešenbahs, arfiste Marija Pjēra Langlamē, klarnetists Pols Mejērs, pianiste Brižita Anžerē un mežradznieks Radeks Baboraks.

Biļetes uz koncertu nopērkamas visās “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

Reklāmas videoklips skatāms šeit.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!