Adventa laiks tradicionâli tiek veltîts apcerei un sevis sakârtošanai pirms Ziemassvçtkiem. Sirsnîga un apcerîga mûzika, kas šíîsta un pacilâ dvçseli, harmoniski ievibrçjot cildenâkas jûtas ikvienâ cilvçkâ, lieliski piederas šim laikam. Koncertprogrammâ Ziemassvçtku dziesmas apkopotas gan pašmâju, gan ârzemju autoru skaistâkâs kompozîcijas, kurâs organiski mijiedarbojas sakrâlâ un folkloras tradîcija, kas Eiropâ gadsimtiem ilgi pastâvçjušas lîdzâs.
Koncerta centrâ bûs divu angïu komponistu – Bendžamina Britena (Benjamin Britten, 1913 – 1976) un Džona Ratera (John Rutter, 1945) – dziesmu cikli sieviešu balsîm un arfai, kas ieguvuši plašu klausîtâju atzinîbu visa pasaulç to unikâli skaistâs, virtuozâs un kolorîtâs mûzikas dçï.
Bendžamina Britena kantâte “Ziemas Saulgriežu dziesmas” (Ceremony of Carols Op. 28) sieviešu balsîm un arfai komponçta 1942. gadâ, tâs pamatâ ir dzejoïi viduslaiku angïu valodâ. Darbs radies, Britenam ceïojot ar kuìi no ASV uz Lielbritâniju.
Džona Ratera mûzikas stils tiek raksturots kâ eklektisks, tam vienlaikus piemît franèu un angïu kormûzikas 20. gs. tradicionâlâ rakstîba, kâ arî amerikâòu populâro dziesmu žanra stilu ietekme, taèu visur klâtesošs ir komponista melodiía talants. Kora kompozîciju vidû îpaša vieta ir Džona Ratera sakrâlajai mûzikai, kur kâ mazas, kolorîtas muzikâlâs gleznas atzîmçjamas Ziemassvçtku dziesmu apdares.
Lîdztekus Britena un Ratera mûzikai, programmâ skançs arî latviešu kormûzikas klasiía Jâzepa Vîtola (1963 – 1048), zviedru skaòraža Hokana Sundina (Håkan Sundin) îpaši vokâlai grupai “Putni” un Jekaterinai Suvorovai rakstîtâs “Marijas dziesmas”, kâ arî komponistes Silvijas Silavas dziesmas.
Vokâlâ grupa “Putni” (vadîtâja Antra Dreìe) dibinâta 1993. gadâ. To veido astoòas dziedâtâjas, kuras savu meistarîbu guvušas, dziedot Latvijas profesionâlajos koros un vokâlajâs grupâs (Valsts Akadçmiskais koris Latvija, Latvijas Radio koris, kamerkoris Ave Sol, Rîgas vokâlâ grupa, Marana u.c.), Putni ir pirmâ grupa Latvijâ, kas savulaik vokâlo ansambïu muzicçšanâ izveidoja jaunu uzstâšanâs stilu un ieviesa oriìinâlu, mûsdienîgu repertuâru, nevairoties no nopietnâm, tehniski sarežìîtâm kompozîcijâm un drosmîgiem eksperimentiem mûzikâ, vienlaikus saglabâjot sievišíîgu un pievilcîgu skatuves tçlu.
Koncertcikls notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Liepājas Kultūras pārvaldes un Valsts SIA „Latvijas koncerti” atbalstu.