Vermeer, Astronome, 1668, huile sur toile, Musée du Louvre, Paris

Zināšanu ģeogrāfija un migrācija

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta starpdisciplināra un starptautiska konference
ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Francijas Institūta Latvijā un Gētes institūta Latvijā atbalstu notiks 2019. gada 26. un 27. aprīlī Rīgā, Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28.

Zināšanas strukturē, sakārto un ļauj izprast redzamo un neredzamo realitāti. Kā specifisku pārvaldošu attiecību veidam pār pasauli tām piemīt kopīgas iezīmes ar varu. Ne velti latviešu intelektuāļu elites 19. gadsimta vidū aizsāktais intensīvais zināšanu uzkrājums rezultējas varas struktūrā – nacionālā valstī, kura savu dibināšanas aktu pieredz 1918. gadā. Saikne ir abpusēja, un tādējādi Latvijas republikā drīz vien top būtiskas zināšanu institūcijas – Nacionālā bibliotēka, Universitāte, kuras pilnveido un stiprina kultūras pamatu un turpina zināšanu uzkrājumu. Izglītības attīstība, tās satura definēšana veicina jaunu zināšanu modeļu meklējumus un ieviešanu, kā arī eksistējošo modeļu pielāgošanu.

Realitātes apguve un izzināšana apraksta aktīvas attiecības ar pasauli, kuru nolūks ir radīt priekšstatu par pasauli un to izskaidrot, šādējādi process ietver darbību un refleksiju, kuras rezultējas zināšanās, radot aprobētu sakārtotu konceptu kopumus un zinātņu jomas. Nostabilizējošos zināšanu apguvi raksturo divu līmeņu process: pirmajā līmenī – zināšanu apguve kā intelektuālā uzkrājuma palielināšana, otrajā – jaunpienesuma un iepriekšējā uzkrājuma saikņu atrašana, likumsakarību un saistību veidošana vai pārveidošana jaunajā kopumā un attiecību starp zināšanu jomām un zinātnes disciplīnām formēšana. Jaunu zināšanu asimilācijas gaitā, konstruējot jaunas domāšanas shēmas, ārējās pasaules reprezentācijas modeļus, tiek apzināti, izvēlēti un radīti pasaules sapratnes rīki.

Specifisku zināšanu nesēju reprezentēto zinātņu telpu pārklāšanās, krustošanās, sadursmju, saskares situācijas, kā arī zināšanu migrācija ģeogrāfiskā telpā rada jautājumus par tām piemītošo valodu un priekšstatu samērojamību un konvertējamības iespējamību. Līdztekus pārmantošanas un tālāknodošanas procesiem, telpiskās kustības notiek pa dažādiem ceļiem, kuru mērojums veicina to izmaiņu procesus. Zināšanu migrācija, var izpausties kā divu vai vairāku personu komunikācija, izveidojošos vai izveidotu (sociālu, etnisku, institucionālu, u.c.) grupu savstarpēja apmaiņa vai vienpusēja nodošana, kā arī tiešu klātbūtni nepaģēroša pārvietošanās – grāmatas, mākslas darbi, ierīces, plašsaziņas mēdiji, virtuālā vide, u.c. Zināšanu migrācijas telpiskā būtība rosina domāt par zināšanu ģeogrāfiskā izvietojuma likumsakarībām, to koncentrēšanās punktiem, izplatīšanās tiecību un pārvietošanās iniciatoriem vai mediatoriem.

Konferences iecere ir aprakstāma trijos līmeņos:

1) Pievēršanās zināšanu migrācijas izpētei Latvijas vēsturiski ģeogrāfiskajā telpā, īpaši aktualizējot latviešu, baltvācu un franču zināšanu un ideju telpu mijiedarbi, un mūsdienu Latvijā, skatot to Eiropas procesu kontekstā;

2) Konferences organizatori cer aktualizēt grāmatas, kā zināšanu migrācijas materiālā pamata nozīmi, kā arī citu materiālo un virtuālo zināšanu nesēju specifisko nozīmi;

3) Konference piedāvā jaunos skatījumos interpretēt zināšanu aģentu sinerģijas mobilizāciju un zināšanu izplatīšanos gan šaurā lokālā vidē, gan pārrobežu satiksmē.

Piedāvājam dažas rosinošas, taču ne ierobežojošas, vadlīnijas: – Zināšanu migrācija kā nepieciešamība, – Zināšanu migrācija: izejas un gala punkts, – Zināšanu un kultūras aģenti, – Atmiņas par zināšanu ceļošanu – Telpiskās zināšanu migrācijas shēmas, – Zināšanu migrācija no vienas jomas uz otru, – Jaunu zināšanu uztvere, – Privātās un publiskās bibliotēkas, izvēles kritēriji, – Neredzamās bibliotēkas: zudušie fondi, – Bibliotēkas un zināšanu aprite, – Arhīvi, informācija un zināšanas, – Zināšanu ģeogrāfiskā lokācija, – Zināšanas, izdevniecības, lasītājs, – Zināšanu izplatība, izplatīšana, ceļi, – Zināšanu pārveide – transfērs un transformācija.

Sūtiet pieteikumus konferencei, aizpildot dalībnieka anketu, līdz 2019. gada 1. martam. Atbilde par referāta iekļaušanu konferences programmā tiks nosūtīta līdz 15. martam. Referentu uzstāšanās ilgs 20 minūtes, paredzēta trilingvāla zinātnisku rakstu krājuma izdošana.

Darba valodas: latviešu, vācu, franču (sinhronais tulkojums).

Konferences zinātniski organizatoriskā komiteja:
Simona Sofija Valke, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts,
Māra Grudule, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts,
Mārtiņš Laizāns, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte,
Anne-Sophie Lelong, Francijas Institūts Latvijā.

Konference organizēta postdoktorantūras projekta “Ģeotelpiskās informācijas digitāla vizualizācija un analīze: franču literatūras izplatība 18. gadsimta bibliotēkās Kurzemes hercogistē” (Nr. 1.1.1.2/VIAA/2/18/358) ietvaros.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!